Ieteikumi uzņēmējiem vegāniskā sortimenta izkārtojumam
Foto: Pixabay.com
Patērētājus vienmēr ir biedējis viss jaunais, tāpēc pie jauniem produktiem ir jāpieradina un jāsniedz pēc iespējas vairāk informācijas. Šobrīd tieši vegāniskie produkti ir starp straujāk augošajām pārtikas kategorijām, ko atbalsta ilgtspējas stratēģijas un pieprasa jaunā pircēju paaudze. Par augu valsts produktiem, to izvietošanu sortimentā un tendencēm Latvijā konsultē Alise Miļūna, vadītāja sabiedriskā labuma programmai “Augi un Draugi”.
Ieraugot veikalu plauktā visnotaļ košos produktus ar marķējumu “vegāns”, ziņkāre virza tos paņemt, aptaustīt, un tad rodas jautājums – vai to iegādāties? Kas tad potenciāli var “atgrūst” pircēju? Alise Miļūna skaidro, ka kļūda numur viens, kas tiek pieļauta augu valsts produktu mārketingā, ir marķējums, kas var signalizēt to, ka produkts paredzēts tikai vegāniem. Arī mārketinga kampaņās var novērot, ka tiek izvēlēta pārāk šaura mērķauditorija patērētāju segmentam – vegāni, jo uz iepakojuma skaidri un gaiši tiek norādīts “produkts vegāniem”. Jāatceras, ka tikai 3-5% sabiedrības ir veģetārieši un vegāni, savukārt 31% iedzīvotāju (jauniešu vidū – 49%) samazina vai vēlas mazināt dzīvnieku valsts produktu patēriņu, liecina SKDS pētījums.
Kādu mērķauditoriju izvēlēties?
Fleksitārieši
“Šī ir lielākā potenciālā auditorija gaļas un piena alternatīvām, un augu valsts maltītēm. Arī pārējā Eiropā lielākā auditorija augu valsts produktiem ir tā dēvētie fleksitārieši(flexitarians) – cilvēki, kas samazina gaļas patēriņu un daļā ikdienas maltīšu izvēlas augu valsts opcijas. Tāpēc jāņem vērā plašākas patērētāju grupas intereses. Tas nenozīmē, ka produkts nav jāmarķē. Tas ir jādara, bet gudrāk – norādot uz iepakojuma, piemēram, “100% augu valsts” vai “piemērots (arī) vegāniskam uzturam”, kas ir ļoti veiksmīgas frāzes, lai piesaistītu plašāku interesentu loku,” stāsta Alise Miļūna.
Mūsdienu tendences rāda, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pircējs, kas nav vegāns, iegādājas konkrēto produktu – ziņkāre. Gaļas vai piena produktu alternatīvas ir iegādājušies vai pagaršojuši līdz 46% Latvijas iedzīvotāju, un 49% jauniešu vēlas samazināt dzīvnieku valsts produktu patēriņu.
“Good Food Institute Europe” ziņo, ka vegānisko pārtikas produktu pārdošanas apjomi Eiropā 2020.-2022. g. pieauga par 21%. “Triton Market Research” prognozē, ka 2023.-2030. g. augu valsts produktu tirgus turpinās augt.
Veiksmīgu frāžu un marķējuma izvēle
“Skaidrs marķējums palīdz pircējam ātrāk atrast kāroto. Pozitīvi piemēri, kā veikali padara produktus vieglāk atpazīstamus un pamanāmus, ir simboli uz cenu zīmēm, norādes iepakojuma priekšpusē privātās preču zīmes produktiem un sadarbība ar piegādātājiem un ražotājiem, aicinot vegāniskos produktus sertificēt un to arī norādīt ar emblēmu uz iepakojuma. Populāras un starptautiski atzītas sertifikācijas zīmes ir “V-Label”, “BeVeg” un “Vegan Trademark”, “ skaidro A. Miļūna.
