Gruzijas vīnu zaļais kurss
Tiem, kas bijuši Gruzijā, nākas atzīt, ka tā spēj apreibināt ne tikai pārnestā nozīmē, bet arī jo bieži šā vārda tiešā nozīmē. Vīna un veselības tūres ir patlaban vislabāk ejošā prece Gruzijas tūrisma nozarē.
Gruzijā tūrisma nozare ir tikusi pasludināta par vienu no valsts ekonomikas vilcējspēkiem nākamajā desmitgadē. Valsts, kuras tautsaimniecība ir jūtami cietusi no pandēmijas krīzes, tagad meklē risinājumus, kā rast jaunus tirgus un iespējas, kas aizstātu līdz šim ciešos sakarus ar Krieviju. Tūrisma veicināšanai tiek atvēlēti miljoni un tie nav tikai saukļi – Velcome to Georgia. Tiek strādāts pie īpašiem, nišas piedāvājumiem un maršrutiem, reaģējot uz mūsdienu sabiedrības pieprasījumu – dabiskie produkti, zaļāks dzīvesveids un investīcijas veselībā.
Naturālo vīnu mode
Gruzijā, kuras pamatiedzīvotāju skaits ir ap četriem miljoniem, ir apmēram 7000 mazo vīna darītavu, Jāteic, ka ikvienā ģimenē, kurai ir kaut maziņš piemājas vīnogulājs, tiek darināts mājas vīns pašu patēriņam. Gruzīni pamatoti savu zemi uzskata par vīna dzimteni, ko apliecina 8000 gadu seni artefakti. Lepnums un īpašais, ar ko izceļas Gruzijas vīni, ir tradicionālā darināšanas metode – fermentēšana notiek zemē ieraktos olas formas māla traukos khveri. Šādi iegūts dzēriens veido ideālu pāri ar gruzīnu virtuves ēdieniem, kuriem vienmēr tiek bagātīgi pievienotas dažādas garšvielas – vai tie būtu cepti baklažāni ar zaļumiem adžapsandali, lobio vai ķiploku–piena mērcē sautēta vista čkmeruli. Kad gruzīni saka, ka viņiem vīns ir asinīs – tas ir tuvu patiesībai. Vīnu, it īpaši vieglo galda vīnu, viņi lieto teju vai ūdens vietā. Interesanti, ka bērniem mazu vīna malciņu ļauj nogaršot, kad vien viņi vēlas un viņiem tas nav kā aizliegtais auglis, kas ar pilngadības iestāšanos jāizbauda. Varbūt tālab jūs Gruzijā neredzēsiet piedzērušos cilvēkus. Vīns, arī grādīgā čača – viss ar mēru. Lai arī padomju laikos tradicionālā vīnkopība tika pakļauta fabrikas produkcijas ražošanas likumībām, pašlaik Gruzijas vīns ir ieguvis jaunu elpu – rodas aizvien vairāk saimniecību, kas piedāvā naturālo, bioloģisko, tā saucamo dzīvo vīnu, kuram nav pievienoti sulfāti.
