Saruna ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini – nav tādas vienas lietas problēmas risinājumam

Sarunā ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini, tika pārrunāti nozarei aktuāli problēmjautājumi, tostarp darbaspēka pieejamības problemātika, kaimiņvalstu tūrisma attīstīšanas un investīciju piesaistīšanas jautājumi.

Joprojām saskaramies ar pircēju, it īpaši kaimiņvalstu, plūsmas kritumu, kas nav pilnvērtīgi atjaunojusies kopš Covid-19 pandēmijas laikiem. Tādēļ ir būtiski veicināt gan jaunu, tūristiem pievilcīgu objektu izveidi, gan arī jaunu darba vietu radīšanu reģionos. Asociācijas pārstāvji uzsvēra, ka esošie bezdarba rādītāji neatspoguļo patieso situāciju, jo darbinieku sameklēšana nozarei ir visai izaicinoša. Nepieciešams arī pārskatīt atsevišķas nodokļu likmes, kā arī normatīvo regulējumu mazumtirdzniecībā un banku sektorā, lai varētu ienākt jauni tirgus dalībnieki un tiktu piesaistīta pircēju plūsma no kaimiņvalstīm. Jāsniedz atbalsts Latvijas reģioniem, kurus vissmagāk skar inflācija. Savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsvēra, ka Latvijai jākoncentrējas uz izkļūšanu no “Pelēkā saraksta” un pastāstīja par jaunas institūcijas izveidi un citiem aktuāliem projektiem, pie kuriem tiek strādāts ministrijā. Sarunas noslēgumā tika skarts pašvaldību finansēšanas jautājums. Viens no galvenajiem uzdevumiem – veidot uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi reģionos un radīt jaunas darba vietas, jo savādāk pēc 5 gadiem, 70 000 cilvēkiem nebūs darba Latvijā.

Pircēju plūsmas kritums

Jurģis Ābele (SIA “VRPB”): “Runājot par tirdzniecību, lielākais jautājums šobrīd par pircējiem, kas pazuduši kovidlaikā. Ja mēs runājam par kovidlaiku, tad apmēram 20% no apgrozījuma Vidzemē sastādīja igauņi, bet tagad tas ir norucis līdz 5 – 7%. Līdzīga situācija novērota pierobežā ar Lietuvu, kas daļēji bija zemākas alkohola un degvielas cenas dēļ. Savukārt visi šie regulējumi, ka mēs paaugstinām nodokļus un tas ir dārgāk nekā kaimiņvalstīs, atbaida pievienotās vērtības nodokļa “atvedējus” uz Latviju.

“Un otrs jautājums – banku kreditēšana. Ņemot vēra, ka Latvijā kārtējo reizi ir pieņemti dažādi aizliegumi, aizliedzot ātros kredītus, mēs aizliedzam arī reklamēties bankām. Paliek tikai zīmolu reklāmas. Līdz ar to neviena jauna banka tirgū nevar ienākt, viņiem ir aizliegts reklamēties. Kā tad viņi var ienākt tirgū? Tāpēc ir problēma, ka tās bankas, kas šobrīd ir Latvijā var turpināt saglabāt augstos maksājumus, jo konkurentam ienākt Latvijas tirgū ir grūti. Līdzīgi es gribētu runāt arī par alkohola, tabakas un azartspēļu reklāmas aizliegumiem, ” uzsver Jurģis Ābele (SIA “VRPB”).

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis saka: “Attiecībā uz nodokļu politiku, jā, šogad mēs ļoti strauji virzamies uz priekšu budžeta plānojumā. Šobrīd bija nepieciešams meklēt papildu resursus – 16 miljonus. Mēs šos jautājumus nākamgad izskatīsim nodokļu izstrādes darba grupā, tai skaitā iesaistot arī uzņēmējus, lai pieņemot lēmumus mēģinātu saglabāt konkurenci. Kas attiecas uz Komercbanku sektoru, tur mums ir vairākas iniciatīvas, ļoti plaša pieeja ar ko mēs strādājam un viena lieta (no daudzajām), ko mēs šogad arī izskatīsim, būs kredītbanku reklāmas aizlieguma noņemšanas jautājums, lai nākamajā gadā tiktu grozīti normatīvi.“

“Un mēs tiekamies ar investoriem, kas plāno investēt un attīstīt uzņēmējdarbību, piemēram, Vidzemē, drīzumā radīt 100 ļoti labi apmaksātas darba vietas. Tā ka mēs esam šajos procesos iekšā. Cenšamies saprast, ko darīt, lai visiem būtu pēc iespējas vairāk izpratnes par regulējumu. Šobrīd arī konkurences jautājumi tiek apspriesti ar dažādām nozarēm atsevišķi, kur mēs skatam iespējas ieiet globālajos tirgos. Priekš tā ir visi priekšnosacījumi, tā ka strādājam pie tā,” atbild V. Valainis.

