Kas ir patērētāju segmentācija zīmolvedībā?

Helēna Rozalinska

Patērētāju segmentācija zīmolvedībā ir process, kurā plašs patērētāju mērķa tirgus tiek sadalīts mazākās, vieglāk pārvaldāmās patērētāju apakšgrupās, kurām ir līdzīgas intereses, vajadzības un uzvedība.

Sadalot klientus apakškategorijās, iespējams nodrošināt pielāgotus ziņojumus komunikācijas kanāliem un izveidot mārketinga stratēģiju ilgtermiņā, kas uzlabos mārketinga efektivitāti un ietekmi – patērētāju piesaistē un noturēšanā.

Sadalot patērētājus grupās, uzņēmums var:

  • Izstrādāt produktus un pakalpojumus, kas labāk atbilst konkrētu klientu grupu vajadzībām.
  • Radīt unikālāku klientu pieredzi, veidojot personalizācijas stratēģiju – uz patērētāju unikālajām interesēm balstītu produktu, kas ir atšķirīgs no konkurentiem.
  • Efektīvāk sadalīt mārketinga resursus – saprast, kuri mārketinga rīki un kanāli ir visefektīvākie. Piemēram, 20-gadīgajiem visefektīvākās reklāmas būs sociālajos tīklos, bet 40- gadīgajiem efektīvas ir arī vides reklāmas, žurnāli, televīzija. Analizējot dažādus patērētāja dzīvesveida aspektus atbilstoši vecumam, ļauj skaidrāk iztēloties to vēlmes un vajadzības.
  • Identificēt jaunas tirgus iespējas – atrast brīvās tirgus nišas.
  • Uzlabot klientu apmierinātību un lojalitāti, rūpējoties par patērētājiem ilgtermiņā, kas nodrošina lojālo klientu bāzi, stabilo peļņu.

Tirgus segmentācijas veidi

Parasti, veicot patērētāju segmentāciju, tiek analizēti vairāki aspekti – katrs no tālāk aprakstītajiem segmenta veidiem. Kā piemērus izskatīsim konkrētus kritērijus.

1. Demogrāfiskā segmentācija

Demogrāfiskā segmentācija tiek plaši izmantota, jo tā ir vienkārša un viegli iegūstama. Piemēram, luksusa automašīnu zīmols var mērķēt uz indivīdiem vecumā no 40 līdz 60 gadiem ar augstiem ienākumiem un izpildvaras līmeņa darbiem.

Daži demogrāfiskās segmentācijas izvērtēšanas kritēriju piemēri:

  • Vecums
  • Dzimums
  • Ienākumi
  • Izglītības līmenis
  • Profesija
  • Ģimenes lielums
  • Ģimenes stāvoklis
  • Reliģija
  • Nacionalitāte

2. Ģeogrāfiskā segmentācija

Ģeogrāfiskā segmentācija sadala tirgu pēc patērētāju fiziskās atrašanās vietas, tostarp:

  • Valsts
  • Reģions
  • Pilsēta
  • Klimats
  • Iedzīvotāju blīvums (pilsēta, piepilsēta, lauki)

Šāda veida segmentācija ir standarta jebkuram uzņēmumam, pat ja tiek apkalpoti starptautiski tirgi. Piemēram, apģērbu mazumtirgotājs pielāgos savu preču klāstu dažādām ģeogrāfiskām vietām, ņemot vērā sezonalitāti, tendences un vietējās kultūras īpatnības.

3. Psihogrāfiskā segmentācija

Psihogrāfiskā segmentācija apraksta klientu intereses, hobijus un mēģina izprast viņus dziļākā līmenī. Daži piemēri:

  • Dzīvesveids
  • Personības iezīmes
  • Vērtības
  • Attieksme
  • Intereses
  • Viedokļi

Šāda segmentācija ir grūtāk izveidojama, jo ir grūtāk savākt šāda veida datus, bet tā stiprina zīmola attiecības ar patērētājiem, jo tiek labāk izprasti. Piemēram, fitnesa zīmols var mērķēt uz veselības apzinīgiem indivīdiem ar aktīvu dzīvesveidu.

