Stājas spēkā likuma grozījumi, kas paredz veikt ieturējumus pat no maznodrošinātajiem

Foto: Freepik.com
Latvijas Tirgotāju asociācijas sagatavots raksts un apkopotā informācija
Saeimas deputāti nobalsoja par grozījumiem Civilprocesa likuma 594. pantā, kas paredz grozīt parādniekam saglabājamo minimumu. Ja līdz šim parādniekam, kas nav uzturlīdzekļu parādnieks, bija obligāti saglabājama minimālā alga (šobrīd 700 EUR), tad Civilprocesa likuma grozījumi paredz uz pusi samazināt šo parādniekam obligāti saglabājamo minimumu, garantēti saglabājot tikai pusi no minimālās algas, ar norādi, ka summa aprēķināma pēc nodokļu nomaksas, kas šobrīd sastāda ~275 EUR, tādā veidā pielīdzinot patērētājus noziedzniekiem, administratīvi sodītām personām un uzturlīdzekļu nemaksātājiem, un būtiski pasliktina šo cilvēku materiālo situāciju.
Latvijas Tirgotāju asociācijas biedri uzskata, ka šāda likuma redakcija ir pretrunā ne tikai ar cilvēka pamattiesībām, bet arī ar Patērētāju kreditēšanas direktīvu, kas nosaka valsts pienākumu palīdzēt patērētājiem, kuri saskaras ar finansiālām grūtībām, un sniegt atbalstu parāda atmaksas jautājumos, ļaujot saglabāt pienācīgu dzīves līmeni un neaizskarot viņu cieņu. Uzskatām, ka ar šo likumu tiek pasliktināts materiālais stāvoklis personām ar zemiem ienākumiem.
Citu valstu pieredze
2023. gadā Latvija piedalījās projektā PEPPI, saistībā ar Patērētāju kreditēšanas direktīvas ieviešanu Latvijā. Projekta ietvaros bija iespēja iepazīties ar citu ES valstu pieredzi saistībā ar parādu piedziņu, un jau pie iepriekšējās Civilprocesa likuma 594. panta redakcijas Latvija 2023. gadā negatīvā ziņā atšķīrās no citām ES valstīm, bet jaunā Civilprocesa likuma 594. panta redakcija Latviju nostāda pavisam neglaimojošā gaismā.
Projekta dalībnieki pastāstīja, par savu valstu praksi veicot parādu piedziņu, un visi kā viens apgalvoja, ka pie viņiem attiecībā uz rīkojumiem par naudas līdzekļu arestu tiesa ņems vērā, cik daudz līdzekļu atbildētājam ir nepieciešams pārtikai, nomas maksai vai ķīlu zīmei un ikdienai, kā arī, lai regulāri apmaksātu rēķinus, piemēram, par elektrību. To dēvē par “aizsargātu ienākumu līmeni”. Rīkojums par naudas līdzekļu arestu tiks izdots, ja atbildētājs nopelna vairāk par aizsargātu ienākumu līmeni, parasti tā ir valstī noteiktā minimālā alga. Pie kam parādu piedziņa netiek veikta bezgalīgi, bet kādu ierobežotu laika periodu. Savukārt Īrijā, ņemot vērā parādnieka rīcībā esošos līdzekļus, tiesnesis pieņems lēmumu par maksājumu apjomu. Spriedums ir spēkā 12 gadus, un, kad ir pagājuši 12 gadi kopš datuma, kad tas pasludināts par izpildāmu, nav iespējams celt nekāda veida prasību, pamatojoties uz šo spriedumu. Dažiem izpildu pasākumiem, kurus var piemērot, ir termiņi, kas noteikti Tiesu noteikumos vai tiesību aktos. Piemēram, Augstās tiesas izpildrīkojums ir spēkā vienu gadu pēc tā izdošanas. Pēc tam ir nepieciešams jauns izpildrīkojums. Vēl viens piemērs: Lai izdotu Augstās tiesas izpildrīkojumu, kad ir pagājuši vairāk nekā seši gadi kopš izpildāma tiesas rīkojuma izdošanas, ir nepieciešama tiesas atļauja.