Nav ieteicams apzīmēt produktus ar frāzēm “vegānu produkts” vai “produkts vegāniem”. Kā minēts, lielākā mērķauditorija šiem produktiem nav vegāni, tādēļ šie apzīmējumi ir pārāk šauri tēmēta mārketinga izpausme, kas mazina pārdošanas apjomus, bet tie tāpat ir jāmarķē, lai patērētājam būtu saprotams to sastāvs un to ērti varētu atrast vegānu vai veģetāriešu patērētāju grupa.
“Tulkojot vai pārfrāzējot produkta nosaukumu uz cenu zīmes, jāsniedz pircējam skaidrs priekšstats, kas tas ir par produktu. Frāze “augu valsts produkts” ir noderīga kā piezīme, bet ne kā galvenais nosaukums, jo nav precīzs. Skaidrāki un uzrunājošāki nosaukumi uz cenu zīmes atsaucas uz galveno sastāvdaļu vai to, kam šis produkts ir alternatīva: “siera alternatīva”, “krējuma alternatīva”, “auzu dzēriens”, “zirņu burgers”, “ iesaka A. Miļūna.
Vairākos Latvijas veikalos var novērot, ka svaigajiem jeb nefasētajiem maizes un konditorejas izstrādājumiem nav atrodams sastāvs. Ieteicams pie precēm rakstiski norādīt ne tikai alergēnus, kas ir prasība Ministru kabineta noteikumos, bet gan pilno sastāvu. Ja informācija ir uzreiz pieejama, pircējam nebūs jāpiedzīvo šaubas, kā arī nebūs jāvēršas ar jautājumiem pie darbinieka un jāgaida, kamēr tiek noskaidrota atbilde. Pircēja lēmuma pieņemšanas process paātrināsies.
A. Miļūna stāsta: “Tā ir starp noteicošajiem faktoriem augu valsts produkta pirkumā. Ja piecenojums gaļas un piena produktu alternatīvām ir lielāks par dzīvnieku valsts produktiem, tas var atturēt pat augu valsts uzturā visieinteresētāko cilvēku no pirkuma. Turklāt mazinās iespēja iedvesmot pircējus uz ilgtspējīgākām izvēlēm, ja šāds mērķis ir uzņēmuma ilgtspējas politikā.”
Eiropā jau vairāki veikalu tīkli ir pieņēmuši cenu samērīguma politiku attiecībā uz dzīvnieku valsts produktu alternatīvām.
Jau 2021. gadā Anglijas mazumtirgotāji “Coop” un “Tesco” ziņoja, ka, rūpējoties par pircējiem un ilgtspēju, tika samazinātas vegānisko produktu cenas, lai tie kļūtu pieejamāki. Rezultātā palielinājusies šo alternatīvu popularitāte un pārdošanas apjomi.
2023. gada oktobrī arī Vācijas mazumtirgotāji “Lidl” un “Kaufland” paziņoja, ka pircēju un ilgtspējas labā samazinās vegānisko produktu cenas līdz tādām pašām vai zemākām, nekā dzīvnieku valsts produktiem.
Kuri produkti ir vispieprasītākie?
Patērētājiem, kuri ne vienmēr gatavo augu valsts ēdienus “no nulles” jeb nepārstrādātām izejvielām, piemēram, graudaugiem, pākšaugiem, vispieprasītākās produktu grupas ir piena un gaļas alternatīvas. Ja aplūkot Rietumeiropas valstis, tad tur situācija ir līdzīga, bet ienāk arī jaunas tendences – aizvien pieprasītākas kļūst zivs un jūras produktu alternatīvas, gatavās maltītes, siera alternatīvas, augu valsts smēriņi un deserti. Taču šobrīd tie nav produkti ar lielākajiem pārdošanas apjomiem jeb pieprasījumu.
“Augi & Draugi” aptaujā “Gada augu produkts” tika noskaidrots, ka respondentiem visvairāk pietrūkst skābpiena produktu un siera alternatīvas, saldās un sāļās bulciņas, gaļas un zivs alternatīvas, līdzņemamās sviestmaizes, kūkas un šokolāde, ko labprāt iegādātos no augu valsts produktiem.
