Kā atkritumus pārvērst resursos un dot tiem otru dzīvi
Par klimatneitralitātes ceļu, atkritumu pārstrādi un šķirošanu, ilgtermiņa plāniem, modernākajiem jauninājumiem sarunājamies ar SIA “CleanR” valdes priekšsēdētāju Valeriju Stankeviču.
Kādi šogad ir “CleanR” lielākie izaicinājumi?
Lielākais izaicinājums arvien paliek nemainīgs – vairāk domāt par aprites ekonomiku un motivēt iedzīvotājus šķirot atkritumus. Tomēr, ja runājam par šā gada lielākajām aktualitātēm nozarē, tad tās ir divas – bioloģiski noārdāmu atkritumu šķirošana, kas no šā gada ir obligāta visā Latvijā, un tekstilizstrādājumu apsaimniekošana. Savukārt “CleanR” ir vēl viens jauns izaicinājums – izlietotās pārtikas eļļas savākšana no ēdināšanas nozares uzņēmumiem, lai pēc tam to pārstrādātu biodīzeļdegvielā.
Kā notiek izlietotās eļļas savākšana un kas ar to tiek darīts pēc tam?
Mēs piedāvājam restorāniem, kafejnīcām, viesnīcām un pārtikas ražošanas uzņēmumiem izlietotas cepamās eļļas savākšanu visā Latvijas teritorijā. Mūsu priekšrocība, salīdzinot ar citiem, kas šajā tirgū darbojas, ir tāda, ka esam 100% Latvijas uzņēmums, mums ir liela pieredze dažāda veida atkritumu apsaimniekošanā, ir gan tehniskie, gan cilvēkresursi, lai operatīvi un kvalitatīvi sniegtu pakalpojumu, kā arī klienti var būt droši, ka eļļa ir nodota licencētam apsaimniekotājam, kas to pārstrādās videi draudzīgā un atbilstošā veidā.
Mēs nodrošinām izlietotās pārtikas eļļas uzglabāšanai piemērotus konteinerus, kas pielāgoti katra uzņēmuma radītajam eļļas daudzumam. Kad konteiners ir uzstādīts, mūsu darbinieki nodrošina visus ar pārtikas eļļas savākšanu saistītos darbus, tai skaitā pilno konteineru nomaiņu pret jauniem un tīriem. Pēc tam savāktā eļļa tiek apstrādāta un attīrīta karsējot, tādējādi atdalot to no liekajiem pārtikas atkritumiem vai atlikumiem, lai rezultātā no tās ražotu biodīzeļdegvielu.
Vai jums var nodot jebkādu eļļu?
Nodot pārstrādei var lietotu rapšu, olīvu, saulespuķu un citu augu izcelsmes eļļu, kas tika izmantota ēdiena pagatavošanai. Eļļai jābūt termiski apstrādātai, bez ēdiena paliekām un būtisku citu vielu, tai skaitā ūdens, piejaukumiem. Turpretī eļļu, kurā bijuši dažādi pārtikas produkti, piemēram, šprotes, siļķes, siers vai paprika, eļļu, kas izmantota kosmētikā vai autoremontā, ķīmisko eļļu, kā arī termiski neapstrādātu eļļupārstrādāt nevarēs. Tāpat nevar nodot taukus, kas tika izmantoti cepšanai, piemēram, sviestu vai margarīnu.
No šā gada bioloģiski noārdāmus atkritumus jāšķiro obligāti. Kā mums visiem ar to veicas?
Prasība par obligātu bioloģisko atkritumu šķirošanu ir stājusies spēkā šī gada 1. janvārī, bet mēs par to jau laikus esam domājuši, gan pagājušajā, gan aizpagājušā gadā īstenojot dažādus pilotprojektus, piemēram, veicot šo atkritumu morfoloģisko analīzi, izvietojot konteinerus, nodrošinot daļai iedzīvotāju arī mazos konteinerus šķirošanai mājās, īstenojot izglītojošas aktivitātes. Tomēr šķirošanas apjoms un kvalitāte nepieaug tik ātri, lai mēs varētu sasniegt valsts un Eiropas Savienības izvirzītos mērķus.
