SASKATĪT IESPĒJAS UN TĀS REALIZĒT

Jūnijā teju pēc septiņu mēnešu dīkstāves beidzot ļāva strādāt tirdzniecības centriem visā Latvijā. Šo dienu pacietīgi gaidīja tik daudzi nozares pārstāvji.

Lielajā intervijā šoreiz tirdzniecības centra “Akropole” vadītāja,  mārketinga, stratēģiju izstrādes un biznesa analītikas eksperte, ZANE KAKTIŅA. Ar viņu runājām gan par tirdzniecības centra “Akropole” aizvadīto gadu, gan nākotnes iecerēm. Arī par to, kas mainīsies nozarē pēc pandēmijā gūtās pieredzes un pircēju jaunajiem iepirkšanās ieradumiem.

Iepazīstini nedaudz ar sevi.

Mana profesionālā darbība iepriekš 18 gadus bija saistīta ar tirdzniecības nozari uzņēmumā “Maxima” Latvijā, Igaunijā un Bulgārijā, kur darbojos mārketinga, stratēģiju izstrādes un biznesa analītikas jomās. Man ir Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu maģistra grāds ekonomikā, bet varu sacīt, ka ļoti daudz zināšanu esmu ieguvusi tieši ikdienas darba pieredzē. Runājot par manu darbības stilu, teiktu, ka pret citiem dzīvē, arī profesionālajā darbā, attiecos tā, kā vēlētos, lai izturas pret mani. Godīgums pret sevi un citiem ir mana vizītkarte. Domājot par manu profesionālo darbību, jāteic, ka ir lieliski, ja jaunam darbiniekam paveicas ar uzņēmumu, kurš pats ir attīstības stadijā. Līdz ar to arī darbiniekiem ir iespējas augt līdzi, radoši strādāt un pilnveidoties pašam. Man šāda iespēja bija.

Kā nonāci līdz “Akropoles” vadīšanai?

2019. gadā sakritības pēc man tika piedāvāts pievienoties “Akropole” komandai kā vadītājai. Dzīvē man patīk izaicinājumi un jaunu lietu izmēģināšana, līdz ar to labprāt šo amatu pieņēmu. Taču jāteic, ka man pašai ar “Akropoli” emocionāli ir senākas saites. Atceros, kad vēl strādāju uzņēmumā “Maxima Latvija”, iekšēji tika runāts, ka būs tāds tirdzniecības centrs. Šķiet, tas bija kāds 2005. gads. Ar nepacietību pati gaidīju, kāda tad būs tā “Akropole”.

Kādi bija tavi lielākie izaicinājumi, stājoties šajā amatā?

Jā, jauni izaicinājumi bija pilnīgi noteikti, bet no tiem dzīvē nevajag baidīties. Citādi jau nav interesanti. Protams, stājoties jaunā amatā ir šis iekšējais drebulis, bet.tas nav iemesls, lai atteiktos. “Akropole” Latvijā ir no 2019. gada 4. aprīļa, mani kā tirdzniecības centra vadītāju uzrunāja tā paša gada rudenī. Pamazām sāku apjaust centra darbību un pavisam ātri man jau bija savas vīzijas, ieceres, ko vēlētos realizēt, bet pienāca 2020. gada marts, Covid-19 pandēmija, un viss ar vienu vēzienu tika apstādināts.

Par pandēmiju vēl parunāsim. Taču saki, ko nozīmē būt tirdzniecības centra vadītājai? Kas ir tavi ikdienas pienākumi?

Protams, tas, pirmkārt, ir darbs ar savu komandu. Tālāk tā ir sadarbība ar mūsu centra nomniekiem. Un jau pašā sākumā sapratu, ka “Akropole” jāveido tāda kā kopiena, kur mums visiem ir vienādi mērķi, vērtības, lai savstarpējā sinerģija būtu pozitīva. Un tā ir ikdienas komunikācija ar šiem cilvēkiem, darbību saskaņošana, sekošana līdzi nomnieku ikdienas darbam, klientu vajadzību izvērtēšana un tā tālāk. Protams, ir arī daudzas citas rūpes un pienākumi.