Visi projekta dalībnieki apliecināja, ka viņu valstīs tiek veikti pasākumi, lai sniegtu atbalstu personām, kam ir parāda atmaksas grūtības, ļaujot tiem saglabāt pienācīgu dzīves līmeni un neaizskarot viņu cieņu. Diemžēl Latvijas Saeima, pieņemot grozījumus Civilprocesa likuma 594. pantā, ir izvēlējusies iet pretējā virzienā, kā pārējās ES valstis, un būtiski pasliktināt dzīves līmeni personām, kam ir parādu apmaksas grūtības. Šiem cilvēkiem, pret kuriem tiek vērsta parādu piedziņa, parasti nekas nepieder, tai skaitā mājoklis, tāpēc viņiem ir papildus izdevumi par mājokļa īri, ko vispār nevar atļauties cilvēki, kuru ienākumi ir 275 eiro mēnesī.
Nežēlīgi un cietsirdīgi vai gudri un stratēģiski?
Šie grozījumi, kas uz pusi samazina parādniekam saglabājamo minimumu, attieksies uz visiem strādājošajiem, pensionāriem, invalīdiem, no kuriem netiek piedzīti uzturlīdzekļi, zaudējumi vai kompensācija sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums, vai iestājusies personas nāve, vai kompensācija par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu.
Civilprocesa likuma 594. p. jaunās redakcijas dēļ, gaidāmi lieli zaudējumi mazo tirgotāju pusē un ne tikai. Piemēram, SIA “EIROBŪVMETĀLS” zaudēs 30 darbiniekus, un nav, kas nāktu strādāt to vietā. Uzskatām, ka līdzīga situācija ir un būs arī citiem nākotnē. Tādējādi pieaugs bezdarbnieku skaits, kam arī ir parādi. Dainis Domiņš, LTA valdes līdzpriekšsēdētājs: “Lielākā daļa parādnieku ir maznodrošinātie, kurus dzīve piespieda aizņemties, un, lai atdotu parādus, ir jāstrādā, bet šajā situācijā ir strupceļš.”
Diemžēl nepiesaistot likumprojekta apspriešanā patērētājus pārstāvošas organizācijas, Saeima ir pieņēmusi grozījumus Civilprocesa likuma 594. pantā.
Juristes Guntras Vīksnas (Latvijas patērētāju interešu aizstāvības asociācijas biedra) komentārs:
2024. gada 1.oktobrī stājušies spēkā 2024. gada 20. jūnijā Saeimā pieņemtie grozījumi Civilprocesa likuma 594.pantā.
Šobrīd spēkā esošajā Civilprocesa likuma 594. pantā, piedzenot parādus, ir noteikts atšķirīgs aizsargājamais ienākumu slieksnis:
1) personām, kas ir parādā uzturlīdzekļus, noziedzīga nodarījuma rezultātā radījuši kaitējumu, administratīvi sodītām personām jebkurā gadījumā tiek saglabāta 1/2 no minimālās algas;
2) visos pārējos gadījumos parādniekam jebkurā gadījumā tiek saglabāta minimālā alga, kā tas ir visās pārējās ES valstīs.
Ar 1. oktobri stājušies spēkā grozījumi, kas jebkurā gadījumā paredz visiem parādniekiem, neskatoties kam viņi ir parādā, obligāti saglabāt tikai 1/2 no minimālās algas, kas šobrīd ir 350 eiro.
Vēršu uzmanību, ka šobrīd Latvijā ar nodokļiem neapliekamais minimums ir 500 eiro un no 2025. gada 1. janvāra ar nodokļiem neapliekamais minimums pensionāriem būs 650 eiro. Līdz ar to valsts ir atzinusi, ka pensionāru pensijas, kas ir mazākas par 650 eiro netiks apliktas ar nodokļiem, bet no 2024. gada 1. oktobra zvērināti tiesu izpildītāji varēs veikt ieturējumus no pensijām, kas (kaut par pāris centiem) pārsniedz 350 eiro.
Piemēram, pensionārs, kura pensija ir 500 eiro un valsts ir atteikusies aplikt šādu pensiju ar nodokļiem, šobrīd saņem visus 500 eiro, cenšas ar to izdzīvot un paļaujas, ka arī turpmāk saņems šos 500 eiro, bet no 2024. gada 1. oktobra no šādas pensijas tiks ieturēti 45 līdz 60 eiro un pensionārs vairs nespēs apmaksāt visus nepieciešamos rēķinus un iekritīs vēl dziļākā parādu bedrē.
