Resursu ietaupījums bankai, bet miljonu izmaksas tirgotājiem

Kāpēc Latvija vēlas būt viena no pirmajām valstīm, kas izņem no apgrozības sīknaudu (1 un 2 centu monētas)? Pagaidām to ir izdarījušas tikai retas valstis, piemēram, Vācija, Somija. Izskatīsim argumentus “par”/”pret” un problēmjautājumus, kas rastos, ja likumprojekts tiktu ieviests. 

Likumprojekta izstrādē iesaistītās institūcijas, nevalstiskās organizācijas: Latvijas Banka, Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Latvijas Kases aparātu un sistēmu apkalpojošo dienestu asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Tirgotāju asociācija, Finanšu nozares asociācija u.c., kas sniedz savu viedokli par iespējamajām problēmām un risinājumiem.

Pirmām kārtām, kāpēc šāds likumprojekts ir izstrādē – Latvijas Bankas pārstāvji piemin to, ka tas būtu resursu ietaupījums bankai. No Eiropas Komisijas harmonizētu regulējumu šobrīd nav vērts gaidīt. Eiropas līmenī risinājuma šim jautājumam nav, tāpēc katrai valstij pašai jādomā, vai atteikties no monētām.

Lai iesāktu diskusiju par problēmjautājumu atrisināšanu, ja tiks ieviests likumprojekts, norisinājās pirmā darba grupas sanāksme, kurā apsprieda sagaidāmās grūtības, jo pagaidām Eiropā ļoti maz valstu, kas atteikušās no monētām.

Vieni ir ieguvēji, otri – zaudētāji

Norisinoties pirmajai darba grupas sanāksmei, lai iesāktu diskusiju par problēmjautājumu atrisināšanu, Latvijas Bankā konkrētā likumprojekta izstrādē, pretrunīgi vērtējams Latvijas Bankas iecere par 1 un 2 eiro centu izņemšanu no aprites no Latvijas Tirgotāju asociācijas puses un ne tikai, jo, ja likums tiks ieviests, ir gaidāms cenu pieaugums, pateicoties tam, ka būtu jānoapaļo cenas. Papildus tam – tirgotājiem tās būtu lielas izmaksas (vairākos miljonos eiro), kas prognozējoši atmaksātos tikai pēc vairākiem desmitiem gadu, uzskata LTRK Tirdzniecības padome.

Likumprojekts izstrādāts tā, ka izmaksas, kas tirgotājam rodas saistībā ar noapaļošanas ieviešanu, tirgotājs segs no saviem līdzekļiem. Turklāt jārod risinājums būtiskam šķērslim:

·       kases aparātu un sistēmu pielāgošanas un sertifikācijas prasības un izmaksas, kuras būs jāsedz tirgotājiem.

Minēto izmaksu kompensēšana no Latvijas Bankas līdzekļiem nav iespējama monetārās finansēšanas aizlieguma dēļ, turklāt jebkurā gadījumā šādu ar tirgotāju komercdarbību saistītu izmaksu kompensēšanai nebūtu pamatoti paredzēt valsts finansiālo atbalstu. 

Atsevišķās valstīs īstenotais risinājums, kad maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošana nav obligāti jāatspoguļo kases čekā (piemēram, Īrijā un Nīderlandē), Latvijas gadījumā nebūtu atbalstāma, jo prognozējams, ka tas radīs lielu pircēju neapmierinātību un apgrūtinās kases kontroles darbības (gan pašiem tirgotājiem, gan nodokļu administrācijai). 

Sanāksmē rosinātā ideja par preču cenu noapaļošanu, šķiet, grūti atrisināms jautājums, jo LTA uzskata, ka: 

• pirmkārt, sveramo (lejamo) preču pirkuma summa un dažādu atlaižu piemērošana praksē varētu novest pie neapaļas pirkuma gala summas un nepieciešamības pēc 1 un 2 centu monētām, otrkārt – veicinātu vēlmi paaugstināt cenas, apaļojot tās tikai uz augšu; 
• citu eiro zonas valstu pieredzē konkrētā problēma tiek risināta ar maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanu, nevis preču cenu noapaļošanu; 
• preču un pakalpojumu gabalcenu (cenu par vienu vienību) noapaļošana veicinās sabiedrībā inflācijas gaidas;
• cenu noapaļošana skartu arī norēķinus par precēm un pakalpojumiem bezskaidrā naudā, lai gan bezskaidrā naudā nepastāv problēma norēķināties ar precizitāti līdz 1 vai 2 centiem. 