Kā vērtē tirdzniecības centru ienākšanu Latvijā kopumā? Kā izskatāmies uz Eiropas fona?

Tirdzniecības centru ienākšana un attīstība vienmēr būs saistīta ar konkrētās valsts iedzīvotāju blīvumu un ekonomiskajiem rādītājiem. Mums nekad nebūs tādi centri kā lielajās Eiropas galvaspilsētās. Tāpat redzam, ka bija jāpaiet gadiem, kamēr Baltijā ienāca vairāki līdz tam nebijuši zīmoli. Runājot arī par “Akropoli”, varam teikt, ka mums ir daudzi unikāli veikali, kas nav citur Latvijā. Esam ieaicinājuši ienākšanai Latvijā, piemēram, “Van Graaf” veikalu, kas ir viens no vadošajiem multizīmolu modes mazumtirgotājiem. Un tas nav viegli, ieinteresēt ar Latvijas tirgu lielos zīmolus. Ne velti visbiežāk to ienākšana notiek, aptverot uzreiz visas trīs Baltijas valstis.

Pēc visa tā, kas piedzīvots pēdējā gada laikā saistībā ar pandēmiju, kādas ir tavas pārdomas, sajūtas, izejot cauri tirdzniecības centram?

Vislielākais prieks ir par apmeklētājiem. Kad redzu apmeklētāju rosību, tad ir laba sajūta. Ir prieks redzēt, ka cilvēki ir sailgojušies pēc fiziskas komunikācijas un iepirkšanās. Ļoti priecājos par nomniekiem, kuriem ir dota iespēja atsākt darbu. Viņiem tas ir pirmais elpas vilciens pēc tik ilga laika.  

Atgriežamies domās pagājušā gada martā, kad Latvijā apstiprināja pirmos Covid-19 saslimšanas gadījumus, kad sākās pirmās ziņas par ierobežojumiem.

Prāts līdz galam negribēja ticēt tam, kas notiek. Tajā brīdī likās, ka tie vairs nav nekādi joki, bet toreiz neviens neapzinājās, kas sekos un uz cik ilgu laiku pandēmija pie mums ir atnākusi. Jāteic gan, ka arī šobrīd īsti neapzināmies, kā vēl viss tālāk var attīstīties. Pirmajā pandēmijas vilnī bija doma, kā šo te “īso” aizliegumu termiņu pārdzīvot. Kā sagatavoties un kā tālāk strādāt, kad šis “īsais” termiņš būs beidzies. Toreiz īsti nevarējām iztēloties, ka turpmākā gada vai divu laikā dzīvosim tik ļoti viļņveidīgā un neprognozējamā situācijā. Mūsu galvās tas bija tiešām īss brīdis, kas jāpārvar. Pašlaik jau esam pieraduši, ka visu laiku mums ir jābūt gataviem pielāgoties. Vienu dienu ir viens plāns, bet nākamajā saprotam, ka jārīkojas būs pavisam citādi.

Mums nekad nebūs tādi centri kā lielajās Eiropas galvaspilsētās. Tāpat redzam, ka bija jāpaiet gadiem, kamēr Baltijā ienāca vairāki līdz tam nebijuši zīmoli. Runājot arī par “Akropoli”, varam teikt, ka mums ir daudzi unikāli veikali, kas nav citur Latvijā. Esam ieaicinājuši ienākšanai Latvijā, piemēram, “Van Graaf” veikalu, kas ir viens no vadošajiem multizīmolu modes mazumtirgotājiem.

Kā aizritēja pagājušā gada vasara tirdzniecībā? Strādāt visai mierīgi tika ļauts līdz rudenim.

