Jaunā pārtika- modes lieta vai paliekoša tendence

Katru gadu tirgū nonāk daudzi jauni pārtikas produkti, kas patērētājiem dod papildus izvēles iespējas, savukārt uzņēmējiem potenciālas attīstības iespējas. Cik no tiem iedzīvojas mūsu pārtikas grozā un kurp ved šī tendence?

Diāna Birkenfelde, Pārtikas uzraudzības dienesta, Pārtikas produktu reģistrācijas daļas vadītāja

 Uzreiz jāatzīmē, ka normatīvajos aktos ar jēdzienu “jauni pārtikas produkti” (angļu valodā – novel food) tiek apzīmēti. tikai noteikti pārtikas produkti, proti, tie nav pilnīgi visi jaunie produkti, kas tiek laisti Eiropas Savienības tirgū. Pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem būtu svarīgi izprast šo atšķirību un labi pārzināt jauno pārtikas produktu regulējumu, jo pārtikas uzņēmumi savā darbībā ir atbildīgi par izplatāmās pārtikas kvalitāti un tās atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Eiropas Savienībā prasības jauniem pārtikas produktiem sākotnēji noteica Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EEK) Nr. 258/97[1]. Šī regula tika piemērota no 1997. gada 15. maija un bija spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim. No 2018. gada 1. janvāra jaunu pārtikas produktu laišanai tirgū tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2015/2283[2].

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2015/2283 darbības joma principā ir tāda pati kā Regulas (EEK) Nr. 258/97 darbības joma. Par vienu no kritērijiem, lai pārtikas produktu uzskatītu par jaunu pārtikas produktu, aizvien tiek uzskatīts tas, ka šis pārtikas produkts Eiropas Savienībā cilvēku uzturā nozīmīgā apjomā nav ticis izmantots pirms 1997. gada 15. maija, neatkarīgi no datuma, kurā dalībvalstis pievienojās Eiropas Savienībai.

Jaunie pārtikas produkti tiek sadalīti 10 dažādās kategorijās:

