Indra Salceviča – par vizuālā tēla nozīmi dzīvē

Indra Salceviča ir “Domina shopping” oficiālā stiliste, TV personība, kas piedalījusies neskaitāmos projektos. Iedrošina sievietes būt pašpārliecinātām, klausīt savai iekšējai balsij un dzīvot savu dzīvi, pilnīgi neuztraukties par to, ko, kurš padomās, jo katram cilvēkam ir savas izvēles, kas jāciena un sapratne par skaisto. Nav jābaidās vilkt to, kas patīk. Ja ir vēlme uzvilkt spīdumus vai fliterus un tev nav kur iet, tad radi ballīti sev pats!

Helēna Rozalinska

Par vizuālā tēla nozīmi dzīvē sarunājamies ar Indru Salceviču.

Nesen atgriezāties no ASV, kādi iespaidi?

Jā, piedalījos raidījumā “4 uz koferiem”. Bija iespēja apceļot vienu Amerikas galu, ieskaitot Ņujorku. Piemēram, Ņujorka mani neuzrunāja, vairāk iepatikās citas pilsētas – Bostona un Vašingtona. Jāsaka, ka Amerika man nekad nav bijusi sapņu zeme, bet es noteikti tur vēl atgriezīšos, jo tur ir daudz ko redzēt – dažādas kultūras, savādākus cilvēkus, citu sabiedrību un domāšanas virzienu.

Runājot par ģērbšanās stilu uz ielām, kādas atšķirības ievērojāt?

Es biju pilnīgi šokā par to, ka Ņujorkā stilīgi cilvēki ir tikai Instagramā. Dzīvē izskatījās, ka viņi nav stilīgi, nevienu neredzēju, kas būtu īpaši saģērbies. Es tiešām pētīju, skatījos apkārt, un principā redzēju džinsu bikses un ziemas dūnu jakas, neko citu. Var jau būt, ka es nebiju īstajā rajonā, bet tos stilīgos, kurus rāda kino filmās un Instagram, diemžēl nesatiku.

Kā Jūs skataties tagad uz to, kā iedzīvotāji Latvijā ģērbjas, atbraucot atpakaļ?

Es teiktu tā, ka to var dalīt grupās. Protams, prioritāri latviešiem šobrīd sācis kļūt ērtums, bet kopsummā esam diezgan gaumīga nācija. Jāatzīst, ka latviešu sieviešu un vīriešu problēma nav gaumes trūkums, bet slinkums attiecībā uz sevis kopšanu, tai skaitā arī piemērota apģērba atrašana pēc ķermeņa īpatnībām. Sievietēm vienmēr jāatceras, ka jāvelk tas, kas izcili piemērots figūrai un ir atbilstoša izmēra.

Kāpēc ir svarīgi uzturēt imidžu, rūpēties par sevi, skaisti ģērbties?

Apģērbs ir valoda, komunikācijas forma. Ar apģērba palīdzību komunicējam ar sabiedrību, atstājam pirmo iespaidu. Vizuālais tēls ļoti stipri ietekmē arī to, kā mūs uztver darba vidē, jo tā mēs parādam savu attieksmi. Veiksmīgi piemeklēts apģērbs un sakopts izskats ir arī veiksmes atslēga darba tirgū.

Var būt divi vienāda līmeņa vai vienādas izglītības speciālisti, bet, protams, ka priekšroku dos tam, kas labi izskatīsies. Un šajā gadījumā – tam, kurš būs ģērbies atbilstoši savām ķermeņa formām, sakopts, bet tas otrs, kurš nebūs tik veiksmīgi saģērbies, nu viņš diemžēl tiks automātiski izsvītrots. Tas skan diezgan skarbi, bet tā ir mūsu dzīves realitāte. Mēs dzīvojam 21. gadsimtā, un vizuālais tēls ir ļoti iedarbīgs.  Tas ir arī reputācijas jautājums, un uzņēmējiem darba vidē tas ir ļoti svarīgi. Piemēram, fenomens ar “Oriflame”. Kad tas ienāca tirgū, tad par konsultantu varēja kļūt ikviens. Un šie konsultanti, kas staigāja un piedāvāja kosmētiku, lūpukrāsas, izskatījās ļoti dažādi, netika pievērsta uzmanība izskatam, un izskatījās, ka viņi ir naudas dzīti, dara to aiz izmisuma. Un, manuprāt, zīmols vēl joprojām nav “atmazgājies” reputācijas jautājumā, ja tā brutāli izteikties, jo tas radīja sliktu iespaidu, asociācijas – “tas jau tur ne īpaši situētam cilvēku slānim paredzēts”, “tas jau visticamāk no sliktām izejvielām darināts”, un tā tālāk.  Un to daļēji izdarīja šis neatbilstošais konsultantu vizuālais tēls, jo neizkatījās pēc profesionāliem skaistumkopšanas speciālistiem, kas varētu izplatīt kosmētiku tā, lai mēs to varētu pieņemt. Konsultantiem un visiem citiem speciālistiem ir jāizskatās reprezentabli darba vidē, jo viņi ir zīmola “seja”.

