Plāno alkohola tirdzniecības ierobežojumus

Lai mazinātu alkohola patēriņu jauniešu vidū, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, otrajā lasījumā skatot grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, plāno palielināt vecumu līdz 20 gadiem, no kura būs iespējams iegādāties alkoholiskos dzērienus. Šobrīd tos var iegādāties personas, kas sasniegušas 18 gadu vecumu, informē Saeimas preses dienests.  

Gaidāmie grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā paredz ierobežot alkoholisko dzērienu reklāmu un mārketingu, alkohola pieejamību, ierobežojot tirdzniecības laiku, paaugstinot vecumu, no kura var iegādāties alkoholu, un sniegt papildu informāciju patērētājiem par tā sastāvu un kaitīgumu. Grozījumi vēl tiks izskatīti trešajā lasījumā.

Apsver ierobežot alkohola tirdzniecības laiku

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija uzskata, ka lielākā ietekme uz valsts budžetu un izmaksām būtu alkohola tirdzniecības laika samazinājumam, īpaši vakara stundās, vecuma cenza alkohola iegādes paaugstināšanai līdz 20 gadiem, akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanai, autovadītāju asinīs pieļaujamās alkohola koncentrācijas samazināšanai un alkohola reklāmas ierobežošanai.

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs: “Saeimas deputāti sēdē vienbalsīgi lēma par alkohola tirdzniecības laika ierobežošanu, norādot, ka turpmāk darbdienās alkoholu varēs nopirkt no pl. 10.00 līdz pl. 20.00, bet brīvdienās un svētku dienās līdz pl. 15.00. Manuprāt, ierobežojumi brīvdienās ir saprātīgi, taču darba dienu ierobežojumi ir nepamatoti. Notikušas jeb drīzāk nav notikušas pilnvērtīgas diskusijas ar sabiedrību (patērētājiem) un tirdzniecības nozari lēmuma pieņemšanā, jo jāatceras divas lietas:

1) esam ar tuviem kaimiņiem, kur alkohola tirdzniecība Igaunijā ir no pl.10.00 līdz pl.22.00;

2) alkohola tirdzniecības laiks cieši saistīts ar mazo veikalu darba laiku, kur alkoholam ir liels piecenojums. Tātad “mazie” veikali vai nu būs spiesti pacelt cenas pārtikai vai ziedot šo darba laiku par labu lielajiem vairumtirgotājiem. Saprātīgi būtu izlīdzināt rīta darba laika ierobežojumu, bet vakaru atstāt bez izmaiņām, ņemot vērā mazumtirdzniecības veikalu tīklu intereses. Piemērs jāņem no ASV, kur alkohols netiek tirgots tikai svētdienās, bet darba dienās tirdzniecība ir no pl. 9.00 līdz pl. 22.00. Uzskatu, ka alkohola tirdzniecības laika ierobežotāji nav spējīgi vai nevēlas analizēt pārliekā alkohola patēriņa cēloņus, ko vajadzētu darīt pirmām kārtām. Saprast, kāpēc Latvijā dzer un lieto atkarību veicinošas vielas viena piektdaļa iedzīvotāju, un nonāk slimnīcās, mirst. Esmu pārliecināts, ka konkrēti šos alkohola atkarīgos iedzīvotājus tirdzniecības laika ierobežojumi ietekmēs minimāli, jo tā ir nopietna saslimšana.”

Cilvēki, kas slimo ar alkoholismu, vienmēr atradīs veidu, kā un kur iegādāties vai tikt pie alkohola, sliktākajā gadījumā atradīs citus apreibināšanas veidus. Jāņem vērā arī fakts, ka alkoholiķi smagās alkoholisma stadijās ir tendēti uz agresivitāti, no kā potenciāli var ciest tuvinieki.

Pārsniegti Eiropas valstu vidējie rādītāji

Pārmērīga alkohola lietošana ir viens no galvenajiem riska faktoriem, kas negatīvi ietekmē iedzīvotāju veselību un apdraud arī apkārtējās sabiedrības veselību un drošību. Mūsu valstī 51 procents visu nāves gadījumu ir izskaidrojami ar riska faktoriem, kas saistīti ar uzvedību, tostarp alkohola lietošanu. Latvijā patērētais alkohola daudzums ir liels un joprojām pārsniedz Eiropas valstu vidējo rādītāju, pauž likumprojekta autori. 

