Mākslīgā intelekta attīstība un autortiesības

Mākslīgajam intelektam jau izdevās ieņemt pirmo vietu konkursā par labāko attēlu un izcīnīt atzinību prestižā fotogrāfiju konkursā. Turklāt mākslīgajam intelektam arvien labāk klājas mūzikas un literatūras nozarēs un faktiski lielākajā daļā jomu, kas prasa radošu pieeju jebkuram uzdevumam vai jautājumam.

1. Darbi, kas veidoti, izmantojot AI rīkus

Glezna

Colorado State Fair Fine Arts Competition, kas norisinājās 2022. gada augusta un septembra mijā, glezniecības kategorijā varēja piedalīties mākslinieki, kuri izmantoja digitālās tehnoloģijas. Par konkursa uzvarētāju kļuva Džeisons M. Alens, kurš uzvarēja ar gleznu “Théâtre D’opera Spatial.” Autors savu darbu nav veidojis, izmantojot otu vai parastās grafiskās datorprogrammas. Attēls tika izveidots, izmantojot Midjourney – attēlu veidošanas rīku, kas izmanto mākslīgo intelektu: Džeisons M. Alens radīja savu darbu, ievadot tekstu, uz kura pamata Midjourney fragmentāri ģenerēja attēlu.

Fotogrāfija

Mākslīgais intelekts guva panākumus arī 2023. gada 13. aprīlī Sony World Photography Awards fotogrāfiju konkursā. Balva par labāko fotogrāfiju radošuma kategorijā tika piešķirta vācu māksliniekam Borisam Eldagsenam, kurš savu fotogrāfiju veidojis, izmantojot AI. Galu galā mākslinieks balvu nepieņēma, norādot, ka viņa mērķis bija uzsākt debates par mākslīgā intelekta radītajiem darbiem.

Mūzika

Popularitāti gūst arī mākslīgā intelekta radītā mūzika. Piemēram, jaunā Nirvana dziesma – “Saulē noslīcis”. Dziesma izveidota, izmantojot Google Magenta sistēmu, kas rada mūziku, izmantojot mašīnmācīšanās procesus. Pēc 30 Nirvana dziesmu analīzes AI rīks radīja gan mūziku, gan tekstus.

Vēl viens piemērs varētu būt eksperiments, kurā mākslīgais intelekts tika “mācīts” Elvisa Preslija darbos. Lietojumprogramma Jukebox ģenerēja jaunu kompozīciju, kuru Preslijs nekad nav izpildījis. Svarīgi, lai dziesma nebūtu tieši balstīta uz kādiem fragmentiem vai paraugiem, lai dziesma tiktu komponēta no nulles.

Filma

Uz mākslīgā intelekta balstītas lietojumprogrammas, kas spēj ģenerēt video vai attēlus, izmanto pat tādi lieli uzņēmumi kā Marvel Studios. Tā “Disney+” platformas jaunākā seriāla “Secret Invasion” sākuma titri tika ģenerēti, izmantojot mākslīgo intelektu.

GPT tērzēšana

Turklāt arvien vairāk darbu tiek veidoti, izmantojot Chat GPT (par ko rakstījām iepriekš). Šobrīd Amazon veikalā ir pieejamas aptuveni 200 grāmatas, kuru autors ir OpenAI aplikācija. Piemēram, grāmata ar nosaukumu “Gudrā vāvere: pasaka par taupīšanu un ieguldīšanu”, kuras saturu un ilustrācijas radījis mākslīgais intelekts. Chat GPT var arī rakstīt dzejoļus un pat vienkāršu lietojumprogrammas pirmkodu.

2. Vai AI radītie darbi ir darbs autortiesību noteikumu izpratnē?

Iesākumā ir jānošķir darbi, kas radīti tikai ar datora palīdzību – jau definēti literatūrā un tiesu praksē – no darbiem, ko ģenerē mākslīgais intelekts. Uzskats, ka autortiesību aizsardzība attiecas tikai uz cilvēku radītiem darbiem, ir nostiprinājies daudzās jurisdikcijās: gan Polijas, gan Vācijas, gan Spānijas, Amerikas un Francijas tiesību aktos. Iepriekšminētajam piekrita arī EST, kas vairākkārt uzsvēra, ka darba oriģinalitātei ir jābūt paša autora intelektuālās jaunrades atspoguļojumam, kuram arī jāpauž savas radošās spējas, atstājot darbā savu personīgo nospiedumu. Tas nozīmē, ka mākslīgā intelekta radīts darbs, visticamāk, netiks aizsargāts ar autortiesībām.

Iepriekš minēto viedokli apstiprināja arī jaunākais spriedums, kas tika pasludināts 2023. gada 18. augustā ASV. Lieta attiecās uz tiesas prāvu pret ASV Autortiesību biroju, kas liedza Stīvenam Tāleram autortiesības uz mākslīgā intelekta radītu attēlu. Tiesa spriedumā piekrita Autortiesību biroja viedoklim un norādīja, ka mākslīgā intelekta radītos mākslas darbus nevar aizsargāt, jo cilvēka autorība ir autortiesību likuma pamatprasība.

Taču literatūrā parādās arī citi viedokļi. Kā norāda daži autori, mākslīgā intelekta radītie darbi var būt pakļauti autortiesībām, ja tā izšķirošā forma ir atkarīga no personas, kuras darbībai nebūs tikai tehniska rakstura. Piemēram, ģenerējot attēlu, izmantojot AI, cilvēks ļoti detalizēti un plaši formulēs komandu, ierobežojot algoritmu brīvību.

