Uzņēmējdarbība reģionos: parūpēties par vietējiem

Monta Rubene strādā lielākajā tirdzniecības centrā ārpus Rīgas – VALLETA – jau 13 gadus un ir ļoti mērķtiecīga, tendēta uz rezultātu. Uzskata, ka katram satiktajam cilvēkam un situācijai dzīvē nav tikai virspusēja nozīme. Lielu nozīmi piešķir ģimenes vērtībām.

Patīkami, ka ne tikai vietējie, bet arī starptautiski zīmoli arvien vairāk saprot, ka ārpus Rīgas pastāvīgi dzīvo maksātspējīgas ģimenes, kurām ar mazākiem bērniem dzīvošana reģionu lielākajās pilsētās ir ērtāka, uzsver Monta Rubene.

Neskatoties uz inflāciju, tirdzniecība aktīvi notiek, jo tiek atrasti veidi, kā ekonomēt, piemēram, daļēji strādāt attālināti, saglabājot produktivitāti. Nedrīkst aizmirst par vietējiem zīmoliem, ražotājiem, kuriem jādod priekšroka, it īpaši reģionu pilsētās, kas šobrīd ir prioritāri.

Kā panākt vēlamo rezultātu un pielāgoties mūsdienu mainīgajai videi – stāsta Monta Rubene.

Iepazīstiniet ar sevi, kā jūs nonācāt konkrētajā darba jomā? Pastāstiet par savu sākumu karjerā.

VALLETA administrācijā, tas ir – tirdzniecības telpu nomas un apsaimniekošanas jomā – esmu trīspadsmito gadu, un virzība uz to ir bijusi interesanta apstākļu sakritība, kad sāc ticēt, ka katram satiktajam cilvēkam un situācijai dzīvē nav tikai virspusēja nozīme.

Esmu limbažniece. Pirms 20 gadiem bija pieņemts, ka apzinīgi jaunieši pabeidz vidusskolu un uzreiz iestājas augstskolā. Sāku studēt Rīgas Stradiņa universitātē Eiropas studiju fakultātē starptautiskās attiecības. Tajā laikā aktuāla bija Latvijas iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā. Daudz tika runāts par plašajām iespējām, materiālajiem un emocionālajiem ieguvumiem, ko dos mūsu dalība šajās organizācijās. Vilinoši izklausījās iespēja strādāt to institūcijās, jo tas nozīmēja būt Rietumeiropā, un likās, ka studijas tam tuvinās. Taču rezultāts ir tāds, ka šajā sfērā – valsts pārvalde, ārpolitikas resors, starpvalstu attiecību pētniecība, analīze un tamlīdzīgi – nekad neesmu strādājusi.

Esot vidusskolas klasēs, mūsu skolai uzcēla pilnīgi jaunu sporta halli, ar tīru un svaigu inventāru, un fiziskās aktivitātes ieguva pilnīgi citu nozīmi. Ikdiena bez tām vairs nebija iedomājama. Tāpēc vēl šodien atceros to situāciju, kad kursa biedrene, ar kuru kopā pēc lekcijām cītīgi apmeklēju leģendāro sporta klubu „Reaktors”, tuvojoties 1. kursa beigām, universitātes foajē parādīja laikrakstu „Diena” un sludinājumu, ka Rīgā veras vaļā jauns sporta klubs, kas aicina darbā administratores, un ka mums obligāti jāpiesakās, jo priekš brīvlaika – teju sapņu darbs! Draudzeni dīvainā kārtā nepieņēma, taču es ieguvu savu pirmo darbu un, protams, pēc vasaras, kad esi jau pieradis pie personīgā atalgojuma, uzmanības, dzīvās un dinamiskās vides, nespēju no tā atteikties. Turklāt bija atbildības sajūta, ka darba devējs taču ar mani rēķinās. Pēc gada sporta klubu pārpirka tobrīd labi zināmā KOLONNA, kurai piederēja arī leģendārie sporta klubi „Centrs”. Pārcēlos strādāt uz biroju tieši saistībā ar tiem. Pēc laika pievienojos arī KOLONNA reklāmas daļai, kas apkalpoja visus uzņēmuma departamentus – veikalu, skaistumkopšanas, sporta klubu, viesnīcu, nekustamo īpašumu. Sporta klubu direktors pārgāja strādāt uz pilnīgi citu nozari – azartspēļu biznesu – un pēc laika aicināja arī mani, uz reklāmas daļu.

Drosmīgs solis. Kas Jūs virzīja uz šīm pārmaiņām?