“Alkohola lietošana ir nozīmīgs saslimstības un priekšlaicīgās nāves cēlonis. Tā lietošana ir saistāma ar vairāk nekā 200 slimībām un diagnozēm, ietverot aknu slimības, traumas, ļaundabīgos audzējus, kā arī sirds un asinsrites sistēmas slimības. Lai nodrošinātu alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanu sabiedrībā, būtiski ir vienlaicīgi ieviest kompleksus pasākumus. Tiem ir jāietver gan likumdošanas iniciatīvas, lai radītu atbilstošus apstākļus un veicinātu iedzīvotāju paradumu maiņu, gan jāturpina sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus, lai veicinātu sabiedrības veselībpratību,” uzsver veselības ministrs Hosams Abu Meri.

Tas ietekmē ne tikai iedzīvotāju veselību, un ir izplatīts nāves cēlonis Latvijā, alkoholisma radīto seku dēļ, bet arī ir lielas izmaksas valstij sociālajā jomā. Specializētām aprūpes iestādēm, tai skaitā arī bērniem, kas palikuši bez vecāku apgādības, sociālajai palīdzībai tiek atvēlēts 44,8 milj. eiro, jo jāsniedz aprūpes pakalpojumi. Jāņem vērā, ka palīdzība nepieciešama arī atkarīgo cilvēku ģimenes locekļiem, norāda speciālisti, jo līdzatkarība arī ir slimība. Alkoholisms skar ne tikai indivīdu un tā tuviniekus, bērnus, un to psihisko veselību, bet arī valstiskā līmenī rada ievērojamas izmaksas, bremzē valsts attīstību un citi alkoholisma seku radītie iekšējie faktori, kas negatīvi atspoguļojas uz Latvijas sabiedrību kopumā. 

Ko liecina Veselības ministrijas pētījuma dati?

Pēc Veselības ministrijas pasūtījuma Latvijā pirmo reizi tika veikts pētījums, novērtējot alkohola lietošanas radītos finansiālos zaudējumus valsts budžetam veselības, ekonomikas un sociālajā jomās, kā arī ieguvumus no profilakses pasākumiem.

Viens no pamudinājumiem veikt pētījumu bija tāds, ka Latvijā ir augstākais absolūtā alkohola patēriņš sabiedrībā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidū – 12,2 litri uz vienu iedzīvotāju, neieskaitot tūristu patēriņu. 

Veselības ministrijas veiktā pētījuma dati liecina, ka valsts budžetam un ekonomikai ar alkohola lietošanu saistītās tiešās un netiešās izmaksas aplēstas 439,9-602,2 milj. eiro apmērā jeb 1,3–1,8% no IKP. Tajā skaitā veselības aprūpei 56,6 miljonu eiro apmērā jeb 2,7% no visiem izdevumiem veselības nozarei, papildus ietekmējot labā veselībā un dzīves kvalitātē nodzīvoto gadu skaitu gan pašam alkohola lietotājam, gan viņa tuviniekiem.

44,8 milj. eiro izdevumi sociālajai aprūpei 

Alkohola lietošanas dēļ veselības nozarei, tiesībsargājošajām iestādēm un sociālajai palīdzībai 2021. gadā tika radītas 149,7 milj. eiro lielas izmaksas, kas veidoja 0,45% no IKP. Veselības nozarei – 56,6 milj. eiro, tiesībsargājošai jomai – 47,7 milj. eiro jeb 6,5% no vispārējās valdības sektora  izdevumiem, kas novirzīti sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai. Sociālajai palīdzībai – 44,8 milj. eiro jeb 0,97% no valsts un pašvaldību izdevumiem sociālo dienestu, sociālo aprūpes centru, bāriņtiesu, bērnu specializētās aprūpes iestāžu un ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

Finansiālā ietekme uz bezdarba līmeni un zemāku ekonomisko aktivitāti jeb netiešās alkohola radītā kaitējuma izmaksas aplēstas no 290 milj. līdz 452 milj. eiro jeb 0,9 – 1,3% no IKP, ko neiegūstam, jo alkohola lietošanas rezultātā cilvēks priekšlaicīgi mirst vai kļūst par bezdarbnieku, atrodas ieslodzījuma vietā, slimo vai viņam ir samazinātas darba spējas un zemāka produktivitāte. Alkohola radītā kaitējuma dēļ 2021. gadā zaudējām līdz pat 88 620 dzīves gadus, kas būtu nodzīvoti labā veselībā un dzīves kvalitātē gan pašam alkohola patērētājam, gan viņa tuviniekiem un draugiem.

Vairāk informācijas par pētījumu pieejams Veselības ministrijas mājaslapā.  

Par gaidāmajiem grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, skatīties Saeimas Preses dienesta mājaslapā.