Numuru arhīvs

< 2014
Janvāris/Februāris  
Marts/Aprīlis  
 



Latvijas Tirgotājs
Saturs | Arhīvs | Reklāma | Kontakti | Aktualitātes ES | Par mums raksta
Investori meklē pievilcīgus nekustamos īpašumus Baltijas reģionā
Interese par Baltijas valstu nekustamo īpašumu palielinās reizē ar straujo reģiona ekonomikas pieaugumu. Sevišķi aktīvi kļūst Tallinas, Rīgas un Viļņas biroju telpu tirgi. Tā ziņo nekustamā īpašuma konsultantu kompānija “Newsec” savā 2006. gada rudens ziņojumā “Nordic Report”. “Pieprasījums pārspēj piedāvājumu,” saka Olevs Maks no “Newsec” Tallinas biroja. “Apmēram 25 starptautiski fondi pašlaik Baltijas reģionā meklē investīciju iespējas.”
Arī Rīgai sava galerija – tirdzniecības centrs
Tirdzniecības centri – galerijas ir pierasta parādība Eiropas lielajās pilsētās. Nesen arī Rīga tikusi pie pirmā tirdzniecības centra, kura daļa ir arī iela zem stikla pārseguma. Lai arī pēc atklāšanas labiekārtošanas darbi vēl turpinās, tomēr 31. augustā Vecrīgā tika atklāts tirdzniecības centrs – “Galerija Centrs”. Tās rekonstrukcijā, kas ilga astoņus mēnešus, “Linstow Center Management” ieguldījis 31,5 miljonus eiro.
Olainē atvērts zemo cenu veikals “Leader Price”

Bezdarbniekus grib apmācīt darba vietās
Lai risinātu darbaspēka trūkumu daudzās tautsaimniecības nozarēs, Labklājības ministrija (LM) norāda, ka gan valsts institūcijām, gan pašiem darba devējiem jāveic kompleksi pasākumi bezdarbnieku iesaistīšanai darba tirgū.

Mazāk dokumentu viesstrādniekiem
LM ierosinās vienkāršot darba atļauju izsniegšanas sistēmu, samazinot darba izsaukuma apstiprināšanai nepieciešamo dokumentu skaitu. Piemēram, darba devējam NVA nākotnē nebūs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsniegta izziņa par nodokļu parādiem.
Rūpīgāk uzraudzīs tirgu
Konkurences padome (KP) nākusi klajā ar paziņojumu par savas darbības galveno mērķi – veicināt situāciju, kurā tirgus strādā patērētāju interesēs un pastāv spēcīga konkurence starp godīgi strādājošiem uzņēmumiem.
Jelgavnieki izvēlas labākos
Jelgavnieki konkursam Latvijas labākais tirgotājs 2006 jau izvirzījuši sava konkursa Jelgavas labākais veikalnieks un krodzinieks uzvarētājus. Jelgavas ražotāju un tirgotāju asociācijas lietvede Ligita Vitovska LT sacīja, ka atsaucība šim konkursam bijusi liela.
Ir vajadzīga godīgas konkurences rokasgrāmata
Konkurences padome iecerējusi nopietni pārlūkot tirgu, raugoties, vai netiek pārkāpti godīgas konkurences principi, un iecerētie grozījumi Konkurences likumā Ministru kabineta komitejā jau akceptēti. Konkurences padomes priekšsēdētājai Ievai Jaunzemei vaicājām par to, kā viņa vērtē notiekošo tirdzniecības jomā un ko uzņēmējiem varētu nozīmēt izmaiņas likumā.
Kā izvairīties no antidempinga uzrēķina?
Kopš Latvija iestājusies Eiropas Savienībā, vietējiem preču importētājiem un tirgotājiem arvien vairāk uzmanības jāpievērš antidempinga pasākumiem (papildu ievedmuita), ar kuriem Eiropas ražotāji mēģina aizsargāt savas intereses pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis. Latvijas mājsaimniecības un dārza preču mazumtirgotājs “JYSK”, reiz uz savas ādas izbaudījis antidempinga uzrēķinu, tagad ļoti jutīgi reaģē uz Eiropas kabinetos notiekošajiem procesiem.
Antidempinga pasākumi var pārsteigt nesagatavotu
“JYSK” gadījumā būtu jānoskaidro, kādēļ izveidojās papildu uzrēķins. Apzinot iemeslus, komersantiem ir pieejami daudzi un dažādi veidi, kā no antidempinga maksājumiem izvairīties.
Atvaļinājumu laiks Darba likuma gaismā
Pagājusi vasara, kas lielai daļai cilvēku ir atvaļinājumu laiks. Uzkrājušies iespaidi ne tikai par to, kā kurš izmantojis atvaļinājumu, bet arī no juridiskā viedokļa par visbiežāk sastopamiem strīdiem starp darba devējiem un daba ņēmējiem saistībā ar atvaļinājumiem. Strīdi rodas ne tik daudz no kādiem ļauniem nolūkiem, bet tajos gadījumos, kad abas puses, lasot Darba likumu, uzreiz nespēj atrast un piemērot dzīvē vajadzīgo noregulējumu.
Vai svari veikalā ir verificēti?
Pēc pašlaik spēkā esošajiem noteikumiem, tirdzniecības uzņēmumos svari jāpārbauda, precīzāk, jāverificē reizi gadā, koka un metāla metri un lineāli – reizi gadā, metāla mērglāzes reizi divos gados, stikla mērglāzes – reizi pēc izgatavošanas, stikla termometri – reizi divos gados vai reizi četros gados atkarībā no iedaļas vērtības. Verificēšanu veic vairākas iestādes kapitālsabiedrību statusā, kuras savukārt ir pārbaudītas (akreditētas) Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā. Nozīmīgākā ir SIA “Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs” Rīgā, K. Valdemāra ielā 157, taču tās ir atrodamas arī lielākajos reģionālajos centros.
Nākamajā gadā mainīsies nekustamā īpašuma nodoklis
Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde informē, ka ar 20.10.2005. grozījumiem likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” tika ievērojami izmainīta nekustamā īpašuma nodokļa par ēkām un būvēm aprēķināšanas kārtība. Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju informētību par šiem jautājumiem un izvairītos no pārpratumiem un citām nevēlamām situācijām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju un nodokļu administrācijas saskarsmē, vēlamies norādīt uz būtiskajām izmaiņām, kas tiks ieviestas no 2007. gada 1. janvāra.

