Eiropas Komisijas prioritātes – drošība, konkurētspēja un birokrātijas mazināšana

Valdis Dombrovskis, Eiropas komisārs ekonomikas un produktivitātes, kā arī īstenošanas un vienkāršošanas jomās

2024. gada 1. decembrī darbu uzsāka jaunais Eiropas Komisijas (EK) sastāvs. Kā galvenās prioritātes šajā mandātā līdz 2029. gadam ir izvirzītas Eiropas Savienības (ES) drošības stiprināšana un konkurētspējas veicināšana, kā arī birokrātijas mazināšana.

Drošība

Vispirms – drošība. Krievija jau ceturto gadu turpina savu brutālo pilna mēroga karu Ukrainā, un vienlaikus agresorvalsts atklāti draud arī ES valstīm. Savukārt mūsu stratēģiskā partnera ASV jaunā administrācija maina savu nostāju mums svarīgos ģeopolitiskajos jautājumos. Šajos apstākļos ir steidzami jāstiprina Latvijas un ES drošība visos tās aspektos.

Viens no galvenajiem uzdevumiem ir būtiski kāpināt investīcijas Eiropas aizsardzībā. EK nesen piedāvāja plānu, lai to panāktu. Pirmkārt, dalībvalstu ieguldījumiem drošībā tiks piemērota lielāka elastība ES fiskālajos noteikumos. Otrkārt, tiek piedāvāts izveidot fondu 150 miljardu eiro apmērā, lai finansētu kopīgus pārrobežu aizsardzības projektus. Treškārt, tiks piedāvātas plašākas iespējas aizsardzības tēriņiem izmantot ES fondu līdzekļus. Tāpat jāveicina privātās investīcijas militārajā industrijā. Tādējādi kopumā tuvākajos gados ES aizsardzības spēju stiprināšanai varētu piesaistīt papildu investīcijas 800 miljardu eiro apmērā.

Martā Eiropas Komisija publiskos arī stratēģiju, kā uzlabot Eiropas aizsardzības spējas. Un vienlaikus turpināsim sniegt finansiālu, militāru un humānu palīdzību Ukrainai un tās iedzīvotājiem, kā arī atbalstīsim Ukrainas iestāšanās procesu ES.

Konkurētspēja

Šajā ģeopolitisko konfliktu, strauju tehnoloģisko pārmaiņu un tirdzniecības spriedzes laikmetā Eiropas drošība ir atkarīga arī no mūsu ekonomiskajām pozīcijām.

Taču ES ekonomika virknē nozīmīgu rādītāju atpaliek no citiem. Piemēram, Eiropā jau vairākas desmitgades vērojams lēnāks produktivitātes pieaugums nekā tādās lielajās ekonomikās kā ASV un Ķīna. Tādēļ konkurētspējas uzlabošana ir izvirzīta kā EK prioritāte. Tas būs viens no maniem galvenajiem darba virzieniem kā par ekonomiku un produktivitāti atbildīgajam komisāram.

Konkrētāk, EK nesen apstiprināja Konkurētspējas kompasu – apjomīgu plānu, lai veicinātu izaugsmi turpmākajos piecos gados. Straujāk jāveicina inovācijas un to pārnese uz uzņēmumiem. Tas ietver moderno tehnoloģiju aktīvāku izmantošanu kā risinājumu produktivitātes paaugstināšanai. Gan ražošanā, gan pakalpojumu nozarē jāvirzās uz arvien augstākas pievienotās vērtības radīšanu. Tāpat jānovērš dažādas grūtības, kas kavē inovatīvu uzņēmumu izveidi, izaugsmi un to palikšanu Eiropā.

Svarīgi būs samazināt salīdzinoši augstās enerģijas cenas ES, kas negatīvi ietekmē mūsu uzņēmumu starptautisko konkurētspēju. Jāstiprina arī ekonomiskā drošība, dažādojot piegāžu ķēdes. Tādēļ ES turpinās darbu, lai vienotos par tirdzniecības nolīgumiem ar dažādām pasaules valstīm, kas pavērs jaunas eksporta iespējas arī Latvijas uzņēmumiem. Šeit jāpiemin jau nesen noslēgtie vai atjaunotie tirdzniecības nolīgumi ar Mercosur valstīm Dienvidamerikā un Meksiku.

ES Vienotais tirgus ir stūrakmens Eiropas ekonomikai, tomēr tajā joprojām ir pārāk daudz šķēršļu. Tādēļ EK izstrādās jaunu pasākumu kopumu, lai uzlabotu Vienotā tirgus darbību visās nozarēs. Tas atvieglos pārrobežu tirdzniecību Latvijas eksportējošajiem uzņēmumiem. Tāpat EK strādās, lai veicinātu darbinieku prasmju atbilstību darba tirgus prasībām, jo kvalificēta darbaspēka trūkums kavē uzņēmumu attīstību visā ES.

Svarīgi būs rast līdzekļus nepieciešamajām investīcijām. Tādēļ strādāsim, lai izveidotu Uzkrājumu un ieguldījumu savienību, kas attīstīs kapitāla tirgus ES un ļaus efektīvāk mobilizēt privātās investīcijas. Rezumējot, Konkurētspējas kompasā iekļautie pasākumi dažādos veidos radīs labvēlīgākus apstākļus uzņēmējiem.

