Kāda ir degvielas nozares nākotne?

Uz ko jāorientējas uzņēmējiem, attīstoties un strādājot degvielas nozarē? Par alternatīvajiem degvielas veidiem, tirgus situāciju Latvijā un nākotnes prognozēm salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, stāsta Jānis Vība, “Virši-A” (CEO) valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Helēna Rozalinska

Virši A pašlaik darbojas 3 segmentos – degvielas, veikala un enerģētikas segmentā. Kā Jums šogad veicas tirdzniecībā?

Par Degvielu

Kopējais degvielas tirgus 2023.g. joprojām bija zem 2019.g. līmeņa. Joprojām neesam atgriezušies atpakaļ ekonomikā, tajā degvielas patēriņā, kāds bija pirms Kovidlaika. Attiecīgi dēļ tā, ka litru daudzums nozarē ir salīdzinoši izaicinošs, jo viņš neaug, tad, protams, var novērot asu cīņu starp degvielas tirgotājiem privātpersonu segmentā. Kas, protams, klientiem ir labi – tādā veidā tiek mazināts uzcenojums degvielai un varam vērot dažādu akciju piedāvājumus. Šobrīd degvielas tirgus Latvijā aug tikai par 0,1… %, kas liecina par stagnāciju. Tajā pašā laikā, ja mēs runājam par mūsu uzņēmumu, tad mēs attīstāmies un palielinām staciju tīklu, tāpēc izaugsme pārdotajā degvielas apjomā ir būtiski augstāka nekā tirgū. Taču cīņa ir spraiga. 

 Par veikalu

Mazumtirdzniecības apjoms pēdējā ceturksnī (2024.g. pavasaris) precēm ir audzis par 0,3%, līdz ar to šī situācija arī šeit ir diezgan stagnējoša. Tas arī ir saistīts ar to, ka valstī ekonomika arī bijusi bez lielas izaugsmes aizvadītajā gadā. Un, protams, šokējošais, straujais inflācijas pieaugums, kas iepriekšējos divos gados pārsniedza 25%, kas ļoti negatīvi iespaidojis patērētāju pirktspēju.

Par Enerģētikas segmentu

Mēs jau 2 gadus piedāvājam elektrību biznesam, bet rudenī sākām arī elektrības produkta piedāvāšanu mājsaimniecībām. Esam apmierināti ar pirmajiem rezultātiem, jo arī šajā segmentā ir augsta konkurence no dažādiem tirgus spēlētājiem. Runājot par mērķiem, tad jāsaka, ka 2024.g. ir investīciju gads, jo šogad mēs ļoti aktīvi turpināsim un uzsāksim tirdzniecības vietu skaitu palielināšanu. Plānots atvērt 10 jaunas tirdzniecības vietas (dažas jau ir atvērtas), no kurām viena atrodas arī Lietuvā. Otrs mērķis: turpināsim mūsu biznesa modeļa tālāku diversifikāciju. Attīstīsim segmentus, kas nav tiešā veidā saistīti ar degvielu, lai mūsu “atkarību” no degvielas segmenta ilgtermiņā mazinātu.

Par alternatīvo degvielas veidu nākotni Latvijā

Šis jautājums jādala divās daļās, jo ir vieglo automašīnu segments un smago automašīnu segments. Vieglo automašīnu segmentā, tas ceļš, kas šobrīd ir uzņemts, turpināsies. Galvenais alternatīvais degvielas ceļš būs elektrība. Latvijā pašlaik ir ap 7000 elektromašīnas, tomēr tas joprojām sastāda tikai aptuveni 1% no kopējā automašīnu, transportlīdzekļu skaita Latvijā. Varbūt dinamika ir pozitīva, bet tirgus daļa joprojām ir ļoti, ļoti zema. Latvijā kopumā šobrīd ir vairāk kā 600 uzlādes punktu, kas procentuāli skaitās kā liels piesātinājums, attiecībā pret elektro auto skaitu. Tas, kas ir pozitīvi – Latvija atrodas pa vidu starp Igauniju un Lietuvu, tāpēc uzlādes pakalpojumu Latvijas klientiem piedāvā arī lietuviešu un igauņu uzņēmumi. Var teikt, ka šobrīd pamatīgs bizness šajā nišā, protams, nav, bet mēs apzināmies, ka tas ir ilgtermiņa projekts. Un saistībā ar to, ka mēs vienmēr skatāmies ilgtermiņā, tad aizvadītā gada laikā esam atvēruši jau 16 uzlādes vietas. Piedāvājam arī tādu uzlādes vietu, kur ir ļoti augsta jauda, un to reti kura elektromašīna var “uzņemt”, bet mēs tāpat to piedāvājam jau šobrīd. Esam attīstījuši šo projektu, jo pusi no finansējuma ieguvām no Eiropas. Optimistiskākās prognozes būtu, ka mēs Latvijā pēc 10 gadiem varētu sasniegt jau nevis 1%, bet 10% ar elektroauto no kopējā automašīnu skaita. Tas nav pilnīgi nereāli, tas var sanākt, ja mēs turpinām attīstīties. Sarežģītāks stāsts ir par smago automašīnu skaitu. Smagās automašīnas ir ar daudz lielāku svaru, tāpēc elektrotehnoloģijas neder. Elektro baterijas ir ļoti smagas, bet kravu auto svars ir ļoti svarīgs, jo savādāk tiek zaudēta kravu nesība, kā arī vienmēr ir jābūt kustībā. Elektrouzlāde ir salīdzinoši ilga un bieža priekš smagajiem auto, un tādējādi tiktu zaudēta konkurētspēja. Tāpēc elektrība smagajiem auto šobrīd netiek izskatīts kā variants, tikai tālākajā nākotnē.

