Mazie tirgotāji uz Rīgas ielām

Tirgotāju mainība uz Rīgas ielām ir ievērojama, bet daudzas tirdzniecības vietas jau vairākus gadu desmitus nemainās. Kā šo situāciju komentē eksperti? Saruna ar Rīgas domes pārstāvjiem.

“Jau vairākus gadus ielu tirgotāji atrodas negodīgas konkurences apstākļos attiecībā pret stacionāriem tirdzniecības objektiem. Jo pamatproblēma ir tā, ka, it sevišķi ziedu tirdzniecībā – šīs te ziedu ielas tirdzniecības atļaujas tiek dotas blakus patstāvīgajām tirdzniecības vietām, kas nav savstarpēji saistītas un ir cits uzņēmums, tad sanāk, ka veikals nonāk tādā negodīgā konkurencē ar ielu tirgotāju, jo Latvijā nav kvalitatīvi ierīkotas ielu tirdzniecības vietas salīdzinājumā ar citām valstīm. Tās vizuāli izskatās novecojušas. Piemēram, Lielvārdes ielā izvietotas būdas, kas atrodas ceļa malā, kuras nevar salīdzināt ar labiekārtotām tirdzniecības vietām Tērbatas ielā, un arī citviet Rīgā lielākoties tirdzniecība notiek vienkārši uz galdiem, kas man arī nav saprotams. Manuprāt, tas ir apkaunojums Rīgas pilsētai, jo nevar teikt, ka tās ir kvalitatīvi gan dizaina, gan ilglaicīguma ziņā izveidotas tirdzniecības vietas, “ stāsta Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.

Rīgas domes pārstāvis Andris Lišmanis atbild: “Komentējot ielu tirdzniecības stāvokli, līdz 2021. gada maijam par ielu tirdzniecības vietu iekārtojumu atbildēja rajona izpilddirekcijas, bet pēc reorganizācijas ir izveidots apkaimju iedzīvotāju centrs un tad mēs esam tie, kas pārņēma savā saimniecībā visu un konstatējām, ka tas viss ir ļoti dažādā kārtībā, izskatā, iekārtojumā, un dažas vietas tiešām ir ļoti fiziski un morāli novecojušas.”

Risinājuma rašana

Rīgas domes pārstāvji piemin, ka norisinājās konkurss, kura rezultātā arhitekts izstrādās jaunu dizaina risinājumu ielu tirdzniecības iekārtojuma vietām. Jau plānots, ka būs ierīkoti pilsētas galdi pēc vienota stila.

“Viena no pirmajām vietām, kur mainīsim dizainu, būs šis te Lielvārdes un Brīvības ielas stūris, jo tā ir svarīga un reprezentatīva Rīgas iela. Savukārt, komentējot konkurences apstākļus, jā, mēs arī redzam to, ka tirdzniecības vietu koncentrācija Rīgā notiek, un tā ir strauja parādība, jo tur, kur parādās viens tirgotājs, parādās arī otrs, trešais, un ierobežojumi tam nav stingri deleģēti, bet mēs arī uzskatām, ka tas nav jādara. Tā ir katra pircēja izvēle, piemēram, kur tiek iegādāti ziedi, jo serviss tiešām atšķirsies. Protams, ir bijuši īpaši gadījumi, ka veikala īpašnieks mums uzraksta iesniegumu, ka tiek aizsegts viņa veikala skatlogs, tad mēs uz to reaģējam un attiecīgā tirdzniecības vieta uz ielas tiek demontēta. No mūsu puses tiek pievērsta uzmanība tam, lai pilsētvides plānojums būtu iekļaujošs un, piemēram, ielas tirgotājs neaizsegtu stacionāro tirdzniecības vietu skatlogus pirmajā stāvā. Taču uzskatu, ka stingri ierobežojumi nav vajadzīgi un katram tirgotājam jāveido savs pienesums, lai spētu konkurēt,” tā A. Lišmanis.

Henriks Danušēvics: “Mūsu redzējums ir tāds, ka lielākā daļa šo tirgotāju tirgo nereģistrētas preces, par kurām netiek samaksāti nodokļi un kuri arī nemaksā darba algas, bet tas nav šodienas jautājums. Mēs vienkārši gribētu tālāk taisnīgi un pamatoti risināt šo jautājumu, izvirzīt savus priekšlikumus, pamatot ar faktiem pienesumu tirdzniecības vietām un būtu sīkāk jāizpēta, kāda ir nodokļu nomaksa konkrētajām tirdzniecības vietām, lai tālāk attiecīgi rīkotos.”

