Nodokļu režīmu izvērtējumi

Aija Lasmane, SIA “Sorainen ZAB” nodokļu vēstis (2024. g. jūlijs)

1.Dabas resursu nodokļa, PVN un citu nodokļu režīmu izvērtējumi

Finanšu ministrija ir publicējusi dabas resursu nodokļa un klimata nodokļu esošās situācijas novērtējumu un potenciālos priekšlikumus tālākai rīcībai. Tāpat ir izstrādāts mazo režīmu esošās situācijas novērtējums, kas sniedz datu analīzē balstītu ieskatu attiecībā uz mazo režīmu piemērošanu Latvijā un to ietekmējošajiem faktoriem, kā arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) esošās situācijas novērtējums un sniegti priekšlikumi tālākai diskusijai.

Dabas resursu nodokļa un klimata nodokļu izvērtējumā ir iekļauti būtiskākie dabas resursu un klimata nodokļu rādītāji, piemēram, nodokļu ieņēmumi, to īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IKP), nodokļu atbrīvojumi un diskutēts par tālāko klimata nodokļu politiku. Veikts gan nodokļu likmju, gan ieņēmumu salīdzinājums Baltijas valstīs. Dabas resursu un klimata nodokļi līdztekus to mērķiem – ierobežot videi un klimatam kaitīgu darbību, globāli tiek skatīti arī kā finanšu resurss izaugsmi veicinošas nodokļu struktūras atbalstam un atbilstošiem valsts izdevumiem.

Mazo režīmu novērtējumā analizētas piemērošanas iespējas Latvijā un šāda veida režīmu izvēli ietekmējošie faktori, sniegts ieskats nodokļu maksātāju skaitā, kas izmanto kādu no šobrīd pieejamiem mazajiem režīmiem, kopējo ieņēmumu apjomu, kā arī izvērtēti šobrīd aktuālie izaicinājumi. Materiālā analizētas saimnieciskās darbības veicēju dažādas formas, to sniegtās iespējas un arī iespējamie nepieciešamie risinājumi nepilnību novēršanai. Apskatīta arī sociālās apdrošināšanas nozīme saimnieciskās darbības kontekstā un darbaspēka piesaiste īslaicīgos darbos.

Savukārt PVN izvērtējumā ir sniegts Latvijas salīdzinājums ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tiek salīdzinātas gan PVN standartlikmes, gan samazinātās likmes starp valstīm. Tiek vērtēti tādi rādītāji kā PVN ieņēmumi un to ietekmējošie faktori, valsts neiegūtie līdzekļi, kas veidojas samazināto likmju un atbrīvojumu piemērošanas rezultātā, PVN plaisa. Analizējot PVN ieņēmumus Latvijā, secināms, ka tie palielinās, vērtējot gan absolūtos skaitļus, gan iekasētā nodokļa īpatsvaru no IKP. 2023. gadā PVN ieņēmumi veido 9,6% no IKP, kas, salīdzinot ar 2022. gadu, ir palielinājušies par 0,3 procentpunktiem. Savukārt, salīdzinot Latvijas PVN ieņēmumu īpatsvaru IKP ar pārējām ES dalībvalstīm, 2022. gadā tā ierindojas 4. vietā, apsteidzot Lietuvu un Igauniju, kā arī pārsniedzot ES-27 vidējo rādītāju 7,5%.

Šī novērtējuma ietvaros apkopotie dati norāda, ka PVN sistēma Latvijā darbojas kopumā labi un PVN pašlaik ir viens no būtiskākajiem valsts ieņēmumu avotiem. Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā samazinātās likmes jau pašlaik tiek piemērotas plašam preču un pakalpojumu grozam. Esošā PVN likmju struktūra (samazinātās likmes un to mērķētība) kopumā ļauj nodrošināt, ka arī PVN izdevumu īpatsvars mājsaimniecībās ar zemākajiem ienākumiem salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm ir samērīgs. Izvērtējumā ir iekļauta informācija par diskutēto priekšlikumu potenciālo ietekmi uz valsts budžetu, kas sekmētu valsts atbalstu iedzīvotāju izdevumu vajadzību segšanai.

Ar izvērtējumiem var iepazīties Finanšu ministrijas tīmekļvietnes sadaļā “Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes materiāli”.

2. Pieņems Lielu uzņēmumu grupu globāla minimālā nodokļa līmeņa nodrošināšanas likumu

6.jūnijā Saeima 3.lasījumā apstiprināja Lielu uzņēmumu grupu globāla minimālā nodokļa līmeņa nodrošināšanas likumu, ar kuru daļēji tiek ieviesta padomes direktīva (ES) 2022/2523 par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautisku uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām Savienībā (Globālā minimālā nodokļa direktīva jeb otrais pīlārs).

Kas ir globālais minimālais nodoklis?

