Neliels veikals reģionos pret lielu pārtikas preču piegādātāju – kā veicināt konkurenci?

Freepik.com

Foto: Freepik.com

Reģionālie mazie mazumtirgotāji ir saskārušies ar dažādām situācijām, kas nav vērtējamas kā godprātīga tirdzniecības prakse no dažu piegādātāju puses. Lai arī Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) mērķis ir vērsts uz piegādātāju aizsardzību pret iepircēju negodprātīgu rīcību, tomēr praksē pastāv gadījumi, kad iepircēja – mazumtirgotāja – spēja aizsargāt savas intereses ir ievērojami mazāka nekā piegādātājam.

Autore: Sintija Nagle, Konkurences padomes Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vecākā eksperte

2023. gadā, veicot vairākas tirgus uzraudzības[1], KP novēroja nelīdzsvarotību attiecībā uz mazo mazumtirgotāju[2] iespējām aizstāvēt savas intereses. Šāda nelīdzsvarotība var veidot augsni negodprātīgai rīcībai arī no piegādātāja puses. Proti, arī lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem ir jārīkojas atbilstoši godīgas tirdzniecības principiem, izvairoties no tādu noteikumu uzspiešanas mazajiem mazumtirgotājiem, kas nav vērtējami kā samērīgi piegādes noteikumi. Nesamērīgi piegādes noteikumi var izpausties, piemēram, minimālā pasūtījuma summas noteikšanā vai minimālā pasūtījuma apjoma noteikšanā, ja tas nav objektīvi pamatots.

Pārtikas preču minimālā pasūtījuma noteikšana

Viens no piemēriem – puses vienojušās par akcijas organizēšanu, bet faktiski akcijas preces nevar pasūtīt, jo piegādātājs ir noteicis minimālā pasūtījuma apjomu, kas mazajam mazumtirgotājam nav objektīvi realizējams (piemēram – apjoma atlaide uz noteikta skaita produktiem). KP norāda, ka piegādātājiem ir jāņem vērā, ka mazie mazumtirgotāji objektīvi nevar sasniegt lielo tīklu veikalu tirdzniecības apgrozījuma apjomus un piegādātāji var noteikt zemāku pasūtījuma apjoma slieksni mazajiem un reģionālajiem mazumtirgotājiem. Tādējādi tiktu veicināta mazo reģionālo mazumtirgotāju konkurētspēja, kā arī reģionos dzīvojošajiem patērētājiem piedāvātas izdevīgākas cenas. Šādas prakses ieviešana veicinātu mazo mazumtirdzniecības veikalu darbību ilgtermiņā.

KP norāda arī uz gadījumiem, kad piegādātājs dažādu iemeslu dēļ piegādā veikalam mazāk preces nekā veikals ir pasūtījis vai noteiktu preci nepiegādā vispār, savukārt atkārtota piegāde iespējama pasūtot tikai noteikto pasūtījuma apjomu. Šādās situācijās piegādātājam būtu jāņem vērā, ka gadījumā, ja tas izpilda pasūtījumu nepilnīgi, tam iztrūkstošā prece ir jāpiegādā neatkarīgi no tā, vai noteiktais minimālais pasūtījuma apjoms ir sasniegts.

Efektīva sadarbības modeļa izveide

Zināms, ka piegādātājiem var rasties ekonomiskas grūtības nodrošināt regulāras piegādes reģionāliem veikaliem. Bieži vien reģionālais veikals atrodas tālu no galvenajiem lielceļiem un neliela apjoma pasūtījumi dažkārt pat nenosedz piegādes izmaksas. Tāpēc KP aicina gan piegādātājus, gan mazos mazumtirgotājus veidot abām pusēm vienlīdz efektīvu sadarbības modeli tā, lai tiesiskās attiecības būtu vērtējamas kā godprātīgas un sadarbības noteikumi būtu samērīgi.

NTPAL neaizliedz piegādātājiem noteikt minimālā pasūtījuma apjoma robežas, vienlaikus, ņemot vērā godprātīgas tirdzniecības principus un uz abpusēju sadarbību vērstu tiesisko attiecību veicināšanas nepieciešamību, arī piegādātājiem jāievēro samērīguma princips, tostarp, nosakot minimālo pasūtījuma summu vai minimālo pasūtījuma apjomu.