Apsardzes pakalpojumu uzņēmumiem jābūt pamanāmiem
Ikdienā mēs saskaramies ar plašu reklāmu klāstu ne tikai televīzijā, presē vai radio, bet arī ārpus mājas – uz ielām, māju sienām, autobusu pieturās un citur. Lai reklāma būtu pamanāma, tai jābūt pietiekami saistošai, vizuāli interesantai, ar oriģinālu pieeju un savu unikālo ideju. Šajā gadījumā var pieminēt nesenā pagātnē apsardzes firmas “Grifs AG” darba piedāvājumu, kas bija veiksmīgs reklāmas un sabiedrisko attiecību gājiens, lai piesaistītu ne tikai konkrētos darba ņēmējus, bet arī vispārīgu sabiedrības uzmanību, veidojot neviltotu auditorijas interesi.
Alkoholiskie kokteiļi – zīmola popularizēšana vai pastāvīgs brends?
Kā zināms, alkoholu saturošie dzērieni ir produkts, kuru reklāma ir aizliegta televīzijā un radio, tādā veidā mudinot ražotājus pievērsties citiem informācijas nesējiem. Piemēram, vides reklāma un prese ir tradicionāls veids, kā veiksmīgi un pietiekami efektīgi pievērst nepieciešamo auditorijas uzmanību alkoholu saturošajiem dzērieniem. Jāpiebilst, ka uz alu un vīnu televīzijas un radio aizliegumu neattiecas.
Uz āķiem un drošībā…
Mūsdienu pircējam, pateicoties plašajam piedāvāto preču sortimentam veikalos, ir patiesi lielas izvēles iespējas, domājot par kāda konkrēta produkta iegādi jebkurā preču grupā. Bez atšķirībām kvalitātē, funkcionālajās īpašībās un izskatā tie savā starpā atšķiras ar cenu. Ikvienā no preču grupām atrodami tā sauktie dārgie eksemplāri, kas pircēju prātos saistās ar augstāku kvalitāti, labi atpazīstamu zīmolu un tamlīdzīgi, turpretim tirgotājiem tie savas ekskluzivitātes dēļ nereti sagādā ne mazums rūpju. Kāpēc? Tāpēc ka šo dārgo produktu tirdzniecība prasa īpašu uzmanību un rūpes. Gan ražotāji, gan mazumtirgotāji ir ieinteresēti pēc iespējas sekmīgāk tirgot šos produktus un pelnīt. Lai šo uzdevumu pildītu efektīvi, ir svarīgi apzināties divas galvenās problēmas, kas saistītas ar šo preču izvietojumu tirdzniecības vietās – vizuālais noformējums, ieskaitot produktu segmentāciju, un preču zādzības veikalā, kas diemžēl kļūst par aizvien pieaugošu problēmu, neraugoties uz drošības sistēmām, kas izvietotas pie izejām.
Alkoholiskie kokteiļi
Īsais kokteiļu vēstures kurss.
Drošības bizness Latvijā
Runājot par drošības biznesu, parasti domājam ne tikai apsargus, kas sargā naudu, mantu un informāciju, bet arī profesionāļus, kurus dēvē par miesassargiem. Tomēr šis drošības biznesa tirgus apskats būs par apsardzi, ar kuru iedzīvotāji saskaras katru dienu – un lielākoties tas notiek veikalos. Veikalu apmeklētāji ir pieraduši, ka apsardze uzmana garnadžus, gādā, lai netiktu bojāta tirdzniecības telpās esošā prece un manta, un neļauj izvērsties nekārtībām. Tādēļ pirmajā brīdō šķiet, ka apsargam jābūt pietiekami vērīgam, pieklājīgam un, protams, vajadzības gadījumā jāprot likt lietā savu fizisko spēku. Vai viss ir tik vienkārši?
