Noskaidroti augu valsts produktiem bagātākie veikali Latvijā

1. novembrī, Pasaules vegānisma dienā, noslēdzas 9 mazumtirgotāju sacensība neatkarīgajā reitingā “Veikalu Vegvērtējums”, kas ik gadu vērtē augu valsts jeb vegāniskās pārtikas pieejamību Latvijā. Secināts, ka produktu skaits veikalu plauktos gada laikā ir teju dubultojies, taču piedāvājums veikalu starpā krasi atšķiras.

Pētījums norit ceturto gadu un tiek rīkots biedrības “Dzīvnieku brīvība” programmas “Augi & Draugi” ietvaros. Šogad pētīti 9 no Latvijas lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem – “Aibe”, “Elvi”, “LaTS”, “Lidl”, “Maxima”, “Mego”, “Rimi”, “Top!” un “SPAR”. 

Augu valsts produktiem bagātākais piemājas veikals ceturto gadu ir “Rimi”. Citi tīkli ik gadu sacenšas ar pakāpeniskiem uzlabojumiem sortimentā: reitingā augstākas vietas nekā pērn ieguvuši “Maxima”, “Top!” un “Lidl”, kamēr “LaTS” saglabājis vidēju pozīciju, savukārt “Elvi” un “Mego” nonākuši zemāk. Jaunpienācējs, starptautiskais veikalu tīkls “SPAR”, šogad atrodas priekšpēdējā vietā virs “Aibe”, kaut arī ārzemēs piedāvā augu valsts produktu līniju.

Arvien vairāk cilvēku uzturā iekļauj vegāniskus jeb augu valsts produktus. Populāri iemesli ir veselība, dabas un dzīvnieku aizsardzība, kā arī jaunu garšu meklējumi. Vienlaikus daudzus neapmierina vegāniskās pārtikas piedāvājums veikalos.

No veselības viedokļa, pārmērīgs dzīvnieku valsts produktu patēriņš ir saistīts ar Latvijā izplatītām veselības problēmām, kā sirds un asinsvadu slimības, aptaukošanās un noteiktu veidu vēzis. Vidējais latvietis gadā apēd ap 50 kg sarkanās gaļas, lai gan Veselības ministrija iesaka divreiz mazāk (līdz 26 kg), Ziemeļeiropā autoritatīvās uztura vadlīnijas “Nordic Nutrition Recommendations” – ne vairāk par 18 kg, un globāli autoritatīvā EAT-Lancet komisija – ne vairāk par 5 kg.

Vienlaikus daudzus iedzīvotājus neapmierina vegāniskās pārtikas piedāvājums veikalos.

Kāds ir vegānisko produktu piedāvājums Latvijā?

Kopš iepriekšējā pētījuma 2022. gada rudenī vegānisko produktu skaits pārtikas veikalos ir pieaudzis vidēji par 83%. Tikmēr produktu pieejamība jeb tas, cik daudzos veikalos patērētājs atradīs pētījumā iekļautos produktus, pieaugusi par 27%.

Visplašāk pieejamas ir piena alternatīvas, savukārt straujākā izaugsme kopš iepriekšējā pētījuma novērota gaļas alternatīvu pieejamībā. No pārtikas inovācijām piemājas veikalos ieviestas pirmās zivs produktu alternatīvas, piemēram, tuncim līdzīgi konservi un vegāniski “zivju pirkstiņi”.

Daudzviet nu ir pieejama augu valsts majonēze, humoss, siera alternatīvas, saldējums un pudiņi. Daži veikali ieviesuši arī vegāniskus saldos “sieriņus” un saldētu picu.

Vēl nav plaši pieejamas kefīra un biezpiena alternatīvas, lai gan šajās kategorijās ir vairāki inovatīvi vietējie produkti. Arī augu valsts sviestmaizes un tortes piemājas veikali vēl nenodrošina.

Lai gan piedāvājums uzlabojies, tas ievērojami atšķiras gan starp mazumtirdzniecības tīkliem, gan to iekšienē.

1. Rimi pat mazākajos veikalos teju vienmēr pieejams augu valsts virtuvē iecienītais tofu un humoss, dažādas gaļas un piena produktu alternatīvas, saldumi un maltītes. Gada laikā ieviesti vairāki jauni produkti, kā desa, saldie “sieriņi” un uzsildāmās chili non carne un tikka masala maltītes.