Kā ģērbties uz darbu, lai izskatītos reprezentabli?

Pirmām kārtām, apģērbam ir jābūt jūsu vecumam atbilstošam un jūsu ķermeņa formai atbilstošam – tas vienmēr ir visprioritārākais. Te nav nozīmes zīmoliem, nav nozīmes pat apģērba krāsai.

Tā ir tāda smalka robeža, lai tu neizskaties pārāk jauneklīgs, vai arī pārāk vecmodīgs un kaut kur pārāk “iesūnējis”. Protams, ļoti atkarīgs no vides, kurā tu strādā, kādā uzņēmumā, kas tad ir tas produkts, ko tu pārdod. Un tad vēl jāņem vērā formālās vides protokoli. Bet šobrīd es teiktu, ka modē ir personība. Ja persona ir harizmātiska, spēj “iznest” apģērbu, tad var atļauties uzvilkt kaut ko ļoti interesantu, bet jārēķinās, ka citi var nesaprast.

Pētījumi liecina, ka, ja cilvēks velk to, kas viņam patīk, tad vairojas produktivitāte. Vai tā ir taisnība?

Cilvēka iekšējā pašapziņa sākas ar to, ka “es skatos spogulī” un “man patīk tas, ko es redzu”. Un loģiski, ejot ar šo iekšējo pašapziņu, mēs esam daudz laimīgāki, priecīgāki, mums ir izstiepts mugurkauls, taisnāka mugura, ticība sev. Jo, ja mēs sev nepatīkam, un bieži vien mēs sev nepatīkam, nevis tāpēc, ka ķermeņa formās esam mainījušies, bet mēs tiešām esam nepiemēroti apģērbušies. Nekomplimentējam savam ķermenim un, protams, tad tu esi sašļucis, tu esi īgns, tev viss ir slikti. Un es pilnīgi piekrītu, ka tas tā varētu būt.

Un runājot par krāsu toņiem – kā cilvēkiem tos izvēlēties? Kā sev piemeklēt īsto?

Krāsām ir ļoti spēcīga terapeitiska un psiholoģiska nozīme. Mēs nekad nevaram un nenēsāsim krāsas, kuras nejūtam tīri psiholoģiski kā savējās. Mēs, protams, varam pēc grāmatām teikt, uzvilksi sarkano un tu kļūsi pamanāmāka, tas tā arī būs, bet vai tu varēsi to uzvilkt un “iznest”? Vai spēsi šajā sarkanajā krāsā gāzt kalnus? Tas ir jautājums.

Mēs patiešām nevaram vilkt to, ko mēs psiholoģiski un emocionāli nesajūtam. Katram cilvēkam ir dažādi dzīves periodi, un attiecīgi arī krāsas, kuras viņš vēlas vilkt. Mūsu krāsu izvēle nosaka arī mūsu emocionālo stāvokli. Pēc krāsām var aptuveni saprast, kāds ir cilvēks, ko viņš dara un kas ir viņa dvēseliskais stāvoklis uz doto brīdi. Ar krāsu piemeklēšanu ir jātic tikai un vienīgi vienai lietai uz šīs pasaules – savai intuīcijai.

Nav jāvelk sabiedrības spiediena iespaidā krāsas, piemēram, ko iesaka mamma, māsa, draudzenes utt. Var piestāvēt jebkas, bet, ja tu emocionāli nejūti to krāsu, tad tu viņu nejūti.

Krāsai ir spēcīga iedarbība uz cilvēka psihi. Ne velti darba vidē ir pieļaujam tieši pelēkās, bēšās un tumši zilās krāsas, jo tās ir tādas, kas vismazāk ietekmē cilvēka uztveri, ir salīdzinoši neitrālas.

Piemēram, baltā krāsa iedveš uzticību un atspoguļo pedantiskumu, tāpēc šī iemesla dēļ, nereti arī krāpnieki cenšas vilkt balto krāsu, jo mēģina manipulēt. Savukārt melnā krāsa iekapsulē un atraida pret tevi vērstās negatīvās enerģijas, kā arī ir lielisks fons kombinācijā ar citām krāsām. Daudzi saka, ka tā ir drūma krāsa, bet es teiktu, ka līdz melnai krāsai cilvēkiem ir jāizaug, jo tad personība ir tā, kas rotā šo krāsu. Par krāsām var daudz un dikti runāt.

Minējāt sabiedrības spiedienu. Kā ar to cīnīties?