Latvijas Banka piedāvā darba grupai kā alternatīvu risinājumu izvērtēt brīvprātīgu maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanu. Proti, tirgotājiem varētu noteikt tiesības brīvprātīgi ieviest maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos noapaļošanas principus un prasības, t.sk. atspoguļojot noapaļošanu kases čekā.  

Latvijas Banka saredz 3 galvenās problēmas:

·       neliels pieprasījuma pieaugums pēc 5 centu monētām;

·       kases aparātu pielāgošana (augstas izmaksas: ~3 milj. eiro);

·       sabiedrības informēšana.

Kādas problēmas saredz citas institūcijas?

“Anotācijā noradīts, ka samazinātos patērētais laiks pie kases, bet realitātē būs savādāk.  Patērētājiem būs jāskaidro, kādā veidā notiek noapaļošana (uz augšu vai uz leju), “ stāsta Gints Jaudzems, LTRK Tirdzniecības padomes pārstāvis. 

Latvijas Banka, lai informētu sabiedrību, sola informatīvos bukletus, kas daļēji atrisināšot problēmu. 

PTAC pārstāve Zanda Dāvida uzskata: ”Gaidāma sūdzību kaudze par apaļotajiem čekiem un šausmīgie strīdi pie kasēm. Paskaidrot sabiedrībai, kāpēc kaut kas tiek apaļots, būs ļoti grūti, bukleti nelīdzēs. Vidusmēra patērētājs nav speciālists, kuram būs diezgan neiespējami to visu saprast. Kā arī gaidāma otra problēma – tirgotāju cenu celšana (apaļošana) uz augšu. Tā būs vislielākā sabiedrības baža. Jāizstrādā mehānisms – piemēram, esam uzņēmējs – mēs neapaļojam uz augšu, esam godprātīgi – “Nāc pie mums”. Kas vēlas spodrināt savu reputāciju var izstrādāt šādu risinājumu, lai cenas netiktu celtas uz augšu. Tomēr jāsaka, ka būs daudz strīdu. Patērētājs to nesapratīs. “

Ikvienam vajadzēs nomainīt kases aparātu – to varēs izdarīt tikai ar (VID) dienesta palīdzību

Gints Jaudzems, LTRK Tirdzniecības padomes pārstāvis: “Latvijas Banka norāda, ka aptuvenās izmaksas tirgotājiem/uzņēmējiem, būs 3 miljoni, bet, ja rēķināt, ka būs jāuzrāda noapaļojums un jāpielāgo grāmatvedības un noliktavas uzskaites programmas, tad izmaksas būs divarpus lielākas. Atpelnīties sanāks tikai pēc apmēram 50 gadiem. Tas būs ārkārtīgi sarežģīts process. Ja papētīt kā to darījušas citas valstis, tad mūsu valstī tas izvērtīsies par murgu, jo VID tiks pārslogots. viens no risinājumiem būtu apaļot cenas, bet tad tiks piedāvāta iespēja palielināt cenas un tas nav labi. Būs jāizstrādā risinājums tam, lai neapaļotu cenas tikai uz augšu. Variants ir tikai un vienīgi apaļot cenu, nevis apaļot uzrādot čekos. To būtu grūtāk paskaidrot sabiedrībai. Taču mani uztrauc vēl viens jautājums – sarežģītība uzņēmējiem būs ne tikai kases aparāti, bet arī grāmatvedības programmas. Daudzi uzņēmēji izmanto gan vietējās, gan starptautiskās grāmatvedības programmas – kā uzņēmējs to varēs pielāgot? Tas būs tiešām sarežģīti. “ 

VID pārstāve Kristīne Ābola uzskata: “Tīri no grāmatvedības viedokļa – noliktavas uzskaitē cenas noapaļošana neko neietekmēs. Tur būs jāizdara papildus viens grāmatojums katru dienu. “ Tas nav tik katastrofāli. 

Uz tirgotāju pleciem 

Jolanta Novaika, Ekonomikas ministrijas pārstāve uzskata: “Papildu slogs, izmaksas uzņēmējiem, mazajiem tirgotājiem. Būtu tiešām svarīgi saprast arī to, kā tas ietekmēs mazos tirgotājus.”