2. Maxima daļā mazo veikalu ieviestas gaļas, siera un jogurta alternatīvas. Vidējos veikalos ieviesti šie un citi jaunumi, tostarp zivs produktu un kaviāra alternatīvas.

3. Veikali Top! franšīzes modeļa dēļ mēdz atšķirties, tomēr bieži pieejama augu valsts pastēte, majonēze, pelmeņi, humoss, saldējums un saldā krējuma alternatīva. Atsevišķos veikalos ir gaļas, siera un jogurta alternatīvas.

4. Lidl vienmēr pieejams tofu un humoss, un kopš iepriekšējā Vegvērtējuma ieviesti jaunumi gan pastāvīgajā, gan īpašajos nedēļas piedāvājumos: gaļas un siera alternatīvas, saldēta pica un citas maltītes. Lidl piedāvājums mainās biežāk nekā citos veikalos, taču ir konsekvents – produkti, kas pieejami vienā veikalā, visticamāk būs arī citos.

5. LaTS veikalu sortiments savstarpēji atšķiras. Rīgas centrā mītošajiem plašu vegānisko produktu izvēli nodrošina veikals Avotu ielā, savukārt citi LaTS veikali ir “veiksmes spēle”. Vienmēr pieejamas piena alternatīvas un bieži arī majonēze, krēmsiera alternatīvas un kāds deserts.

6. Arī Elvi veikali ir dažādi, taču tipiski nodrošina piena alternatīvas, vegāniskus salātus un privātās preču zīmes desertu – tapiokas pudiņu. Gada laikā veikalos ieviesta augu valsts majonēze un vairākos arī humoss.

7. Vairākos Mego veikalos gada laikā ieviests tofu. Bieži pieejamas piena un siera alternatīvas, humoss un saldumi.

8. Starptautiskais veikalu tīkls SPAR ienāca Latvijā 2022. gada vasarā. Par spīti SPAR plašajam gaļas alternatīvu un citu vegānisku produktu klāstam ārzemēs Latvijas pircējiem neviena gaļas alternatīva netiek piedāvāta. Mēdz būt pieejamas piena alternatīvas, augu valsts saldumi un pelmeņi. Reizēm veiksies atrast pūšamu putukrējumu uz sojas bāzes.

9. Aibe sortimentā būtiskas izmaiņas kopš pagājušā gada Vegvērtējuma nav novērotas. Pieejamas piena alternatīvas un saldējums, bet gaļas alternatīvas un citus augu valsts produktus lielāka iespēja atrast būs citos veikalu tīklos.

Cenu samērīgums

Novērots, ka augu valsts piena cenas starp veikaliem svārstās vairāk nekā govs piena. Atšķirība starp lētākajām augu valsts piena cenām dažādos veikalos bija EUR 2,10, savukārt starp lētākā govs piena cenām – EUR 0,89. Tas nozīmē, ka pircēju, kurš meklē augu valsts pienu, veikala izvēle ietekmē vairāk.

Lētākā augu valsts piena cena bija vidēji EUR 2,14 litrā, govs piena – vidēji EUR 0,87 litrā. Lētākais augu piens litrā bija vidēji par EUR 1,27 dārgāks nekā govs piens. Citiem vārdiem izsakoties, augu piens vidēji maksāja 2,4 reizes vairāk.

Vistuvāk cenu samērīgumam bija LaTS, Aibe, Elvi, Top! un Lidl, kuros atšķirība starp lētāko augu un govs pienu bija apmēram EUR 1,10 robežās.

Vidēji vislētākie augu pieni bija LaTS veikalos, taču cenas to starpā svārstījās vairāk nekā otrajā izdevīgākajā veikalā Lidl, kur augu piens visos veikalos maksāja vienādi.

Kā ir citviet Eiropā?

2021. gadā Anglijas mazumtirgotāji Co-op un Tesco ziņoja, ka, rūpējoties par pircējiem un ilgtspēju, samazina vegānisko produktu cenas, lai tie kļūtu pieejamāki.

2023. gada oktobrī arī Vācijas mazumtirgotāji Lidl un Kaufland paziņoja, ka pircēju un ilgtspējas labā samazinās vegānisko produktu cenas līdz tādām pašām vai zemākām nekā dzīvnieku valsts produktiem.

Ko sagaidīt nākotnē?