Mainoties likumdošanai attiecībā uz bioloģiskajiem atkritumiem, tiek meklēti jauni motivējoši faktori, un viens no tiem, protams, ir cena. Bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas maksa ir noteikta ar likumu visās Latvijas pašvaldībās – tai jābūt par 40% lētākai nekā sadzīves atkritumiem. Tas ir viens no “burkāniem”. Tāpat šķirošanas veicināšanā liela loma ir pašvaldībām, piemēram, Rīgas, Jūrmalas valstspilsētas un Ropažu novada pašvaldības saistošajos noteikumos atrunāts, ka tad, ja iedzīvotāji šķiros, sadzīves atkritumus varēs izvest retāk nekā noteiktais minimums, kas attiecīgi samazinās klientu rēķinus.
Šobrīd svarīgi ir apzināt katra spēlētāja – pašvaldības, namu pārvaldnieku, atkritumu apsaimniekotāju un pašu iedzīvotāju – lomu un rīcības. Ir jāturpina nodrošināt pieejamu infrastruktūru, komunikāciju ar iedzīvotājiem par atkritumu šķirošanas nepieciešamību un to, kā to darīt pareizi, jāatbalsta namu pārvaldnieki, piedāvājot gan informatīvos materiālus, gan praktiskus risinājumus ērtākai šķirošanai. Ir vairāk jārunā kopējā kontekstā par to, kāpēc nepieciešams šķirot bioloģiskos atkritumus.
Vai jūsu apkalpotajā teritorijā iedzīvotāji aktīvi šķiro BIO atkritumus?
Ja runājam par apjomu, tad pēdējā pusgada laikā “CleanR” apkalpotajās zonās ir palielinājies BIO atkritumu konteineru skaits un arī sašķirotais daudzums – līdz šim esam uzstādījuši 4400 BIO konteineru un šā gada pirmajos sešos mēnešos apsaimniekojuši vairāk nekā 14 000 kubikmetru bioloģisko atkritumu – tas ir par 87% vairāk nekā tādā pašā periodā pērn.
Šo pieaugumu stimulē iedzīvotāju ieradumu maiņa, piemēram, virtuvē ēdiena gatavošanas zonā turot mazo konteineru ar vāku, kurā ērti izmest mizas, serdes, ēdiena pārpalikumus. Lai ieradumus veidotu, svarīga ir infrastruktūra, un arī tā šā gada laikā ir attīstījusies un turpina kļūt iedzīvotājiem pieejamāka. Labs piemērs ir Jūrmala, kur kopš jūnija arī privātmāju iedzīvotājiem šie konteineri ir pieejami bez maksas, kā rezultātā pieprasījums pēc BIO konteineriem pieaudzis 4,5 reizes.
Redzam, ka citviet Eiropā atkritumi tiek šķiroti aktīvāk un visur izaicinājumi ir vienādi – vieni kā šķērsli šķirošanai min mazās platības dzīvokļos, kur grūti atrast vietu vairākām urnām, citi atsaucas uz BIO atkritumu aromātu. Mēs neesam unikāli, bet citviet Eiropā ar šiem izaicinājumiem tiek galā. Tad kāpēc lai mēs to nespētu?
Minējāt arī izaicinājumus tekstila jomā – tie saistīti ar jaunajiem nosacījumiem par dabas resursa nodokļa piemērošanu tekstilizstrādājumiem?
Lai sasniegtu Eiropas Savienības uzstādīto mērķi poligonos noglabāt ne vairāk par 10% valstī radīto atkritumu, ir būtiski jāveicina gan atkritumu šķirošana un pārstrāde, gan lietu ilgāka izmantošana. Redzot, ka ar to nesokas tik labi kā gribētos, atkritumu apsaimniekotāji arvien vairāk domā, kā materiālus padarīt par resursu, nevis atkritumiem. Tas pats attiecas arī uz tekstilu – tiek radītas arvien plašākas iespējas, lai apģērbs, apavi, mājas tekstils tiktu lietots atkārtoti, pārstrādāts vai izmantots enerģijas ieguvei, nevis noglabāts poligonā.