1. Pārtikas produkti ar jaunu vai apzināti modificētu primāro molekulāro struktūru. Šajā kategorijā ietilpst dažādas ķīmiski iegūtas vielas, tostarp dabiskas izcelsmes vielām identiskas vielas, piemēram, sintētiskais likopēns, kurš ir identisks likopēnam, kuru satur tomāti, kā arī vielas, kuru molekulārā struktūra ir apzināti pārveidota (ķīmiski vai ar enzīmiem), piemēram, no sardīnēm iegūti zivju peptīdi. Sardīnes ir tradicionāli lietotas uzturā, taču no tām izdalītie peptīdi ir jauns pārtikas produkts.
2. Pārtikas produkti, kas sastāv, ir izdalīti vai ražoti no mikroorganismiem, sēnēm vai aļģēm. Daudzas sēņu sugas ir ēdamas un tiek tradicionāli lietotas uzturā, taču no tām var tikt iegūti arī jauni pārtikas produkti, piemēram, D2 vitamīnu saturošs sēņu pulveris, no šitake sēnēm iegūts micēlija ekstrakts.
3. Pārtikas produkti, kas sastāv, ir izdalīti vai ražoti no minerālas izcelsmes materiāliem, piemēram, zeolīts jeb klinoptilolīts, kas ir jauns pārtikas produkts, taču tas Eiropas Savienībā nav atļauts.
4. Pārtikas produkti, kas sastāv, ir izdalīti vai ražoti no augiem vai to daļām. Tie ir gan augi, kuri tradicionāli ir tikuši izmantoti pārtikā, taču tikai trešajās valstīs, piemēram, žāvēts baobaba augļa mīkstums, čia sēklas un eļļa, noni augļu sula, argana eļļa, gan arī Eiropas Savienībā zināmi augi, taču gadījumos, kad tiek izmantotas citas šo auga daļas vai jauni pagatavojuma veidi. Visiem ir labi zināmas bazilika lapas, kuras plaši tiek izmantotas kā garšaugs, taču jauns pārtikas produkts ir bazilika sēklas. Arī kakao ir labi visiem zināms, un tā pulveris ir plaši pieejams tirdzniecībā, taču jauni pārtikas produkti ir attaukots kakao pulvera ekstrakts un kakao ekstrakts ar zemu tauku saturu.
5. Pārtikas produkti, kas sastāv, ir izdalīti vai ražoti no dzīvniekiem vai to daļām. Tie varētu būt veseli dzīvnieki, piemēram, kukaiņi (miltu melnuļa kāpuri, mājas circeņi, klejotājsiseņi, vidējie miltumelnuļi), Austrālijas izcelsmes saldūdens tīģerasaru dzimtas sugas zivs Therapon barcoo/Scortum, taču tās varētu būt no labi zināmiem dzīvnieku izcelsmes produktiem izdalītas sastāvdaļas, piemēram, no cūku nierēm iegūts proteīna ekstrakts, rafinēts garneļu peptīdu koncentrāts. Arī tirgū plaši pieejamā Antarktikas krila eļļa ir atļauts jauns pārtikas produkts, kas ir iegūts no dzīvniekiem, proti, vēžveidīgajiem.
6. Pārtikas produkti, kas sastāv, ir izdalīti vai ražoti no šūnu vai audu kultūrām, kas iegūtas no dzīvniekiem, augiem, mikroorganismiem, sēnēm vai aļģēm. Eiropas Savienībā ir atļauti no šūnu kultūrām iegūti šaurlapu un purpursarkanās ehinācijas, citronverbēnas un ložņu cekuliņa ekstrakti.
7. Pārtikas produkti, kas iegūti ražošanas procesā, kas Savienībā pirms 1997. gada 15. maija netika izmantots pārtikas ražošanā un kas izraisa būtiskas izmaiņas pārtikas produkta sastāvā vai struktūrā, ietekmējot tā uzturvērtību, metabolismu vai nevēlamu vielu daudzumu tajā. Šiem produktiem pieder ar ultravioleto (UV) starojumu apstrādāts maizes raugs, ar UV starojumu apstrādāta maize, ar UV starojumu apstrādāts piens. Šajos produktos UV apstrādes rezultātā ir mainījusies to uzturvērtība, jo ir palielinājusies D vitamīna koncentrācija.
8. Pārtikas produkti, kas sastāv no ar inženierijas paņēmieniem iegūtiem nanomateriāliem. Eiropas Savienībā šobrīd ir atļauta viena šāda sastāvdaļa – dzelzs hidroksīda adipāta tartrāts (IHAT), kas ir ar inženierijas paņēmieniem iegūts pulverveida nanomateriāls, kurš ir paredzēts izmantošanai uztura bagātinātājos.
9. Vitamīni, minerālvielas un citas vielas, ko pievieno uztura bagātinātājiem vai citu kategoriju pārtikas produktiem, ja ticis piemērots ražošanas process, kas nav izmantots pārtikas ražošanā Savienībā pirms 1997. gada 15. maija, vai šīs vielas satur vai sastāv no ar inženierijas paņēmieniem iegūtiem nanomateriāliem. Šajā kategorijā ietilpst dažādi jauni vitamīnu un minerālvielu avoti, piemēram, dzelzs nātrija (III) EDTA, dzelzs amonija (II) fosfāts, nikotīnamīda ribozīda hlorīds, magnija citrāta malāts.
10. Pārtikas produkti, kas Eiropas Savienībā izmantoti vienīgi uztura bagātinātājos pirms 1997. gada 15. maija, ja to paredzēts izmantot pārtikas produktos, kas nav uztura bagātinātāji. Par daudziem augiem ir zināma to izmantošanas vēsture pārtikā pirms 1997. gada 15. maija, taču tikai uztura bagātinātājos, piemēram, bosvēlija, tribuļi, čaga, līdz ar to, lai tie varētu tikt izmantoti citos pārtikas produktos, ir nepieciešama atļauja.