Darbaspēka problēmas

Jānis Drulle (AS ‘’Fēnikss’’) stāsta: “Es domāju, ka ir vajadzīgs valstisks redzējums par darbaspēka problēmu. Praktiski visi, it īpaši jaunākās paaudzes iedzīvotāji, kas var, tie aizbrauc, lai strādātu un saņemtu lielākas algas ārzemēs. Kaut kas ir jādara ar algām un darba spēka nodokļiem, jo tas ir smags jautājums. Šobrīd palikušais darba spēks noveco. Šeit ir vajadzīgs tāds valstisks redzējums, jo vēl 5 gadi un praktiski nav vairs, kas nāk vietā. Un, ja piesaistīt darbaspēku, tad no kurienes un kā? Uzskatu, ka situācija ir tuvu katastrofālai.”

“Lai mums tirdzniecībā veiktos labāk, tad mums ir vajadzīgas darba vietas, lai iedzīvotāji nebrauktu prom un mums būtu pircēji – iedzīvotāji. Par šo jautājumu, kas skar iedzīvotāju darba vietas, ir skaļi jārunā. Šobrīd vissliktākais ir tas, ka šajos reģionos sāk veidoties cilvēku aizbraukšanas, jo nav darba vietu. Un tas pamatīgi sitīs pa tirdzniecības jomu, jo samazinās pircēju skaits un šobrīd mēs to nevaram atļauties. Un, ja vēl kāda no ražotnēm aiztaisīsies – iespējas atvērt jaunu ir ļoti apgrūtinātas. Problēmas atrast investorus,  un jāsaka, ka veidojas pavisam slikta situācija. Tautsaimniecība ir jāglābj un par to skaļi jārunā jau tagad savādāk nebūs naudas līdzekļu algas izmaksai. Kaut kas ir jādara, “ piebilst J. Ābele.

Savukārt Raimonds Nipers (SIA “Māra N”) saka: “Jāpiebilist, ka par valsts iedzīvotāju skaitu un to nodarbinātību tiek pasniegta ļoti atšķirīga informācija pat valsts statistikas reģistros un ministriju datu uzskaitēs. Ierēdņi manipulē ar datiem vai pasniedz tikai daļēju informāciju. Lai iegūtu ticamus uzskaites datus, nākas izvērtēt visus Latvijā pieejamos statistikas datu avotus.”

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis atbild: “Mēs ļoti labi redzam šo situāciju, redzam arī datus, kas notiek ar mazkvalificēto darbaspēku un kādas ir mūsu iespējas viņus pārkvalificēt. Šobrīd ministrijā speciāli šim nodarbinātības jautājumam veidosim jaunu institūciju, lai ministrijas līmenī būtu konkrēti atbildīgais par šiem jautājumiem. Un šobrīd ļoti lielus miljonus ieguldām cilvēku pārkvalifikācijā. Mēs šo pārņemsim pilnībā Ekonomikas ministrijā, lai darba tirgus prognozēšana un politikas veidošana būtu vienas institūcijas rokās. Mēs arī tūlīt apstiprināsim cilvēka kapitāla attīstības pamatnostādnes, kurās tiks atspoguļoti skaidri un gaiši visi reālie skaitļi, konkrētas prognozes un izaicinājumi. Piemēram, viens no izaicinājumiem, ka 2027. gadā sagaidāms iztrūkums darba tirgū, jo ir jāpārkvalificējas. Tur tiešām parādās milzīgi skaitļi, 70 000 cilvēku, kuri būs darba spējas vecumā, bet, kuriem nebūs darba, ko piedāvāt, jo vienkārši viņu prasmes nevienam nebūs vajadzīgas un otrādāk. Šis dokuments no mūsu puses jau ir gatavs, mēs esam to palaiduši saskaņošanai. Šīs prognozes ir pārdomu raisošas.”

Kā arī ministrs pieminēja, ka tiek gatavots jauns regulējums 3. valstu pilsoņiem, lai piesaistītu jaunu darbaspēku. Tas tiks darīts, samazinot birokrātiju, jo šobrīd tas aizņem 6 mēnešus. Tādējādi 25 dienās uzņēmums varēs nonākt līdz reālam darbiniekam, lai aizpildītu tirgus nepilnību. Šī problēma ir zemāk apmaksātajos darbos, uzsvēra ministrs, tāpēc vēlas padarīt atalgojuma sistēmu konkurētspējīgāku.