Pārmaiņām piekritu, jo pienākumi bija plašāki, paredzēja lielāku atbildību un līdz ar to pieredzi. Bija jāasina prāts. Jau toreiz nozares reklamēšana ārējā vidē bija aizliegta. Ar to nesaku, ka domājām, kā apiet likumu. Domājām, kā radoši izpausties iekšējā vidē. Tā sadraudzējos ar Valmieras spēļu zāles vadītāju un ģimenes dēļ pārcēlos uz šo pilsētu ar pārliecību, ka pēc bērna kopšanas atvaļinājuma uz darbu Rīgā varēšu izbraukāt, taču sākās ekonomiskā krīze. Mūsu pārstāvētajiem spēļu klubiem no visa tirgus piederēja tikai 2%, tāpēc bija sarežģīti to veiksmīgi pārdzīvot. Tobrīd jaunas darba iespējas nebija daudz, taču monotona darba dienu pavadīšana mājās nav man piemērota un sāku strādāt apdrošināšanas nozarē. Kompānijas Limbažu filiālē pārdevu polises un ieguvu lielisku pieredzi klientu apkalpošanā. Savukārt, kamēr vēl mājās auklēju meitu, kolēģe no KOLONNAS bija sākusi strādāt VALLETĀ un, mainoties mārketinga daļas sastāvam, aicināja tam pievienoties arī mani.

Iepazīstināšanu ar sevi sākāt ar… izglītību. Tas liek domāt, ka pievēršat tai lielu nozīmi.

Labi, atklāšu, ka Rīgas Stradiņa universitātē bakalaura grādu tā arī neieguvu. Pēc darba pa naktīm mācījos, labi pabeidzu visus 4 kursus, bet neuzrakstīju bakalaura darbu. Gan laika trūkuma, gan tāpēc, ka ikdienā jau biju pavisam citā nozarē, sapratu, ka to vairs neizdarīšu labi. Jau strādājot VALLETĀ, bakalaura grādu ieguvu „Turībā”, mārketingā un tirdzniecības vadībā. Ļoti patika šis laiks, jo pasniedzēji bija no uzņēmēju vides, daudz stāstīja par savu pieredzi. Arī pati visu kursu tēmas varēju reducēt uz saviem pienākumiem, līdz ar to studijas nesagādāja lielas problēmas.

Cik lielu uzmanību pievēršu izglītībai kādā konkrētā amatā? Es tomēr teiktu, ka primārā ir pieredze un rakstura īpašības, taču pēc izglītības arī var spriest par cilvēka raksturu un interesēm. Man izglītība pašai priekš sevis ir svarīga. Tā ļauj pabūt citā vidē, paplašināt un dažādot skatījumu uz vajadzībām un situācijām.

Kas Jums patīk tagadējā darbā?

Rezultāts. Teju katra mana darbība ir lielāks vai mazāks projekts, kuram ātrāk vai vēlāk ir rezultāts. Sajūta ir ļoti pacilājoša, kad tirdzniecības centrā darbību uzsāk atpazīstama zīmola jauns veikals vai kāds no esošajiem atveras pēc rekonstrukcijas. Telpas ir pārveidotas un pielāgotas zīmola vajadzībām no A līdz Z un ir skaidrs, ka lēmums to darīt ir bijis pareizs, ka tirdzniecības centrs nepārprotami arī ir vieta, kurā notiek īstā dzīve, un to viennozīmīgi novērtēs arī apmeklētāji. Protams, ir arī situācijas, kad gan iekšēju, gan ārēju iemesu dēļ veikali aizveras vai mārketinga kampaņas nesasniedz vēlamo, bet arī tas ir rezultāts, kurā gūsti pieredzi.

Ja ne tik nopietni, tad man ļoti patīk, ka Valmierā man ir augstākais birojs – tirdzniecības centra 6. stāvā. Augstāks ir tikai Sīmaņa baznīcas tornis. Pilsētā ir arī dažas 9 stāvu dzīvokļu mājas, bet pieņemu, ka tajās darba kabinetu neviens nav iekārtojis. No vienas puses, esmu diezgan liela vienpate, vislabāk koncentrēties varu vienatnē un klusumā, katru darbību ierasti ļoti pārdomāju, tāpēc arī patīk, ka uz vietas tirdzniecības centrā administrācijas komanda nav liela, pakalpojumus tā ikdienas darbības nodrošināšanai pērkam no citiem uzņēmumiem. Ar dažiem sadarbojamies jau no centra atklāšanas. No otras puses, veiksmīgai funkcionēšanai man tomēr vajag uzmanību, redzēt un tvert aktuālo. Tāpēc izbaudu, ka kabinetā esmu viena pati, tai pat laikā sajūtu apmeklētāju enerģiju un pa logu redzu, kas notiek pilsētas centrā. Varu plānot savu laiku, lai virzītu gan procesus, gan aizietu uz pasākumiem.

