Paņēmu šokolādīti bezmaksas, jo gribējās…

Tirgotāji neapmierināti ar krimināltiesisko jomu

Lai veidotu labu praksi, kas veicinās sadarbību, Valsts policijas Galvenā kriminālpolicijas pārvalde nosūtīja Latvijas Tirgotāju asociācijai rīcības vadlīnijas neliela apmēra zādzībām veikalos. Izskatīsim konkrētos problēmjautājumus, kas raisa bažas Latvijas tirgotājos saistībā ar “mazajiem” noziegumiem.  

LTA sagatavots raksts (apkopotie materiāli no sanāksmēm un darba grupām)

Videokameras nedarbojas pārkāpumu atklāšanas nolūkos

Esam sagatavojuši priekšlikumus par zādzību izmeklēšanas gaitu. Galvenā problēma, kuru šobrīd redzam ir tā, ka Iekšlietu ministrijas ietvaros nav izveidota vienota informatīvā bāze. Kad zagli piefiksē ar fotoportretu policijai nav pieejas savai iekšējai datu bāzei, kur ir iepriekš fiksētie zagļi un atpazītie ne arī imigrācijas dienesta dati, kur ir reģistrēti visi, kam Latvijā ir izdoti dokumenti.  Līdz ar to šobrīd meklēšana notiek sekojoši – policists saņem fotogrāfiju no veikala, paprasa kolēģim “vai tu viņu pazīsti” , ja viņam ir laiks un enerģija, iespējams, pastaigā apkārt un pajautā – “vai jūs viņu pazīstat”.  Ar to arī visa nofotografēto cilvēku meklēšana beidzas.  Policijas rīcībā šobrīd nav rīku , kas palīdzētu atpazīt sejas.  Ir saliktas videokameras, bet viņas nedarbojas pārkāpumu atklāšanas nolūkos.  Viņas vairāk ir paredzētas novērošanai, bet nav iespējams atpazīt cilvēku, kurš zog.

Uzskati par zādzību un zagļu atpazīšanu

Šobrīd bodnieki veic zādzību statistiku, bet visu apgrūtina tas, ka zaglis netiek piefiksēts.  Šobrīd ar likumdevējiem panākta vienošanās, ka par zādzībām tiks piemērota kriminālatbildība.  Mazās zādzības tiks uzskaitītas un tām būtu jābūt summētām.  Bet šobrīd mums ir 90% pārliecība, ka  mazās zādzības netiek summētas.  Piemēram, vienā veikalā jau 19 reizes  ir nozagtas “Kinder” olas.  Uzskaitei vajadzētu summēties un tajā brīdī, kad ir sasniegts slieksnis pēc, kura valsts  ir paredzējusi piemērot cilvēkam sodu,  viņš tiek sodīts.  Slieksnis ir minimālā alga valstī.  Līdz ar to, nozogot televizoru un atpazīstot šo zagli, nekas nenotiek. Tiek fiksēta zādzība , bet policija pēc fotogrāfijas nespēj atpazīt cilvēku.  Tā ir vai nu speciāli izveidota sistēma, jeb nevēlēšanās sakārtot  sistēmu, lai zagļus varētu identificēt. 

Mēs saprotam, ka policijai ir daudz darba. Bet, ja notiek zādzības grupā, izmeklēšana notiek tikai tai personai, kura ir paņēmusi preci.  Pārējos grupas dalībniekus nefiksē.  Piemēram, veikalā ienāk trīs , četri cilvēki. Trīs nodarbojas ar uzmanības novēršanu un ceturtais ir tas, kurš zog.  Šī brīža praksē tā netiek izskatīta,  kā zādzība grupā, kas jau ir cita atbildības pakāpe.