Jā, pavasarī bija jāievēro distancēšanās, pieradām pie masku valkāšanas, turklāt bija posms, kad tirdzniecības centri strādāja tikai darba dienās. Nedēļas nogalēs bijām slēgti, lai neveicinātu cilvēku pulcēšanos. Jāsaka, ka arī sabiedrība bija ļoti piesardzīga. Daudz bailīgāk uztvēra notiekošo. Salīdzinot pircēju plūsmu, kas nāca uz tirdzniecības centru pagājušā gada aprīlī un pašreiz, redzam, ka cilvēki kļuvuši daudz drošāki. Tālāk jau pagājušā gada maijā tirdzniecības centri atsāka darbu ar pilnu elpu un tā nostrādājām visu vasaru un rudens sākumu. Saslimstības rādītāji valstī bija zemi, cilvēki bija nomierinājušies. Ja salīdzina apmeklētāju pieplūdumu pagājušā gada vasarā pēc pirmā pandēmijas viļņa un vēl gadu iepriekš, kad  Covid-19 vēl sapņos nerādījās, dati pērn bija ļoti labi.

Un tad pienāca pagājušā gada oktobris, kad sāka atkal izziņot dažādus ierobežojumus ēdinātājiem un tirgotājiem.

Jā, ierobežojumi pirmos skāra tieši ēdinātājus, sporta klubus, kino un bērnu izklaides laukumus. Tālāk jau nāca 18. decembris, kad tirdzniecības veikali tik slēgti darbībai pavisam. Cilvēki vēl steidza iepirkt pēdējās Ziemassvētku dāvana, bet noteikti vēlos sacīt, ka cilvēku apmeklējumi nebija haotiski. Apmeklētāji ievēroja noteiktās prasības.

Un tad nāca līdz šim lielākais trieciens nozarei, paziņojot, ka tirdzniecības centri, veikali tiek slēgti, izņemot pārtikas veikalus un vēl atsevišķus tirgotājus. Un atkal jāsaka – negribējās toreiz ticēt, ka tas būs ilgi. Noteikti nedomājām, ka līdz pilnīgai tirdzniecības centru atvēršanai būs jāgaida teju pilni septiņi mēneši.

Patiešām bija jāiemācās būt pacietīgiem un pielāgoties situācijai. Un tad nāca šī gada pavasaris ar ziņām, ka iespējama ir āra tirdzniecība. Tālāk jau bija ļauts strādāt tiem veikaliem, kuriem ir atsevišķas ieejas. Kā ar šo tikāt galā?

Teikšu godīgi, nevienā brīdī neatļāvos domāt, ka pieņemtie lēmumi ir slikti un ka tālāk neizdzīvosim. Drīzāk visus jaunos ierobežojumus vai valdības lēmumus uzreiz skaidri centos tālāk nodot “Akropole” nomniekiem. Man bija svarīgi, lai viņi jūt, ka visi esam vienādā situācijā. Protams, bija jāizstrādā dažādi regulējumi un sistēma, kā tirdzniecības centrs strādās. Paldies mūsu apsardzes kompānijai SIA “Eurocash1” par sadarbību un pašaizliedzīgo darbu. Jo būtiski bija izstrādāt ne tikai dažādus regulējumus, bet saprast, kā to tālāk kontrolēsim. Jo šī kontroles funkcija tika prasīta no mums kā no tirdzniecības centriem. Turklāt, ja varu teikt, ka skaidrojošais darbs ar nomniekiem nebija sarežģīts, tad skaidrojošais darbs ar apmeklētājiem ir pavisam kaut kas cits. Ir skaidrs, ka cilvēki bija  apmulsuši, nereti dusmīgi un bieži vien pār mūsu galvām bira pārmetumu jūra.

Runājot par vēl neseniem notikumiem, kad tika atļauts strādāt veikaliem ar atsevišķajām ieejām, mums izdevās atvērt 12 no 170 dažādām tirdzniecības un pakalpojuma vietām. Kvadrātmetros tie bija apmēram 30 procenti, no kopējā skaita, kas bija diezgan efektīvi mūsu gadījumā. Bet šis periods nebija ilgs, kad jau tika paziņots, ka visi veikali varēs atvērties.

Šobrīd varam sacīt, ka mainījušies arī cilvēku iepirkšanās paradumi. Esam iemācījušies lietot un neaizmirst mājās sejas aizsargmaskas, ievērot distanci, arī nodezinficēt rokas nepieciešamības gadījumā.