“Vēlamies motivēt bezdarbniekus, kas saņem pabalstu, kas jūtas komfortabli atrasties bezdarbnieku reģistros, un centīsimies mudināt būt aktīvākiem darba meklēšanas jautājumos, lai šī iedzīvotāju grupa pēc iespējas ātrāk atgrieztos darba tirgū, jo savādāk ekonomikai tas nozīmē milzīgas naudas summas līdz pat miljardiem eiro. Un mēs arī nesen tikāmies ar darba devēju konfederāciju, kur izskanēja jautājums par datiem, ko sniedz konkrētas institūcijas un, protams, jāsaka, ka tie dati nav korekti, tādā ziņā, ka, ja, piemēram, uzņēmējam ir jāatrod 20 jauni darbinieki ražošanas līnijai, tad NVA piedāvās sarakstu ar veseliem 50 bezdarbniekiem, bet realitātē, uzņēmējam apzvanot visus, uz interviju atnāks varbūt tikai 1 cilvēks, bet arī tas beigās aizies projām. Tas nozīmē to, ka mēs nedrīkstam sevi mānīt ar šiem datiem, jāapzinās reālā situācija. Tāpēc mēs vēlamies nākotnē rast motivācijas iespējas bezdarbniekiem, lai pēc iespējas ātrāk viņus atgrieztu darba tirgū. Bet jāsaka, ka nav tāda viena atbilde uz visiem jautājumiem. Ļoti daudz sīku, mazu darbiņu, kas ir jāizdara, lai mēs iegūtu lielāku izrāvienu kopsummā. Un, ja kāds runā, piemēram, atrisiniet 3. valstu pilsoņu vidējo algu nozarē, tad nu tas neko nemainīs, ir nepieciešams vēl 10 citas lietas izdarīt, lai tas sniegtu reālu rezultātu. Nav tādas vienas lietas problēmas risinājumam.“ piebilst V. Valainis.

Šaurs valdības skatījums

Madara Apsalone ( SIA “Philip Morris Latvia”) jautā: “Kā dažādas jomas skarošos jautājumos pilnvērtīgāk izvērtēt dažādus apsketus, un iekļaut un uzklausīt visas iesaistītās puses? Piemēram, tabakas produktu regulējums skar vairākas puses – sabiedrības veselības un tautsaimniecības, akcīzes nodokļu ieņēmumu intereses, bet šo jautājumu parasti skata tikai Veselības ministrija ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju. Kā varētu iesaistīt, piemēram, arī Ekonomikas ministriju?”

Atbild ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Šīs ir politiskās iniciatīvas, kurām cītīgi jāseko līdzi un tas ko Jūs šobrīd runājat jau ir attiecināms uz Saeimas iniciatīvām. Tur arī ministrija iesaistās, kad kaut kas notiek un mēs apzinamies to, ka iesaistes forma ir jāpaātrina. Esam iesaistījuši industrijas šo jautājumu risināšanā.“

Klupšanas akmeņi konkurencē

Tika pārrunātas arī tādas aktuālas problēmas, kā uzcenojuma mazināšanas iespējas veikalos un Ekonomikas ministrijas nākotnes plāni Latvijai iziet no “Pelēkā saraksta”.

Kristaps Sedvalds (ziedu tirdzniecības pārstāvis) saka: “Šobrīd ir liela problēma “Rimi” un “Maxima” tīklu dominance tirgū. Un jautājums – vai viņi ir sociāli atbildīgi? No šī aspekta raugoties, viņiem ir ļoti zema iesaiste. Tātad es redzu risinājumu, ka viņiem jāliek lielāki nodokļi, lai tādējādi tiktu sniegts lielāks ieguldījums valsts ekonomikā.”

Jurģis Ābele (SIA “VRPB”) piebilst: “Visi lielie tirdzniecības tīkli ir jāsadala, lai neļautu tiem būvēties lielākiem, jo savādāk tas ir maksimāls monopols. Un valstij jāuzliek griesti monopolam, cik viens tirdzniecības tīkls drīkst aizņemt no kopējā pārdošanas apjoma. Un uzlikt papildu nodokli, lai viņi neturpina augt, un tas ienākums tiktu atgriezts valstij un tālāk sadalīts. Kā arī lielā uzcenojuma jautājums. “

Ministrs V. Valainis saka: “Man būs atsevišķa saruna ar viņiem, jo man arī neliekas normāla šī situācija, ka inflācija pārtikas cenām ir divreiz lielāka nekā vidēji valstī. To nevar nekādi ar veselu saprātu izskaidrot. Mums būs atsevišķa pieeja saistībā ar mūsu pašu preču ražotāju īpatsvaru lielveikalos, par to kādā veidā mēs tirgosim Latvijas preces. “

Tika skarts jautājums arī par jaunu tirgus dalībnieku piesaistīšanu Latvijā, lai neveidotos monopols konkrētās nozarēs, banku sektorā un ministrs arī pieminēja galveno izaicinājumu – “Pelēko sarakstu”, tā ietekmi un Latvijas izeju no tā.

V. Valainis saka: “Savukārt tas, kas attiecās uz bankām, ar bankas peļņas nodokli, tad mēs šogad iekasējam 40 miljonus no bankām. Tūlīt Saeimā pieņems vēl papildus regulējumu, kur vēl 100 miljonus iekasēs no bankām. Tā kā šie procesi notiek diezgan strauji. Mēs tikpat strauji domājam arī par kapitāla pieejamību kā tādu un arī ārpus tradicionālām bankām, mums ir daudz izaicinājumu iekšējā tirgū. Tāpēc mēs nevaram dabūt tādu jaunu spēlētāju iekšā, kas saistīts ar 2018. gada notikumiem. Ja mēs šobrīd atrodamies “Pelēkajā sarakstā” (augsta riska), tad Jūs visi saprotat, kas notiek bankās ar naudu pārskaitīšanu, jaunu kontu atvēršanu un tā tālāk. Ja mēs tagad aizbrauktu uz Poliju un kāds no lielajiem poļu spēlētājiem mēģinātu atbraukt uz Latviju, tad viņi skatītos uz šo jautājumu nedaudz savādāk. Ja viņi šeit izvietos savu filiāli, tad viņiem pret Poliju tā būtu tikai tāda neliela daļiņa, bet viņiem visu lielo mātes uzņēmumu pārbaudītu tāpat kā Latvijā uzņēmumus, jo darbotos pelēkajā sektorā. Jāsaka, ka tas “nokauj” jebkādu motivāciju kādam nākt uz šo tirgu, kaut ko šeit darīt. Tāpēc mēs strādājam ļoti intensīvi, lai tiktu ārā no “Pelēkā saraksta”. Paralēli tam ar Finanšu ministriju esam sākuši strādāt ar visām esošajām bankām. Pie jautājuma par normu interpretāciju arī esam sākuši strādāt, lai bankas veic pārbaudes mierīgāk, nekā tas notiek šobrīd.”

Pašvaldības nav pašpietiekamas

Noslēgumā tika apspriests jautājums par pašvaldībām, to finansējuma avotiem un to kādas funkcijas tām ir jāpilda. Tika uzsvērta problēma par Latvijas pašvaldību pašpietiekamību. Šis jautājums rada grūtības jau vairākus gadus pēc kārtas, jo netiek padomāts par vides uzlabošanu novadā, kas būtu labvēlīga uzņēmējiem, kā arī citi iemesli un ārējie faktori, kas neveicina pašvaldību pašpietiekamību.

J. Drulle jautā: “Kā tas sanāk, ka vēsturiski izveidojies tā, ka viss 100% PVN aiziet valstij, nevis daļa no tā pašvaldībai?”

Ministrs V. Valainis atbild: “Par šo varētu nolasīt lekciju, bet jāskatās pēc būtības – kas ir pašvaldību funkcijas? Par to bieži vien cilvēki neaizdomājas, bet ir jāsaprot, ka pašvaldību viena no lielākajām funkcijām – 50% ir izglītība. Valsts uzliek par pienākumu vietējai kopienai rūpēties par izglītību, par drošību, par sociālo atbildību, par dažādām lietām, kas likumā noteiktas, un, lai to darītu, viņiem tiek sniegti finansējuma avoti, kas var būt visdažādākie. Un tādā izcilā modelī pašvaldībai ir jābūt pašpietiekamai. Protams, pašvaldības, kuras ir tuvāk centram, ir ar lielākiem ienākumiem, bet tās funkcijas nemainās. Ja skatīties uz Vāciju, Franciju, Itāliju, tad tā situācija visur ir līdzīga. Ļoti lielas summas šobrīd Latvijā tiek izlīdzinātas. Tātad tie ienākumi, kas ienāk pašvaldībā, viņi tiek pārdalīti (lielākoties no Jūrmalas, Rīgas, Pierīgas). Un ja pašvaldībai norādīs – piesaistiet uzņēmējdarbību, un gūsiet lielākus ienākumus – to būs ļoti grūti nomērīt un saprast, kā notikt turpmākajai darbībai. Piemēram, Babītes novadā, veiksmīgi tiek strādāts ar uzņēmējdarbības piesaisti – pat bez mārketinga aktivitātēm. Skaidrojums ir tāds, ka viņi ļoti labi tiek galā ar būvatļaujām, veido noliktavas, viesnīcas u.c., tāpēc uzņēmējs izvēlas veidot ražošanu Babītē, jo tā ir vide, kas liek uzņēmējam atrasties konkrētajā novadā, un tur nav nekāda valsts atbalsta nepieciešams.” Par valsts atbalstu pašvaldībām tiek domāts, taču ministrs uzsver, ka pašvaldībām nākotnē jātiecas uz pašpietiekamību.

Rakstu sagatavoja: Helēna Rozalinska