Otrs piemērs, slimnīcas sanitārs, kurš saņem minimālo algu, pēc nodokļu atrēķināšanas šobrīd saņem 551 eiro un viņam jau tagad ir faktiski neiespējami norēķināties par visu ikdienā nepieciešamo, bet pēc 2024. gada 1. oktobra no sanitāra algas tiks ieturēti 60 vai pat 80 eiro, atstājot izdzīvošanai 491 vai pat 470 eiro, kas var novest pie ļoti nelabvēlīgām sekām ne tikai šos darbiniekus, kam tiek maksāta minimālā alga, bet valsti kopumā.
Tāpat vēršu uzmanību, ka Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis no 01.01.2024. ir 549 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 384 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā, bet 2024. gada 1. oktobra, pamatojoties uz 2024. gada 20.jūnija grozījumiem Civilprocesa likuma 594.pantā, no zvērināti tiesu izpildītāji varēs vērst piedziņu uz summām, kas mazākas par mazturīgas mājsaimniecības slieksni.
ES noteiktais nabadzības riska slieksnis, kas izteikts 60% no rīcībā esošo ienākumu mediānas pārrēķinātas uz ekvivalento patērētāju skaitu mājsaimniecībā, piemērojot modificēto OECD skalu (1,0; 0,5; 0,3) – pirmajam pieaugušajam tiek pielīdzināts svars 1,0, katram nākamajam mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam – 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3. 2022. gadā nabadzības riska sliekšņa vērtība 2022. gadā pirmajam vai vienīgajam pieaugušajam veidoja 563 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai mēnesī, katram nākamajam mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam – 281 euro mēnesī un bērnam jaunākam par 14 gadiem – 168,90 euro mēnesī.
Kā tas iet kopā ar Saeimas pieņemtajiem Civilprocesa likuma 594. panta grozījumiem, kas parādniekam paredz saglabāt 350 EUR un bērnam 105 EUR?
Lūdzu nepieļaut, ka 2024. gada 1. oktobrī stājas spēkā Civilprocesa 594. panta grozījumi, kas paredz veikt ieturējumus no maznodrošinātiem cilvēkiem!
Uz lūgumu pārskatīt likuma grozījumus, saņemta atbilde:
darām zināmu, ka Valsts Prezidents Edgars Rinkēvičs Latvijas Republikas Satversmes 71. pantā noteiktajā termiņā nav lūdzis Saeimai pieņemtā likuma otrreizēju caurlūkošanu.
Vēršam uzmanību, ka likuma grozījumu mērķis ir pārskatīt Civilprocesa likumā noteiktos ieturējumu apmērus no darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem piespiedu izpildes procesā, lai veicinātu parādnieku motivāciju gūt ienākumus un novērstu interesi daļu no ienākumiem saņemt neoficiāli. Tāpat vēršam uzmanību, ka atbilstoši pieņemtajam likumam lielākajā daļā parādu piedziņas lietu tiks samazināti ieturējumi no parādnieka darba algas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem.
G. Vīksna: “Vēršam uzmanību, ka daudzi no šiem parādniekiem, par tādiem kļuva, kad 2009. gadā Latvijas Saeima izlēma uz iedzīvotāju rēķina glābt bankas, pat uz pusi samazinot darba algas skolotājiem, mediķiem, policistiem un citiem strādājošajiem. Daudziem vispār darba vietas tika likvidētas. Šie cilvēki pēc algas samazināšanas vai darba zaudēšanas vairs nespēja pildīt savas saistības pret kreditoriem un par piespiedu pārdošanas vērtību zaudēja savus ieķīlātos mājokļus, un viņiem kaklā tika uzkārtas neatmaksājamas parādu nastas. Lielākai daļai no šiem cilvēkiem šie parādi ir arī šobrīd, jo maksātnespējas process Latvijā ir dārgs un to var atļauties tikai turīgi cilvēki.
Tā vietā, lai pārtrauktu šo netaisnību un beidzot noteiktu šo parādu noilgumu, Saeima pielīdzināja šos banku glābējus, kurus 2009. gadā iegrūda parādu verdzībā, lai glābtu bankas, uzturlīdzekļu nemaksātājiem un noziedzniekiem. 20. jūnijā Saeima ir izvēlējusies piespiest šos cilvēkus pamest valsti, turklāt ne tikai darba spējīgos un strādājošos, bet arī pensionārus un invalīdus, jo visur citur Eiropā ir aizsargātais minimumus pat noziedzniekiem.”