Jā, noteikti. Turklāt man ir labs piemērs. Jau pašā sākumā, kad tika noteikts, ka sejas maskas ir obligātas valkāšanai tirdzniecības centrā, tās bez maksas dalījām visiem apmeklētājiem, kuriem tās kādu iemeslu dēļ nebija līdzi. Protams, šo skaitu kontrolējām un varu sacīt, ka sākumā bija lielāks apjoms ar šīm izdalītajām maskām nekā tagad. Tagad tie ir reti gadījumi, kad mums sejas maskas jāizsniedz un arī biežāk tādēļ, ka tā atrodas nevis kabatā, bet aizmirsusies automašīnā.

Kā tad šī izklaides puse tirdzniecības centros attīstīsies nākotnē? Iespējams, patiešām patērētāju interesēs būs tikai konkrētās preces iegāde pēc iespējas īsākā laikā, nevis maltītes ieturēšana, izklaide vai citas tirdzniecības centru piedāvātās iespējas?

Domāju, ka tirdzniecības centri noteikti mainīsies, bet, iespējams, pavisam citādāk. Šobrīd mūsu gadījumā ir pavisam loģiski, ka “Akropolē” atrodas arī Biznesa centrs, kas ir atsevišķā ēkas daļā, kurā birojus nomā dažādi uzņēmumi. Iespējams, kādreiz tirdzniecības centri būs cieši saistīti ar dzīvojamo platību. Pieļauju, ka kādreiz cilvēki pat dzīvos tirdzniecības centru ēkās, kas būs ātrs un ērts veids, lai viss būtu vienuviet. Jo skaidrs, ka mums arvien vairāk trūks laiks.

Un tad pienāca šī gada jūnijs, kad tika atļauts atvērties visiem tirdzniecības centriem. Tā bija patiešām ilgi gaidīta diena gan tirgotājiem, gan pircējiem.

Jā, pienāca …. Tajā brīdī satraukumam nebija ne laika, ne vietas. Tas bija neaprakstāms prieks. Bija vēlme uzreiz visu izplānot, ko un kā darīsim. Jo tirdzniecības centrs kā ēka bija nedaudz iegājusi pusguļošā režīmā ar dažādām sistēmām, apkalpojošo specifikāciju, nemaz nerunājot par nomniekiem. Līdz ar to tas patiešām bija prieks un vēlme ķerties klāt pie darbiem, lai apmeklētājiem atvērtos pilnā spožumā. Prieks arī par nomniekiem, kuri ievēro spēkā esošās epidemioloģiskās prasības. Katrs uzskaita pircēju skaitu, turklāt dažādos kreatīvos veidos – kāds dod speciālas iepirkuma kartes, citi dāvanu maisiņus, bet apavu veikali katram ienākošajam dod apavu pielaikošanas lāpstiņas. Nomnieki novērtē iespēju strādāt un katrs cenšas darīt to pēc labākās sirdsapziņas.

Kā attīstīsies e-tirdzniecība? Vai tai saskati nākotni?

Domāju, ka noteikti attīstīsies. Šis laiks mācīja iepirkties interneta vidē. Protams, ne vienmēr iegādātā prece atbilda izmēram un to nācās sūtīt atpakaļ. Taču patiešām  domāju, ka e-tirdzniecība ies roku rokā ar fizisku iepirkšanos. Jo šīs abas lietas viena bez otras neiztiks, drīzāk jautājums, kā tās harmoniski attīstīsies kopā.

Vai šajā grūtajā laikā, tavuprāt, nozare tika sadzirdēta? Vai bija pietiekams atbalsts no valsts?

Nozari uzklausīja, bet, protams, vienmēr varam gribēt vairāk. Es domāju, ka šis bija laiks, kad bija nepieciešama skaidra informācija. Valstij un tālāk arī mums bija jāiegulda liels skaidrojošais darbs, lai mazinātu cilvēku neizpratni, bailes, nedrošību un citas emocijas, ar kurām šajā laikā saskārāmies. Turklāt teikšu godīgi, esmu bijusi ļoti saprotoša šajā jautājumā un domājusi daudz par to, kā izdarīt labāk, vairāk un atbilstoši noteiktajam. Šis laiks manā dzīvē nav bijis baiļu vai dusmu pilns. Pilnīgi noteikti tas tā nav.