LDDK finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis: “ Virziens uz noapaļošanu ir pamatots un saprotams. 5 centi ir tas, ko nopelna 1 minūtē.  protams, būs grupas, kas varētu būt ļoti jūtīgas – skolēni, pensionāri. Tirgotāju pretreakcija būs noapaļot cenas uz augšu.  Noapaļošanas noteikumi, likumprojekts prasīs lielas investīcijas, ko uzņemsies tirgotāji. Taisnīgi būtu kompensēt to visu. Jo vieni ir ieguvēji – otri ir zaudētāji.”

Jāņem vērā, ka esam maza valsts un jebkuras izmaksas tirgotājiem ir svarīgas. Daudzi tirgotāji vēl nav pilnībā atguvušies no Kovid laikiem, piedevām tiek ieviesti aizvien jauni likumprojekti, kuros izmaksas pilnībā sedz tirgotāji (“Karodziņi uz iepakojuma”, Depozīta sistēmas uzturēšana u.c.), kā arī dārgie elektrības rēķini u.c. pieaugošās izmaksas.

Latvijas Bankas pārstāvis: “ Igaunijā ieviešanas cipars bija n-reizes mazāks, tāpēc varētu arī Centrālā banka kaut kā iesaistīties. Nesamerīgās izmaksas – kā šīs izmaksas maksimāli samazināt? Tas ir jautājums, par kuru mēs diskutējam. Runājot par nesamērīgām izmaksām, teiktu, ka 1 centa monētas kalšana ir dārga (pašizmaksa). Vai var atrast kaut vienu scenāriju – kā var samazināt izmaksas? Tad varbūt 3-5 miljons samazināt līdz saprātīgai summai.”

Kases aparātu ražotāju nozares pārstāvis Ritvars Ziders:  “Komersantiem izmaksas. Tiešām jāapdomā noapaļošanas jautājums, jo, piemēram, Zviedrijai, Norvēģijai, Dānijai – noapaļošana ir mūžu mūžos. Runājot par cenām, piemēram, tas kas ir 22 eiro noapaļos uz 25 eiro, nevis 20. Sveramajiem  produktiem būs arī jāpielāgo un jāsaprot šis jautājums. Patērētāji aizdomāsies – vai man tas ir vajadzīgs? Ja maksājam ar karti, tad vispār to visu nepamanam, maksājot ar skaidru naudu, tad visā grozā tikai pēdējais cipars tiks noapaļots. Vienīgais ir tas, ka kaut kā jāapiet kases aparātu modificēšana, kas ir lielākais stūrakmens. Ieviest jaunu programmu kases aparātiem funkcionāli nav nekas jauns, bet ārpus Latvijā ražotie aparāti būs jāsertificē Latvijā, kas būs laikietilpīgi, tas ir otrs stūrakmens.”

Ritvars Ziders piemin 3 galvenos stūrakmeņus:

1.     Programmatūrā izmaiņas. Ja kādam uzņēmējam ir unikāls kases aparāts, tad jāsedz izmaksas. Izmaksas “jāizkaisa uz visiem”. Jautājumi jāskata ciešā saistībā – kopā ar VID. Ja pēkšņi izrādās, ka katram uzņēmējam ir savs unikālais kases aparāts, tad tās būs papildu izmaksas 3 – 5 milj. Un tas būs zoodārzs. Pēdējā reformā komersants pazaudēja. Tagad atkal būs tas pats. Lietuvā ir jaunā reforma, kur viss ir kopā, bet mēs Latvijā nevarēsim jaunu reformu un jaunus noteikumus pēkšņi ieviest. Jādomā par to, kas būtu tas “burkāns”. Piemēram, uzņēmēji varētu vairāk savus kases risinājumus izmantot, piemēram, planšetē u.c.

2.     Sertificēšanas jautājums (lielās rindas u.c.); 

3.     Ieviešana un uzstādīšana (“jānogludina” process).

Bankas pārstāvji uzskata, ka samazināt izmaksas var tikai, ja tiek samazināts pārejas periods. Samazināt to, cik daudz “brauc” pēc kases aparātiem. Piemēram, nosakot laika termiņu viens gads. “Lielie” to izdarīs ātri, bet “mazie” to darīs kopā ar apkopi. 

Rimi pārstāvis, ka Latvijai jāievieš likumprojekts vienlaicīgi ar Lietuvu un Igauniju, lai būtu saskaņotība Baltijas valstīs. “Rimi” pārstāvis: “Tieši šobrīd strādājam ar Lietuvu, ar noapaļošanas jautājumu. Ja godīgi, es nesaredzu sarežģītas lietas. Mūs vairāk interesē, kā to efektīvāk ieviest no tehniskās puses. Vēlos oponēt PTAC (ka sabiedrība to nesapratīs). Procentuālās atlaides – tās arī būs jāapaļo. Un ko darīt ar dalītiem maksājumiem – dāvanu kartēm, lojalitātes kartēm, kur uzkrājas sīknaudas bilance? Kā šeit var pielāgot likumu? Cenzūras jautājums neatrisinās šo jautājumu. Kā arī uzskatu, ka sertifikācija jāveic tikai reizi gadā. Ja programmas kodā būs kļūda, tad komersants dzīvos ar šo kļūdu un tad atkal būs jāveic sertifikācija un tas sarežģīs visu. Iekšējas problēmas ir bijušas milzīgas. Kas attiecas uz Lietuvas pieredzi, tad esam ciešā komunikācijā ar Lietuvas banku un šī banka tiešām ieklausās tirgotāju vēlmēs un veic izmaiņas, pielāgojoties mums. Piemērs – ko ir ieklausījušies – daļēji skaidrā vai daļēji bezskaidrā naudas norēķinā ieviesa izmaiņas, ka noapaļošana tiek piemērota tikai skaidram naudas norēķiniem un čekos tas ir obligāti jāuzrāda. Un runājot, kas mums vēl trūkst? Pielāgošanās noteiktumiem – kā pielāgoties Ministru kabineta noteikumiem Nr. 95 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām”.

Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets nodrošina, lai Ministru kabineta noteikumus, kurus ir nepieciešams grozīt saistībā ar noapaļošanas ieviešanu Latvijas Republikā, grozījumu projekti tiktu sagatavoti un attiecīgie Ministru kabineta noteikumi tiktu izdoti un stātos spēkā līdz 2024. gada 1. jūlijam.

Pēc Likumprojekta spēkā stāšanās Finanšu ministrija kā atbildīgā institūcija sagatavos un virzīs apstiprināšanai grozījumus šādos Ministru kabineta noteikumos (tiks precizēts):

·   Ministru kabineta noteikumi Nr. 95 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām”;

·   Ministru kabineta noteikumi Nr. 405 “Noteikumi par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru”;

·   Ministru kabineta noteikumi Nr. 625 “Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai”;

·   Ministru kabineta noteikumi Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi”.

Likumprojekts atbilst Padomes regulai (ES) Nr. 729/2014 par apgrozībai paredzēto eiro monētu nominālvērtībām un tehniskajiem datiem, jo maksājuma gala summas noapaļošanas rezultātā 1 un 2 centu monētas netiks pilnībā izņemtas no apgrozības Latvijā un tās joprojām varēs izmantot kā likumīgo maksāšanas līdzekli Latvijā.

Konteksts

Komentāru sniedz Zita Zariņa, Latvijas Bankas padomes locekle

SIA “Latvijas Fakti” 2023. gada augusta aptauja liecina, ka sabiedrībā ir audzis atbalsts idejai par 1 un 2 centu monētu izņemšanu no apgrozības. Gandrīz puse – 49 % – aptaujāto pauda atbalstu sīknaudas īpatsvara samazināšanai, bet nepieciešamība pēc mazāko nominālvērtību monētām ir 46 % iedzīvotāju. Vēl pirms pusgada, 2023. gada februāra aptaujā, atbalstu 1 un 2 centu monētu izņemšanai no apgrozības pauda 41 % aptaujāto, bet 50 % uzskatīja, ka šo nominālvērtību monētas atstājamas apgrozībā.

Sabiedrības noskaņojumu šajā jautājumā Latvijas Banka mēra kopš 2016. gada, kad mazo nominālvērtību monētu izņemšanu no apgrozības atbalstīja uz pusi mazāk cilvēku – 26 %.

Nedaudz atgādināšu idejas būtību – atteikšanās no 1 un 2 centu monētām nozīmētu noapaļošanas noteikumu ieviešanu, kas būtu nevis cenas, bet gan pirkuma gala summas noapaļošana. Piemēram, ja pirkuma gala summa būtu 12.23 eiro, tad, maksājot skaidrā naudā pie kases, tā būtu 12.25 eiro. Savukārt, ja pirkuma groziņā būtu preces par 12.22 eiro, tad pircējs pie kases samaksātu 12.20 eiro. 

Citu valstu pieredze liecina, ka šāda prakse neietekmē inflācijas rādītājus, jo ikdienā, veicot darījumus skaidrā naudā, daļa summas tiek noapaļota uz augšu, bet daļa – uz leju.

Laika gaitā ne tikai audzis sabiedrības atbalsts eiro monētu nominālvērtību struktūras pārskatīšanai, bet arī aktīvi diskutēts ar skaidrās naudas apritē iesaistītajām institūcijām un uzņēmumiem, skaidrojot šo ideju un meklējot labākos risinājumus Latvijai, iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Latvijas Banka ir izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu, par kuru pašlaik notiek sarunas ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu, kā praktiski varētu ieviest pirkuma gala summas skaidrā naudā (un nevis atsevišķu preču cenu!) noapaļošanu.

Lielākais izaicinājums ir kases aparātu un kases sistēmu pielāgošana pirkuma gala summas noapaļošanas atspoguļošanai pirkuma čekā. Tirgotājiem pārmaiņas sistēmās būtu ne tikai jāievieš, bet arī jāsertificē atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Tas būtiski ietekmētu izmaksas un palielinātu ieviešanas laiku. Šobrīd Latvijas Banka sadarbībā ar Finanšu ministriju meklē uzņēmējiem draudzīgāko problēmas risinājumu.

Par ieguvumiem no mazo nominālvērtību monētu apgrozības ierobežošanas runāts daudz – ērtības iedzīvotājiem un vieglāks darbs kasieriem, ietaupījums skaidrās naudas aprites nodrošināšanā iesaistītajiem, dabas resursu aizsardzība u. c. faktori. Jau pavisam drīz kļūs skaidrs, kā šī iniciatīva tiks ieviesta un atvieglos iedzīvotāju un uzņēmēju ikdienu. Par līdzīgām pārmaiņām mazo monētu apritē diskusijas notiek arī mūsu Baltijas kaimiņvalstīs.

Vienam no ieguvumiem – apkārtējai videi – līdz šim pievērsts mazāk uzmanības. ES un arī Latvija apņēmusies sasniegt klimatneitralitāti ne vēlāk kā līdz 2050. gadam. Lai to izdarītu, visās jomās nepieciešama pāreja uz risinājumiem, kas sekmē siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Pētījumi liecina, ka monētu ražošana, transportēšana, izplatīšana, izmantošana un pārstrāde gada laikā globāli rada 2.1 MtCO₂eq siltumnīcefekta gāzu emisiju, kas veicina klimata pārmaiņas. Lielākā ietekme uz klimatu ir saistīta ar monētu ražošanā nepieciešamo metālu ieguvi.

Monētu izmantošana saistīta arī ar vides un ekonomisko ilgtspējību. Gada laikā no emitētajām monētām Latvijā apritē neatgriežas 80.6 % 1 centa monētu un 69.3 % 2 centu monētu. Tas var norādīt, ka daļa monētu tiek nozaudētas un var piesārņot apkārtējo vidi ar patogēniem, kas atrodas uz monētām, un varu, kas ir potenciāli toksisks dzīvajiem organismiem. Jāpiebilst, ka 1 centa monētas nokalšana maksā vairāk par šīs monētas nominālvērtību, savukārt 2 centu monētu ražošanas izmaksas praktiski sasniedz to nominālvērtību. Monētu izņemšana no apgrozības ļautu ierobežot ietekmi uz klimatu un apkārtējo vidi, kā arī samazināt saistītās apstrādes un ražošanas izmaksas.

Ekonomikas ministrijas komentārs

Ekonomikas ministrija konceptuāli neiebilst pret Latvijas Bankas ierosinājumu izņemot no aprites 1 un 2 centu monētu skaitu. Vienlaikus, vēršam uzmanību uz nepieciešamību izstrādāt tādu risinājumu, kas nodrošinātu optimālu un efektīvu šī priekšlikuma ieviešanas procesu, kas neradītu slogu komersantiem un neatstātu negatīvu ietekmi uz patērētājiem.

Daļā ES dalībvalstu šāda pieeja jau tiek īstenota. Esam padziļināti iepazinušies ar 2013. gada pētījumu par Vācijas piemēru, kur vidēja termiņa ietekme uz inflāciju caur uzņēmēju iespējamo vēlmi pie nākamās pārcenošanas aktualizēt preču cenu līdz 0 vai 5 ir vērtēta kā nebūtiska.