Latvijas Republikas Tiesībsargs
Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas komentārs
Tiesībsargs 2024. gada 23. septembrī saņēma Jūsu iesniegumu, kas adresēts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai. Iesniegumā vēlaties rast atbildi uz jautājumu, vai tik tiešām no š.g. 1.oktobra tiesu izpildītājs parāda piedziņai varēs novilkt 40% no summas, kas ir virs 350 euro un Jūsu gadījumā tie būtu 37,34 euro.
Izskatot Jūsu iesniegumu kopsakarā ar normatīvo regulējumu, sniedzam šādu informāciju:
“2024. gada 1. oktobrī stāsies spēkā grozītais Civilprocesa likuma 594. pants, kas nosaka ieturējumu apmēru no parādnieka darba samaksas un tiem pielīdzinātajiem maksājumiem. Paredzēts, ka tas nodrošinās labvēlīgāku tiesisko regulējumu kreditoriem, dodot iespēju pakāpeniski īstenot piedziņu arī lietās, kurās citu piespiedu izpildes līdzekļu piemērošana nav iespējama. Tomēr jāatzīmē, ka jebkurā gadījumā parādniekam pilnā apmērā tiks saglabātas tās summas, uz kurām Civilprocesa likums aizliedz vērst piedziņu. Piemēram, ja parādnieks nonāks sarežģītos materiālos apstākļos, viņš varēs vērsties ar palīdzības lūgumu vietējās pašvaldības sociālajā dienestā, kas viņam varēs nodrošināt sociālās palīdzības pabalstu izmaksu, uz ko tiesu izpildītājs nebūs tiesīgs vērst piedziņu, bet kuri būs kā papildu ienākuma avoti.
Atbilstoši jaunajam regulējumam, ja parādniekam būs uzkrājušās vairākas parādu piedziņas lietas, tad neatkarīgi no parādsaistību veida ieturējumi tiks veikti 40% apmērā no neto ienākumiem, kas pārsniegs pusi no minimālās algas, kurai pieskaitīti 15% par katru apgādībā reģistrēto bērnu. Līdzšinējais regulējums nosacīti bija izdevīgāks mazu ienākumu saņēmējiem, jo viņiem jebkurā gadījumā tika saglabāti 100% no minimālās algas bruto, kas 2024. gadā ir 700 eiro.
Minētās izmaiņas attieksies uz visām izpildu lietām tajā skaitā tām, kurās piedziņas vēršana uz ienākumiem uzsākta pirms grozījumu spēkā stāšanās. Gadījumā, ja Jums ir neskaidri jautājumi par Jūsu situāciju, tad ieteicams sazināties ar zvērināto tiesu izpildītāju, kurš izskaidros, kā mainīsies ieturējumu apmērs konkrētajā piedziņas lietā.
Papildus vēlamies vērst Jūsu uzmanību, ka normatīvajā regulējumā pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā ir deklarēta personas dzīvesvieta, ir noteikts pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību. Iedzīvotājiem, kuri objektīvu iemeslu dēļ nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības, sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus organizē un sniedz pašvaldību izveidotās iestādes – sociālie dienesti. Atbilstoši normatīvajam regulējumam sociālo palīdzību (pabalstus) sociālais dienests klientam sniedz, pamatojoties uz viņa materiālo resursu – ienākumu un īpašuma – izvērtējumu.
Tā, piemēram, Rīgas Sociālais dienests nosaka atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam Rīgas valsts pilsētas pašvaldības iedzīvotājiem, kuri deklarējuši pamata dzīvesvietu Rīgas valsts pilsētas administratīvajā teritorijā un dzīvo atbilstoši iesniegumā norādītajai adresei.
Ņemot vērā Jūsu iesniegumā minēto, informējam, ka maznodrošinātās personas statusu Rīgas Sociālais dienests piešķir ģimenēm (personām) ar ikmēneša ienākumiem līdz 549 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 384 euro pārējām personām mājsaimniecībā. Ģimenes (personas), kurām Rīgas Sociālais dienests piešķīris maznodrošinātās ģimenes (personas) statusu, var saņemt attiecīgu atbalstu, piemēram: nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu 70% apmērā, ēdināšanas pakalpojumu kādā no vienpadsmit siltā ēdiena izsniegšanas vietām Rīgā, atbalstu norēķiniem par elektrību utt.