Patīk rezultāts, bet kas Jūs motivē un iedvesmo uz to virzīties?

Es teiktu, ka viena no manām motivācijām darīt ir jau minētā pieredze un zināšanas. Lai arī viss, ko daru, notiek un attiecas uz vienu nomas objektu – VALLETU –, teju katrā projektā saskaros ar iepriekš nebijušām vai neparedzētām situācijām, niansēm, vajadzībām, arī problēmām, kas vairo kompetenci. Pati sev jūtos vērtīgāka. Iedvesma gan nāk no atpūtas, kuru man var sniegt arī pavisam vienkāršas lietas. Piemēram, vakariņas ar meitu vai draugiem, kad varu uzklausīt, kā viņiem klājas, kas jauns, ko paveikuši. Tuvojoties Ziemassvētkiem, tā noteikti ir piparkūku cepšana. Pirms 2 nedēļām ar draudzenēm piedalījāmies nakts autoorientēšanās braucienā. Bija ideāla atslodze no ikdienas pienākumiem un garantija, ka pirmdiena būs pilna iedvesmas rosīties.

Kas Jums ir galvenie izaicinājumi darbā?

Salāgot iznomātāja un nomnieka intereses. Varētu teikt, ka arī apmeklētāja pozitīva pārsteigšana. Jo mūsdienās viss “YouTube”, “Tik-tok” un “Facebook” platformās jau ir redzēts un piedzīvots.

Caur kādiem posmiem esat izgājuši biznesā gadu laikā?

VALLETA pirms 16 gadiem tika rekonstruēta no kādreizējā universālveikala. Ņemot vērā tirdzniecības telpu pieprasījumu un tendences, tirdzniecībai tika izveidoti 4 stāvi ar vairākām mazākām telpām. Tas ir – līdz 100, 120, 140 kvadrātmetriem. Savukārt patērētājs ieguva piedāvājuma apjomu un dažādību. Drīz sekoja ekonomiskā krīze, kad reģionos ģimenes iegādājās tikai pašu nepieciešamāko, un atsevišķiem zīmoliem veikalu uzturēšana šeit kļuva nerentabla. Lai kopskatu saglabātu kaut cik pievilcīgu, vakantās telpas izmantojām radoši – organizējām gan izstādes un pasākumus bērniem, gan realizējām sociālus projektus, gan iznomājām tās īstermiņa tirgotājiem. Tas ir – tikai nedēļas nogalēs, uz noteiktiem pasākumiem vai mēnešiem.

Ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, darbību Latvijā uzsāka vairāki starptautiski zīmoli. Arī VALLETĀ, pateicoties telpu pieejamībai. Lai zīmoli varētu savstarpēji konkurēt, sākās pieprasījums pēc arvien lielākām tirdzniecības platībām, jo patērētājam bija jāpiedāvā vairāk. Tas bija otrs veids, kā varējām realizēt vakantās vietas – ar apvienošanu un veikalu paplašināšanu. Sabiedrībā iesakņojās sporta un veselīga dzīvesveida kults, kā rezultātā nebaidījāmies atvērt 3 sporta preču veikalus, kas katrs no tā laika veikuši ievērojamu paplašināšanos un šobrīd kopā VALLETĀ nodrošina plašāko sporta preču piedāvājumu reģionā.

Kā Jūs pielāgojāties patērētāju paradumu maiņai Covid laikos?

Covid, protams, tirdzniecību lielākajā daļā veikalu periodiski apstādināja gandrīz 3 gadus, būtiski izmainot patērētāju paradumus. No savas puses laiku izmantojām, lai novērstu dabisko nolietojumu un visos stāvos pabeigtu koplietošanas telpu labiekārtošanu. Pilnībā tika nomainīts grīdas segums, apgaismojums, pārkārtoti veikalu ieeju mezgli. Vizuāli centrs kļuva plašāks, gaišāks, mūsdienīgāks. Jo mainās jau ne tikai pieprasījums pēc telpām un patērētāju paradumi, bet arī interjera tendences un tehnoloģijas.

Kā Jūs raksturotu patērētāju šī brīža paradumus?