Tomēr šobrīd dominējošais uzskats liecina, ka, pateicoties radošuma priekšnoteikumam, kas izriet no cilvēka dabas, autortiesību aizsardzības subjekts var būt tikai cilvēka darbības rezultātā radušies objekti.

3. Mākslīgā intelekta radīts autortiesību pārkāpums

Mākslinieki, kuri augšupielādē savus darbus internetā, var dot ieguldījumu dažādu AI rīku apmācībā. Tādā veidā var rasties aizguvumi no viņu darbiem un līdz ar to var rasties autortiesību pārkāpumi.

Cits jautājums ir ekonomiskais aspekts. Ja mākslīgais intelekts izmanto esošo mūziku jaunas mūzikas radīšanai, kompensācijas un tās apmēra jautājums var kļūt sarežģīts.

4. Tiesiskais regulējums – problēmas risinājums?

Šobrīd iepriekš minētās autortiesību problēmas nav regulētas ne daudzu valstu, ne ES līmenī. Tomēr 2020. gada 20. oktobrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūcijas par intelektuālā īpašuma tiesībām mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstības jomā. Svarīgi, ka EP uzsvēra atšķirību starp cilvēka radīto radošumu, izmantojot AI, un AI radīto radošumu. Turklāt tika norādīts, ka gadījumos, kad mākslīgais intelekts tiek izmantots tikai kā rīks, lai palīdzētu autoram radīšanas procesā, joprojām ir spēkā pašreizējais intelektuālā īpašuma regulējums.

Nesen arī Ķīna ir pieņēmusi jaunu risinājumu attiecībā uz autortiesībām. Tiesību akta par ģeneratīvā mākslīgā intelekta pakalpojuma pārvaldību uzdevums ir nepieļaut tādu datu izmantošanu, kas pārkāpj intelektuālo īpašumu ģeneratīvā mākslīgā intelekta attīstībai.

Turklāt Ķīna bija pirmā valsts, kurā tiesa piešķīra autortiesības uz mākslīgā intelekta radītiem materiāliem. Lieta attiecās uz rakstu, ko rakstīja mākslīgā intelekta lietojumprogramma Dreamwriter, kas bija licencēta STCS. Ķīnas tiesa norādīja, ka raksta autortiesības pieder STCS, un konkurējošajam uzņēmumam, kas attiecīgo rakstu publicējis savā tīmekļa vietnē, ir jākompensē zaudējumi.

Kopsavilkums

Iepriekš minētās problēmas šobrīd nav iespējams galīgi atrisināt, jo trūkst atbilstošu noteikumu autortiesību un mākslīgā intelekta jomā.

Paturot to prātā, jāatzīmē, ka šobrīd tiek pieņemts, ka cilvēku radītie darbi var tikt aizsargāti ar autortiesībām. Tāpat sagaidāms, ka arvien vairāk tiesās tiks ierosināti strīdi par autortiesību pārkāpumiem.

Kultūras ministrijas komentārs

Piekrītam, ka šobrīd ir ļoti daudz neskaidru jautājumu par mākslīgā intelekta ietekmi uz autortiesībām. Autortiesību likuma 1. panta 1. punktā noteikts, ka “autors” ir fiziskā persona, kuras radošās darbības rezultātā radīts konkrētais darbs. Tādējādi autortiesības ir attiecināmas uz cilvēku radītiem darbiem, ja šīs personas ir ieguldījušas konkrētajā darbā savu radošo darbību jeb jaunradi.

Jaunradi konstatē, ja autoram, radot savu darbu, ir bijusi iespēja veikt brīvas un radošas izvēles, kā arī atspoguļot šajā darbā savu personību.

Tas nozīmē, ka pilnībā automatizētu procesu rezultātā radīti darbi nav aizsargāti ar autortiesībām.

Vienlaikus gadījumos, kad mākslinieki ir ieguldījuši darba radīšanā savu jaunradi, bet izmantojuši mākslīgo intelektu (MI) kā palīgrīku, var diskutēt par autortiesību aizsardzības attiecināšanu uz šādā veidā radītiem objektiem. Šajos gadījumos būtu vērtējams, cik lielā mērā autors ir ieguldījis savu jaunradi konkrētā darba tapšanā. Piemēram, ja autors ir izmantojis MI programmu “Midjourney”, kura rada attēlus uz iepriekš ievadīta teksta pamata, un ierakstījis šajā programmā tikai dažus vārdus, tad autora ieguldījums nebūs pietiekams, lai pretendētu uz autortiesību aizsardzību.

Ņemams arī vērā, ka, izmantojot MI programmas, ir jāiepazīstas ar to lietošanas noteikumiem. Tā, piemēram, izmantojot “Midjourney” bezmaksas versiju, persona iegūst tikai Creative Commons 4.0 licenci programmas radītā objekta izmantošanai. Tas nozīmē, ka persona drīkst izmantot minēto objektu tikai nekomerciāliem nolūkiem un tai ir pienākums norādīt, ka objekta radīšanā ir izmantota “Midjourney” programma. Turklāt radītais objekts ir publiski pieejams, un arī citi “Midjourney” lietotāji ir tiesīgi to izmantot un pārveidot.

Ja kā palīgrīks tiek izmantota “Midjourney” maksas versija, tad nosacījumi attiecībā uz radīto objektu izmantošanu ir lietotājam labvēlīgāki.

Attiecībā uz mūziku, kura radīta ar MI palīdzību, piemērojami tādi paši nosacījumi, kā norādīts iepriekš.