Merčendaizings
Veikaliem ir divas iespējas, kā izvietot augu valsts produktus – izveidot atsevišķu stendu vai izkārtot plauktos blakus kā alternatīvas. Bet kā darīt tā, lai pircēji to pamana un vēlas iegādāties?
“Lai vegānisko produktu niša veikalā izskatītos veiksmīgi,
jāuzmanās no trim lietām, kas rada šķēršļus klienta ceļā uz pirkumu: haotiska izvietojuma, neskaidra sastāva un pārāk šauri tēmēta mārketinga, “ uzsver A. Miļūna.
Vai, vegānisko produktu klāstam augot, atvēlēt tiem īpašu stendu?
“Starptautiska izpēte liecina, ka to nevajadzētu darīt. Noietu vegāniskajiem produktiem palielina novietojums tieši blakus to dzīvnieku valsts versijām. Piemēram, siera alternatīvas blakus sieram, gaļas alternatīvas blakus gaļai. Ja izvietot produktus šādi nav iespējams, vēlams tos vismaz apkopot plauktos acu augstumā, nevis kādā nostūrī, plaukta pašā apakšā, kā dažos veikalos novērots. Ja pircējam piedevām jāvēršas pie pārdevēja ar jautājumiem, tad tas nekādā gadījumā neveicinās pārdošanu, “ atbild Alise.
Kā mazie tirdzniecības tīkli var sacensties, lai spētu konkurēt? Cik ļoti ir jāpapildina sortiments?
Patērētāji atšķiras Latvijā lielajās pilsētās un mazajās, un tas kā viņi pieiet ēšanas paradumu maiņai. Nevajadzētu uzreiz censties ieviest veikala klāstā visus produktus, kas ir Vegvērtējumā uzskaitīti, bet saprast tieši konkrētajā teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju vajadzības.
Eksperte arī iesaka – ja veikalu tīkls sevi apzinās, vai vēlas virzīties uz to, ka ir līderis ilgtspējas jomā un tai skaitā ēšanas ieradumu jomā, veicinot ekoloģiskās pēdas samazinājumu, tad ir jāveicina patērētāju izglītošana par veselīgu ēšanu. Piemēram, var taisīt bukletiņus ar receptēm vai izglītojošus plakātus par augu valsts produktiem, rosinot patērētājus izmēģināt kaut ko jaunu, kas ir labi gan dabai, gan cilvēka veselībai.
Tātad ne tikai sekot pieprasījumam, bet arī veidot to, izglītojot patērētājus par produktiem un to pienesumu. “Un, ja, piemēram, veikals grasās ieviest kādu no vietējām inovācijām augu valsts produktu laukā, tad varbūt ar ražotāju ir iespējams sarunāt, ka tiek sarīkotas degustācijas veikalā, lai iepazīstinātu klientus ar jaunajiem produktiem. Lieliski, ja veikals piedalās, piemēram, tādās kampaņās kā “Neapēd Zemeslodi”, kas katru gadu notiek janvārī, un ir dabai draudzīgs ēšanas izaicinājums, kurā piedalās tūkstošiem cilvēku, apgūstot jaunus ēšanas ieradumus, saņemot dažādas augu valsts produktu receptes, padomus, īpašos piedāvājumus, kā mazāk ēst dzīvnieku valsts produktus, aizvietojot tos ar augu valsts.
Piedaloties šādās nacionālās kampaņās, tas ir ieguvums vietējiem tirgotājiem, kas vēlas uz laiku ieviest jaunus produktus sortimentā un “patestēt”, kā veidojas pieprasījums, papildus uzliekot akciju uz “Neapēd Zemeslodi” produktiem, kas iedrošina patērētājus pamēģināt kaut ko jaunu, “ stāsta A. Miļūna.
Rakstu sagatavoja: Helēna Rozalinska
Konsultēja un dalījās ar pētījuma datiem: Alise Miļūna, vadītāja sabiedriskā labuma programmai “Augi un Draugi”.