Domāju, ka tirdzniecības centri nākotnē apvienos arvien vairāk un dažādas tirgotāju nozares. Tas nebūs tikai apģērbs, būvmateriāli vai sadzīves preces atsevišķos centros, bet visdrīzāk tas viss būs vienuviet.

Kā raugies uz rudens, ziemas sezonu? Kādiem jauniem izaicinājumiem esat gatavi?

Es domāju, ka mums ir jāpielāgojas un jābūt gataviem jaunajiem spēles noteikumiem. Par prioritāti nākamajos gados kļūs droša iepirkšanās, kam patiesībā jau esam gatavi. Jau 2020. gada vidū bijām izstrādājuši savu “Drošas iepirkšanās konceptu”, kurš bija vēl plašāk papildināts, nekā valdības prasības. Mums eskalatori tirdzniecības centrā ir aprīkoti ar UVS  staru automātisko apstrādi, kas nozīmē, ka pie rokturiem var turēties droši. Tāpat šobrīd runāja par gaisa kvalitātes mērījumiem tirdzniecības centros, bet šī sistēma jau iestrādāta mums ir kopš ēkas celšanas brīža un regulāri vienmēr esam veikuši gaisa mērījumu kvalitāti, kas pat ir ļoti labs. Šobrīd arī telpu, visu virsmu uzkopšana kopš aprīļa notiek ar speciālu līdzekli “SAO”, kas ir ne tikai drošs kā dezinfektors, bet arī novērš jebkādas alerģiskas izpausmes, nerunājot par baciļiem vai vīrusiem. Padomā ir arī energoefektivitātes jautājumi, tā kā noteikti turpināsim darboties šajā virzienā.

Esat arī viens no tiem tirdzniecības centriem valstī, kuros var veikt vakcināciju pret Covid-19. Kā nāca šis lēmums?

Tas bija pašsaprotami. Uzskatu, ka vakcinēties vai nē ir katra paša cilvēka ziņā, bet mēs noteikti saviem apmeklētājiem esam gatavi šādu iespēju uz vietas sniegt. Šo procesu organizē Nacionālais veselības dienests kopā ar “Veselības centrs 4”, bet mēs viennozīmīgi to esam gatavi atbalstīt.

Kādu saskati nozares un tirdzniecības centru nākotni Latvijā?

Domāju, ka tirdzniecības centri nākotnē apvienos arvien vairāk un dažādas tirgotāju nozares. Tas nebūs tikai apģērbs, būvmateriāli vai sadzīves preces atsevišķos centros, bet visdrīzāk tas viss būs vienuviet.  Attīstīsies e-tirdzniecība un domāju, ka tas arī nodrošinās šo daudzpakalpojumu pieejamību klientam. Iespējams, tirdzniecības centros bez kino un sporta piedāvājuma ienāks arī kultūras nozare. Nākotnē tas varētu attīstīties. Uzskatu, ka arī manā darbā bez radošuma neiztikt. Tas ir arī veids, kā saskatīt jaunas iespējas. Tad to visu realizēt, kas nenoliedzami vainagojas ar milzīgu gandarījumu.

Tev ir milzīga pieredze mārketingā. Kāds ir pareizākais ceļš līdz klientam šodien?

Nenoliedzami viss attīstās un virzās digitalizācijas jomā. Sociālie mediji ar katru gadu paliek arvien spēcīgāki. Mārketinga valodas tonis un veids pavisam noteikti mainās un mainīsies, jo sociālo mediju vidē ir pavisam citi patērētāji. Arī publika, ko uzrunājam ir cita. Vairs nedarbojas tas, ko darījām un kā uzrunājām pircējus Latvijā pirms desmit gadiem, kaut vai atceroties televīzijas reklāmu laiku.

Ko novēli nozarei atsākot darbību?

Iespējas. Spēju tās saskatīt un realizēties. Nebaidīties mainīties, ja tas nepieciešams. Lai arī caur grūtībām tās saskatām un saprotam, kā tās realizēt. Un tas ir veiksmes faktors.

Autore: Liene Lote Čemme