Šveices biznesa veiksmes formula: Kā uzlabot Latvijas konkurētspēju globālajā tirgū
Šveice jau sen ir atzīta par pasaules līderi biznesa izcilības, inovāciju un ekonomiskās stabilitātes jomā. Tās panākumi balstās uz labvēlīgu nodokļu politiku, augsti kvalificētu darbaspēku un apņemšanos nodrošināt kvalitāti un efektivitāti. Latvijas un plašākā Eiropas reģiona uzņēmējiem Šveice kalpo kā izcils labās biznesa prakses piemērs. Ko varam mācīties no šīs valsts, un kā varam pielāgot tās principus mūsu ekonomiskajai videi?
Rīgas Biznesa kameras rīkotajā pasākumā par biznesa veidošanu ar Šveici ar pieredzi dalījās vieslektori, kuriem ir liela pieredze un zināšanas darbā ar Šveici – Šveices-Baltijas Tirdzniecības kameras Lietuvā pārstāvis Bruno Kaspar, kā arī Zemgales Tehnoloģiskā centra vadītājs Māris Avotiņš un Renārs Jansons, Cube Systems līdzdibinātājs.
Šveices biznesa modelis
1. Politiskā un ekonomiskā stabilitāte
Šveices neitrālā nostāja un stabilā politiskā vide ir veicinājusi tās noturību globālajos tirgos. Valsts juridiskā sistēma nodrošina augstu uzticēšanos regulējošajām institūcijām, garantējot paredzamību gan uzņēmumiem, gan investoriem. Pārvaldības stabilitāte veicina ilgtermiņa biznesa uzticību, kas ir būtiska investīciju piesaistei un ekonomiskajai izaugsmei.
2. Inovācijas un pētniecībā balstīta ekonomika
Šveice pastāvīgi ierindojas starp inovatīvākajām valstīm pasaulē. Tā ievērojami investē pētniecībā un attīstībā, veicinot ciešu sadarbību starp universitātēm, pētniecības institūtiem un privāto sektoru. Šī inovāciju kultūra palīdz Šveices uzņēmumiem saglabāt konkurētspēju tādās nozarēs kā farmācija, finanses, inženierija un tehnoloģijas.
3. Kvalificēts un daudzvalodīgs darbaspēks
Izglītībai ir izšķiroša nozīme Šveices ekonomiskajos panākumos. Valsts duālās izglītības sistēma, kas apvieno profesionālo apmācību ar akadēmisko izglītību, nodrošina augsti kvalificētu darbaspēku. Turklāt Šveices daudzvalodīgā vide (vācu, franču, itāļu un angļu valodas, kas plaši tiek izmantotas) padara to par starptautiskās uzņēmējdarbības un sadarbības centru Eiropā. Interesanti, ka Šveice to ir panākusi neesot ES dalībvalsts. Tā ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EFTA) dalībvalsts un ir izveidojusi īpašas attiecības ar ES, piemēram, piedaloties Šengenas zonā un piedāvājot savu ieguldījumu dažās ES programmās.
4. Uzņēmējdarbībai draudzīga nodokļu un regulēšanas sistēma
Šveices korporatīvās nodokļu politikas ir izstrādātas, lai piesaistītu uzņēmumus, vienlaikus saglabājot caurskatāmību. Valsts decentralizētā nodokļu sistēma ļauj noteikt konkurētspējīgas likmes, radot stimulus uzņēmumu izveidei. Turklāt Šveices birokrātija ir pazīstama ar savu efektivitāti, kas atvieglo uzņēmumiem juridisko un regulatīvo prasību izpildi. Nodokļu sistēma ir tāda, ka daudzām nozarēm ir atvieglotais nodokļu režīms un citas unikālas priekšrocības, piemēram, viesnīcu un tūrisma nozarei. Valsts ir koncentrēta uz tūristu piesaistīšanu un padomājusi par to, lai atvieglotu nodokļus šīm nozarēm. Tūrisms ir nozīmīgs Šveices ekonomikas balsts, veidojot aptuveni 2,9% no IKP.
5. Apņemšanās nodrošināt kvalitāti un precizitāti
Ričards Brensons: “Šveices uzņēmumi saprot, ka uzticība, kvalitāte un ilgtermiņa vīzija ir ilgtspējīgu panākumu atslēga.”
Šveices uzņēmumi ir sinonīms precizitātei, uzticamībai un izcilībai. Neatkarīgi no tā, vai runa ir par pulksteņrūpniecību, finanšu pakalpojumiem vai ražošanu, Šveices uzņēmumi ievēro visaugstākos kvalitātes standartus. Šī apņemšanās veicina zīmolu nevainojamo reputāciju un patērētāju lojalitāti, kas ilgtermiņā nodrošina panākumus gan vietējos, gan starptautiskajos tirgos.