Dzīvojam dzelzs laikmetā

H. Danusēvičs uzsver, ka policija tehniski joprojām ir ļoti slikti nodrošināta: “Maz datorizēta.  Valstīs, kuras ir pat mazliet lielākas, par Latviju,  ir viena institūcija, kura nodarbojas ar iekšlietām un aizsadzību. Ja mums šīs struktūras būtu apvienotas finansiāli, tad Iekšlietu ministrijai būtu pietiekoši resursi . Nevar taču salīdzināt to finansiālo nodrošinājumu, kas ir armijai ar to, kas šobrīd tiek dots policijai.  Un, ja kaut kas notiek krīzes situācijās, kā mēs redzējām Izraēlā, tad pirmais, kas būs līnijā pret pretinieku būs policists, kurš ir uz vietas. Viņš nav jāpārvieto vai kādā savādākā veidā jāstāda pretī pretiniekam.  Manā izpratnē šīs lietas ir cieši sasaitītas un valsts nav tik liela, lai būtu divi katli, kas saistīti ar drošību.”

“Paņēmu šokolādīti bezmaksas, jo gribējās…”

Jautāts par Vācijas pieredzi, saistībā ar zagļiem, kuri veikalā zog maizi  un netiek sodīti, jo valsts uzskata, ja cilvēks zog pārtiku, tas nozīmē, ka viņam nav iztikas līdzekļi. H.  Danusēvičs uzsver, ka tam ir domātas citas institūcijas:” Mums ir pieteikoši daudz  palīdzības dienestu,  kur var paēst tie, kam nepietiek naudas.  Katrā novadā ir kāda biedrība, kas palīdz trūcīgajiem.  No otras puses, mums ir labi noteikumi, kas ļauj ziedot. Pārtikas preces, kurām ir beidzies derīguma termiņš, bet kuras nav ātri bojājošās preces.  Tāpēc zādzība ir un paliek zādzība.”

“Tas ir noziegums.  Cilvēkiem ir jāpierod pie tā, ka tā ir atbildība par nodarīto.  Mēs uzskatam ka Izglītības ministrijai apmācību programmās ir jāiekļauj  apmācība un skaidrošana, kas ir  likumpārkāpums un kādi par to ir sodi, lai cilvēks jau no bērnības saprastu, kas viņam draud par zādzībām.  Paņēmu šokolādīti un esmu baigi krutais!  Mani nenoķēra. Tā nav,“ uzskata H. Danusēvičs.

Tirgotāji ir sadusmoti

“Tirgotāju mērs ir pilns un šobrīd tiek veikta zādzību statistikas apkopošana. Tālāk plānots iesniegums  Juridiskajai komisijai,  lai lemtu ko valsts ir gatava darīt , lai uzlabotu iekšējo drošību, lai panāktu, ka cilvēki ievēro likumu.  Doma par šādu priekšlikumu bijusi jau pērn, bet tirgotāji nemobilizējās. Pēc vairākām skaļi bezkaunīgām zādzībām, kad gan policija, gan prokuratūra atteikusi veikt izmeklēšanu,  šogad tirgotāji ir sarosījušies.   Pirms pāris gadiem bijušas zādzības Kauguru lielveikalos, kad policija pat nav uzskatījusi, ka zādzība ir jāfiksē.  Panācām, ka zādzība tika fiksēta.  Tāpēc, gribu teikt, ka problēmas ir pastāvīgas.  Jūrmalā bija cilvēks, kurš pastāvīgi nāca veikalā, ņēma pudeli un gāja projām.  Viņš bija zināms, bet policija negribēja fiksēt šīs zādzības sakot – kamēr juridiskās personas pilnvarotais pārstāvis nepiezvanīs, viņi neko nedarīs un neuzskata, ka tā ir zādzība.  Toreiz mums palīdzēja arī televīzija un sarosījās pat policija.  Zaglis saprata, ka labi nebūs un atnāca uz veikalu un norēķinājās, par nozagto preci,” stāsta H. Danusēvičs.

