Decembrī būtisks pārtikas cenu kritums

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības institūtu regulāri veic pārtikas preču veikalu cenu salīdzinājumu un analīzi kopš 1999. gada decembra.  Mūsu eksperti fiksē 56 pārtikas produktu cenas 7 nozīmīgākajos Latvijas veikalu tīklos, aprēķinot vidējo cenu un pārtikas groza kopsummas vērtību izmaiņas. Aprēķinot vidējās cenas netiek ņemtas vērā ražotāju un tirgotāju noteiktās akciju cenas. Tātad patērētājam reālā vidējā cena ir pieejama lielākajai daļai preču zem to vidējās vērtības.

Piena produktu grupā salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni (septembri) un pagājušā gada decembri būtisks cenu kritums vai stabila cena visām precēm, izņemot biezpienu. Tā piemēram, sviestam cena pret septembri samazinājusies par 6%un ir par15% zemāka kā 2022.gada decembrī. Liels cenas kritums arī pienam – 7% pret septembri un 15% pret iepriekšējo decembri. Arī pārējiem produktiem cena ir stabila vai zemāka. Izņēmums biezpiens, kura cena pieaugusi per 25 %.

Pievēršam uzmanību, ka veikali noturējuši cenu laikā, kad ražotāju cenas svaigam pienam pieaugušas par 8%, sieram par 21%, sviestam par 27% pret gada vidējo cenu.

Gaļas produktiem visiem novērojamiem veidiem ir manāms cenu kritums – par 7-22% gada laikā, lielākais sardelēm un cīsiņiem. Arī šeit tirgotāji spējuši noturēties pret ražotāju cenu kāpumu, kurš gaļas produktiem sastādīja 4-18% atkarībā no gaļas veida.

Maize un labības izstrādājumi. Arī šajā grupā produktiem fiksēts būtisks cenu kritums vai stabilitāte. Tā maizei cenas pret septembri kritušās par 6-15%. Ražotāju labības cenas tirgū gada laikā kāpušas par 8-15%, bet tirgotāji saglabājuši nemainīgu maizes cenu gada griezumā.

Lielākais cenu kritums novērojams griķiem – 8% pret septembri un 16% gada laikā, pelēkiem zirņiem attiecīgi cenas kritušās par 8 un 16%.

Augļu kategorijā cena ir stabili svārstīga visiem novērojamiem produktiem, tomēr nepārsniedzot vidējo cenu pa gadiem. Vissvārstīgākā ir ābolu cena – kritusies par 36% pret septembri, bet noturējusies kā dārgākā pēdējo 3 gadu laikā – 20% virs iepriekšējo gadu decembra cenām. Augstākas cenas bijušas tikai 2021. un2020.gadā.

Tikai citroniem kāpusi cena – par 9% un sasniegusi augstāko cenu 5 gadu laikā.

Vienīgā grupa, kas sarūgtina pircējus ar cenu kāpumu, ir dārzeņi. Visiem ir cenas pieaugums gada laikā. Vienīgais izņēmums ir tomāti,  kuri kļuvuši par 9% lētāki pret 2023.gad un 13% pret 2022.gadu. Iepriecina arī bietes: cukura cena ir kritusies par 11% un ir zemāka par cukura cenu gan 2023., gan 2022.gada decembrī.

Vislielākais cenu pieaugums ir novērojams kartupeļiem: par 37% pret iepriekšējo gadu un cenu maksimums pēdējo 5 gadu laikā – divreiz dārgāki. Otro vietu cenu kāpumā ieņem gurķi, it sevišķi konservētā veidā – sadārdzinājums par 30%gada laikā. Arī šampinjoniem ir nepārtraukts cenu kāpums 5 gadu laikā – 12%pret iepriekšējo gadu un 71% pret 2020.gada decembri.

Šajā grupā kartupeļu un gurķu cenu kāpums atbilst ražotāju cenu kāpumam, tomātu cenu(pieaugums 32%) tirgotāji ir pavērsuši pretējā virzienā, pateicoties importam. Runājot par tirgotāju piecenojumu, paskatāmies kritiski arī uz ražotājiem. Ja kartupeļu tirgus cena ir 33 centi  kilogramā, tad tirgū no ražotāja lētāk par 70-90 centiem nenopirksi.

Eļļa –  cenas ir nostabilizējušās un atgriezušās 2023.gada līmenī: rapšu eļļa par 5 centiem lētāka, bet bet saulespuķu eļļa par 11 centiem dārgāka (1 litrs). Pret pagājušo gadu abām ir kritums – attiecīgi 24 un 56 centi, sasniedzot cenas 3,66 un 3,89 eiro.

Dzērienu grupā visiem ir cenu kritums, tai skaitā “Rīgas šampanietim” uz svētkiem. Vienīgi sadārdzinājums ir cukurotajiem dzērieniem – Coca Cola un limonādēm (attiecīgi par 11un 17%). Atliek pāriet uz veselīgākiem – sulām un minerālūdeņiem.  Pagaidām, kamēr nav stājusies spēkā Atmežošanas direktīva, arī kafijas un tējas cenas ir kritušās gada laikā par 12-14%.

Ja salīdzinām pārtikas preču grozu, tad tā vērtība decembrī ir zemākā – 144,92 eiro. Salīdzinot vidējo pārtikas groza vērtību pret iepriekšējo gadu ir fiksēts neliels pieaugums (būtiski zemāks par gada inflāciju) – 0,06% (9 centi).

Kopumā jāsaka, ka šobrīd valdība, runājot par pārlieku augstām cenām pārtikai Latvijā, atklāti “spēlē” uz vēlētāju jūtām pirms nākošā gada vēlēšanām, iestāstot patērētājiem, ka tirgotāju vainas dēļ pieaugot pārtikas preču cenas. Ja pirktspēja ir kritusies, tad tur nav vainīgas pārtikas cenas, bet citas izmaksas, kas būtiski pieaugušas mūsu valsts iedzīvotājiem.

Ilgtermiņā gan jābrīdina, ka pārtikas cenu kāpums ražošanas posmā atsauksies pārtikas cenās nākamā gadā. Tāpat to ietekmēs cenu kāpums, kas jau pašlaik novērojams tuvāko lielo kaimiņu – Polijas – veikalos. Daļēji tas izskaidrojams ar PVN 0 likmes atcelšanu un pāreju uz 5% (Latvijā – 21%, izņemot zaļumus – 12%).