Ko Latvija var mācīties no Šveices?
Vairāki aspekti, ko var pielāgot no Šveices modeļa:
- Inovāciju veicināšana – Stiprāka sadarbība starp akadēmiskajām institūcijām, pētniecības centriem un uzņēmumiem var veicināt inovāciju. Palielinātas investīcijas pētniecībā un attīstībā, kā arī tehnoloģiskās attīstības kultūras veicināšana var uzlabot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju.
- Darbaspēka attīstība – Profesionālās izglītības programmu paplašināšana un daudzvalodīgas izglītības attīstība var nodrošināt augsti kvalificētu un pielāgojamu darbaspēku, kas gatavs starptautiskajiem tirgiem.
- Paaugstināt konkurētspēju ar ES, ieejot eksporta tirgos.
- Multikulturālisms. Būt atvērtiem sadarbībai, runāt dažādās valodās.
- Regulējuma stabilitātes stiprināšana – prognozējama likumdošanas regulēšanas politika. Stabila un caurskatāma pārvaldība palielinās investoru uzticību un veicinās ilgtermiņa biznesa ieguldījumu piesaisti valstī. Latvijā šobrīd ir neprognozējama likumdošanas vide, par ko daudzkārt runā uzņēmēji, saredzot tajā vislielāko barjeru ārvalstu investoru piesaistei.
- Uzmanība uz kvalitāti un nišas tirgiem – tā vietā, lai konkurētu ar apjomu, Latvijas uzņēmumi var koncentrēties uz augstas kvalitātes, nišas produktiem un pakalpojumiem, kas piedāvā konkurences priekšrocības starptautiskajos tirgos. Zīmolu atpazīstamības viecināšana. Jāiemācās veidot uzticamību, nodrošinot preces, pakalpojuma kvalitāti.
Šveices panākumi balstīti labi strukturētā ekonomiskās sistēmas rezultāts, kas prioritizē inovācijas, kvalitāti un stabilitāti. Mācoties no Šveices, vietējie uzņēmumi Latvijā var uzlabot savu konkurētspēju un attīstīties Eiropas un globālajos tirgos. Spēcīgas biznesa politikas stiprināšana, inovāciju veicināšana un augstu kvalitātes standartu uzturēšana būs atslēga ilgtermiņa ekonomiskajiem panākumiem.
Ekonomiskais liberālisms
Ekonomiskais liberālisms attiecas uz ekonomikas sistēmas ideoloģiju, kas uzsver brīvā tirgus nozīmi, minimālu valdības iejaukšanos un individuālo īpašuma tiesību aizsardzību. Pamatideja ir nodrošināt nepārtrauktu preču un pakalpojumu plūsmu starp valstīm un veicināt tirgus konkurenci, kur inovācijas ir galvenais dzinējspēks. Tirgus spēks, kuru virza uzņēmumi, kas rīkojas pēc savām interesēm, vienmēr panāks efektīvāko resursu pārdali un izaugsmi. Šobrīd Latvijā tā tas nav, valdība iejaucas un vēlas iejaukties tirgus regulācijā, piemēram, runājot par cenu griestu noteikšanu mazumtirgotājiem pārtikas veikalos u.tml., kas ir pilnīgi pretēji Šveices politikai.
Šveices ekonomiskā orientācija uz eksportu
Šveices ekonomika ir ļoti orientēta uz eksportu. Eksports veido aptuveni 66% no tās IKP. Valsts paļaujas uz tādām galvenajām nozarēm, kā piemēram: farmāciju, mašīnbūvi, tehnoloģijas un finanšu pakalpojumus. Lielie uzņēmumi, piemēram, Roche un Novartis, dominē farmācijas nozarē, savukārt Šveices pulksteņi, tostarp tādi zīmoli kā Rolex un Omega, ir pazīstami visā pasaulē ar savu kvalitāti un meistarību. Galvenie Šveices tirdzniecības partneri ir Vācija, Amerikas Savienotās Valstis, Ķīna, Francija un Itālija.
Kā globāls finanšu centrs, Šveice ir mājvieta tādām lielām bankām kā UBS un Credit Suisse, bet Cīrihe un Ženēva ir galvenie finanšu mezgli. Šveices franks tiek uzskatīts par vienu no pasaulē stabilākajām valūtām, padarot valsti pievilcīgu investoriem un turīgo cilvēku kapitāla pārvaldībai. Inovācijas ir vēl viens Šveices ekonomikas virzītājspēks – valsts konsekventi ieņem pirmo vietu Globālajā inovāciju indeksā. Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir ļoti augsti, ko veicina tādas institūcijas kā ETH Zurich, kā arī spēcīga klātbūtne mākslīgā intelekta, robotikas, biotehnoloģiju un finanšu tehnoloģiju nozarēs.
