Mazā un vidējā biznesa problēmas Latvijā
Helēna Rozalinska
Sarunājāmies ar Ilzi Bergu (ģimenes veikalu tīkla “Liesma” līdzdibinātāja) par sekojošiem tematiem:
- Mazā biznesa izaicinājumi Latvijā
- Pieaugošās izmaksas (īres maksas, elektrība, nodokļi).
- Konkurences problēmas starp lielajiem un mazajiem tirgotājiem.
- PVN un cenas
- Diskusijas un risinājuma rašanas strupceļš valdībā saistībā par PVN samazinājumu pārtikas precēm.
- Negodīga konkurence ar citām valstīm (produkciju) un lielo lielveikalu ķēdēm.
- Likumu ietekme uz uzņēmējdarbību
- Dārgi valdības uzliktie noteikumi (videonovērošana, kases aparātu prasības, elektronizācija – viss jāiepērk no jauna, tehnoloģijas prasa izmaksas).
- Likumdošanas neprognozējamība, pārāk bieža noteikumu maiņa, kas rada neskaidrības, apjukumu, nestabilitāti, tirgotāju un darbinieku uzticības trūkumu valdībai un rada strupceļu, neuzticību ārvalstu investoriem.
- Lauku reģionu tirdzniecības iznīkšana
- Veikalu slēgšana un pārtikas pieejamības problēmas laukos, kas rada ciematu izmiršanu.
- Valdības lēmumu negatīvā ietekme uz mazā un vidējā biznesa ilgtspēju Latvijā.
Ilze, Jūs esat jau 32 gadus saistīta ar tirdzniecības nozari. Kādas ir galvenās problēmas, ar kurām saskaras mazie veikali Latvijā?
Ilze Berga: Mazajiem veikaliem Latvijā ir arvien grūtāk izdzīvot. Mūsu izdevumu daļa turpina pieaugt – telpu īre, elektrība, nodokļi, pat atkritumu apsaimniekošanas izmaksas ir pieaugušas vairākkārt. Tajā pašā laikā lauku reģionos cilvēku skaits ir katastrofāli samazinājies, un peļņa kļūst arvien mazāka.
Mēs esam spiesti celt uzcenojumus, lai segtu izdevumus, taču ar to nepietiek. Galu galā mēs slēdzam veikalus. Esam jau aizvēruši sešus veikalus, un drīz uz jauno gadu aizvērsim vēl.
Ko Jūs domājat par ideju noteikt cenu griestus pārtikas precēm? Vai tas varētu palīdzēt?
Ilze Berga: Cenu griesti ir neiespējami Latvijas apstākļos, kas kropļos tirgu. Konkurences likums principā to neatļauj un nedrīkst atļaut. Turklāt mēs, mazie veikali, jau no paša sākuma esam nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar lielajiem veikalu tīkliem, kā “Maxima” un “Rimi”. Viņi saņem preces par daudz zemākām cenām (it īpaši “LIDL”), bet mums piegādātāji bieži vien nosaka augstākas cenas, jo mums nav tik liela apgrozījuma.
Mēs esam kā saule un mēness – mēs vienkārši nevaram konkurēt. Tā ir diena pret nakti. Turklāt mūsu izdevumu daļa tikai aug, un šādi populistiski lēmumi nepalīdz. Tās ir šausmas. Šie lēmumi ir nepareizi, risinājumi aplami.
Bet vai, piemēram, PVN samazināšana pārtikas precēm būtu risinājums?
Ilze Berga: PVN samazināšana noteikti varētu palīdzēt, bet tā ir jāievieš pareizi. Iepriekš, kad PVN tika samazināts augļiem un dārzeņiem, mēs redzējām, ka daži tirgotāji to “ielika savā kabatā”, un pircēji no tā daudz neguva. Taču, ja šāds samazinājums būtu pārdomāts un attiecināts uz visiem tirgotājiem, tas noteikti veicinātu pircēju motivāciju iegādāties vietējos produktus.
Lēmums atcelt PVN samazinājumu bija liela kļūda, jo tas padara Latvijas produktus nekonkurētspējīgus salīdzinājumā ar, piemēram, Polijas precēm, kur PVN ir tikai daži procenti. Tā ir negodīga konkurence.
Kā citi šī brīža valdības lēmumi ietekmē mazos veikalus?
Ilze Berga: Ļoti negatīvi. Piemēram, prasība uzstādīt videonovērošanas sistēmas akcizētām precēm – mums izmaksāja 2–3 tūkstošus eiro… Un pēc pusgada valdība atcēla šo prasību. Tā ir absolūta likumpaklausīgo uzņēmēju ignorēšana.
Tad arī jāpiemin DIO, ko pieņemam manuāli. Pārdevējs pieņem preci un pa starpam vēl pieņem nevisai forši smaržojošas lietas. Lielas neērtības mazo veikalu darbiniekiem. Un arī preču zīmes, kas tagad jāraksta ar roku, jo nav atbilstošas tehnikas (kā jau daudziem). Tas liekas pilnīgi nevajadzīgs darbs, kas radīja liekas izmaksas, ņemot vērā to, ka tas tāpat ir nesalasāms sīkā šriftā uzrakstīts. Un tā saucamo “sankciju” preču ir gaužām maz veikalu plauktos. Bet vai pircējam no tā kaut kas mainījies? Nē, viņi vēl joprojām skatās lētāko preci vai seko saviem ieradumiem.
Tad bija jauno kases aparātu ieviešana, kas radīja papildu izdevumus, un tagad tiek runāts par elektroniskajām pavadzīmēm. Mazajos veikalos nav tehnoloģiju, kā lielajos tīklos, piemēram, nav pat datoru, printeru un tas nozīmē jaunas investīcijas, kuras nevaram atļauties. Tā bija kļūda jau pirms 30 gadiem, jo mums nedeva iespēju attīstīties, ielaida iekšā lielos veikalu tīklus (Maxima, Rimi) un par mums aizmirsa – nedeva kredītus un ja deva, tad tikai pēdējām kārtām. Kā tas tā, ka mums latviešu uzņēmumiem pēdējā kārtā?
Kas, jūsuprāt, būtu jāmaina?
Ilze Berga: Valdībai ir jābūt daudz pārdomātākai savos lēmumos. Tā vietā, lai uzliktu arvien jaunas prasības, būtu jāmazina administratīvās un nodokļu nastas mazajiem tirgotājiem. Ir jānodrošina vienlīdzīgi apstākļi starp lielajiem un mazajiem tirgotājiem, kā arī jāveicina vietējo produktu pieejamība un pieprasījums.
Mums jādomā par to, lai laukos būtu dzīve. Veikali ir svarīga kopienas daļa, un, ja tie pazudīs, pazudīs arī cilvēki. Vēlētos, lai politiķi beidzot pievēršas reālām problēmām, nevis populistiskiem solījumiem.