1. VIETA. “Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite:

“Rimi kā viens no lielākajiem mazumtirgotājiem Latvijā ir unikālā pozīcijā, lai padarītu vegānu un specializēto produktu izvēli daudz pieejamāku. Sekojot sabiedrības pieprasījumam, Rimi visā Baltijā regulāri paplašina specializēto produktu klāstu. Rimi veikalos Latvijā pieejami vairāk nekā 400 vegānu un specializētās pārtikas produktu veidi. Savā sortimentā līdz šim esam piedāvājuši dažādus specializētās pārtikas jaunumus, piemēram, vegānu kruasānu un ābolu smalkmaizīti, kā arī veģetāro cīsiņu mīklā, tāpēc plānojam arī turpmāk paplašināt esošo sortimentu ar vegāniem un veģetāriešiem pievilcīgiem produktu piedāvājumiem.”

2. VIETA (PĒRN – 4. VIETA). „Maxima Latvija” kategoriju vadības un iepirkumu direktors Edvīns Lakstīgala:

“Pēdējā gada laikā īpašu uzmanību esam veltījuši tam, lai visos “Maxima” veikalos, neatkarīgi no tā formāta vai atrašanās vietas, būtu pieejams arī īpaši izvērtēts un klientu iecienīts vegāno produktu sortiments. Tas ir bijis svarīgs solis, lai nodrošinātu, ka iemīļotākie vegānie produkti ir vienlīdz ērti pieejami visiem mūsu klientiem.”

“Šie centieni ir veicinājuši pozitīvu ietekmi, joklientu pieprasījums pēc vegānās produkcijas 2023. gada otrajā un trešajā ceturksnī ir audzis vairāk nekā 3 reizes, salīdzinot ar tādu pašu 2022. gada periodu.”

“Mūsu mērķis ir ne tikai piedāvāt daudzveidīgu vegānās produkcijas klāstu, bet arī veicināt sabiedrības labklājību, piedāvājot veselīgus un ilgtspējīgus pārtikas risinājumus. Vegvērtējums mums sniedz pārliecību, ka ejam pareizajā virzienā, izprotot tendences un reaģējot uz jaunumiem. Esam patiesi priecīgi, ka to novērtē arī mūsu klienti! Arī turpmāk rūpīgi sekosim līdzi un pilnveidosim vegāno sortimentu, lai saviem klientiem piedāvātu vēl plašākas izvēles iespējas nākotnē.”

3. VIETA (PĒRN – 7. VIETA). Veikalu tīkla “Top!” valdes locekle Ilze Priedīte:

“Kā vietējam veikalu tīklam Top! ir svarīgas pircēju vēlmes, kam pielāgojamies, ik dienu sekojot līdzi gan tendencēm, gan pircēju vajadzībām. Esam pagodināti par “Veikalu Vegvērtējuma” novērtējumu, un tas ir stimuls turpināt iesākto.”

“Pieprasījums veikalos top! pēc vegāniskās pārtikas ir pieaugošs, arī cenas ziņā preces kļūst pieejamākas, un piedāvājums no ražotājiem kļūst plašāks, kā arī prieks par vietējiem ražotājiem, kas paplašina piedāvājumu, līdz ar ko mums ir iespēja piedāvāt plašāku sortimentu vegānisko produktu kategorijā.”

4. VIETA (PĒRN – 6. VIETA). Lidl korporatīvās komunikācijas departamenta pārstāvis Ingars Rudzītis:

“Mēs “Lidl” esam priecīgi un pateicīgi saviem klientiem par šo pozitīvo novērtējumu.”

“Zinām, ka mūsu piedāvātie tofu produkti ir ļoti populāri un pieprasīti.“Lidl” proteīna stratēģijas ietvaros šobrīd aktīvi analizējam savu produktu klāstu un atbilstoši šīs analīzes rezultātiem arī turpināsim veidot augu valsts olbaltumvielas saturošu produktu piedāvājumu.”

Pētījuma koordinatore Alise Miļūna: “Arvien vairāk cilvēku vēlas ēst mazāk dzīvnieku valsts produktu, lai uzlabotu veselību, mazinātu ietekmi uz klimatu un dzīvotu dzīvniekiem draudzīgāk. Veikalu ekoloģiskā pēda un ietekme uz pircēju ieradumiem paredz atbildību veidot dabai draudzīgāku sortimentu un atbalstīt sabiedrību, nodrošinot augu valsts pārtikas izvēli par pieejamu cenu. Prieks redzēt, ka to dara pieaugoša daļa uzņēmumu. Lai Vegvērtējums atvieglo iepirkšanos un motivē tirgotājus strādāt pie vēl mūsdienīgāka un visiem draudzīgāka sortimenta!”