Ar 7.aprīli Latvijā notika virkne pārmaiņu. Šī diena ir nozīmīga vēsturē, daudz sakarību ar izmaiņām tirdzniecībā valstī.
Prieks par tiem kolēģiem, kam atļāva atkal strādāt. Tas par godu Pasaules Veselības organizācijas dzimšanas dienai. Tātad varēs strādāt visi veikali, izņemot tos, kuri ir lielajos tirdzniecības centros (virs 7000m2) un kuri nav pārtikas, kosmētikas, dzīvnieku, optikas, grāmatu, preses vai ziedu veikali vai aptiekas. Protams, papildus jāpaskaidro, ka lielie veikali virs 7000m2, kuros nav vairāk par 4 nomniekiem, un nomnieki tajos strādās. Piemēram, “IKEA”, “Cenu klubs”. “Senukai”, “JYSK” un citi lielie veikali.
Savukārt, par godu 190 gadiem kopš Džons Valkers pārdeva pirmo sērkociņu kastīti, aizliegta tabakas tirdzniecība tirdzniecības centros. Tā kā tabakas tirdzniecība Latvijā aizliegta arī internetā, tad šis produkta pieejamība kādu laiku būs ierobežota, kas nozīmē nelegālā tirgus pieaugumu, pārrobežu tirdzniecības uzplaukumu šai produktu grupā un akcīzes nodokļu ieņēmumu kritumu veselības nozares interesēs.
Atveroties veikaliem ārpus tirdzniecības centriem, slēdzas lielākā daļa veikalu tirdzniecības centros. Tā kā 7.aprīlis ir arī interneta funkcionēšanas simbolisks sākuma datums, tad tam par godu aizliegta preču izsniegšana attālinātā tirdzniecībā nepārtikas veikalos “aizliegtajos” tirdzniecības centros.
Nav saprotams, kāpēc represēto grupā iekļuvuši veikali ar precēm bērniem, par kuru atvēršanu nobalsojuši sociālos tīklos jau vairāk kā 10 tūkstoši pircēju. Iepirkumu centri ir ērta vieta, kur ģimenes ar bērniem var piebraukt ar auto un noparkot to bezmaksas. No auto droši un ērti var aiziet līdz veikalam ar bērnu uz rokām, pie rokas vai ratos. Iespējams, ka valdības ekspertu vidū trūkst speciālista ar tirdzniecības izpratni vai lasījušu šīs dienas jubilāra, Nobeļa prēmijas laureāta, Leonīda Kantoroviča darbu “Optimāli lēmumi ekonomikā”.
Mazie tirgotāji gaida atbildi uz lēmumu, kas grauj viņu uzņēmējdarbību – kāpēc noteikti “nesamērīgi un kaitnieciski tirdzniecībai 25m2”?. Tajā pat laikā kabinetos, kur uzturas visu dienu, prasība ir 15m2, nerunājot par sabiedriskā transporta 0,5m2. Atgādināsim, ka epidemioloģiskās drošības minimālā telpa ir 4m2. Ievērojot distancēšanās prasības, Eiropas Savienības un citās attīstītās valstīs ir noteikti minimālie standarti mazam veikalam – 10m2, lielākam – 15m2, atsevišķos gadījumos paaugstinātas bīstamības apstākļos - 20 (zinu gadījumus, piemēram, Portugālē totālās pārvietošanās slēgšanas periodā). Latvijā tas noved līdz totālam absurdam. Tā piemēram, Purvciema tirgus gaļas veikalā, kuram ir divas daļas (neatdalītas ar starpsienu), 75 m2 drīkst uzturēties tikai 2 cilvēki – pa 1 katrā veikalā. Tātad vairāk kā 3/4 pārdošanas laika mazajā veikalā tiek tērēts pilnīgi nelietderīgi – iepriekšējam pircējam jāiziet no veikala, nākošam jāieiet, jāapskata piedāvājums vitrīnā un tā tālāk.
Diemžēl, šis lēmums, ko izstrādāja LTRK vadībā un apstiprināja Ekonomikas ministrijas, iznīcina mazos tirgotājus. Ekonomikas ministrija pirms svētkiem atteica arī virzīt valdībā atbalsta palielināšanu mazajiem uzņēmējiem. LTA jau 17.martā piedāvāja noteikt minimālo pabalsta summu nelielajiem veikaliem, kuru darba algas fonds (no kura rēķina pabalstu 60% apmērā) ir būtiski mazāks par slēgtā vai ierobežotas darbības veikala uzturēšanas izmaksām (telpu noma, komunālie maksājumi un tiem līdzīgi tēriņi). Vienojoties ar Finanšu ministriju, atbalsta pieteikums tiks skatīts tieši Vadības grupā COVID radīto ekonomisko seku novēršanai. Ja sniegts atbalsts 49 miljonu apmērā lielajiem ārvalstu investoriem tirdzniecības centru izveidē valstī, tad jāatrod arī daudz mazākas summas vietējo mazo investoru nozarē atbalstam.
Latvijas Tirgotāju asociācija aicina pircējus izmantot jaunās iepirkšanās iespējas, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības un tirgotāju norādes, kā arī arī turpmāk atbalstīt drošas tirdzniecības, ēdināšanas un pakalpojumu sniegšanas atļaušanu.