Tāpat norādām, ka papildus pozitīvajai ietekmei uz vides piesārņojuma mazināšanu sagaidāma arī pozitīva ietekme uz bezskaidras naudas norēķinu popularitātes pieaugumu, kas savukārt varētu mazināt ēnu ekonomiku.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra komentārs

PTAC ieskatā atteikšanās no 1 un 2 centu monētām ir atbalstāma iecere, kā arī Latvijas Banka ir pamatojusi gan ekonomiskos, gan vides ieguvumus, kā arī aprakstījusi izaicinājumus saistībā ar sistēmu pielāgošanu, ko PTAC atkārtoti nenorādīs. PTAC atbalsta Latvijas Bankas ieceri, kā arī, ņemot vērā pieejamo statistiku, cenas noapaļošanu atbalsta teju puse Latvijas iedzīvotāju, savukārt Eirozonā atbalsts pārsniedz 70%. Vienlaikus PTAC pieļauj, ka sākotnēji preces cenas noapaļošana pie kases varētu radītu neizpratni un mulsumu to iedzīvotāju grupai, kura dzīvo trūcīgos apstākļos un skaita katru centu, tāpēc informācijai par pāreju pirms tās ieviešanas būtu jābūt plaši atspoguļotai, lai tirgotāji un patērētāji varētu tām sagatavoties un ļautu mazināt iespējamos strīdus. Tāpat arī pārejas periodam būtu jābūt pietiekami ilgstošam, lai visi tirgotāji spētu ieviest jaunās prasības, pielāgojot un sertificējot savus kases aparātus. Tomēr citus būtiskus šķēršļus PTAC nesaskata.

Latvijas Tirgotāju asociācijas komentārs

LTA pretrunīgi vērtē Latvijas Bankas ieceri par 1 un 2 eiro centu izņemšanu no aprites.

Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs pauž viedokli, ka atteikšanās no viena un divu centu monētām būtu efektīva, ja tiktu pieņems lēmums par atteikšanos no šīm monētām visā eirozonā, kas būtu Latvijas bankas iniciatīva Eiropas Bankai.

“Ja Latvijas Banka vēlas kaut ko ieviest, tad vajadzētu sākumā ar nozari izrunāt un izpētīt šo situāciju, izrēķināt, kādas ir izmaksas un uzzināt gan iedzīvotāju viedokli, gan nozares viedokli. Tad ar šo iniciatīvu jāiet uz Frankfurti [Eiropas Centrālās bankas mītni] un jāpiedāvā, lai visas eirozonas valstis apspriež un izlemj, kā rīkoties, virzot vienādu plānu visām valstīm. Vai nu izņemam no aprites to 1 un 2 eiro centu monētas, vai rīkojamies kaut kā savādāk, bet visi vienādi,” saka Henriks Danusēvičs.

Tas nozīmē, ka, ja pirkuma gala summa ir 92 centi, būtu jāmaksā 90 centi, bet ja gala summa būtu 93 centi, tad pie kases jāmaksā 95 centi.

Henriks Danusēvičs uzsver faktu par maznodrošināto un trūcīgo personu īpatsvara pieaugumu Latvijā. Veicot gala summas noapaļošanu vai 1 un 2 centu monētu izņemšanu no apgrozības, to jutīs patērētājs, kuram ir būtiska katra naudas nominālvērtība sevis un savas mājsaimniecības finansiālā nodrošināšanā. Ieviešanas procedūras rezultātā vērā ņemams faktors, ka tās izmaksas būtībā tiek uzliktas uz iedzīvotāju pleciem. Proti, noapaļojot gala summu, zaudētājs būs pircējs, bet savukārt pārdevēja izdevumi būs kases sistēmas pielāgošana, sertificēšana jaunajai sistēmai, kā arī uzņēmumu grāmatvedības sistēmu izmaiņas un summu uzskaitījums, tā, lai precīzi atainotu tās cenu. Piemēram, iegādājoties preci par 0,09 centiem, pircējs maksās 0,10 centus. Tas nozīmē, ka uzskaitījums grāmatvedībā būtu jāveic par preces faktisko cenu un noapaļoto summas starpību.

Rakstu sagatavoja: Helēna Rozalinska