“Nord Express” filmas stāsts: Cīņa ar netīrām vējdzirnavām
Novembra izskaņā pirmizrādi piedzīvoja dokumentālā filma “Nord Express”, ko producējis režisors Kārlis Lesiņš. Kino centrs vēsta, ka filma ir vairāku gadu garumā veidots dokumentāls detektīvs, par 870 kilometrus garās ātrgaitas dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” būvniecību no 2018. līdz 2024. gadam.
Filmas pirmizrādei bija izvēlēta simboliska vieta Dzelzceļa muzejā, veidojot atsauci uz filmas nosaukumu Nord Express – vēsturisko pirmskara dzelzceļa līniju, kas vēl līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā savienoja Rīgu ar Eiropas metropolēm. Filmas pirmizrādē piedalījās Latvijas kinoindustrijas pārstāvji, Saeimas deputāti un dažādos laikos Rail Baltica projektā iesaistītie. Filmas režisors pirmizrādē norādīja – sākot veidot filmu, nemaz nevarēja iedomāties, ka iecere no laikmeta dokumentācijas izvērtīsies par detektīvu, kas savu aktualitāti iemanto katru dienu no jauna.
Filmas producents Gints Grūbe: “Mūsu vairāk nekā 20 gadu filmu veidošanas pieredzē, šis ir bijis pirmais gadījums, kad pirms pirmizrādes, filma bijusi jāparāda Ministru kabinetam. Filmu sākām veidot jau pirms 5 gadiem, ar nostalģisku vīziju, ka nākamajā gadā, pirmā Dzelzceļa stacija Rail Baltic jau būs atvērta un mēs brauksim uz Berlīni, bet mēs zinām, kas notika… esam neziņā par to, kas notiks tālāk. “
Filmas producente Elīna Gediņa-Ducena: “Mūsu doma bija izveidot filmu, parādot, kā top milzīgs infrastruktūras objekts, kas ir šī gadsimta lielākais projekts. Ideja radās jau 2017. gadā, lai dokumentētu projekta gaitas. Sākām filmēt 2018. gadā un pēdējo kadru filmai uzfilmējām šī gada jūnijā. Šo 7 gadu laikā, kopš sākām filmēt filmu, ir ļoti mainījusies pasaule un mūsu pašu uztvere, kā arī mainījušies varoņi. Un jāsaka, ka 2017. gadā vārds Rail Baltica nebija tik plaši pazīstams katrā mājsaimniecībā, kā šobrīd. Mēs sākām veidot filmu, kad projekts vēl tikai bija uz papīra. “
Filmas režisors Kārlis Lesiņš kopā ar žurnālisti Inesi Braži uzsāka kinematogrāfisku izmeklēšanu vēl 2019. gadā ar šķietami vienkāršu jautājumu – noskaidrot, kāpēc Rail Baltica dzelzceļa līnijas projekta attīstība ievērojami atpaliek no grafika un izmaksas krietni pārsniedz plānoto budžetu –, bet pamazām izpētē nonāca līdz jautājumam – vai Rail Baltica tiks uzbūvēta?
Filmā režisors veic intervijas un dodas pie dažādiem intervējamiem savā oranžajā 70. gadu “Opel Kadett” automašīnā, kas atveidots kā filmas varonis, kas vēlas uzzināt taisnību un komunicēt ar visām projektā iesaistītajām pusēm – arī iedzīvotājiem, kuru zemes gabalos paredzēts veidot Rail Baltica projektu, bet nevienā brīdi paši projekta rīkotāji nav komunicējuši, pabrīdinājuši, kad tad tiks uzsākti būvdarbi. Skaidrs, ka neziņa ir no visām iesaistītajām pusēm, bet kas pie tā vainīgs? Aizkavēšanās notikusi vairāku iemeslu dēļ, bet viena no galvenajām problēmām, kas atveidota filmā – komunikācijas trūkums.
Ceļojot cauri visām iesaistītajām valstīm, režisors filmā tiekas ar amatpersonām, projektētājiem, būvniekiem, uzņēmējiem, militārpersonām un cilvēkiem, kuru īpašumus nākotnē varētu šķērsot Rail Baltica vilcieni. Daži uzskata, ka pie aizkavēšanās vainīgs resursu trūkums, straujo cenu pieauguma dēļ, bet citi uzskata, ka kādam tas varētu būt izdevīgi, ka dzelzceļa projekts aizkavējas.
Nespēja vienoties, dusmu samilzums, projekta vadītāju biežā rotācija un daudzas citas problēmas, ko var raksturot kā “cīņu ar netīrām vējdzirnavām” – tā kāds no filmas varoņiem nosauc Rail Baltica projekta gaitu.
Filma veidota kā starptautiska Latvijas, Vācijas, Polijas un Igaunijas kopprodukcija (sadarbība starp 4 valstīm), tās tapšanu atbalstījis Nacionālais Kino centrs, Polijas Kino centrs, Igaunijas kino centrs, Vācijas televīzijas kanāli ARTE/MDR un Latvijas televīzija.