Lai tiktu novērtēta mājsaimniecības materiālās situācijas atbilstība maznodrošinātas mājsaimniecības statusam, personai jāvēršas Rīgas Sociālajā dienestā ar rakstveida iesniegumu, jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija, kas noteikta normatīvajos aktos par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu, un jāiesniedz dokumenti, kas apliecina iztikas līdzekļu deklarācijā norādītos faktus.”
Saeimas deputāts Gunārs Kūtris:
Šis jautājums tika rūpīgi analizēts likumprojekta apspriešanas laikā. No visām aprēķinu tabulām (ticiet man, bet tika rēķināts ar dažādiem ienākumiem) pieņemtais risinājums šķita labāks par bijušo. Vai tas ir ideāls? Protams, ka ne. Jo saskaras daudzas intereses. Turklāt svarīgi bija risināt arī jautājumu par algām aploksnēs, kad darba ņēmējs prasīja, lai oficiāli uzrāda tikai minimālo algu, jo tādējādi varēja izvairīties no parādu nomaksas.
Manuprāt, nav pamata šajā diskusijā pieminēt ar nodokli neapliekamo minimumu vai minimālo algu, jo to, pirmkārt, nosaka citi tirgus kritēriji un, otrkārt, valsts tiesīga lemt, kad atteikties no nodokļa ieturēšanas. Starp citu, arī es nesaprotu, kā var ieturēt nodokli no minimālās algas tās daļas, kas pārsniedz neapliekamo minimumu. Taču tas ir cits jautājums.
Civilprocesa likumā grozījumi saistīti ar parādu atdošanu (piedziņu). Procesā ir skartas abas puses. Būtu jāaizstāv ne tikai tas, kurš ir parādā un no kura ienākumiem parāds tiek piedzīts, bet arī tas, kuram ir tiesības saņemt parādu, kaut vai daļu no tā. Iespējams, ka arī šis cilvēks cīnās par iztikas līdzekļiem. Man ir vairāki piemēri, kad tieši pensionārs, ar ne visai lielu pensiju, gaida, kad parādniekam labpatiksies kaut ko samaksāt, jo ienākumu jau nekādu neesot (minimālā alga).
Tas, protams, ir mans viedoklis, bet es šo likuma grozījumu redakciju atbalstīju kā zināmu, līdzsvarojošu, kas konkrētās attiecībās mēģina risināt nedaudz efektīvāk. Parāds nevienam cilvēkam nav patīkams, bet, ja reiz cilvēks ir nokļuvis parādos, tad ir jācenšas pēc iespējas ātrāk to atlīdzināt, jo arī otrs ir cilvēks (kāpēc viņam ir jāgaida uz labvēlīgu likteņa pagriezienu?).
Latvijas Valsts prezidenta kancelejas atbilde uz lūgumu pārskatīt likuma grozījumus:
“No likuma izstrādes materiāliem secināms, ka likumdevējs saskatīja nepieciešamību radīt tādu piedziņas modeli, kas motivētu parādniekus turpināt gūt legālus ienākumus, vienlaikus paredzot iespēju vērst piedziņu samērīgā apmērā no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināmiem maksājumiem arī tad, ja tā nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēnešalgu, kā arī radīt tādu tiesisko regulējumu, kas ievēro un salāgo kreditoru un parādnieku intereses, motivē pildīt parādu saistības un sekmē parādu atdošanu.
Vēršam uzmanību, ka likumprojekta izskatīšanas gaitā atbildīgajā komisijā tika izvērtēts arī jautājums par ieturējumu veikšanu no pensijām un noteiktiem pabalstiem. Detalizētākai informācijai aicinām iepazīties ar Saeimas likumdošanas datu bāzē pieejamajiem Saeimas Juridiskās komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem (skat. https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS14.nsf/webAll?SearchView&Query=([NumberTxt]=382/Lp14)&SearchMax=0&SearchOrder=4 ).
Vienlaikus papildu jautājumu vai ierosinājumu gadījumā aicinām vērsties par civilprocesuālo tiesību jomas politiku atbildīgajā Tieslietu ministrijā.
Pateicamies par Jūsu pilsonisko aktivitāti un sava viedokļa paušanu.”
“Vērsties ar palīdzības lūgumu vietējās pašvaldības sociālajā dienestā.”