Ekonomikas ministrs Viktors Valainis pārtikas preču cenu samazināšanai piedāvā vairākus risinājumus, kurus koalīcija turpinās izskatīt. Tikmēr ministrija turpinās darbu pie nepieciešamo likumu grozījumu sagatavošanas, informē EM. 

Pieci iespējamie problēmas risinājumi, kādus šobrīd saskata ministrs, ir: 

1. Uzcenojuma griestu noteikšana ikdienas pārtikas preču patēriņa grozam. Priekšlikuma būtība ir ierobežot mazumtirgotāju rīcības brīvību attiecībā uz izvēlēto cenu veidošanas politiku. Ikdienas pārtikas preču patēriņa grozā esošajām precēm tiktu noteikts uzcenojuma ierobežojuma slieksnis. 
2. Zemākās cenas noteikšana katrā preču kategorijā. Priekšlikums paredz nodefinēt ikdienas patēriņa preču grozu, kur katrā preču kategorijā mazumtirgotājam brīvi pēc savas izvēles būtu jāizvēlas vismaz viens savā mazumtirdzniecības tīklā esošs produkts, kuram jānosaka zemākā cena tirgū. 
3. Patērētāju līdzdalības veicināšana – preču cenu digitālā salīdzināšanas rīka ieviešana. Priekšlikums nodrošināt pieejamu informāciju par tirdzniecības vietās pieejamo preču cenām noteiktu kategoriju precēm. Tādējādi tiks saasināta mazumtirgotāju konkurences cīņa par patērētāju, kam būtu pozitīva ietekme arī uz īstenoto cenu politiku. 
4. Aizlieguma iznīcināt nepārdotās pārtikas preces noteikšana. Aizliegums mazumtirgotājiem utilizēt nepārdotās pārtikas preces, kas mudinātu mazumtirgotājus ziedot vai pārdot šos produktus par pazeminātu cenu, padarot preces pieejamākas. 
5. Aizlieguma piemērot pārmērīgas atlaides pārtikas precēm noteikšana. Aizliegums mazumtirgotājiem piemērot pārmērīgas un ilgstošas atlaides pārtikas precēm, lai stabilizētu patēriņa cenas. 

Ministra iecerētajam plānam ir vairāki mērķi. Primārais mērķis ir panākt, lai Latvijas iedzīvotājiem nav jāpārmaksā par pamata nepieciešamības precēm. Tāpat nepieciešams novērst atšķirīgu cenu veidošanas attieksmi starp vietējām un importētajām pārtikas precēm, kā arī līdzsvarot pārtikas preču piegādes ķēdes dalībnieku attiecības, lai ražotājiem nebūtu jāpārdod preces par neatbilstoši zemu cenu vai pat zem pašizmaksas. Visbeidzot priekšlikumi palīdzētu veicināt vietējo pārtikas preču īpatsvara pieaugumu tirdzniecības vietās. 

Lai līdzsvarotu attiecības starp ražotājiem un tirgotājiem, kā arī novērstu tirgotāju atšķirīgu attieksmi pret ražotājiem, būtu jāveic grozījumi “Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā”, precizējot, kas tiek uzskatīts par negodīgu tirdzniecības praksi, jānosaka aizliegums pieprasīt piegādātājam iepirkuma cenu, kas ir zem ražotāja pašizmaksas vai tuvu tai, kā arī veikt citus grozījumus. Tāpat būtu jāpastiprina tirgotāju atbildība par likuma pārkāpumu izdarīšanu līdz apmēram 4% no neto apgrozījuma.  

EM ir apkopojusi datus, ka mājsaimniecības, kurās ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli ir 236 eiro, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem tērē gandrīz 30% savu ienākumu. Tiem, kuri saņem 324 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli, šis skaitlis ir nedaudz mazāks, bet tāpat tas ir vairāk nekā 25%. Līdz ar to pamata nepieciešamības preču cenu samazinājums ir kritiski svarīgs tieši sociāli neaizsargātākajai iedzīvotāju daļai.