Vienlaikus Latvijas tirgotājiem vēlos atgādināt par dažādajām ES iespējām un atbalsta mehānismiem, kas jau ir pieejamas. Piemēram, “Altum” kā Latvijas valsts finanšu institūcija īsteno vairākas ES līdzfinansētas programmas, lai palīdzētu uzņēmumiem saņemt izdevīgus aizdevumus un garantijas darbības paplašināšanai, aprīkojuma modernizācijai, kā arī citiem attīstības mērķiem. Savukārt Eiropas Biznesa atbalsta tīkls palīdz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) attīstīties vairāk nekā 60 pasaules valstīs. Šī platforma konsultē uzņēmumus par dažādiem jautājumiem un palīdz atrast sadarbības partnerus ārvalstīs.

Šogad Latvijas ekonomikā ieplūdīs apmēram pusotrs miljards eiro ES investīciju, bet kopumā Latvijai šajā ES daudzgadu budžetā no 2021. līdz 2027. gadam ir pieejami vairāk nekā 10 miljardi eiro. Šie līdzekļi ir jāizmanto maksimāli efektīvi. EK sadarbojas ar Latvijas institūcijām un turpinās sniegt nepieciešamo atbalstu, lai ES fondi tiktu ātri un kvalitatīvi apgūti.

Birokrātijas mazināšana

Kā ļoti svarīgu konkurētspējas un ekonomikas attīstības faktoru īpaši vēlos izcelt birokrātijas mazināšanu. Ieklausoties uzņēmēju kritikā, EK pirmo reizi administratīvā sloga mazināšanu ir izvirzījusi kā augstākā līmeņa prioritāti. Kā tas izpaudīsies?

Pie regulējumu pārskatīšanas un vienkāršošanas būs jāstrādā katram komisāram, bet es šo darbu koordinēšu. Administratīvo slogu kopumā plānojam samazināt par vismaz 25%. Savukārt MVU – kas, kā zināms, ietver gandrīz visus Latvijas uzņēmumus – par vismaz 35%. Tādējādi plānojam līdz 2029. gada beigām samazināt ikgadējās administratīvās izmaksas ES par 37,5 miljardiem eiro.

Ir jāizvērtē pēdējos gados pieņemto normatīvu kopums, īpaši attiecībā uz zaļo un digitālo pāreju. Jāatzīst, ka daļa no šiem normatīviem ir radījusi pārmērīgu administratīvo slogu un neparedzētas sekas, tādēļ vajadzīgas korekcijas. Tas nenozīmē atteikšanos no pamatmērķiem, piemēram, klimatneitralitātes, bet ir jānovērš nepamatotas prasības un arī pretrunas atsevišķos normatīvos. Līdzīgs ES “normatīvu pielāgošanas” process notika pēc globālās finanšu krīzes, kuras laikā tika izstrādāts plašs normatīvo aktu kopums banku un finanšu tirgus uzraudzībai.

Februāra beigās EK prezentēja pirmos konkrētos priekšlikumus administratīvā sloga samazināšanai. Atvieglojumi vairākos Eiropas zaļā kursa normatīvos, piemēram, par 80% samazinās uzņēmumu skaitu, kuriem jāiesniedz ilgtspējas pārskati, un padarīs ziņošanu krietni vienkāršāku. Savukārt mazāka birokrātija tādu ES fondu programmu kā “InvestEU” pārvaldībā samazinās izmaksas projektu ieviešanas partneriem un fondu saņēmējiem, īpaši MVU. Turklāt ES finanšu instrumentu efektīvāka pārvaldība veicinās publiskās un privātās investīcijas, palīdzot papildus mobilizēt līdz pat 50 miljardiem eiro.

Jau šie pirmie EK priekšlikumi būtiski samazinās administratīvo slogu, ļaujot ES uzņēmumiem ik gadu ietaupīt vismaz 6,3 miljardus eiro. Jau tuvākajos mēnešos sekos jauni priekšlikumi, piemēram, attiecībā uz administratīvā sloga samazināšanu lauksaimniekiem un digitālajā jomā.

Vienlaikus jānorāda, ka pārmērīga birokrātija rodas ne tikai ES, bet arī nacionālajā līmenī. Piemērojot ES direktīvas, dalībvalstis mēdz ieviest papildu prasības, kas nemaz nav nepieciešamas. Tādēļ mudinām arī dalībvalstis, tai skaitā Latviju, nopietni pievērsties šī jautājuma sakārtošanai.

Noslēgumā vēlos uzsvērt, ka efektīvai birokrātijas mazināšanai vajadzīga uzņēmēju, sociālo un citu partneru iesaiste. Tieši tie, kuri ievieš, piemēro un praktiski saskaras ar ES prasībām, var palīdzēt noteikt svarīgākās birokrātijas mazināšanas jomas un noformulēt konkrētas izmaiņas normatīvos, lai tos padarītu vieglāk ieviešamus. Tādēļ turpināsim aktīvu dialogu ar Latvijas uzņēmējiem, lai kopīgi samazinātu administratīvo slogu.

Mums visiem kopā jānosprauž jauns Latvijas un ES attīstības kurss – pēc iespējas mazāk birokrātijas, bet vairāk inovāciju, investīciju, darbavietu un izaugsmes.