Tirgotāji atbalsta viesmīlības nozari
Covid-19 ierobežojumi nomocījuši ekonomiku valstī, turklāt dažādās nozarēs. Pagājušajā mēnesī publiski arī izskanēja tas, ka tirgotāji atbalsta viesmīlības nozari, kura pieprasa finanšu un veselības ministra demisiju.
Latvijas tirgotāju asociācija (LTA) pauda atbalstu desmit Latvijas tūrisma, viesu izmitināšanas un ēdināšanas, skaistumkopšanas un sporta nozares asociācijām, kuras aicināja atkāpties finanšu ministru Jāni Reiru un veselības ministru Danielu Pavļutu, kuri pilnībā ir zaudējuši uzņēmēju uzticību. Vēstule ar demisijas pieprasījumu nosūtīta Valsts prezidentam, premjeram un ministriem, kā arī visām Saeimas frakcijām un deputātiem.
Lai gan ir tikai nedaudzas nozares, kas nav cietušas no COVID-19 pandēmijas ietekmes, vēl mazāk nozares ir cietušas tikpat smagi kā tūrisma nozare. Tā kā 2021. gads noslēdzās ar nopietniem ceļošanas ierobežojumiem, Pasaules Tūrisma organizācija (UNWTO) ziņoja, ka starptautiskā tūristu uzņemšana pagājušajā gadā palielinājās tikai par 4%, paliekot par 72 procentiem zemāk nekā 2019. gadā. Tas nozīmē vairāk nekā 1 miljardu mazāk starptautisku ieceļotāju, salīdzinot ar līmeni pirms pandēmijas, saglabājot nozari tādā līmenī, kāds pēdējo reizi tika novērots 80. gadu beigās.
Janvāra beigās Tūrisma Krīzes vadības komiteja nosūtīja vēstuli premjeram Krišjānim Kariņam ar aicinājumu tikties, lai visaugstākajā politiskajā līmenī skaidrotu situācijas nopietnību nozarē, kā arī uzklausītu pamatojumu valsts izvēlētajai politikai un tālākajiem plānotajiem soļiem, lai saglabātu nozari, kas pirms Covid pandēmijas veidoja 4% no IKP un gadā apgrozīja vairāk nekā miljardu eiro. Tāpat nozare aicināja organizēt un veikt mediācijas sarunas starp nozares asociāciju pārstāvjiem, finanšu un veselības ministriem, lai abu publiski paustais “ja ir ierobežojumi, ir jābūt atbalstam”realizētos praksē un sekotu reāla un atbildīga rīcība.
LTA padome vienbalsīgi pieņēma lēmumu atbalstīt tūrisma nozares prasību, jo: “slodze un ierobežojumi viesmīlības uzņēmumiem šobrīd ir neloģiski, epidemioloģiski nepamatoti.”
Par esošo situāciju tūrisma nozarē savu viedokli pauda tūroperatora “Travel Biiz” vadītājs Sandis Čemme, norādot, ka aiz muguras ir divi smagi gadi nozarei. Šo gadu laikā no valsts uzņēmums nesaņēma nekāda veida atbalstu, jo jau pašā sākumā neatbilda izvirzītajiem kritērijiem. “Patiesībā neko arī negaidījām. Bija tikai nepieciešama iespēja strādāt. Jāteic, ka vissmagākās sekas radīja cilvēku nemitīgā baidīšana ar Covid-19. tas patiešām ir atstājis uz cilvēkiem milzīgu ietekmi. Lai arī jau pagājušā gada vasarā un rudenī pamazām atsākām darbu, redzējām to, kā cilvēki baidās ceļot. Cik lielu satraukumu viņi piedzīvo līdz brīdim, kad viņi iekāpj lidmašīnā vai nokļūst galamērķī un saprot, ka tur cilvēki dzīvo un bauda ikdienu,” saka uzņēmuma vadītājs, norādot, ka tūrisma nozare – gan ienākošais, gan izejošais tūrisms – cietis ir nesamērojami stipri.
“Negribu sacīt, ka valdība darīja visu nepareizi, jo šie noteikti ir bijuši divi grūtākiem, neparedzamākie un mulsinošākie gadi Latvijas politikā, jo cīnījāmies ar kaut ko nezināmu un neparedzamu, taču uzslavēt ekonomikas ministrijas darbu gan nevaru,” bilda uzņēmējs.
LTA biedrs un vairāku ēdināšanas iestāžu īpašnieks Dainis Domiņš norāda, ka: “Līdz šim uzņēmēji un pat nozares cīnījās atsevišķi, taču redzam, ka tas nestrādā. Uz doto brīdī gan viesmīlības, gan tūrisma, gan ēdināšanas nozare ir cietusi. Rādītāji ir katastrofāli. Uzskatu, ka bez atbalsta viens otram neko nepanāksim, jo ir sūtītas dažādas vēstules, ir aicināti ministri uz sarunām, taču viss velti. Faktiski vairākas nozares tiek klaji ignorētas. Varētu sacīt, ka valdības pārstāvji visā šajā laikā nav nākuši pretim asociāciju pārstāvjiem. Faktiski ministru – Reira un Pavļuta – rīcību uztveram kā absolūtu nerīkošanos un bezatbildību krīzes skarto nozaru atbalstīšanā,” saka D. Domiņš.
Domājot par gaidāmo pavasari un vasaru, uzņēmējs norāda, ka visam vajadzētu būt labāk nekā pagājušajā gadā.
“Ļoti ceru, ka jau šopavasar atvieglojumi uzņēmējiem būs ievērojamāki. Ceram uz lielāku cilvēku plūsmu. Jātic taču, ka pamazām no ekonomiskās bedres visi rausīsimies laukā. Protams, jūtama ir finansiālā spriedze. Lai arī decembrī, janvārī valstī spēkā bija dažādi ierobežojumi, tomēr nekādu atbalstu nozare nesaņēma,” komentē uzņēmējs, uzsverot, ka divi gadi ir bijis pietiekami ilgstošs laika periods, lai vairāku nozaru pārstāvji būtu izsmēluši savus resursus.
LTA arī uzskata, ka no valsts puses šajā krīzes situācijā netiek sniegts pietiekams atbalsts visiem mazajiem uzņēmumiem, kas ieviesto ierobežojumu dēļ cietuši visvairāk. Nenotiek arī argumentēta diskusija par ierobežojumiem, kas noteikti tirdzniecības nozarei. Valdība nepilda solījumus gan par ierobežojumu samērošanu ar Eiropas praksi, gan par atbalsta sniegšanu cietušajiem uzņēmējiem. Šādas attieksmes dēļ daudzi mazie uzņēmumi spiesti pārcelt savu darbību citur vai pat aiziet pagrīdē. Tā mazumtirdzniecībā uzņēmumu skaits salīdzinājumā ar 2019. gadu samazinājies par trim tūkstošiem – no 24 508 (VID dati uz 01.01.2019) uz 21 638 (01.01.2022), savukārt, ēdināšanā par 10 procentiem – no 5241 uz 4745.
Jāatgādina, ka zaudējumi viesmīlībā būtiski ietekmē arī tirdzniecību un ēdināšanu. Tirdzniecībā cieš nepārtikas preču veikali, kuri bija iecienīti kaimiņvalstu tūristu apmeklējuma mērķi, kā arī būtiski mazāks apmeklētāju skaits ēdināšanas objektos.
Autore: Liene Lote Čemme