Taupīt, klusēt, spēlēt golfu
“Aldi”. Stagnējošs apgrozījums, dilstoša peļņa, stingra konkurence – vācu atlaižu karalis cīnās visās frontēs. Pēc gadu desmitu panākumiem brāļiem Albrehtiem jāmaina saimniekošanas modelis.
Svari
MK 22.08.2006. “Noteikumi par metroloģiskajām prasībām automātiskajiem svariem” (nr. 674)
Pārtika
MK 22.08.2006. grozījums (nr. 693) MK 27.12.2002. noteikumos nr. 610 “Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm” un grozījums (nr. 692) MK 27.12.2002. noteikumos nr. 596 “Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas”
Grāmatvedība
MK 29.08.2006. grozījumi (nr. 706) MK 18.10.2005. “Noteikumos par obligāti piemērojamiem Latvijas grāmatvedības standartiem” (nr. 776)
Mēri
MK 22.08.2006. “Noteikumi par metroloģiskajām prasībām materiālajiem mēriem” (nr. 671)
Mērīšanas līdzekļi
MK 22.08.2006. “Noteikumi par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem” (nr. 673), MK 5.09.2006. noteikumi nr. 732 “Valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu saraksts”
“Blēžu” nodeva
MK 29.08.2006. “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fondā ieskaitāmās nodevas daļu 2007. gadā” (nr. 721)
Uzņēmuma ienākuma nodoklis
MK 4.07.2006. Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi (nr. 556)
Skolēnu brīvdienas
MK 1.08.2006. “Noteikumi par 2006./2007. mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku“ (nr. 621)
Mēs jautājam, politiķi atbild
Pirms vēlēšanām partijām, kuras pašlaik ir pārstāvētas 8. Saeimā un arī dažām ārpusparlamenta partijām uzdevām piecus jautājumus, kuri interesē mūsu lasītājus. Atbildes nesaņēmām no LPP/LC, jo saraksta līderi gribēja apspriesties un pārrunāt, bet tam bija vajadzīgs ilgāks laiks.
E vielas, pilnvērtīga pārtika un piens
Veselības ministrijas sagatavotie grozījumi normatīvajos aktos, lai veicinātu veselīgu uzturu, ierobežojot dažādu ēdienu un dzērienu tirdzniecību skolās, izraisīja daudzus jautājumus un neizpratni par to, vai tiešām ikdienā lietojam veselībai kaitīgus produktus – kā zināms, E vielas ir gandrīz visos produktos, kurus lietojam. Kuras tad ir tās “labās” un kuras ir “sliktās” E vielas? Kā skolās veicināt pilnvērtīga uztura lietošanu? Kāpēc tirgotājiem no savas kabatas jāpiemaksā Eiropas bezmaksas pienam, ko skolās piedāvā bērniem? Visbeidzot – vai pieaugušo sabiedrība nav pelnījusi reklāmas kampaņu par to, kas ir un kas nav veselīgs, bet skolasbērni – veselīgas dzīves mācību stundas?



 
 

Reklāma



Gastronoma

New Store Europe



Rīgas tulki

CHD kases aparāti