Neskatoties uz spēcīgo ekonomiku, Šveicē ir augstas dzīves izmaksas, ko līdzsvaro vieni no augstākajiem ienākumiem pasaulē. Valstī nav oficiālas minimālās algas, taču daudzās nozarēs tiek piedāvātas augstas algas, bieži vien robežās no 4 000 līdz 6 000 CHF mēnesī (1 franks pielīdzināms 1 EUR). Valstī ir zems bezdarba līmenis, pateicoties efektīvai izglītības sistēmai.
Šveice ir pazīstama ar uzņēmējdarbībai draudzīgu vidi un pievilcīgu nodokļu politiku. Šī iemesla dēļ daudzi starptautiskie uzņēmumi, tostarp Nestlé un Google, ir izvēlējušies Šveici par savu Eiropas galveno mītni. Lai gan valsts nav Eiropas Savienības dalībvalsts, tai ir ciešas ekonomiskās saites ar ES, pateicoties divpusējiem līgumiem, kā arī dalībai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijā (EFTA) un Šengenas zonā.
Lai gan lauksaimniecība veido mazāk nekā 1% no Šveices IKP, valsts sniedz lielas subsīdijas lauksaimniekiem, lai saglabātu vietējo ražošanu. Ierobežotās aramzemes dēļ Šveice importē ievērojamu daļu pārtikas produktu. Šveices ekonomiskie panākumi balstās uz spēcīgu eksportu, finanšu stabilitāti, inovācijām un augstu produktivitāti, padarot to par vienu no pārtikušākajām valstīm pasaulē.
Šveicei ir viena no pasaules noturīgākajām ekonomikām, kas veiksmīgi “ izdzīvojusi” tādus krīzes periodus kā 2008. gada finanšu krīze un COVID-19 pandēmija (ar minimālu ietekmi). Tā arī ieņem augstāko vidējo bagātību uz vienu iedzīvotāju, kas pārsniedz 600 000 USD.
Valstī ir daudz starptautisko korporāciju, taču ārvalstu uzņēmumi ir vairāk nekā vietējie, pateicoties nodokļu priekšrocībām. Šveice ir arī globālais zelta tirdzniecības centrs, pārstrādājot 70% no pasaules zelta, neskatoties uz to, ka valstī nav lielas zelta ieguves rūpniecības. Šveices pulksteņu nozare dominē luksusa tirgos un ir vispārzināmi visā pasaulē.
Tūrisms un infrastruktūra ir augstākās klases līmenī, ar visprecīzāko dzelzceļa tīklu pasaulē. Ženēva ir arī ANO, PVO un Pasaules Tirdzniecības organizācijas (WTO) mītne, padarot Šveici par galveno diplomātijas centru. Šī nelielā valsts uzplaukst, balstoties uz inovācijām, eksportu, finansēm un globālo tirdzniecību, padarot to par vienu no bagātākajām valstīm pasaulē.
Kas tiek eksportēts?
Farmaceitiskie produkti – 40% no Šveices eksporta
Ķīmiskie produkti – 15%
Tehnoloģijas – 14%
Pulksteņi un pulksteņu mehānismi – 10%
Zelts – 7%
Finanšu pakalpojumi – 5%
Pārtika un dzērieni – 5%
Rotaslietas un dārgakmeņi – 4%
Demokrātija
Šveicei nav tradicionālā prezidenta vai premjerministra. Tā darbojas ar unikālu politisko sistēmu.
Šveicei ir Federālā padome, kas ir valsts izpildvara. Padomē ir septiņi locekļi, no kuriem katrs vada federālo departamentu, piemēram, finanšu, ārlietu vai tieslietu ministriju. Šie locekļi tiek ievēlēti no Šveices Federālās asamblejas un strādā kā komanda, pieņemot lēmumus kopīgi.
Valstī nav viena līdera, kā prezidenta vai premjerministra. Tā vietā Šveicei ir rotējošais prezidents. No septiņiem Federālās padomes locekļiem katru gadu tiek izvēlēts viens, lai kalpotu par Šveices konfederācijas prezidentu uz gadu. Šī loma galvenokārt ir ceremoniāla, un prezidents pārstāv Šveici ārvalstīs un vada Federālās padomes sanāksmes, taču viņam nav vairāk varas nekā citiem padomes locekļiem.
Šveices politiskā sistēma uzsver tiešo demokrātiju, kurā pilsoņiem ir liela vara ietekmēt lēmumus ar referendumiem un iniciatīvām, tādējādi vēl vairāk decentralizējot politisko varu.
*Handbook for Investors
https://www.s-ge.com/en/publication/handbook-investors/handbook-investors?ct
Rakstu sagatavoja: Helēna Rozalinska