Kā alternatīvu mēs redzam saspiesto dabasgāzi, un šobrīd esam vienīgais tirgotājs, kurš piedāvā šo degvielas veidu Latvijā (9 stacijas). Mēs tajā saskatām nākotni, jo kopumā dabasgāzes cena ir zemāka nekā fosilajiem degvielas standarta veidiem un otrs ir tas, ka tā ir ir mazāk kaitīga dabai, tai ir zemāks izmešu skaits nekā citām degvielas alternatīvām. Un klientu vidū šis produkts jau sāk palikt pieprasīts, it īpaši autobusu parkiem, loģistikas nozares un atkritumu pārvadāšanas uzņēmumiem. Loģisks turpinājums dabasgāzei būs biometāns, un dažus projektus jau gatavojam, par kuriem nevaru vēl atklāt informāciju. Principā zaļā dabasgāze, kuru var saražot tepat Latvijā no mūsu pieejamajiem atkritumiem, un biometāns, kuru var uzpildīt šajās pašās stacijās un var izmantot to pašu infrastruktūru, tātad nevajadzēs papildu investīcijas. Tās ir galvenās nākotnes alternatīvas smagajiem auto. Tāpēc mēs to šobrīd attīstam.

Tad vēl ir LNG jeb sašķidrinātās dabasgāzes produkts, kas arī tiek radīts no dabasgāzes, bet atdzesējot dabasgāzi līdz vairāk kā -160 grādiem, lai pārvērstu šķidrā veidā. Kāpēc tas tiek darīts? Lai varētu veikt lielākus attālumus, kas ir piemērots, piemēram, starpvalstu ceļojumiem, lieliem maršrutiem. Latvijā šis produkts vēl nav, bet citās Eiropas valstīs šis produkts jau tiek pieprasīts. Un tad ir vēl viens produkts – ūdeņradis. Te ir jāsaprot – lai saražotu ūdeņradi un pēc tam arī nodrošinātu uzpildi šim produktam, tas prasa ļoti apjomīgas investīcijas. Un, ja skatās uz Latviju, tad pašlaik mums nav ūdeņraža mašīnu un vajadzīgās infrastruktūras. No biznesa viedokļa investēt miljonus šādā infrastruktūrā, nezinot, vai un kad šīs automašīnas parādīsies, būtu diezgan riskanti. Un arī ārzemēs šī tehnoloģija tiek uzskatīta par visdārgāko, vismaz pagaidām. Un tad ir vēl viens degvielas veids – sintētiskā, bet arī šeit ir līdzīgs jautājums par augsto cenu un konkurētspēju.

Komentārs par likumdošanu

Latvijā aptuveni 1/3 kaitīgo izmešu rada transporta segments, un pašlaik tikai 3% degvielas tiek radīta no atjaunojamajiem resursiem. Līdz ar to, potenciāls, lai veicinātu un palielinātu atjaunojamo degvielas veidu īpatsvaru Latvijā, ir ļoti augsts. Šobrīd Latvijas likumdošana ir tāda, ka motivācijas gan mums, gan degvielas ražotājiem, tirgotājiem un uzņēmējiem, lietotājiem nav. Tas nav nodefinēts līdz galam, un zināmā mērā arī šeit ir stagnācija.

Bet tas, kas notiks likumdošanas jomā, jāatzīmē divas svarīgas lietas: Ja pēkšņi nenotiks izmaiņas, tad no 2025. gada Latvija pieņems tā saucamo transporta enerģijas likumu, kurš degvielas tirgotājiem nodefinēs ļoti konkrētas prasības. Piemēram, to, cik % pārdotajā degvielā jālieto atjaunojamie resursi, un arī nodefinēs mērķus – par cik jāsamazina SEG emisiju izmeši katram tirgotājam. Un tad ir 2 veidi – vai nu degvielas tirgotājs atrod veidu, kā samazināt izmešus, kā to risināt un otrs veids – tirgotājs saņem soda sankcijas. Tie degvielas tirgotāji, kas neizmantos šos te atjaunojamos degvielas produktus, tiem būs dārga izdzīvošana sodu dēļ. Tas ir Latvijas līmenī. Savukārt Eiropā ir tā saucamā emisiju tirdzniecības sistēma, kurā šobrīd nav iekļauts transporta segments. Un šobrīd tiek plānots, ka no 2027.g. emisiju tirdzniecība sistēmā nr.2. jeb atjaunotajā sistēmā tiks paredzēts, ka transporta segments tiek iekļauts. Tas nozīmēs, ka ikvienam degvielas tirgotājam pārdodot degvielas litru, kas ražo konkrētu emisiju, būs jāpērk kvotas par iespēju radīt emisijas. Un tas, visticamāk, nebūs lēti. Šobrīd jau ir izskanējuši minējumi, ka, iestājoties šajā sistēmā, degvielas cena var palielināties par 10-30 centiem litrā. Tāpēc jau tagad visiem uzņēmējiem jāsaprot, ka šo likumdošanas izmaiņu dēļ jau pēc apmēram 5-7 gadiem, fosilo degvielas veidu cenas, visticamāk, piedzīvos pieaugumu. Tāpēc, ja kāds vēlas mainīt autoparku, tad jāapdomā, vai mainīt uz standarta degvielas veidu vai tomēr padomāt par alternatīvajiem degvielas veidiem.