No soda neizbēgt

Valsts policija “Neatkarīgajai” norāda, ka Krimināllikuma 175. panta pirmā daļa nosaka, ka par svešas kustamas mantas slepenu vai atklātu nolaupīšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar policijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. Savukārt Krimināllikuma 180. pants nosaka, ka par zādzību nelielā apmērā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Tāpat policija retoriski jautā – “Cik ir “neliels apmērs”?”  un skaidro – likums “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 22. pants nosaka, ka neliels apmērs, ja priekšmeta vērtība nodarījuma brīdī nepārsniedz vienu minimālo mēnešalgu. No 2024. gada 1.janvāra valstī noteiktā mēnešalga ir 700 eiro. “Un nav arī būtiski, vai mantas nolaupīšanas priekšmets ir nauda, dokumenti, braukšanas biļete, audioieraksti, videoieraksti, vēstules ar kādu intelektuālu pievienoto vērtību, vai dokumenti ar kādu zinātnisku vērtību,” uzsver likumsargi.  Tāpat pie kriminālatbildības ir saucama tikai pieskaitāma persona, kas sasniegusi vismaz 14 gadu vecumu. Savukārt, ja vainīgā persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, tad uzvedības korekciju var noteikt piemērojot likuma “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” normas.

Zādzību statistika

Pērn pēc Krimināllikuma 175. panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas Valsts policijas uzsāktie kriminālprocesi bija 4012, bet 2022.gadā tie bija 4854 kriminālprocesi. Savukārt Valsts pēc Krimināllikuma 180. panta policijas uzsāktie kriminālprocesi 2023. gadā bija 6677. Salīdzinoši 2022. gadā – 6195.

2023. gadā pēc Krimināllikuma 180. panta (zādzība, krāpšana un piesavināšanās nelielā apmērā) ir palielinājies uzsākto kriminālprocesu skaits. Lielākā daļa jeb vairāk kā 80% no visiem kriminālprocesiem tiek izmeklēti par zādzībām nelielā apmērā. Kriminālprocesu skaita palielinājumu ietekmēja kopējā situācija valstī, proti, ievērojamais pārtikas preču, degvielas, kokmateriālu, metāla, un kurināmā sadārdzinājums.

Savukārt samazinājies zādzību pēc Krimināllikuma 175. panta skaits. Samazinājies gan reģistrēto zādzību ar iekļūšanu, gan zādzību lielā apmērā vai organizētā grupā skaits. 

Sociālie faktori, kas ietekmē noziedzību, ir izglītības līmenis, ienākumu nevienlīdzība un nabadzībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars, sociālās palīdzības pieejamība, draugu, paziņu, kā arī alkoholisko dzērienu, narkotisko vielu, psihotropo vielu ietekme.

Ieteikums no policijas

• Ko darīt zādzības gadījumā?

“Tāda viena mehānisma, kas derētu visos gadījumos, nav. Droši vien ne reizi vien ir dzirdēta frāze “katrs gadījums tiek izvērtēts atsevišķi” – un tā tik tiešām ir. Policijas rīcība un dotie norādījumi var atšķirties no tā – kas ir izsaucējs, kas un kādā veidā tieši noticis, kad un kur ir noticis. Un izsaucējam nav arī jālauž galva par to, tāpēc – zvans uz 112 – un gaidām norādījumus,” tā policija.

Ar Valsts policiju var sazināties:

1. mutiski pa telefonu, zvanot uz vienoto palīdzības tālruni 112;

2. ierodoties personiski tuvākajā policijas iecirknī;

3. izmantojot e-saziņas iespēju Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv;

4. elektroniski izmantojot e-adresi vai izmantojot eParakstu, nosūtot uz pasts@vp.gov.lv;

5. rakstiski, uzrakstot iesniegumu papīra formātā, un nosūtīt pa pastu (! šādu saziņas formu aicinām izmantot, lai policijai sniegtu informāciju informatīviem nolūkiem, jo uz pasta vēstuli policija nevarēs reaģēt nekavējoties, jo šāda veida paziņojumi policiju var sasniegt tikai pēc vairākām dienām.)

Saņemot informāciju par notikumu, kurā policijas darbinieku ierašanās notikuma vietā nav nepieciešama, dežūrdaļa vienojas ar informācijas sniedzēju par turpmāko rīcību, piemēram, iesnieguma iesniegšanu rakstveidā, personas ierašanos tuvākajā policijas iecirknī, vai informācijas pieņemšanu zināšanai. Gan iesniegumus, gan informāciju par notikumiem un tajos iesaistītajām personām neatkarīgi no saņemšanas veida policija nekavējoties reģistrē vienotajā notikumu reģistrā. Tos, kurus iedzīvotāji ir iesūtījuši pa pastu, ieskanē un arī ievieto kopējā sistēmā.

