Ielu būvdarbu saskaņošanas kārtība ar blakus nekustamo īpašumu īpašniekiem

Vai ir nepieciešams saskaņot paredzētos ielu pārbūves darbus ar blakus esošo nekustamo īpašumu īpašniekiem, kas ietekmē to saimniecisko darbību? Izskatām konkrētu situāciju Latvijas pilsētā. Atbildi sniedz Ekonomikas ministrija.

Situācijas apraksts

Jēkabpils mazumtirdzniecības veikalam “Aibe”, kas atrodas Zīlānu ielā, ir radusies nepatīkama situācija sakarā ar ielu rekonstrukciju, kuras rezultātā ir ļoti apgrūtināta piekļuve veikalam. It īpaši svarīga vienmēr bijusi tieši kravas transporta plūsma, kas mazumtirgotājam vairākus gadus ļāvis konkurēt ar lielajiem veikalu tirgotājiem, bet nu kravas auto nevar piebraukt un tādējādi tiek nodarīts kaitējums uzņēmumam. Kā tas tā, ka nav saskaņots ne ar veikala īpašnieku, ne ar vietējiem iedzīvotājiem ielu rekonstrukcijas būvprojekts? Jo tomēr tas ļoti negatīvi iespaido veikala darbu un pēc veikala īpašnieku vārdiem iedzīvotāji arī nav apmierināti veikala stāvlaukuma pārbūves dēļ. Kāpēc rodas šāds komunikācijas trūkums ar sabiedrību (netiek veiktas aptaujas, pašvaldība neņem vērā iedzīvotāju viedokli) un kurš izveidoja būvprojekta plānu tā, ka visa iela tiek kardināli demontēta un stāvlaukums tiek samazināts? Tomēr tas ir kaitējums iedzīvotāju un uzņēmuma interesēm. Un diemžēl šādas situācijas ik pa laikam rodas Latvijas pilsētās, jo Būvniecības likumā ir noteikti gadījumi, kad nav jāsaskaņo ielu būvdarbi ar blakus nekustamo īpašumu īpašniekiem, kas potenciāli norāda uz nepilnībām normatīvajā regulējumā.

Rodas jautājums, kas ir vainojams šādā situācijā? Nepilnības Valsts normatīvajā regulējumā vai pašvaldība? Ņemot vērā radušos problēmu, kā uzlabot būvprojektu saskaņošanu, komunikāciju un informētību, lai šādas situācijas Latvijā novērstu nākotnē?

Atbildi sniedz Ekonomikas ministrijas pārstāvji

Ekonomikas ministrija informē, ka tai nav noteiktas tiesības attiecībā uz pašvaldību darbības pārraudzību, kā arī sniegt saistošu vērtējumu par konkrēto būvniecības ieceres tiesiskumu. Šī iemesla dēļ Ekonomikas ministrija nav tiesīga pārsniegt savas kompetences ietvarus un iejaukties tādu jautājumu risināšanā, kas ir pašvaldības autonomajā kompetencē vai ir pakļautas tiesas kontrolei. Saskaņā ar Būvniecības likuma 7. panta pirmās daļas 1. punktu vietējās pašvaldības kompetencē ietilpst nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu izveidojot būvvaldi, kura, atbilstoši minētā likuma 12. pantam ir pašvaldības iestāde vai struktūrvienība. Līdz ar to konkrētās būvniecības ieceres tiesiskums ir piekritīgs Jēkabpils novada būvvaldei. Tomēr tas neliedz Ekonomikas ministrijai savas kompetences ietvaros sniegt vispārīgu viedokli.

Atbilstoši Būvniecības likumam būvatļauju var izsniegt tikai tad, ja attiecīgā būvniecības iecere atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumam (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem), ir izstrādāts būvprojekts, kā arī būvniecības iecere ir saskaņota ar trešajām personām (Būvniecības likuma 15. panta pirmā daļa). Būvniecības regulējums būvniecības ierosinātājam nosaka pienākumu būvvaldē iesniegt saskaņotu būvniecības ieceri, tai skaitā ar trešajām personām, kuru tiesības tiek skartas, bet neregulē to personu loku, ar kuriem veicams saskaņojums. Tādējādi katrs gadījums ir vērtējams individuāli atkarībā no būvniecības iecerē paredzētajiem risinājumiem.

Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 1. panta pirmās daļas 13. punktu sarkanā līnija ir līnija, kas norobežo ielas vai piebrauktuves (arī inženiertīklu koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas un ko pilsētās un ciemos nosaka vietējā pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Sarkanā līnija, kas norobežo to zemes gabala daļu, kas nepieciešama ielai un gar to izvietojamo inženiertīklu būvniecībai, primāri ir nosakāma pašvaldības teritoriju plānojumā. Tas nozīmē, ka nekustamā īpašuma īpašniekam teritorijā, ko ierobežo sarkanās līnijas, ir ierobežotas tiesības īpašuma izmantošanā – aprobežojuma saturs uzliek zemesgabala īpašniekam pienākumu atturēties no šīs teritorijas apbūves tā iemesla dēļ, ka teritorija paredzēta konkrētu objektu būvniecībai sabiedrības interesēs.

Aizsargjoslu likuma 13. panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka aizsargjoslas gar ielām un autoceļiem tiek noteiktas, lai samazinātu ielu un autoceļu negatīvo ietekmi uz vidi, nodrošinātu transporta maģistrāļu ekspluatāciju un drošību, kā arī izveidotu no apbūves brīvu joslu, kas nepieciešama ielu un autoceļu pārbūvei. Aizsargjoslas gar ielām un autoceļiem nosaka – pilsētās un ciemos kā sarkano līniju (esoša vai projektēta ielas robeža), bet lauku apvidos aizsargjoslu platums gar autoceļiem no ceļa ass uz katru pusi ir no 30 līdz 100 metriem. Šā likuma 35. pantā ir noteikti vispārīgi aprobežojumi aizsargjoslās un 42. pantā – papildu aprobežojumi aizsargjoslās gar autoceļiem, piemēram, ja objektam ir noteikta aizsargjosla, tā īpašniekam vai valdītājam ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, atjaunošanai, pārbūvei nepieciešamos darbus. Par to rakstveidā brīdināms zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā bez brīdinājuma (Aizsargjoslu likuma 35. panta otrā daļa). Tādējādi esoša objekta (ielas) īpašniekam, veicot būvdarbus aizsargjoslā (sarkanajās līnijās vai ceļa nodalījuma joslā), nav nepieciešama zemes īpašnieka saskaņojums.

Blakus nekustamo īpašumu īpašnieku saskaņojums varētu būt nepieciešams, ja, veicot ielas pārbūvi, būvniecības iecerē paredzētie risinājumi skar blakus nekustamo īpašumu īpašnieku intereses, piemēram, ielas pieslēguma vietas tehnisko parametru maiņa vai ielas (ietves) līmeņa pazemināšanu vai paaugstināšanu vairāk nekā par 0,5 m tuvāk par 1 m no blakus esošās zemes vienības robežas (Ministru kabineta noteikumu Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 195. punkts), bet katrs gadījums ir vērtējams individuāli, izskatot konkrēto tehnisko risinājumu.

Komunikācijas jautājums

Uzņēmums vai pašvaldība, vai slimnīca – nav nozīmes, kas tā ir par iestādi, komunikācijas jautājums svarīgs jebkurā nozarē un dzīves sfērā, kas parasti arī ir galvenais problēmu rašanās iemesls, ja nav sakārtotība.