2021. gada 8. oktobrī tika panākta vienošanās starp OECD valstīm par diviem darba virzieniem saistībā ar uzņēmējdarbības ienākuma nodokli, no kuriem:

• pirmais pīlārs attiecas uz jauniem peļņas sadales noteikumiem, kuru mērķis ir pārdalīt lielu starptautisku grupu virspeļņu jurisdikcijās, kurās atrodas patērētāji vai lietotāji, neatkarīgi no tā, vai grupas uzņēmumi fiziski atrodas šajās jurisdikcijās. Pirmais pīlārs joprojām tiek apspriests;
• otrais pīlārs paredz globālā minimālā nodokļa ieviešanu lielām starptautiskām biznesa grupām.

Abu pīlāru mērķis ir risināt dažādas, bet saistītas problēmas, kas attiecas uz arvien pieaugošo ekonomikas globalizāciju un digitalizāciju. Pirmā un otrā pīlāra politikas divi mērķi ir novērst bāzes samazināšanos/peļņas novirzīšanu un nodrošināt pamatu pārmērīgas nodokļu konkurences novēršanai starp jurisdikcijām.

2022.gada 15.decembrī ES Padome apstiprināja direktīvu par globālā minimālā nodokļa līmeņa noteikšanu starptautiskajām biznesa grupām ES (direktīva).

Direktīva ievieš starptautiskās uzņēmējdarbības nodokļu reformas ES līmenī saskaņā ar otro pīlāru, nosakot nosacījumus globālā minimālā nodokļa ieviešanai un piemērošanai ES valstīs, galvenokārt lielu starptautisko grupu peļņai, kas darbojas iekšējā tirgū un ārpus tās.

Otrais pīlārs ir revolucionāra nodokļu sistēma, kas vienādi tiks piemērota visā pasaulē. Tā izstrādāta, lai nodrošinātu, ka starptautiskie uzņēmumi maksā minimālo nodokli 15 % apmērā no vietējiem ienākumiem, kas rodas katrā jurisdikcijā, kurā tie darbojas.

Uz kuriem uzņēmumiem tas attiecas?

Globālie minimālie nodokļi ietekmē starptautiskās grupas, kuru minimālais apgrozījums ir 750 miljoni eiro. Saskaņā ar ESAO aplēsēm tas nozīmē, ka aptuveni 8000 uzņēmumu visā pasaulē ir pakļauti šim nodoklim. Otrā pīlāra nolūks ir nodrošināt, ka to uzņēmumu ienākumi, kas rodas valstīs, kurās tie darbojas, tiek aplikti ar nodokli vismaz 15% apmērā, piemērojot “papildu nodokli”.

Noteikumi par globālo minimālo nodokli ir ļoti sarežģīti, un jau tagad ir skaidrs, ka attiecīgie nodokļu atbilstības/uzskaites pasākumi, kā arī tam nepieciešamais laiks būs milzīgi. Par katru iekļaujamo uzņēmumu un pastāvīgo pārstāvniecību ir jāiesniedz visaptveroša “Papildu nodokļu informācijas deklarācija”, un par novēlotu vai nokavētu iesniegšanu var tikt piemērotas ievērojamas soda sankcijas. Uzņēmumiem, kurus tas skārusi, šobrīd rodas jautājums, kādu potenciālo ietekmi uz iekšējiem procesiem atstās otrā pīlāra noteikumu ieviešana valstī un kā turpmāk var nodrošināt atbilstību.

Papildu nodokli var iekasēt

• vai nu tā sauktās “Galvenā mātes uzņēmuma”, t.i., grupas mātes uzņēmuma, līmenī vai
• to uzņēmumu valstī, kurā faktiski ir zemi nodokļi (tā sauktais iekšzemes papildu nodoklis).

Baltijas valstis saskaņā ar direktīvas 50. pantu izvēlējās nepiemērot Papildu nodokli Baltijas valstīs esošajām galvenajām mātes sabiedrībām sešus fiskālos gadus pēc kārtas, sākot no 2023. gada 31. decembra līdz 2030. gada 1. janvārim (atbrīvojums pieejams dalībvalstīm, kurās atrodas ne vairāk kā divpadsmit šīs direktīvas darbības jomā ietilpstošo uzņēmumu grupu mātes uzņēmumi).

Tomēr atbrīvojums attiecībā uz uzņēmumu grupu mātes uzņēmumiem neatbrīvo kvalificētu starptautisku grupu Baltijas meitas uzņēmumus no globālā minimālā nodokļa aprēķina (izņemot, ja tie atbilst de minimis izslēgšanai). Vietējiem meitasuzņēmumiem de minimis izslēgšana saskaņā ar direktīvas 30. pantu ir pieejama finanšu gadam, ja:

a) visu jurisdikcijā esošo vienību vidējie kvalificētie ieņēmumi ir mazāki par EUR 10 000 000; un

b) visu šādā jurisdikcijā ietilpstošo vienību vidējie kvalificētie ienākumi vai zaudējumi ir zaudējumi vai ir mazāki par EUR 1 000 000.

Šobrīd monitorējam, vai un kā Baltijas valstīs tiks ieviesti iekšzemes papildu nodokļi.