Būtiski faktori

Pārtikas apritē iesaistītiem uzņēmējiem ir pienākums pārbaudīt, vai pārtikas produkts, kuru tie gatavojas laist tirgū Eiropas Savienībā, ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2015/2283 darbības jomā, līdz ar to jauno pārtikas produktu regulējuma pārzināšana ir būtiska. Neskaidrību gadījumā uzņēmēji var konsultēties ar jomā kompetento institūciju (Latvijā ar Pārtikas un veterināro dienestu). Šī uzdevuma veikšanā palīdzību var sniegt Eiropas Komisijas izveidotais “Jauno pārtikas produktu katalogs” (angļu valodā – EU Novel food catalogue[3]), kas ir neformāls IT rīks, kurā, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalstu sniegto informāciju, ir uzskaitīti dzīvnieku un augu izcelsmes produkti, kā arī citas vielas, uz kurām attiecas jauno pārtikas produktu regula. Tā pamatā ir informācija par šo produktu izmantošanas vēsturi Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Jaunu pārtikas produktu laišana tirgū ir atļauta, ja Eiropas Komisija par tiem ir izsniegusi atļauju. Atļaujas piešķiršanas procesā Eiropas Komisija var pieprasīt Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA) sniegt zinātnisko atzinumu. Eiropas Komisija piešķir atļauju jauniem pārtikas produktiem un iekļauj tos Atļauto jauno pārtikas produktu Savienības sarakstā tikai tad, ja pamatojoties uz pieejamiem zinātniskiem pierādījumiem, ir konstatēts, ka pārtikas produkts neapdraud cilvēku veselību. Savienības saraksts ir iekļauts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/2470[4] pielikumā, un kopš 2018. gada 1. janvāra tas ir grozīts jau vairāk nekā 100 reizes.

Tikai atļautos un Savienības sarakstā iekļautos jaunos pārtikas produktus var laist Eiropas Savienības tirgū, un saskaņā ar šajā sarakstā norādītajiem izmantošanas nosacījumiem un marķēšanas prasībām. Izmantošanas nosacījumu ievērošana ir būtiska, piemēram, ja jaunais pārtikas produkts ir atļauts uztura bagātinātājos un aromatizētos dzērienos, tad, lai to izmantotu, piemēram, brokastu pārslās vai piena produktos, ir jāiegūst Eiropas Komisijas atļauja. Vēl viens būtisks aspekts, kas ir vērā ņemams, ir datu aizsardzība. Lai aizsargātu pieteikuma iesniedzēju ieguldījumu tās informācijas un to datu vākšanā, kas nepieciešama atļaujas iegūšanai, daļai jauno pārtikas produktu Savienības sarakstā ir pievienota papildus norāde par to, ka datu aizsardzības laikā produktu ir atļauts laist Savienības tirgū tikai konkrētajam uzņēmumam. Piemēram, klejotājsiseņus datu aizsardzības laikā līdz 2026. gada 5. decembrim ir atļauts laist Savienības tirgū tikai Nīderlandes uzņēmumam Fair Insects BV. Datu aizsardzības periodā uzņēmumiem, kuri ir ieguvuši atļaujas, ir tiesības slēgt komerclīgumus ar citiem uzņēmumiem. Un līdz ar to arī citi uzņēmumi var tirgot attiecīgos produktus, pamatojoties uz noteikumiem, kas definēti komerclīgumā, taču tikai ar nosacījumu, ka tiek ievēroti attiecīgajās regulās noteiktie izmantošanas nosacījumi. Šādiem komerclīgumiem starp iesaistītajām pusēm ir jābūt pieejamiem pēc dalībvalstu kompetento iestāžu pieprasījuma.

Eiropas Komisijā izskatīšanā šobrīd atrodas desmitiem pieteikumu par dažādiem jauniem pārtikas produktiem, un tuvāko gadu laikā Savienības saraksts tiks regulāri papildināts. Līdz ar to pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem ir svarīgi atcerēties par jaunās pārtikas produktu regulējumu un arī regulāri sekot līdzi šīs jomas aktualitātēm, it īpaši pirms jaunu produktu izstrādes vai importēšanas Eiropas Savienības tirgū.

Noderīgi avoti par jauniem pārtikas produktiem

Eiropas Komisijas mājaslapa https://food.ec.europa.eu/safety/novel-food_en

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) mājaslapa https://www.efsa.europa.eu/en/topics/topic/novel-food

Pārtikas un veterinārā dienesta mājaslapa https://www.pvd.gov.lv/lv/jauna-partika

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EEK) Nr. 258/97 (1997. gada 27. janvāris), kas attiecas uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2283 (2015. gada 25. novembris) par jauniem pārtikas produktiem un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 258/97 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1852/2001

[3] Tiešsaistē pieejams https://webgate.ec.europa.eu/fip/novel_food_catalogue/