4. Uzvedības segmentācija

Uzvedības segmentācija analizē patērētāju uzvedību un klientu mijiedarbību gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, izprotot kurā pircēja “fāzē” tas atrodas (piemēram, patērētājs skaidri saprot, ka viņām nepieciešama prece, bet viņš vēl nav izlēmis kādā krāsā, izmērā u.c. specifikācijas vai patērētājs ir balstīts uz impulsīviem pirkumiem – emociju vadīts.). Daži piemēri, kas tiek analizēts:

  • Pirkumu vēsture.
  • Lojalitāte zīmolam.
  • Preces lietošanas biežums.
  • Priekšrocības starp citiem konkurentiem.
  • Lēmumu pieņemšanas modeļi – psiholoģiskā pircēja uzvedība.
  • Gatavība iegādāties.
  • Pirkšanas paradumi un summa, ko ir gatavs iztērēt.

Piemēram, klients, kurš iegādājas kaķu barību, varētu interesēties par citiem priekšmetiem sava kaķa aprūpei.

Priekšrocības patērētāju segmentācijai: Mūsdienu laikmetā, kad patērētāji tiek bombardēti ar neskaitāmiem mārketinga ziņojumiem, vispārīgas, universālas pieejas kļūst arvien neefektīvākas. Tirgus segmentācija ļauj uzņēmumiem piesaistīt uzmanību un piedāvāt ziņojumus, kas patiešām rezonē ar mērķauditoriju un personalizēt piedāvājumu, veidojot emocionālo saikni ar savu klientu, kas veicina lojalitāti.

Dzīvesveidi

Analizējot patērētājus jāņem vērā to dzīvesveids. Aplūkosim populārākos dzīvesveidus, kas ļauj izprast un atklāt patērētāju vēlmes un vajadzības.