Jaunie nosaka toni
Nu jau droši var teikt, ka starptautisku atzinību ir ieguvis Baia’s Wine, kas lepni nes tā radītājas Baijas Abuladzes vārdu un ir Bagdati reģiona lepnums. Tas, ka sievietes rada savus vīna zīmolus Gruzijā kļūst aizvien pamanāmāk. Viss process Abuladzes vīna darītavā notiek kā gadsimtiem ilgi to darījuši viņu, ieskaitot khveri tīrīšanu ar īpašām ādas birstēm. Šie vīni ir jau kļuvuši pieprasīti ne tikai savā zemē, bet arī ASV, Vācijā un Latvijā arī tie nopērkami. Turpat kaimiņos Abuladzes vīnogu laukiem naturālos vīnus rada Gaioza Sopromadze ģimene. Lai veiksmīgi konkurētu starptautiskajā tirgū naturālo vīnu nišā, te jaunā paaudze – dēls Laši, izmanto arī modernās tehnoloģijas, kas ļauj skurpulozi sekot delikātajam naturālā vīna fermentēšanas procesam. Tas, ka vai ikkatrs gruzīns ir vīndaris, apliecina nu jau bijušā politiķa, savulaik kultūras ministra Nika Vacheišvili biogrāfija. Atstājis valdības amatus, viņš Ateni ciematā ir iekopis fantastiskus vīna dārzus, uzcēlis izsmalcinātu eko viesu namu, kur tiek pasniegts paša darināts bioloģiskais vīns. Īpašs ir amber vine – oranžais vīns, kura zeltainā dzintara krāsa un piesātinātā garšu buķete ir patiesi izcila! Lai nokļūtu šajā idilliskajā vietā, jāšķērso Gori pilsēta, kur joprojām vēl pussagrautas mājas, tanku izdangātas ceļi, kas atgādina par 2008. gada Abhāzijas karu. Tikpat sirreālas sajūtas rada arī Staļina ampīra stilā celtās, pilīm līdzīgās pamestās padomju sanatorijas, kuru pussagruvušajās telpās ir iemitinājušies Abhāzijas kara bēgļi un klaiņojošie suņi. Vakariņas ar bijušo politiķi Niku Vacheišvili, mēģinot pievarēt vismaz 12 ēdienus, nemanāmi pārtop par izglītojošām dzīrēm. Un pēc desmitā tosta ir visi ir vienisprātis, ka bija diena, kad Dievs radīja… vīnu!
Vīnziņi – kāpēc Gruzīnu vīni kļūst aizvien iecienītāki
Gruzīni maz gatavo vīnu no klasiskām un visā pasaulē pazīstamām vīnogu šķirnēm. Gadu tūkstošiem viņi ir spējuši saglabāt savu autentiskumu un, gatavojot vīnu, izmanto savas vīnogu šķirnes, kas ārpus Gruzijas ir ļoti maz pazīstamas. Tā ir tā galvenā atšķirība. Te liela nozīme māla krūkai khveri, jo tajās radītais vīns ir ar citu stilu un autentisku garšu, kuru ir vērts iepazīt. Ir jāatsakās no stereotipa, ka Gruzijas vīns ir lēts, salds un sarkans. Patiesībā no visa vīna Gruzijā 75% ir baltvīns un viņi paši nelieto saldos un pussaldos vīnus. Savukārt oranžie vīni salīdzinoši nesen ir oficiāli ieguvuši atsevišķu kategoriju. Tie tiek gatavoti no balto vīnogu šķirnēm, un tās tiek fermentētas un izturētas kopā ar miziņām, kas arī piešķir to krāsu. Oranžais vīns ir dzidrā dzintarkrāsā un struktūras ziņā garšo līdzīgi kā sarkanvīns. Nenoliedzami, šis ir ļoti specifisks vīna stils. Saprotams, ka oranžo vīnu gatavo visā pasaulē, taču Gruzija ir senākā vīna darīšanas valsts pasaulē un vīna gatavošana khveri ir viņu pienesums vīna pasaulei. Lai baudītu vīnu, liela nozīme ir atmosfērai. Gruzīni nemaz tik ļoti neiespringt ne uz glāzēm, ne vīna temperatūru. Ja baudām vīnu, svarīga būtu atbilstoša temperatūra, jo tā maina vīna garšu un ļauj to izgaršot tādu, kādu to ir vēlējies radīt vīndaris. Aukstums izceļ rūgtos un sāļos garšas toņus, savukārt siltums izcels alkoholu priekšplānā. Bet kopumā – nav nozīmes, vai glāzē ir ieliets vīns par pieciem vai 50 eiro, galvenais ir atmosfēra un tas, lai izvēlētais vīns garšo!
