Par sīko zādzību dekriminalizācijas jautājumu

Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents

Latvijas Tirgotāju asociācija kategoriski iebilst zādzību dekriminalizācijai. Šāds solis mazinās potenciālā zagli bailes zagt, jo būtiski mazinās sods un pieķeršanas varbūtība.

Arī Noziedzības novēršanas padomē tiesību zinātnieki uzsvēra, ka šāda dekriminalizācija nav pieļaujama, jo noziedzības līmenis valstī ar šādu rīcību netiks samazināts. Turklāt administratīvās atbildības regulējums nav pilnīgs, lai personas sauktu pie atbildības un panāktu pēc iespējas taisnīgāku sodu.

Iekšlietu ministrija pirms vairākiem gadiem realizēja ES projektu, kura rezultātā tika ieviesta paātrināta procedūra zādzību izskatīšanā. Tirgotāju asociācija ar policiju atbalsta šādu risinājumu. Vienlaikus divu gadu laikā policijai vēl arvien nav nodrošināta pieeja pie personu datu bāzes (PMLP), tāpēc meklēšana notiek viena policijas iecirkņa ietvaros pēc foto apskates un principa: “Vai esi redzējis šo tipu? “

Administratīvās atbildības ieviešana ne tikai samazinās bailes zagt, bet arī sarežģīs vainīgo pieķeršanu un sodīšanu. Jāturpina un jāpilnveido ES projekta ieviestā kārtība, neliedzot policijai efektīvi meklēt vainīgos.

Apsvērumi “pret”

1. 2024. gada 13. novembrī notika Noziedzības novēršanas padomes sēdē Tieslietu ministrijai sadarbībā ar kompetentajām iestādēm sēde par “Par sīko zādzību dekriminalizāciju” jautājumu, tomēr dokumentā nav norādīts, uz kāda zinātniski pamatota analīzes pamata ir veikta šo noziegumu izpēte un par kādu laika periodu tas attiecas. Līdz ar to nav iespējams objektīvi izvērtēt šī lēmuma nepieciešamību. Nav skaidrs, kur, kas, kad un uz kādu kriminoloģijas un noziedzības novēršanas kritēriju pamata ir izdarījis šādu secinājumu. 

Latvijas mediju informācija liecina par pretēju situāciju, proti, strauju zādzību skaita pieaugumu veikalos. Žurnālistes Žanetes Hākas rakstā “DEPO aug mazo zādzību skaits. Iemesls – izmaiņas Krimināllikumā” (26.01.2024) norādīts, ka gada laikā notikušas aptuveni 20 000 zādzības. Zagļi ir kļuvuši viltīgāki un labi zina, ka viņiem nedraud kriminālatbildība, jo likumdošanas izmaiņas to nepieļauj. Kopējie zaudējumi veido aptuveni 3 miljonus eiro. 

2024. gada 10. janvārī portālā rus.tvnet.lv publicētajā rakstā “Ģenerālprokurors: valsts nespēj kvalitatīvi izmeklēt krimināllietas” norādīts, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē ģenerālprokurors J. Stukāns informēja par neapmierinošo situāciju tiesībsargājošajās iestādēs – valsts nespēj nodrošināt kvalitatīvu kriminālprocesu izmeklēšanu, un nopietnu lietu ir maz. Valsts policija apkopojusi gada datus: reģistrēto noziegumu skaits Latvijā pērn pieauga par 3 %, galvenokārt zādzību dēļ veikalos, kopā sasniedzot 33 821 noziegumu. Par to tajā pašā Saeimas komisijas sēdē informēja Valsts policijas priekšnieks ģenerālis A. Ruks. 

Nav iespējams piedalīties diskusijā, ja nav pieejami objektīvi dati, argumenti un reālā situācija. Šķiet, ka iestādes mēģina izvairīties no savu dienesta pienākumu izpildes, izmantojot modernās tendences noziedzības reģistrācijā un atklāšanā. Tas līdzinās situācijai ASV (pēc mediju ziņām), kur organizētās grupas var veikt zādzības līdz 999 ASV dolāriem, nebaidoties no kriminālatbildības. Tirdzniecības uzņēmumi un to darbinieki, kas cietuši no šīm zādzībām, ir vērsušies pie ASV prezidenta Donalda Trampa, lai viņš atceltu nepārdomāto lēmumu par sīko zādzību dekriminalizāciju. 

2. Šāda veida noziegumi sistemātiski pieaug. Iespējams, tas kavē tiesībsargājošās iestādes uzrādīt “augstus rādītājus” noziedzības atklāšanā, tāpēc tiek ierosināts šīs zādzības reģistrēt kā administratīvos pārkāpumus. Tas būtiski sagrozīs reālo noziedzības statistiku un atklāšanas procentu. 

3. Dekriminalizācija = nesodāmība.

Administratīvā atbildība tikai pasliktinās situāciju un veicinās turpmāku noziegumu izdarīšanu – sākumā sīku, bet vēlāk smagu un sērijveida noziegumu. 

4. Noziedzības eskalācija.

Nesodīti veicot nelielus noziegumus, zagļi pakāpeniski pāries uz smagākiem pārkāpumiem (to apliecina kriminoloģijas vēsture). To var redzēt arī negatīvajā ASV pieredzē, kur noziedzības līmenis un noziegumu nekaunība ir strauji pieauguši, bet tirdzniecības uzņēmumi cieš milzīgus zaudējumus. 

5. Sekas sabiedrībai, biznesam un godprātīgiem pircējiem būs negatīvas.

Uzņēmēji būs spiesti segt zaudējumus, paaugstinot preču cenas, kas tieši ietekmēs likumpaklausīgo iedzīvotāju maciņus. Turklāt noziedzības pieaugums pasliktinās sabiedrisko kārtību, radīs bailes no zādzībām un graus savstarpējo uzticību. Neatgūstamie zaudējumi un sistemātiskās zādzības samazinās valsts budžeta ieņēmumus, kā rezultātā cietīs nodarbinātība, algas un sociālās garantijas. 

6. Lai uzlabotu šāda veida noziegumu atklāšanu, nav nepieciešams palielināt budžetu vai paplašināt darbinieku skaitu. Ir jāpieņem cits organizatoriski vadības lēmums, kas aktīvi izmantotu operatīvi preventīvos un operatīvi izmeklēšanas pasākumus. 

7. Mēs vairākkārt esam norādījuši tiesībsargājošajām iestādēm, ka procesuālie lēmumi, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu un zaudējumu atlīdzināšanu, objektīvi netiks īstenoti. Tas rada ilūziju par likuma piemērošanu, taču patiesībā profesionālie zagļi nekur nestrādā, nemaksā nodokļus un to arī neplāno darīt, bet dzīvo no sistemātiskām zādzībām.  Tātad arī nemaksās administratīvos sodus. Tajā pašā laikā 2025. gada janvāra beigās Latvijā reģistrētais bezdarba līmenis bija 5,5 % no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,2 % vairāk nekā mēnesi iepriekš (Valsts nodarbinātības aģentūras dati). 

8. Veikalu zādzību dekriminalizācija nav saistīta ar kārtības uzlabošanu, likumu pilnveidošanu, tirdzniecības uzņēmumiem vai sabiedrības labklājību. Tā rada nesodāmības vidi organizētajai noziedzībai. Profesionālie un sērijveida zagļi būs pateicīgi par šādu “iniciatīvu“, bet sabiedrība – nē!

Ja vēlamies dzīvot drošā sabiedrībā, šādas zādzības nedrīkst ignorēt. Likums ir jāīsteno, un sodam par noziegumu jābūt neizbēgamam, lai novērstu noziedzības pieaugumu un aizsargātu sabiedrību no noziedzniekiem.

Vienlaikus aicinām uzlabot policijas darba efektivitāti, nodrošinot tai pieeju pie PMLP datu bāzes un iespēju izmantot mūsdienīgas vainīgo meklēšanas metodes pēc foto / video attēla.

Cenu pieaugumu veicina arī sīko zādzību epidēmija

Pārtikas un patēriņa preču cenu pieaugumu nosaka ne vien tādi liela mēroga procesi kā elektroenerģijas un kafijas cenu kāpums, bet arī vietējās tendences Latvijā, tostarp dažādas administratīvas prasības un arī arvien pieaugošais zādzību skaits no veikaliem, pastāstīja SIA “Latvijas Tirgotāju savienības” (LaTS) valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

“Beidzamajos mēnešos cenas paaugstinājuši vairāk nekā četrdesmit no mūsu piegādātājiem dažādās preču grupās,” atklāja R. Okmanis. “Tas, protams, atspoguļojas arī cenās, kādas pircējs redz veikalu plauktos. Globālo procesu ietekmē galvenokārt pieaugušas kafijas, šokolādes, eļļas cenas. Savukārt alkoholisko dzērienu un tabakas sektorā cenu paaugstināšanās saistīta ar izmaiņām akcīzes nodokļu likmēs.”

Tomēr mazumtirdzniecības cenas ietekmē arī citi faktori. “Pirmkārt, veikalniekiem administratīvo slogu jūtami palielinājusi prasība cenu zīmēs norādīt produktu izcelsmes valsti. Lai netiktu pie soda par noteikumu neievērošanu, rodas daudz neskaidrību un jautājumu, kuru noskaidrošanai jātērē pārdevēju apmaksātais darba laiks,” skaidroja R. Okmanis.

Otrkārt, par īstu epidēmiju izvērtušās sīkās zādzības no veikaliem, un nozagto preču vērtība visbiežāk jāsedz pašiem mazumtirgotājiem. “Zagļi kļūst arvien nekaunīgāki – kamēr viens runā ar pārdevēju, līdzdalībnieks somā samet produktus vai iznes, piemēram, veselu kasti alus. Ja tiek iztramdīti vai pieķerti, sola ierasties citreiz. Mazie un vidējie veikali parasti nevar atļauties apsardzi, darbinieku trūkuma dēļ arī pārdevēja maiņā bieži ir viena.”

“Šādu zādzību veicēji bieži turpina iesākto, līdz nozagto priekšmetu vērtība kļūst tik liela, ka tiek ierosināta krimināllieta. Veikalniekiem tā ir liela problēma, jo viņi jūtas apdraudēti un nedroši, turklāt cieš materiālus zaudējumus,” norādīja R. Okmanis.

Rezumējot viņš uzsvēra: lai gan kopējo patēriņa cenu līmeni valstī ietekmē ļoti atšķirīgu faktoru kopums, vislabākais padoms pircējiem būtu pašiem rūpīgi izvērtēt cenas dažādās tirdzniecības vietās, nepaļaujoties uz agresīvāko reklāmu solījumiem, bet pašiem izvēloties izdevīgākos piedāvājumus, kādi bieži ir mazākos veikalos un arī e-veikalos.   

Leave a Reply