Piena naida runas pret tirgotājiem

Piena krīzes Latvijā atkārtojas ik pēc pieciem, septiņiem gadiem. Un lai arī šoreiz tās cēloņi ir vispārējā ekonomiskā nestabilitāte pasaulē, tajā pašā laika mūsu lauksaimnieki steidz vainot tirgotājus, jo tie veikalos uzskrīvējot nesamērīgas pārdošanas cenas.  Tirgotāji ar skaitļiem atspēko šos apgalvojumus un iesaka arī zemniekiem pastudēt uzņēmējdarbības pamatus.  

Sirdi plosoši skati vai ik dienu mūsu medijos, kur zemnieki ar asarām acīs atvadās no savām gotiņām, pavadot tās uz lopkautuvi, jo daudzu saimniecības darbība zemo iepirkuma cenu dēļ pašlaik nes zaudējumus. Zemkopības ministrs Didzis Šmits šo situāciju skaidro ar to, ka karš Ukrainā ir radījis nestabilitāti, kas vienā brīdī uzdzina cenas ļoti augstu, bet tagad šīs cenas krīt – vidēji no 50 līdz 37 centiem. Ļoti daudzi ir saražojuši produkciju par ļoti augstu cenu, bet tagad nespēj to realizēt. Tāpēc ir pārprodukcija.  Tikām Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome uzskata, ka veikalos piena produktu cenas ir uzliktas augstas, un pat apsver iespēju pieteikt lielveikalu boikotu. Tāpat lauksaimnieki ir izteikuši brīdinājumu, ka, ja tuvāko divu mēnešu laikā piena iepirkuma cenas turpinās kristies līdz 25 centiem par litru, tas varētu izraisīt zemnieku protestus.

Pārmetumi tirgotājiem ir nepamatoti

Cik pamatots ir tirgotāju noteiktais uzcenojums un kā risināt šo konfliktu? Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs norāda, ka šobrīd uzcenojums pienam ir tikai 10–15%, neskaitot PVN. Pēc tirgotāju teiktā – šim piecenojumam būtu jābūt pat divreiz lielākam, lai vietējā piena tirgošana būtu rentabla. Savukārt veikalu izdzīvošanai vajadzētu 30–35%. Tas nozīmē, ka piena produkti faktiski tiek tirgoti mīnusā. Pat ja tirgotāji samazinās piecenojumu, zemnieks, kurš nodos pienu, neko neiegūs. Jo tiek tirgots tas, ko veikaliem atved pārstrādātājs. Tiešais piena ražotājs īsti nesaprot, kas notiek dzīvē. Zemniekiem vajadzētu vienkārši pastudēt uzņēmējdarbības pamatus! Piena cena veikalos vidēji ir 0,8eiro līdz 1 eiro par litru, tā ir cena ar PVN, tātad – veikalā šī cena ir 80 centi pirms valsts uzliktā nodokļa. Kas paliek – 30 centi pa vidu – piens no zemnieka jāaizved pie pārstrādātāja, jāiepilda pudelēs, jāaizved uz veikalu, jāieliek plauktā un jāpārdod cilvēkam. Būtu labi, ka zemnieki pastudētu vismaz uzņēmējdarbības pamatus vai atnāktu aprunāties. Konfrontācija ir pilnīgi lieka. Zemnieki saņem turklāt dažādas dotācijas – gan no ES, gan no valsts, bet tirgotāji nekādas dotācijas par pārdošanu nesaņem. Ja runā par aktivitātēm, tad tikko, piemēram, tīkls “Maxima” uzsācis akciju “Latvijas pienam būt”, kur ar pārstrādātājiem vienojies par zemākām piegādes cenām, līdz ar to šie produkti būs plauktā lētāki. “Protams, ir atsevišķi gadījumi. Zemnieki bija ielikuši Zemkopības ministrijas operatīvajā darbības grupas čatā, ka “Straupes piena” kefīrs “Rimi” maksā 2.38 eiro, bet tas ir jāskaidro konkrētam tirgotājam, kāpēc tāda cena. Iespējams, ka produktu maz pērk, tas ilgi stāv plauktā, plaukta vieta kaut ko maksā, līdz ar to piecenojums ir lielāks, lai kompensētu izmaksas. Tāpat LTA prezidents norāda, ka piena ražotājiem neviens netraucē pašiem braukt un īrēt tirdzniecības vietas, lai realizētu savu produkciju par izdevīgākām cenām, tomēr tādā gadījumā ražotājiem pašiem jārēķinās ar papildu pienākumiem, piemēram, transporta izdevumiem, fasēšanu, čeku noformēšanu, un tamlīdzīgi. Pārsteidzoši, ka gan pārtikas ražotāji, gan zemkopības ministrs Didzis Šmits ir paudis šaubas, vai tirgotāju sniegtie dati par uzcenojumu ir patiesi. “Man ir informācija un arī empīriski novērojumi īsti nesakrīt ar to. Bet man nav rokās tādi dati precīzi. Bet mēs tos datus ātri savāksim,” sacīja ministrs. Kad ministrija būs apkopojusi savus datus par patieso cenu politiku lielveikalos, tad ministrs iecerējis rīkot jaunu tikšanos ar tirgotājiem, pārstrādātājiem un ražotājiem un piedāvāt visām pusēm noslēgt kopīgu memorandu, kas cita starpā paredzētu noteikt, ka lielveikalos vismaz 94% piena produktu būtu jābūt vietējās izcelsmes un to uzcenojums nedrīkstētu pārsniegt 30%. Tāpat Šmits iecerējis sagatavot likumprojektu, kas ierobežotu lielveikalu darba laiku. Tādā veidā radot telpu mazajiem tirgotājiem, tirgiem, tirdziņiem. Ir plusi mazajiem veikaliem, ka viņiem būtu lielāks apgrozījums, kad lielie ciet. Bet riski lielajiem veikaliem, par pārtikas produktiem, kuriem tuvojas derīguma termiņš. Pagaidām panākta vienošanās, ka lielveikalu plauktos tiks atjaunota Latvijas produkcijas identificēšana ar īpašu marķējumu.

Izziņai

Krīzi piena nozarē izraisīja iepirkuma cenas straujš kritums – no aptuveni 50 centiem cena par litru piena nokritusies līdz vidēji 37 centiem. Galvenais cenas krituma iemesls esot piena pārprodukcija Eiropā un pieprasījuma krišanās. Biedrībā “Zemnieku saeima””,  ka martā svaigpiena iepirkuma cena ir sākusi atkal pieaugt, taču pieaugums neesot liels.

Piena nozares stabilizēšanai Zemkopības ministrija piedāvā pārdalīt valsts atbalstu lauksaimniecībai piena krīzes risināšanai, kā arī Izstrādāt kārtību piena pircēju un ražotāju ilgtermiņa līgumu ieviešanai valstī, paredzot indeksācijas faktoru cenu svārstību gadījumā. 

Piensaimnieki pauž bažas, ka lielāka subsīdija būšot tikai ielāps uz brīdi, un situācijā vaino veikalus. Zemkopības ministrs arī rosinājis ierobežot lielveikalu darba laiku, tā dodot priekšrocību mazajiem veikaliem.

Aizvadītajā gadā 400 piena lopkopības saimniecības pārtrauca savu darbību. Šogad piedzīvotais svaigpiena iepirkuma cenu kritums liek šo lēmumu pieņemt arvien vairāk saimniecību.