Covid visus – gan jaunus, gan gados vecākus – iemācīja iepirkties internetā. Cilvēkiem tas patīk un to turpina darīt, jo internetā var nopirkt teju visu un no jebkuras pasaules valsts, neskatoties uz to, kur atrodies un cik ir pulkstens. Ievērojami ir attīstījies pakomātu tīkls, tāpēc arī preču saņemšana ir ērta – pa ceļam no darba uz mājām, pie mīļākā pārtikas veikala vai tamlīdzīgi. Tai pašā laikā problemātiska var būt preču atgriešana, kad saproti, ka iepirkšanās uz vietas veikalā tomēr arī var ietaupīt laiku. Preču materiālu un faktūru gribas sajust un uzmērīt. Būtiski redzēt, kā apģērbs pieguļ augumam, tāpēc patērētāji nāk arī uz tirdzniecības centru, taču tas tiek darīts ļoti mērķtiecīgi. Proti – apmeklējuma un pirkumu skaita cipari rāda, ka katrs ienākošais izdara arī pirkumu. Tāpēc arī veikalu apkalpojošā personāla uzmanību esmu vērsusi pircēju apkalpošanai – viņiem ir jāmāk ar veikalā ienākušo komunicēt tā, lai pirkums tiktu izdarīts tieši pie viņiem. Patērētāji uz centriem nenāk pavadīt savu brīvo laiku vai pastaigāties tāpat vien. Cik esmu runājusi ar veikalu konsultantiem, izņēmums varētu būt tagad decembra sākums, kad nāk un iepazīstas, domā, salīdzina, ar ko tuviniekus varētu iepriecināt gada nogales svētkos. Tāpat viņi ir gatavi nopirkt dārgāku preci, kas kalpos ilgtermiņā. Veselīga dzīvesveida kultam pievienojas ilgtspēja un atkritumu samazināšana.

Kā VALLETAI ir veicies šī gada laikā?

Gribētu sākt ar to, ka pēc 3 gadiem šis ir bijis pirmais, kad veikali un tirdzniecības centrs atkal ir varējis uzņemt pircējus brīvi, bez jebkādiem ierobežojumiem. Līdz ar to apmeklētāju un pirkumu skaits ir pieaudzis. Kopā veikalu sasniegtais apgrozījums būs lielākais tirdzniecības centra vēsturē, taču diemžēl uz vietas veikalos patērētāji nepērk izteikti vairāk. Pieaugumu veido inflācija. No potenciālajiem un arī no esošajiem nomniekiem vēl izteiktāk parādās pieprasījums pēc arvien plašākām telpām, jo tikai tā iespējams konkurēt ar tirdzniecību internetā. Plašāka izvēle ir arī lielāka garantija pirkuma izdarīšanai, kā arī mums patīk netraucēti pazust preču piedāvājumā. Vismaz sākumā, kamēr iepazīstamies ar to. Diemžēl VALLETA nav bezizmēra, tāpēc šobrīd visiem interesentiem telpas nevaram nodrošināt. Patīkami, ka starptautiski zīmoli arvien vairāk saprot, ka arī reģionos pastāvīgi dzīvo maksātspējīgas ģimenes. Arī šeit notiek uzņēmējdarbība, gan privātā, gan valsts sektorā ir uzņēmumi, kas atsevišķas dienas turpina strādāt attālināti, tādējādi ietaupot resursus, kuru izmaksas inflācijas dēļ ir ievērojami pieaugušas. Arī tehnoloģiju attīstība ļauj strādāt no jebkuras vietas, un ģimenēm ar mazākiem bērniem dzīvošana reģionu lielākajās pilsētās ir ērtāka.

Kas ir jūsu pievienotā vērtība un unikalitāte?

Pievienotā vērtība – VALLETA ir lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas, kas apvieno starptautiski atpazīstamu, iecienītu Latvijas zīmolu un reģionu uzņēmēju veikalus. Šeit ir plašākais apģērbu, apavu, aksesuāru, sporta un skaistumkopšanas preču piedāvājums Vidzemē. No jebkuras ziemeļu un austrumu Vidzemes pilsētas Valmiera ir sasniedzama ātrāk un ērtāk nekā Rīga, kas nozīmē – iepērkoties šeit, patērētājs var ietaupīt savu laiku un degvielai nepieciešamos līdzekļus, ietaupīto izmantot, lai iegādātos vairāk.

Unikalitāte – lai arī potenciālie nomnieki ierasti skeptiski vērtē darbību centra 4. stāvā, pateicoties veikalu sastāvam, ikdienā tajā tiek izdarīts vairāk pirkumu nekā pārējos stāvos.

Kas visvairāk palicis atmiņā no šī gada?

Es teiktu tas, ka 3 esošie nomnieki veikuši rotāciju uz plašākām telpām, neskatoties uz ierobežoto telpu pieejamību. Viens no tiem vēl turpina iekārtošanos, rezultāts būs izcils!

Kam esat pievērsusi vislielāko uzmanību?

Varbūt ne vislielāko, bet atsevišķu uzmanību esmu pievērsusi apmeklētājiem, kā mainījušies viņu iepirkšanās paradumi, kā varam sagādāt papildu prieku, izklaidi pie mums.

Leave a Reply