Policija ir starpposms

Likumsargi: “Vēl viens iesakņojies mīts sabiedrībā ir, ka kriminālprocess sākas un beidzas policijā. Taču tā nebūt nav! Spēkā esošie normatīvie akti paredz uzdevumus arī citām kriminālprocesā iesaistītajām iestādēm. Jau no paša kriminālprocesa sākuma ir iesaistīta arī prokuratūra un arī atsevišķos gadījumos tiesa. Un Valsts Policija visbiežāk būs tikai pirmais ķēdes posms.”

Atgādināsim par kriminālprocesa posmiem:

1. Pirmstiesas process:

a. izmeklēšana – to savas kompetences ietvaros veic VALSTS POLICIJA, uzrauga atbildīgais prokurors

b. kriminālvajāšana – PROKURATŪRA

2. Lietas izskatīšana tiesā (1. instance, apelācija, kasācija) – TIESA

3. Nolēmuma nodošana izpildei – TIESU IZPILDĪTĀJS

Ko darīt, ja policija atsakās uzsākt kriminālprocesu?

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 7. panta otro daļu, kriminālprocesu par Krimināllikuma 180. pantā paredzēto nodarījumu uzsāk, ja saņemts tās personas pieteikums, kurai nodarīts kaitējums. Iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu var iesniegt noziedzīga nodarījuma rezultātā cietusī persona vai tās pārstāvis. Cietušā – juridiskās personas, pārstāvību kriminālprocesā veic tam pilnvarota fiziskā persona. Maznozīmīga noziedzīga nodarījuma gadījumā izmeklētājs ar prokurora atļauju var pieņemt lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.

 Ar “maznozīmīgu noziedzīgu nodarījumu” tiek saprasts nodarījums, kurā mantiskais zaudējums bijis mazāks par pusi no minimālās mēnešalgas. Tātad 700/2 = 350 eiro.

“Tomēr šī formula nav akmenī iecirsta, jo naudas izpratne mums visiem ir dažāda. Ja uzdosim jautājumu kādam veiksmīgam biznesmenim un pensionāram “Vai 350 eiro ir liela nauda?”, droši vien atbildes atšķirsies. Līdz ar to ne vienmēr visos gadījumos izmeklētājs, izvērtējot notikušā apstākļus, izvēlēsies iet šo ceļu. Bet visos šādos gadījumos cietušajam ir iespējama pārsūdzība,” norāda likumsargi.

Kriminālprocesa regulējums

Ja lieta ir uzsākta, vēlāk kriminālprocesā par zādzību nelielā apmērā – prokurors – visos gadījumos, kad to pieļauj Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma regulējums, izmanto iespēju pabeigt kriminālprocesu ar prokurora priekšrakstu par sodu Kriminālprocesa likuma 35. nodaļas kārtībā vai, izbeidzot kriminālprocesu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības. Tikai gadījumos, kad kriminālprocesu nav iespējams pabeigt vienkāršotā kārtībā, prokurors lemj par krimināllietas nodošanu tiesai paātrinātā procesa kārtībā vai virza kriminālprocesu vispārējā kārtībā, ja tam ir objektīvs pamats. Šāda vienota prakse samazina to gadījumu skaitu, kad par salīdzinoši vienkāršiem zādzību gadījumiem, lietas ieilgst uz gadu desmitiem.

Neoficiālā policijas atbilžu daļa – komentāri

Atkāpjoties no oficiālā skaidrojuma, kuru “Neatkarīgajai” atbildes vēstulē atsūtīja Valsts policijas preses un sabiedrisko attiecību dienests, atbildīgie par augstākminētajiem jautājumiem ir pierakstījuši ārpus oficiālā komentāra piebildes un jautājumus:

Par cilvēku identificēšanas tehnoloģijām 

• Komentārs: ne normatīvie akti to ļauj, ne arī tehnoloģiski tas ir iespējams. Attāli mēģinājumi ir bijuši Ķīnā. Ja interesē var papētīt raidījumus par viņu visu redzošo aci, par iespējām visas valsts iestāžu sistēmas saslēgt vienā tīklā, riskiem, reālajām tehniskajām iespējām un starptautisko organizāciju iebildumiem. Pat tur ir problēmas atrast un identificēt cilvēkus. Tāpat atcerēsimies, kur mēs vispār atrodamies – pilnīgi citā tiesību sistēmā, ar pilnīgu citu izpratni par cilvēktiesībām, datu aizsardzību. Mēs esam viena no ES valstīm ar virkni saslēgtiem starptautiskajiem līgumiem. Tā ir tāda fantazēšana par nākotni. Ja Jums ir kādi konkrēti ierosinājumi esam gatavi tos uzklausīt.

Par summētām zādzībām

• Komentārs: ļoti retos gadījumos ir tādas summētās zādzības, ja tiek pierādīts vienots nodoms.

Par zādzībām grupā

• Komentārs: tieši tāpat kā līdz šim. Visiem viens pants. Tiesa vēlāk, lemjot par sodu, ņem vērā katra atsevišķu lomu un izdarīto. Te ir jāpapēta definīcijas Krimināllikumā, kurā gadījumā veidosies grupa un kurā nē.

Par dekriminalizāciju

• Komentārs: periodiski jautājums tiek aktualizēts, bet policijas patērētais resurss no tā nemainītos. Nebūtu kriminālprocess, būtu administratīvais process. Kādi ir ieguvumi no tā? Gan vienā, gan otrā gadījumā panta sankcijas daļā soda veidi ir līdzīgi. Piemēram, personai naudas sodu var piemērot gan administratīvā soda ietvaros, gan kriminālsoda ietvaros.

Tirgotāja komentārs

Neskatoties uz to, ka veikalos tiek uzliktas pretzagšanas sistēmas un videonovērošanas sistēmas, lielāko daļu zādzību nav iespējams novērst. Zagļi lielākoties strādā pāros vai grupā, kas sarežģī zādzības novēršanas procesu. Latvijas likumdošana izveidota tā, ka nav iespējams atlīdzināt zaudējumus, ja ir veiktas “mazās” zādzības un arī policija nav gatava izmeklēt izdarītās zādzības, ja nozagtās preces vērtība ir mazāka par minimālo algu, stāsta “MK Trade” pārstāvis. “Piemēram, zaglis iziet no veikala un nozog 300 eiro vērtu televizoru – tas skaitās “mazs” noziegums. Vērā ņemams noziegums ir, piemēram, 2000 eiro, kad policija sāk izmeklēšanu. Taču jebkurā gadījumā nav skaidrs zaudējumu atlīdzināšanas process. Piedevām, ja zaglis ir no maznodrošināto grupas, nestrādā un nemācās, tad par atlīdzības izmaksāšanu nevar būt runa, jo zaglis noslēdz ar prokuroru vienošanos un tiek laists “brīvībā”. Šādā gadījumā nevajadzētu laist brīvībā, jo parasti vieni un tie paši zagļi izdara vairākas zādzības. Izplatīta prakse, kad tirdzniecības vietā “Origo” tiek nozagta prece un ar 50% atlaidi pārtirgota Centrālajā tirgū. Šādiem zagļiem ir ļoti grūti izsekot līdzi, kontrolēt to, jo nav iespējams noskaidrot identitāti (pat ja ir videoieraksts) un ierosināt lietu policijā, ja zādzības summa ir “maza”. Taču dažiem tā zādzības summa, piemēram, 50 eiro šķiet niecīga, bet kādam tas ir daudz. No valsts puses šī lieta paliek novārtā. Cietumsods arī nav risinājums, jo tad nevar atlīdzināt nodarīto zaudējumu veikalam. Kā risinājums varētu būt sabiedriskā darba piešķiršana. Otrs risinājums – izveidot darba grupu, lai gan juridiski, gan finansiāli, gan tehnoloģiski palīdzētu izmeklēšanai un noskaidrotu zagļa identitāti pēc iespējas ātrāk,” stāsta Roberts Siliņš no “MK Trade”.