Nepieciešams saglabāt Eiropai raksturīgo daudzveidību tirdzniecībā

Eiropas Savienība beidzot pievērsusi uzmanību mazajiem un vidējiem tirgotājiem (MVT) un to nākotnei pilsētās un laukos. Atsevišķi konferencē OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) apsprieda piemērus, kā atbalstīt mazos tirgotājus. Konferenci atklāja Latvijas Ekonomikas ministrijas valsts sekretāre Zaiga Liepiņa, kura uzsvēra Eiropas zaļā kursa un digitalizācijas svarīgumu, kā arī sadarbību starp valsti, uzņēmējiem un patērētājiem. Diemžēl mazajiem tirgotājiem gadu desmitiem Latvijā nav bijis atbalsta, reizēm pat otrādi – izslēgti no atbalsta kā nozare vai valsts dotācijas, vai izdevīgi kredīti piešķirti globāliem tirgotājiem (PVN atlaide 6 miljoni RIMI un ERAB kredīts LIDL). Vienmēr šādām dāvanām seko valsts amatpersonu skaidrojums – arī jūs varējāt pieteikties, taču katram skaidrs, ka tā ir vienkārši izvairīšanās no atbildības par politisko korumpētību vai bezdarbību mazo tirgotāju attīstības atbalstā.

Henriks Danusēvičs

Kāda prakse citās Eiropas valstīs? Itālijā Confcommercio (Tirgotāju apvienība) saņem valsts atbalstu, lai apmācīto MVT īpašniekus pārdošanas un vadības prasmēm, apgrozījuma palielināšanai. Tāpat drukā skaidrojumus un ieteikumus tirdzniecības organizācijai (Latvijā – žurnāls un sociālās vietnes “Latvijas Tirgotājs”). Beļģijā izveidota mentoru pieteikšanās un pieprasīšanas sistēma, kur pieredzējuši tirgotāji piedāvā iespēju izmantot pieredzi un prasmi noteiktu stundu skaitu. Tāpat notiek tikšanās jaunajiem tirgotājiem ar pieredzējušiem savstarpējai pieredzes un praktisko iemaņu apmaiņai. Somijā izveidotas sadarbības platformas lauku reģionos, kur pašvaldība izveidojusi interneta vietni, kur vietējie tirgotāji un ražotāji izvieto savus piedāvājumus un darbojas lokāls piegādātājs.

Pirmkārt, piegāde tieša un ātra (pircējs negaida 30 – 45 dienu piegādi no Ķīnas), otrkārt, iegūst vietējā kopiena, kurā apgrozās nauda, treškārt, samazinās loģistikas pēda dabā piegādei. Pirms vairākiem gadiem piedāvājām Latvijas Pašvadību savienībai līdzīgu projektu “Atbalsti vietējos”, taču neguvām atbalstu. Papildus atsevišķos reģionos mazajiem ir atsevišķas prioritātes, atvieglojumi tirdzniecības regulējumā. Latvijā lauku reģionos (un arī pilsētās) vajag atgriezties pie papildus funkciju (iespēju palielināt apgrozījumu) nodošanu MVT. Pirms gadiem 10 realizējām pilotprojektu ar “Latvijas Pastu” (Zemgalē). Toreiz tas nebija gatavs nodot plašāku pakalpojumu grozu tirgotājam, tāpēc izbeidzām to. Piedāvājām atjaunot to tagad, kad “Latvijas Pasts” atkal apspriež pasta nodaļu likvidāciju daudzviet valstī. Tāpat MVT vajadzētu nodot pārtikas paku komplektāciju un piegādi maznodrošinātajiem, par ko pašlaik valsts būtiski pārmaksā (iepirkuma cena pakai pat par 40 % pārsniedz veikalu mazumtirdzniecības cenas). Esam par to runājuši vairākkārt ar Zemkopības ministriju, toreiz pārsvaru guva Zviedrijas intereses. 

Tāpat, ņemot vērā ES politiku par nepārtikas preču remonta iespēju palielināšanu, varētu piedāvāt lokālam klientam remonta iespējas. Vācijā pašvaldības atbalsta MVT sociālās aktivitātes, piemēram, lokālu kultūras pasākumu rīkošanu (piemēram, tikšanās ar grāmatu autoriem, koncerti, degustācijas). Rīgā jau 12to gadu piedāvājam uzsākt programmu “Barona iela – lielākā Baltijā iepirkšanās un atpūtas iela”, atdzīvinot pilsētas centru, veidojot kopīgu noformējumu ar Barona tēlu centrā, rīkojot brīvdienās modes demonstrācijas un teatralizētas aktivitātes laukumos un tramvajos). Berlīne izdala tam 4,5 milj. eiro gadā. Papildus Rīgai neko nemaksātu savos reklāmas stendos izvietot MTV reklāmu, tā līdzsvarojot globālo tirgotāju (LIDL, Drogas, Narvesen u.c.) reklāmas. Tāpat interesanta, manuprāt, būtu iespēja iekustināt mūsu sen rosināto ideju rīkot atklāto Pasaules kasieru čempionātu arī amatieriem, kur Kongresa nama apkaimē darbotos veikalu zonas ar iespējām katram cilvēkam izmēģināt prasmi pirkuma reģistrācijā un piedalīties sacensībā, saņemot attiecīgu sertifikātu. Šāds pasākums piesaistītu papildu tūristus Rīgas svētku dienām augustā.

Savukārt Eiropas Komisijas konferencē vairāk tika analizēti cipari par digitālās tirdzniecības īpatsvaru, apspriesta interneta un attiecīgo speciālistu pieejamības un kvalitātes starpība starp pilsētu un laukiem. Līdzīgi kā “Latvijas labākais tirgotājs”, ko rīkojam kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību, Eiropas Komisija plāno ieviest apbalvojumus mazajiem tirgotājiem. Tāpat tika apspriesta nepieciešamība sadarboties mazajiem tirgotājiem, veidojot pārdošanas kooperāciju (līdzīgi kā Latvijā – Aibe, Lats, TOP, Vesko). Nepieciešamība arī veidot privātos zīmolus, lai varētu konkurēt ar LIDL, Carrefour u.c. globāliem Eiropas tirgotājiem. Šeit diskutabla ir franšīzes robeža – kur tirgotāji nezaudē patstāvību un kur franšīzes ņēmēji ir cita veida darba ņēmēji (kā McDonald, Narvesen u.tml.). 

Kopumā uzsverama nepieciešamība saglabāt Eiropai raksturīgo daudzveidību tirdzniecībā, saglabāt individuālus un savdabīgus veikalus un ēdinātājus. Lai to nodrošinātu, nepieciešamas valdību un pašvaldību atbalsts, piemēram, pieeja infrastruktūrai. Diemžēl Latvijā joprojām nav vēlme MVT piedāvāt iespējas to izmantot ar atvieglojumiem vai izmantot iespējas veikalu pieejamības palielināšanai ceļu rekonstrukciju laikā (pēdējais piemērs ar Aibe veikalu Jēkabpilī). Tai pašā laikā valsts un pašvaldības piešķir Eiropas un vietējo finanšu atbalstu globālo tirgotāju atbalstam (piemēram, pievadceļu izbūvei IKEA Mežciemā vai RIMI Vienības gatvē Rīgā).