Par nodokļiem un nodevu sistēmu

Runājot par fosilajiem degvielas veidiem, tad jāsaka, ka mūsu degvielas nodokļi, nodevas pašlaik nav konkurētspējīgas ar Lietuvu vai Igauniju. Un te ir tāda nianse, ka pats galvenais produkts apjoma ziņā ir dīzeļdegviela, un akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai Baltijas līmenī ir līdzīgs, bet tas, ko daudzi nepamana un aizmirst, ka Latvijā ir valsts degvielas rezervju glabāšanas nodeva un šī nodeva, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, rada sadārdzinājumu par 8-9 centiem litrā. To varam nosaukt par “slēpto akcīzes nodevu”, ko varbūt nepamana uzreiz, bet tāda viņa ir. Tas ir liels izaicinājums uzņēmējiem, jo dēļ cenu pašizmaksas starpības Latvijai ir tiešām ļoti grūti konkurēt ar Latviju un Igauniju attiecībā uz tranzīta klientiem, caur mūsu valsti. Un sanāk, ka mēs neizmantojam ļoti loģisku iespēju iegūt papildu ieņēmumus budžetā no akcīzes nodokļiem. Un, protams, cieš arī Latvijas uzņēmumi, jo degviela ir nepieciešama un katra izmaksu komponente uzņēmējdarbībā ir ļoti svarīga.

Viss, kur mēs saskaramies ar jautājumu par alternatīvajiem degvielas veidiem, salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, Latvijai vēl joprojām nav konkrēta atbalsta plāna, piemēram, ka mēs varētu veidot kādu no alternatīvo degvielas veidu infrastruktūrām, saņemot papildu finansējumu, grantus no valsts. Jo tas mazina vēlmi attīstīt šīs jaunās infrastruktūras. Savukārt Lietuvā un Igaunijā šādi atbalsta mehānismi ir.

Par elektroautomašīnām

Te jau ir nedaudz labāka situācija. Ja nemaldos, valsts atbalsts jaunām elektroautomašīnām ir ap 4500 Eiro, piemēram, Lietuvā tas bija virs 2000 Eiro. Tāpēc “burkāns” no valsts puses tomēr tiek. Redzēsim, kā būs nākotnē. Visticamāk, šim segmentam zināms potenciāls turpinās saglabāties.

Par zaļo dzīvesveidu

“Zaļumu” jeb Zaļo dzīvesveidu veido ne tikai transporta veids, ar kuru mēs pārvietojamies, bet arī kopumā kā mēs rīkojamies ikdienā, ko darām ar atkritumiem un kādus produktus tērējam. Bet, ja runāt tieši par transportu, tad galvenie posmi ir 3:

1) Iedzīvotājs pārvietojas ar kājām vai velosipēdu;

2) Sabiedriskais transports;

3) Koplietošanas automašīnas vai privātās;

Lai iedzīvotājs mainītu paradumus, ir tikai 2 varianti – vai nu “burkāns”, vai “žagars”. Protams, ir jādomā par infrastruktūras nodrošināšanu no valsts puses, lai būtu pieejami dažādi transporta veidi, gan ātrākai, gan mērenai nokļūšanai galapunktos. Un velosipēdu infrastruktūrai jābūt draudzīgākai, lai tiešām iedzīvotājiem būtu iespēja un vēlme pārvietoties. Kamēr infrastruktūra nebūs būtiski uzlabota, manuprāt, būs ļoti grūti paradumus mainīt. Otrs variants – par žagariem. Protams, varam arī pilnībā aizliegt fosilo degvielas veidu lietošanai pilsētās (kā dažās valstīs jau daļēji sāk darīt), bet domāju, ka te vajadzētu kombinēt ar infrastruktūras attīstību. Nākotnē redzēsim kombinācijas, tāpēc tirgotājiem jābūt elastīgiem un jāseko patērētāju paradumiem. Tāpēc tirgotājiem jābūt tiešām ļoti elastīgiem nākotnē un jāseko patērētāju paradumiem.