Jautājums nav tik aktuāls Latvijā un Igaunijā, kur ir attiecināmas sadales nodokļu sistēmas. Saskaņā ar direktīvas 40. pantu uzņēmumi jurisdikcijās, kurās ir sadales nodokļu sistēma (kā Latvijā un Igaunijā), var izvēlēties atlikt nodokļa samaksu līdz četriem gadiem.

Lietuva vēl nav ieviesusi iekšzemes papildu nodokli. Dažos gadījumos tas var radīt papildu aprēķināto nodokli galvenās mātesuzņēmuma līmenī. Varbūtība ir diezgan liela, jo nominālā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme Lietuvā ir 15%, un vairāki nodokļu atvieglojumi var samazināt efektīvo nodokļa likmi ievērojami zem 15%.

Pateicoties Sorainen biznesa partnerības modelim ar WTS Global nodokļu konsultantu tīklu, mēs pārzinām starptautisku grupu nodokļu struktūras un esam izveidojuši vienu no inovatīvākajām nodokļu konsultāciju koncepcijām tirgū. Mēs arī izmantojam šīs īpašās zināšanas, sniedzot padomus par otro pīlāru.

3. Publiskai apspriešanai iesniegts likumprojekts, kas mazinās administratīvo slogu un veicinās sadarbību ar nodokļu maksātājiem

Finanšu ministrija publiskai apspriešanai Tiesību aktu projektu (TAP) portālā iesniegusi grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām” (likumprojekts), kurā paredzētas vairākas būtiskas izmaiņas un precizējumi, kas vienlaikus vērsti uz to, lai mazinātu administratīvo slogu gan nodokļu maksātājiem, gan administrācijai.

Lai veicinātu sadarbību ar nodokļu maksātājiem un vienlaikus mazinātu administratīvo slogu, likumprojektā paredzēts pilnveidot nokavējuma naudas aprēķināšanas regulējumu, nosakot, ka par vienotajā nodokļu kontā iemaksājamā nodokļa (izņemot muitas nodokli), nodevas un cita valsts noteiktā maksājuma samaksas termiņa kavējumu nokavējuma nauda maksātājam tiek aprēķināta tikai divas reizes mēnesī, proti, katra mēneša pirmajā un 15. datumā.

Ņemot vērā, ka ir palielinājušies nodokļu parāda piedziņas izdevumi, ar likumprojektu paredzēts palielināt nodokļu parāda slieksni, no kura uzsākama piedziņa, no 15 uz 40 eiro. Savukārt nepiedzenamā nodokļu parāda slieksnis netiek mainīts attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli un arī turpmāk tas būs 15 eiro.

Lai nodrošinātu nepārprotamu un vienveidīgu tiesību normu interpretāciju, likumprojektā paredzēts no likuma izslēgt darījuma aizdomīguma pazīmes nodokļu jomā. Tas paredz, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (Novēršanas likums) subjekts, konstatējot aizdomīgu darījumu Novēršanas likuma izpratnē, ziņo Valsts ieņēmumu dienestam par aizdomīgu darījumu tikai tādā gadījumā, ja ir aizdomas, ka darījumā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma valsts ieņēmumu jomā rezultātā.

Ņemot vērā, ka ir piemērojama jauna Eiropas Savienības de minimis atbalsta regula, no 2024. gada 30. jūnija paredzēts izslēgt no likuma de minimis atbalstu zivsaimniecības nozarē – nodokļu administrācijas tiesības sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz pieciem gadiem nokavēto nodokļu maksājumu samaksu, ja Ministru kabinets ir atbalstījis Zemkopības ministrijas sagatavoto atzinumu par nepieciešamību atbalstīt konkrēto zivsaimniecības nozares nodokļu maksātāju finansiālo grūtību pārvarēšanai saistībā ar Krievijas noteiktajiem ierobežojumiem.

Savukārt, lai ierobežotu nereģistrētu saimniecisko darbību, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un citus pārkāpumus, kā piemēram, nelikumīgu un neatļautu preču tirdzniecību globālā tīmekļa vidē, likumprojektā ietverts regulējums, kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests varētu ne tikai atslēgt un apturēt domēna vārdu, bet arī Latvijas teritorijā ierobežot piekļuvi domēna vārdam vai interneta protokola adresēm. Tādējādi likumprojektā ietvertais regulējums paplašinās iespējas Valsts ieņēmumu dienestam operatīvi rīkoties un pieņemt lēmumus par domēna vārdiem, kas ir reģistrēti ārpus Latvijas zonas.

Savukārt, lai nodrošinātu korektas informācijas iekļaušanu vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē, tiek papildināts informācijas uzskaitījums, kas iekļaujams elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā par būvlaukumā nodarbinātu personu, kā arī par darba devējiem un būvniecības ierosinātājiem. Korektas informācijas iekļaušana minētajā datubāzē uzlabos datu kvalitāti, tādējādi paaugstinot risku analīzes efektivitāti.

Likumprojekts skatāms Tiesību aktu projektu portālā.