Par ielu tirdzniecības vietu un terašu izvietošanas kārtību Rīgā

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā jāveic ielu tirdzniecības projekta saskaņošana.
Ja ielu tirdzniecības vietā paredzēts veidot slēgtus, telpiskus risinājumus, izvietot būves, piemēram, kioskus, paviljonus, terases ar pamatiem vai tamlīdzīgus objektus, to novietošana vai jauna būvniecība ir jāsaskaņo būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.

Rīgas domes mājaslapā ir pieejams saskaņots Reģistrēto ielu tirdzniecības vietu saraksts, kurā atzīmētas pašvaldību iekārtotās tirdzniecības vietas un pieejamās, kā arī pieļaujamais tirdzniecības vietu skaits konkrētajās vietās, ieskaitot “Sarkanās līnijas”. Pēc pieprasījuma var tikt izskatītas arī citas tirdzniecības vietas, bet, ja tirgotājs vēlas tirgot uz privātīpašuma, tad tas ir jāsaskaņo sākumā ar privātīpašnieku. Sarakstā pieejamās vietas pēc pieprasījuma iespējams bīdīt, bet nākotnē paredzēts atstāt sarakstā tikai konstantās tirdzniecības vietas, pārējās attiecīgi saskaņojot.

Kas izvērtē tirdzniecības vietas pēc pieprasījuma?

Rīgas domes pārstāve Laine Rodziņa skaidro: “Pirmkārt, atkarībā no zemes piederības, ja teritorija, kur ir plānots veikt tirdzniecību, atrodas sarkanajās līnijās (teritorija, kas norobežo ceļu, ielu vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru), kas ir izbūvei nepieciešamo teritoriju no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas), tad pieprasījumu izvērtē gan Satiksmes departaments, gan Pilsētas attīstības departaments. Ja tas ir privātīpašums, tad noteikti nepieciešams arī privātīpašnieka saskaņojums.”

Iesniedzot ielu tirdzniecības projektu, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā jāsaskaņo tirdzniecības vietas un iekārtu vizuālais risinājums, jānorāda aizņemamās teritorijas platība un izmērs.

Rīgas dome uzsver – ja projekts jau iepriekš ir bijis saskaņots, nav mainījušies faktiskie apstākļi pilsētvidē un terase tiks iekārtota atbilstoši iepriekš saskaņotajam projektam, jauns projekts nav jāgatavo un atkārtoti uz Satiksmes departamentu nav jāiet. Gatavais projekts atkārtoti jāiesniedz uzreiz Rīgas domē!

Saskaņošana atvieglotā kārtībā

Kopš 2023. gada 10. marta spēkā stājušās izmaiņas pilsētas dalījumā ielu tirdzniecības nodevu zonās un spēkā paliek atvieglotā saskaņošanas kārtība. Rīgas domes mājaslapā ir atrunāti gadījumi, kad ir iespējams veikt projekta saskaņošanu atvieglotā kārtībā:

Ielu tirdzniecības atļauju iespējams saņemt atvieglotā kārtībā, bez projekta izstrādes un saskaņošanas Pilsētas attīstības departamentā, ja:

iepretim kafejnīcai, uz ietves, tiks izvietoti tikai vieglas konstrukcijas galdi un krēsli, kas ir konkrētai pilsētvides zonai atbilstoši un puķu kastes;
āra kafejnīca tiks iekārtota atbilstoši tipveida risinājumiem ;
iekārtojot tirdzniecības vietu atbilstoši tipveida risinājumiem.

Šajos gadījumos atļaujas saņemšanai nepieciešams iesniegt tikai situācijas plānu vai zemes robežu plānu, kurā atbilstošā mērogā iezīmēta galdu un krēslu aizņemamā teritorija ar izmēriem. Parkleta gadījumā nepieciešams iesniegt aizpildītu satiksmes organizācijas shēmu. Vairāk informācijas pieejams Rīgas domes mājaslapā.

Nodeva

Ielu tirdzniecībai Rīgā tiek piemērota nodeva. Kopš 2023. gada 10. marta spēkā stājušās izmaiņas pilsētas dalījumā ielu tirdzniecības nodevu zonās, kā arī nodevu apmēros. Tiek izdalītas divu veidu terases: