Mode uz tekstilatkritumu fona
Pašlaik uz pasaules modes podijiem pilnībā dominē ilgtspējīgās modes tendences. Tai visticamāk tiks pakļauta arī nākotnes tekstila industrija, jo cilvēcei, lai tā nenosmaktu atkritumu kalnos, vienkārši nav izvēles. Arī nule notikušajā Riga Fashion Week gan skates, gan īpašie semināri apliecināja, ka Latvijā ne tikai domā, bet arī rīkojas, lai samazinātu un atbildīgi pārstrādātu tekstilu.
(Tekstila ražošanā izmanto ap 3500 ķīmisko vielu, no kurām 750 ir klasificētas kā bīstamas cilvēka veselībai, bet 440 – kā bīstamas videi. Sintētiskās šķiedras, no kurām ražo 60% tekstilizstrādājumu, sadalās aptuveni 200 gadu laikā.)
Stils – tekstils
No šā gada 29.marta visā Latvijā norisinās tekstila šķirošanas kampaņa “Stils-tekstils”, kuras mērķis ir veicināt sistēmas attīstību. Kam pievērst uzmanību, it īpaši ņemot vērā, ka Latvijā no šī gada 1. janvāra tiek ieviesta nevajadzīgo tekstila izstrādājumu šķirošanas sistēma
.Katrai precei sava “digitālā pase”
Eiropas Savienībā izstrādā noteikumus, lai patērētājiem būtu pieejama vispusīga informācija tekstilizstrādājuma precēm. Tas nozīmē, ka ražotājiem būs jāizveido tā sauktās “digitālās pases” jeb elektroniskas etiķetes, piemēram, QR kods, kas jāpievieno pie produkta. Šādi pircēji varēs iegūt uzticamu informāciju par preces sastāvu un ražošanas procesu, kopšanu un to, vai preci varēs pārstrādāt.
Mantas no viena materiāla
Viena no problēmām – pārstrādāt apģērbu, ja tas ir radīts no dažādām sastāvdaļām – dabiskām, sintētiskām u.t.t Pašlaik ražotāji un tirgotāji tiecas izmanot viendabīgākas šķiedras, lai ir mazāk sajaukumu, kas ļauj vieglāk materiālu pārstrādāt.
Mākslīgais intelekts nosaka toni
Arī modes industrijā tehnoloģiju un mākslīgā intelekta loma arvien vairāk pieaug. Pētījumi liecina, ka mākslīgais intelekts var samazināt zīmola oglekļa pēdas nospiedumu līdz pat 30% , veidojot digitālos paraugus apģērba projektēšanas un izstrādes fāzē, rezultātā ar tiem aizstājot fiziskus audumus un materiālus. Datu analīzi var izmantot, lai prognozētu modes tendences, klientu uzvedību un pārdošanu, samazinot nepārdoto apģērbu skaitu katrā sezonā. Tāpat ar mākslīgā intelekta palīdzību var radīt virtuālas pielaikošanas kabīnes, kā arī precīzāk noteikt izmēru, kas īpaši atbalstīs klientus, kuri iepērkas attālināti.
Kvalitāte svarīgāka par kvantitāti
Ir cerības, ka pircēji lielāku nozīmi piešķirs apģērba kvalitatātei, pērkot mazāk, bet pārdomātāk. Augstākas kvalitātes drēbes bieži kalpo ilgāk, tāpēc ir svarīgi pārbaudīt gan paša apģērba sastāvdaļas, arī šuves un rāvējslēdzējus. Ieguldot pārdomāti, iedzīvotāji ne tikai rūpējas par ilgtspēju, bet arī par savu budžetu, jo nevajadzēs nepārtraukti mainīt savu garderobi.
Iepakojums pēc iespējas saudzīgāks
Preces iepakojums ir daļa no tā tēla, bet tieši tas ir kļuvis par draudu planētai. Ražotāji un uzņēmēju izdomā veidus, kā savu produktu nodotu pircējam pēc iespējas dabai saudzīgāk, piemēram, izmantojot iepakojumus no pārstrādājama materiāla. Tāpat pircēji, iepērkoties klātienē, arvien vairāk izmanto vairākkārt lietojamos maisiņus. Ietaupot resursus uz jaunu maisiņu ražošanu, tiek samazināts piesārņojums, kā arī ietaupīti arī izdevumi.
Tekstila savākšana un šķirošana.
Kopš Latvijā ieviesta tekstila šķirošana, šobrīd pieejami jau vairāk nekā 170 “Eco Baltia vide” nodrošinātie tekstila šķirošanas konteineri, kuru atrašanās vietas pieejamas Latvijas Zaļā punkta interaktīvajā atkritumu šķirošanas vietu kartē – www.zalais.lv. Katrai pašvaldībai obligāti ir jānodrošina iespējas saviem iedzīvotājiem nodot sev nevajadzīgo, bet vēl lietojamo apģērbu, apavus u.tml.
Apģērbs labdarībai vai paziņām
Pirms nest uz konteineru labu mantu, cilvēki arvien vairāk piedomā, kā atrast jaunus īpašniekus sev nevajadzīgam, bet vēl lietojamam apģērbam. Latvijā parādās aizvien vairāk veiklu, piemēram, kā Otrā elpa, kā arī lielveikalu vai tirdziņu akcijas, kur labas mantas var nodot labdarībā.