  1. Minimalistisks dzīvesveids
    Minimalistiska dzīvesveida pamatā ir vienkāršība un apzinātība. Cilvēki, kas pieņem šo dzīvesveidu, cenšas attīrīt savu dzīvi — gan fiziski, gan garīgi — koncentrējoties uz to, kas patiešām ir svarīgi. Tas bieži ietver materiālo īpašumu samazināšanu, traucējumu novēršanu un pieredzes prioritizēšanu pār fiziskām/taustāmām lietām.
    Kāpēc tas ir populārs?
    • Garīgā skaidrība: Samazinot liekumu, cilvēki piedzīvo mazāk stresa un lielāku koncentrēšanos.
    • Vides apziņa: Daudzi minimālisti ir motivēti ar ilgtspējību un vēlmi samazināt atkritumus.
    • Finansiālā brīvība: Tērējot mazāk uz nevajadzīgām lietām, tiek iegūti lielāki uzkrājumi un finansiāla drošība.
    • Kultūras ietekme: Izcilas personības un kustības, piemēram, Marija Kondo un „mazāk ir vairāk” koncepts, ir popularizējušas minimālismu visā pasaulē.
    Minimālisti vērtē kvalitāti pār daudzumu, atrodot prieku dzīvot mērķtiecīgi un taupīgi.
  2. Digitālā nomada dzīvesveids
    Digitālie nomadi ir cilvēki, kas izmanto tehnoloģijas, lai strādātu attālināti, ceļojot pa pasauli. Šim dzīvesveidam raksturīga brīvība, elastība un vēlme pēc piedzīvojumiem. Digitālie nomadi bieži strādā kā brīvmākslinieki, uzņēmēji vai darbinieki nozarēs, piemēram, tehnoloģijās, rakstīšanā, dizainā vai mārketingā.
    Kāpēc tas ir populārs?
    • Brīvība izpētīt: Ceļošana uz dažādām valstīm, vienlaikus pelnot ienākumus, ir liels vilinājums.
    • Tehnoloģiju attīstība: Augsta ātruma internets un attālinātā darba rīki padara šo dzīvesveidu pieejamāku nekā jebkad agrāk.
    • Darba un dzīves līdzsvars: Daudzi digitālie nomadi vēlas izvairīties no tradicionālā 9–5 darba stingrības, kas kļuvis “nemoderns”.
    • Kultūras bagātināšana: Pieredzes bagātināšana ar dažādu kultūru iepazīšanu un virzīšanās uz personisko izaugsmi.
    Digitālā nomada dzīvesveids piesaista tos, kas meklē neatkarību, izpēti un pārtraukumu no tradicionālajām darba rutīnām, meklējot ko jaunu, “svaigu”, tiecoties pēc personiskās izaugsmes.
  3. Labklājības orientēts dzīvesveids
    Labklājības dzīvesveids prioritizē fizisko, garīgo un emocionālo veselību. Cilvēki, kas dzīvo šādi, bieži koncentrējas uz sabalansētu uzturu, regulāru fizisko aktivitāti, apzinātības praksēm, piemēram, jogu vai meditāciju, un pozitīvas attieksmes uzturēšanu.
    Kāpēc tas ir populārs?
    • Veselības apziņa: Pieaugošās bažas par hroniskām slimībām un garīgo veselību veicina proaktīvu pašaprūpi.
    • Sociālo mediju ietekme: Platformas demonstrē labklājības tendences, iedvesmojot citus sekot tam pašam piemēram.
    • Kopienas saikne: Labklājības entuziasti, kas bieži atrodas līdzīgi domājošās grupās.
    • Uzlabota dzīves kvalitāte: Šis dzīvesveids veicina enerģiju, laimi un ilgmūžību.
    No fitnesa entuziastiem līdz holistiskās veselības atbalstītājiem, labklājības dzīvesveids uzsver harmonijas sasniegšanu starp prātu un ķermeni.
  4. Luksusa dzīvesveids
    Luksusa dzīvesveids ir vērsts uz izsmalcināto dzīves baudīšanu — greznām mājām, dizaineru modi, eksotiskiem ceļojumiem un ekskluzīvām pieredzēm. Tas bieži tiek saistīts ar bagātību un panākumiem.
    Kāpēc tas ir populārs?
    • Aspirācijas pievilcība: Luksuss simbolizē sasniegumus un statusu, iedvesmojot daudzus strādāt, lai sasniegtu augstus dzīves standartus.
    • Sociālo mediju izpēte: Platformas, piemēram, Instagram, izceļ luksusa dzīvesveidus, radot pievilcības sajūtu.
    • Personīgā izsmalcinātība: Daudzi atrod prieku, iztērējot naudu uz premium pieredzēm un precēm.
    • Kultūras prestižs: Luksuss bieži ir saistīts ar sabiedrības apbrīnu un cieņu.
    Luksusa dzīvesveids nav pieejams ikvienam, bet tas paliek sapnis tiem, kas meklē komfortu, ekskluzivitāti un izsmalcinātību.
  5. Vides apzināts jeb ilgtspējīgs dzīvesveids
    Šis dzīvesveids uzsver vides aizsardzību, koncentrējoties uz oglekļa dioksīda emisiju samazināšanu un dzīvi harmonijā ar dabu. Tas bieži ietver atjaunojamās enerģijas izmantošanu, nulles atkritumu prakses ieviešanu, patēriņa samazināšanu un ētisko zīmolu atbalstīšanu.
    Kāpēc tas ir populārs?
    • Vides apziņa: Pieaugošās bažas par klimata pārmaiņām iedvesmo cilvēkus pieņemt ekoloģiski draudzīgus lēmumus.
    • Ētiska dzīvošana: Daudzi cilvēki vērtē ieguldījumu planētas un nākamo paaudžu labā.
    • Vienkāršība: Šis dzīvesveids bieži sakrīt ar minimālismu un apzinātu dzīvošanu.
    Vides apzināta dzīvošana rezonē ar tiem, kas vēlas radīt pozitīvu ietekmi uz vidi.
  6. Uzņēmējdarbības dzīvesveids
    Uzņēmēji velta savu dzīvi, lai veidotu un vadītu savus uzņēmumus. Šo dzīvesveidu raksturo ambīcijas, riskēšana un vēlme pēc autonomijas. Uzņēmēji bieži strādā garas stundas, taču iegūst brīvību radīt kaut ko savu.
    Kāpēc tas ir populārs?
    • Neatkarība: Daudzi tiek piesaistīti idejai būt savam priekšniekam.
    • Neierobežots potenciāls: Uzņēmējdarbības ceļš piedāvā iespējas finanšu panākumiem un inovācijām.
    • Dzīve ar aizrautību: Uzņēmēji bieži strādā jomās, kas viņiem ir saistošas, veidojot nozīmīgas karjeras.
    Šis dzīvesveids piemērots cilvēkiem, kas attīstās izaicinājumos un redz inovācijas iespējas.
  7. Bohēmiskais (Boho) dzīvesveids
    Bohēmiskais dzīvesveids tiek saistīts ar radošumu, māksliniecisku izpausmi un brīvu pieeju dzīvei. Cilvēki, kas pieņem šo dzīvesveidu, bieži vien noraida sabiedrības normas un prioritizē individualitāti, mākslinieciskus meklējumus un neparastu dzīvošanu.
    Kāpēc tas ir populārs?
    • Izpausmes brīvība: Šis dzīvesveids svin autentiskumu un radošumu.
    • Vienkāršība: Daudzi bohēmisti pieņem dzīvi vienkārši, lai koncentrētos uz mākslu un pieredzi.
    • Kopienas fokuss: Tas veicina saikni starp līdzīgi domājošajiem.
    Šis dzīvesveids piesaista tos, kas vērtē pašizpausmi, mākslu un materiālisma noraidīšanu.
  8. Preppers (gatavošanās jeb “vienmēr gatavs”) dzīvesveids
    Preperi koncentrējas uz pašpaļāvību un gatavību ārkārtas situācijām, piemēram, dabas katastrofām, ekonomiskai nestabilitātei vai sabiedrības sabrukumam. Šis dzīvesveids ietver resursu uzkrāšanu, izdzīvošanas prasmju apguvi un avārijas plānu izveidi.
    Kāpēc tas ir populārs?
    • Pasaules nenoteiktība: Globālie notikumi, piemēram, pandēmijas un klimata krīzes, veicina interesi un nepieciešamību uz to, lai būtu “vienmēr gatavs”.
    • Neatkarība: Preperi vērtē pašpietiekamību un spēju tikt galā ar izaicinājumiem bez ārējās atbalsta sistēmas.
    • Noturība: Šis dzīvesveids veido prasmes, kas palīdz uzturēt pārliecību nenoteiktos laikos.
    Prepping ir ideāli piemērots cilvēkiem, kas prioritizē drošību un neatkarību.
  9. Radošais dzīvesveids
    Radošais dzīvesveids koncentrējas uz mākslinieciskajiem meklējumiem, vai nu rakstīšanā, gleznošanā, mūzikā vai citos pašizpausmes veidos. Radošie cilvēki bieži veido savu dzīvi, lai maksimāli izmantotu iedvesmu un produktivitāti savā izvēlētajā amatā.
    Kāpēc tas ir populārs?
    • Dzīve ar aizrautību: Daudzi cilvēki atrod piepildījumu, radot un daloties savā mākslā.
    • Elastīgas rutīnas: Šis dzīvesveids bieži ļauj strādāt pēc netradicionāla darba grafika.
    • Kopienas atzīšana: Platformas, piemēram, YouTube, Instagram un Etsy, ļauj radošajiem cilvēkiem izrādīt savus darbus.
    Šis dzīvesveids rezonē ar tiem, kurus motivē iztēle un inovācijas.
  10. Ģimenei orientēts dzīvesveids
    Šis dzīvesveids koncentrējas uz ģimenes vērtību un attiecību prioritizēšanu un uz bērnu audzināšanu, ciešu ģimenes saikņu uzturēšanu un atbalstošas mājas vides radīšanu.
    Kāpēc tas ir populārs?
    • Emocionāls piepildījums: Daudzi cilvēki iegūst prieku un jēgu no ģimenes saiknēm.
    • Kultūras tradīcijas: Daudzās sabiedrībās ģimene ir dzīves pamatelements.
    • Kopīgie mērķi: Bērnu audzināšana un atbalsts tuviniekiem rada vienotības un mērķtiecības sajūtu.
    Ģimenei orientēts dzīvesveids ir novērtēts par tā uzmanību mīlestībai, saiknei un stabilitātei.

Leave a Reply