Daļa no Gustava klimta gleznām atrodas Austrijā, Vīnē, baroka stila pils muzejā Belvedere, kurā pieejami darbi ar 800 gadu senu vēsturi. Muzejā apskatāmas tādas mākslinieka gleznas kā piemēram “The kiss”, “Avenue to Schloss Kammer”, Upper Austrian Farmhouse”, “Forester’s House in Weissenbach on the Attersee 1”, “Farm garden with sunflowers”, “Fritza Riedler”, “Judith and the Head of Holofernes”, un citi baroka un viduslaiku mākslas darbi, kas aizrauj elpu.

Helēna Rozalinska

Gustava Klimta gleznas

Pasaulslavenā Gustava Klimta glezna “The Kiss” tika gleznota mākslinieka “Zelta periodā”. Gleznās viņš izmantoja īstus dārgmetālus – zeltu, sudrabu un bronzu. Tā tika radīta ne uz pasūtījumu, bet priekš sevis – veltījums sievietei. Tāpēc tā ir piepildīta ar emocijām. Portreti, kas tika gleznoti uz pasūtījumu bija atšķirīgi – daudz atturīgāki un ar atsvešinātu, melanholisku skatienu.

Glezna tika radīta 1907. gadā ar nosaukumu “Lovers”. Tajā attēloti divi cilvēki, kas saplūst viens ar otru un iegrimst jeb saaug kopā ar ziedošo pļavu, atrodoties uz klints. Var teikt, ka tas attēlo mīlestības būtību. Kompozīcijā esošā zelta aura nošķir pāri no apkārtējās pasaules, bet ziedi, kas sakopojušies apaļveidīgos veidojumos un pārklāj sievieti, ataino sievišķību un maigumu. Ar augsto ornamentācijas pakāpi gleznā, kas veidoja ne tikai cilvēku siluetus, bet arī pašu kompozīciju, spēja nodot dziļāku nozīmi un veidoja Gustava klimta neatkārtojamo stilu. Gleznotājs mācījās par dekoratoru mākslas skolā, tas arī izskaidro viņa pievēršanos sīkajām detaļām. Taisnstūrveidīgās, asās un kvadrātveidīgās figūras simbolizēja vīrišķo enerģiju, bet apaļās, maigās līnijas un apļi, kas saplūst ziedos vai atgādina sievietes acis, lūpas un citas formas, simbolizēja sievišķo enerģiju. Tas radīja sava veida harmoniju gleznās, kas pastāv Visumā.

Drūmie un tumšie toņi atspoguļoja mākslinieka iekšējo stāvokli – melanholiskumu. Pēc 1915. gada Klimta darbi kļuva drūmāki un tumšāki, kad nomira māte.

Mākslinieks gleznoja ne tikai cilvēkus, bet arī dabu un ziedošās pļavas, izmantojot pieklusinātus dabas toņus un ļaujot ieplūst vasarīgajām krāsām un gaismai darbos. Šāda veida gleznās dabasskati tika attēloti caur formu un siluetu palīdzību, saplūstot horizontam ar zemi vai priekšplānā izvirzot miljons krāsainos, sīkos ziediņus vai koku lapiņas, zarus un citas detaļas.

Nedaudz par pils vēsturi

Belvedere ir vēsturisku ēku komplekss. Galvenie objekti kompleksā ir divas baroka pilis: Augšbelvedere un Lejasbelvedere.

Pils komplekss tika uzcelts kā Savojas prinča Eižena vasaras rezidence (par viņa paša līdzekļiem), galvenais arhitekts — Johans Lukass fon Hildebrants. Pilis celtas laikā no 1714. līdz 1723. gadam. 1955. gada 15. maijā Belvederes pilī tika parakstīts Austrijas Valsts līgums, kas izbeidza 10 gadus ilgo Austrijas okupāciju.