Pirmkārt, jābeidz salīdzināt sevi vienam ar otru. Mēs ģērbjamies nevis priekš sabiedrības, bet priekš sevis. Ja tu domā, ko par tevi padomās, jautājums – kāpēc tev tas ir svarīgi? Tu neesi 5 dolāru zīme, kas varētu patikt visiem. Tev vienkārši ir jādzīvo sava dzīve un pilnīgi nav jāuztraucas par to, ko, kurš padomās. Vienmēr kaut ko padomās, bet tas “padomātājs” jau nav tava problēma. Tā jau ir tā konkrētā indivīda problēma. Mēs nevaram kritizēt cilvēku par viņa radošajām izpausmēm. Katram cilvēkam ir savas izvēles un sapratne par skaisto. Sabiedrībai principā būtu jāciena cita indivīda izvēles. Un galu galā – mums nav jāklausās citi!

Pārejot uz svētkiem, ballīšu sezona sākusies. Kā saposties?

Ievērot pamatlietu – lai piestāv ķermenim. Protams, svētku sezona nāk ar fliteriem, gliteriem. Melnā mazā vakarkleita ļoti labi strādā. Bet var jau arī atjaukt, piemēram, klasiku ar mazlietiņ sportiskām niansēm vai izvēlēties citus radošus risinājumus. Un vide diktē, kāds būs stils. Ja, piemēram, ballīte ir Splendid Palace, tad mēs pieskaņojamies videi.

Kur var vilkt spīdumus un fliterus?

Vispār jau visur. Arī darba vidē, ja to atļauj etiķete. Nav vairs tā, ka tikai uz ballītēm, šobrīd viss ir saplūdis kopā. Un ir zīmoli, piemēram, Balenciaga, kas ir saražojis svārkus, kas izskatās kā aptīts dvielis, uzmanības piesaistīšanai. Tas tiek pārdots par milzīgu naudu. Tā ka modē ir pilnīgi viss. Tas ir atkarīgs no tā, kā mēs paši vēlamies izpausties. Un ja ir vēlme uzvilkt spīdumus vai fliterus un tev nav kur iet, tad radi ballīti sev pats.

Uz ko šobrīd tiecas zīmoli, kas viņiem ir aktuāls? Daudzi runā par ilgtspējas stratēģijām, par pārstrādājamiem materiāliem.

Nu jā, diemžēl daudzi tikai skaļi runā par ilgtspējas stratēģijām un piekabina birku. Sustainability modes virziens ir un it īpaši Eiropā. Taču realitātē – ko nozīmē pārstrādātā šķiedra? Tas pats audums, tie paši resursi tiek patērēti jaunam apģērba gabalam. Cenu politika jau no tā nemainās. Tāpat sanāk maksāt 10 un 15 eiro, tāpēc dabas resursu glābšana reizēm izklausās pēc apmāna.

Ilgstpējīga mode vienmēr būs aktuāla. Man patīk, ka mode ir cikliska un cilvēki ir atgriezušies arī humpalās, kur var iegādāties ārkārtīgi stilīgas lietas, jo tas tomēr mazlietiņ paildzina attiecīgo drēbju dzīvi un samazina piesārņojumu. Bet kopsummā visiem zīmoliem ir līdzīgas tendences. Neaizmirsīsim, ka mode ir bizness, tā ir milzīga nauda. Un mazumtirdzniecības tīkli nekad neieciklēsies uz sustainability, jo tā ir smieklīga birka patiesībā. Kopsummā tas ir labi, ka neražo visu laiku kaut ko jaunu no Zaļā kursa ieskatiem, jo ir grūti ražot jaunu materiālu, piemēram, kokvilnu. Galvenais ir personīgais stils, un savai formai atbilstošs apģērbs. Modē ir viss.

Kā Jūs raksturotu savu ģērbšanās stilu?

Es ģērbjos atbilstoši savām ķermeņa īpatnībām un darba specifikai. Ja es strādāju televīzijas projektā, tad es ģērbjos, lai man ir ērti. Mans konkrētais stils – viņš vēl ir procesā. Tas iet līdzi laikam un mainās, bet tā prioritāte apģērbā ir iekļaut trendus atbilstoši savām ķermeņa formām. Jā, kādam varbūt nepatīk, piemēram, ka man ir oversize drēbes, bet man ir vienalga, jo man patīk. Un tā vajadzētu dzīvot visiem. Tev nepatīk – man ir vienalga, man patīk. Es velku tās lietas, kas man labi izskatās.

Kas Jūs visvairāk iedvesmo? Kur Jūs smeļaties radošo enerģiju?

Mani noteikti iedvesmo cilvēki, arī konsultācijās satiktie cilvēki, kas ir tiešām ļoti forši. Es ķeru iedvesmu cilvēkos un savos mazajos ceļojumos, kad braucu ārpus Latvijas. Man patīk aizbraukt uz 2 dienām, mēdzu aizbraukt arī uz 24 stundām. Vienkārši patīk pavērot cilvēkus, citu vidi, savādāku sabiedrības uzvedību.