KP atgādina, ka arī reģionos dzīvojošajiem iedzīvotājiem ir nepieciešamas dažādas ikdienas patēriņa preces un pieejamas preču cenas. Tāpēc KP aicina piegādātājus izvērtēt un nepieciešamības gadījumā objektīvi samazināt piegādes nosacījumos ietvertos minimālo pasūtījumu kritērijus, īpaši sadarbojoties ar reģionālajiem mazajiem mazumtirgotājiem, kam tirdzniecības telpu platības nepārsniedz 120m2 un nav savas centrālās noliktavas.

***

NTPAL stājās spēkā 01.11.2021. un attiecas uz visiem lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes tirgus dalībniekiem: mazumtirgotājiem, pārtikas pārstrādātājiem, vairumtirgotājiem, kooperatīviem, ražotāju organizācijām un individuāliem ražotājiem, kā arī uz publiskajām personām, kas veic lauksaimniecības un pārtikas produktu iepirkšanu. NTPAL pieņemts, papildinot Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma regulējumu, kas ierobežo mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem, ar nosacījumiem, kas pārņemti, ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par negodīgas tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē (Direktīva 2019/633)[3]. NTPAL prasības attiecas uz visu pircēju un piegādātāju attiecībām neatkarīgi no piegādātāja apgrozījuma. Tādējādi visi piegādātāji ir aizsargāti pret pircēju īstenotu negodīgu tirdzniecības praksi.[4]

Direktīva 2019/633 pieņemta, ņemot vērā apsvērumus, ka “Lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē bieži trūkst līdzsvara starp lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādātāju un pircēju spēju aizstāvēt savas intereses. Šāda nelīdzsvarotība attiecībā uz spēju aizstāvēt savas intereses var radīt negodīgu tirdzniecības praksi, kad lielāki un ietekmīgāki tirdzniecības partneri mēģina uzspiest tādu praksi vai līgumu nosacījumus, kuri tiem pārdošanas darījumā ir izdevīgāki. Šāda prakse, piemēram, var krasi atšķirties no labas komercprakses, būt pretrunā labticībai un godprātībai darījumos, un viens tirdzniecības partneris to var vienpusēji uzspiest otram, tā var uzspiest nepamatotu un nesamērīgu viena tirdzniecības partnera ekonomiskā riska nodošanu otram vai uzspiest vienam tirdzniecības partnerim tiesību un pienākumu būtisku nelīdzsvarotību. Noteikti prakses veidi var būt klaji negodīgi, pat ja abas puses par tiem ir vienojušās.”[5]


[1] Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības noslēguma ziņojuma I daļa – Piena produkti – pieejama: https://www.kp.gov.lv/lv/media/11577/download?attachment, II daļa – maize un graudu produkti – pieejama https://www.kp.gov.lv/lv/media/11691/download?attachment. Tirgus uzraudzības noslēguma ziņojums par lauksaimniecības un pārtikas preču realizāciju pēc akcijas beigām un realizācijas derīguma termiņa ievērošanu, pieņemot preces tirdzniecībai pieejams: https://www.kp.gov.lv/lv/media/11664/download?attachment.

[2] KP tirgus uzraudzībā konstatējusi, ka Latvijā 2022. gadā darbojas aptuveni 1500 mazie neatkarīgie mazumtirgotāju veikali, kuru tirdzniecības platības nepārsniedz 120m2 un tiem nav savas centrālās noliktavas un loģistikas centri.

[3]Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/633 (2019. gada 17. aprīlis) par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē. Oficiālais Vēstnesis L 111, 25.4.2019. Pieejams: http://data.europa.eu/eli/dir/2019/633/oj

[4]Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma piemērošanas vadlīnijas 2.-3. punkts, 2022. Pieejams: https://www.kp.gov.lv/lv/media/9853/download

[5]Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/633 (2019. gada 17. aprīlis) par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē. Oficiālais Vēstnesis L 111, 25.4.2019. Pieejams: http://data.europa.eu/eli/dir/2019/633/oj, sk. preambulas 1. punktu.

Leave a Reply