Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā
Valdība atbalstīja Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no pensiju 2. līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju 1. līmeni.
Valdības piedāvātās izmaiņas labklājības jomā
- Pensijas un to indeksācija
Ir paredzēts, ka 2025. gada 1. oktobrī indeksēs to pensijas daļu, kas būs iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pilnā apjomā. Tiek prognozēts, ka tie varētu būt aptuveni 1518 eiro. Šobrīd indeksē tikai pusi no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Šobrīd vecuma pensijas pilnā apmērā indeksē aptuveni 76% vecuma pensionāru, bet 2025. gadā tie jau būs aptuveni 98%.
Lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu budžeta ieņēmumos, plānots pārnest vienu procentpunktu no fondētās pensiju shēmas (otrā līmeņa) uz pensiju pirmo līmeni, novirzot attiecīgi pirmajam līmenim 15% un otrajam līmenim 5%. Šāds risinājums paredzēts terminēti laika periodā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim. Kopējās iemaksas strādājošā nākotnes pensiju kapitālam nemainās, tās paliek 20 procentu apmērā.
Pašlaik 14% tiek novirzīti pirmajam pensiju līmenim un 6% otrajam pensiju līmenim. Piedāvājums ir pirmajam līmenim novirzīt 15% un otrajam līmenim 5%. Abiem šiem līmeņiem ir savs ikgadējs ienesīgums. Pirmajam līmenim to nosaka atbilstoši valsts vecuma pensijas kapitāla aktualizācijas noteiktajai kārtībai, kur viens no faktoriem ir patēriņa cenu indekss, vienkāršāk sakot – inflācija. Otrajam līmenim svarīga ir ieguldījumu pārvaldnieka piedāvātā ieguldījumu stratēģija un šo ieguldījumu atdeve. Dati liecina, ka pēdējos gados pensionāriem ienesīgāki ir bijuši ieguldījumi pirmajā līmenī, līdz ar to piedāvātās īslaicīgās izmaiņas nodokļu maksātāju nākotnes pensijas nesamazinās. Ja otrā līmeņa iemaksas var ciest arī zaudējumus un ieguldītais kapitāls var samazināties, tad valsts pirmā līmeņa pensijas kapitāls katru gadu tiek indeksēts un nevar samazināties.
No 2025. gada plānots palielināt pensionāra neapliekamo minimumu no 500 uz 1000 eiro mēnesī, kas pozitīvi ietekmēs aptuveni 46,2% visu veidu pensiju saņēmējus (tos, kuru ienākumi ir līdz 4200 eiro mēnesī). 53,8% visu veidu pensiju saņēmēju jau šobrīd no saņemtās pensijas iedzīvotāju ienākumu nodokli nemaksā.
Kāpēc pieņemti grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā?
Problēmas apraksts
Pensiju sistēmas stabilitātei un noturībai, kā arī pensiju lielāka atvietojuma īstenošanai, ienākumus vecumdienās veido vecuma pensija, kas sastāv gan no pensiju 1. līmenī, gan pensiju 2. līmenī uzkrātā pensijas kapitāla. Tā kā, ieviešot VFPS, iemaksu likme VFPS tika pārdalīta no pensiju 1.līmeņa likmes, to attiecīgi samazinot nevis ieviešot papildus likmi, tad fondētā pensijas daļa ir nozīmīga vecuma pensijas apmērā. Situācijās, kad notiek būtiskas svārstības finanšu tirgos, pensiju 2.līmenī uzkrātā kapitāla vērtība krītas. Kapitāla tirgus atkopšanās notiek diezgan lēni.
Cilvēkiem ir īpaši svarīgi, lai viņu uzkrātais pensijas kapitāls nesamazinātos, lai ienākumi, aizejot pensijā, būtu pēc iespējas lielāki. 2023. gadā 18 418 VFPS dalībnieki pārtrauca dalību pensiju 2. līmenī sakarā ar valsts vecuma pensijas pieprasīšanu. Šo personu vidējais dalības ilgums VFPS bija 17,3 gadi un dalības laikā vidēji uz vienu dalībnieku ir iegūti šādi rezultāti: visā dalības laikā ir iemaksāti 5 156,27 euro un uzkrātais pensijas kapitāls ir 5 360,75 euro. Rezultātā visā VFPS dalības laikā pensijas kapitāls palielinājies tikai par 4 procentiem.
Gan inflācija, gan svārstības finanšu tirgos būtiski ietekmējušas pensiju plānu ienesīgumu. Turklāt ne tikai riskantākos ieguldījumus akciju tirgos, bet arī konservatīvos ieguldījumus obligācijās. Tas nozīmē, ka pensiju plānu ienesīgums ir neliels.
Pārvirzot atpakaļ 1 %p. pensiju 1.līmenim, attiecīgi būs mazākas turpmākās pensiju iemaksas pensiju 2.līmenī, bet lielākas 1.līmenī, līdz ar ko palielināsies pensijas kapitāls pensiju 1.līmenī jeb valsts nefondētajā pensiju shēmā, tajā ieguldot par 1 %p. vairāk jeb 15 procentus 14 procentu vietā. Svarīgi un būtiski, ka pensijas kapitāls pensiju 1.līmenī tiek aktualizēts atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”. Ja apdrošināšanas iemaksu algas indekss ir mazāks par “1”, pensijas kapitāls atšķirībā no pensiju 2.līmeņa nekad netiek samazināts.
Faktiski veiktās obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai
No 2011. gada janvāra līdz 2024. gada martam faktiski veikto obligāto iemaksu summa no aprēķinātās jeb deklarētās summas pensiju apdrošināšanai veido 99,3% (iepriekšējā 2021. gada ziņojumā –99,1%) un neveikto obligāto iemaksu pensijām kopējā summa ir 191 miljoni eiro. (2024.g. ziņojums “Par faktiski veikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu pensiju apdrošināšanai ietekmi uz personu sociālo nodrošinājumu”).
Apkopotie dati liecina, ka ir nedaudz samazinājies darba ņēmēju īpatsvars, par kuriem obligātās iemaksas pensijām nomaksātas pilnā apmērā – 76,1% (iepriekšējā 2021. gada ziņojumā –76,3%), savukārt palielinājies – par kurām obligātās iemaksas ir veiktas nepilnā apmērā vai nav veiktas vispār –22,6% (iepriekšējā 2021. gada ziņojumā – 22,3%).
Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem, kopš 2011. gada neveikto iemaksu summa pensijām ir 35 miljoni eiro. Sākot ar 2011. gadu, cilvēka pensiju kapitālā obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai tiek uzskaitītas un uzkrātas, ja tās tiek faktiski iemaksātas.
Ieņēmumu aprēķins valsts budžetam, pieņemot likuma grozījumus
Likumprojekta ietekmē palielinās speciālā budžeta apakšprogrammas 04.01.00 “Valsts pensiju speciālais budžets” ieņēmumi (sociālās apdrošināšanas iemaksas):
- 2025. gadā 104 000 000 euro apmērā,
- 2026. gadā 162 000 000 euro apmērā,
- 2027. gadā 171 000 000 euro apmērā,
- 2028. gadā 179 000 000 euro apmērā.
Vairāk lasīt anotācijā: 24-TA-2183: Likumprojekts (Grozījumi).