Lai stimulētu tekstila šķirošanu un atkārtotu izmantošanu, 1. jūlijā stājās spēkā tekstila ražotāju atbildības sistēma. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem, kas pirmie Latvijas teritorijā pārdod vai savai saimnieciskajai darbībai izmanto tekstilizstrādājumus, ir jāmaksā dabas resursu nodoklis 0,50 eiro par vienu tekstila kilogramu. Tomēr uzņēmumi var nemaksāt šo nodokli, iesaistoties tekstilizstrādājumu apsaimniekošanas sistēmā un nodrošinot tekstila dalītu savākšanu un sagatavošanu atkārtotai pārstrādei. Šo sistēmu uzņēmums var veidot pats vai tas var noslēgt līgumu ar kādu no ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumiem, piemēram, SIA “Zaļā josta”, kas veido, uztur un nodrošina tekstila savākšanu, infrastruktūru, kā arī veic vides izglītības aktivitātes.
Mēs skatāmies, kā konkrēto atkritumu padarīt par resursu, veicinot aprites ekonomiku. Nesen uzsākām tekstila atkritumu šķirošanu, lai sadalītu to vairākās plūsmās – atgriešanai apritē jeb atkārtotai izmantošanai, absorbentu ražošanai, nodošanai pārstrādei, enerģijas ieguvei vai noglabāšanai poligonā, ja tas ir ļoti bojāts. Pārstrādes iespējas šobrīd ir mazas, bet kopumā skatāmies uz šo kā iespēju.
Kā uzņēmums var zināt, ka uz to attiecas dabas resursu nodoklis?
Tekstila ražotāji, importētāji vai tirgotāji var noskaidrot, vai un cik daudz tiem būtu jāmaksā nodoklis par tekstilizstrādājumiem “Zaļās jostas” mājaslapā, kur ir pieejams speciāls dabas resursu nodokļa kalkulators. Tāpat tas parādīs, ka maksa par kilogramu tekstila, kas būtu jāmaksā ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumam, būs vidēji četras reizes mazāka nekā nodoklis par vienu kilogramu.
Runājot par jauninājumiem, Rīgas pagalmos arvien vairāk redzami pazemes konteineri. Kā jums sokas ar to ieviešanu?
Par spīti tam, ka to ieviešana aizņem zināmu laiku, jo ir jānokārto atsevišķi birokrātiskie izaicinājumi, pazemes konteineru laukumu skaitu turpinām paplašināt. Līdz šim esam ierīkojuši 41 šādu laukumu Rīgā un divus Jūrmalā, kopumā uzstādīti 162 konteineri. Abās pilsētās plānojam to skaitu palielināt, jo pazemes konteineri ir ne tikai mūsdienīgs atkritumu apsaimniekošanas risinājums pilsētvidē, bet šī infrastruktūra arī samazina ietekmi uz apkārtējo vidi, jo to ietilpība ir lielāka, tāpēc atkritumus var izvest retāk, un šajos konteineros atkritumi atrodas zem zemes, neļaujot tiem piekļūt ne putniem, ne grauzējiem, ne arī vandāļiem.
Šādu infrastruktūras izbūvi finansējat jūs vai tā ir sadarbība ar pašvaldību, iedzīvotājiem?
Šobrīd pazemes konteineri lielākoties tiek izbūvēti pēc mūsu pašu iniciatīvas, tāpēc visas infrastruktūras izbūves un labiekārtošanas izmaksas sedz “CleanR”. Klientu loks ir ļoti dažāds – tos ierīkojam daudzstāvu namu, loģistikas centru, izglītības iestāžu un pat degvielas uzpildes staciju pagalmos. Pazemes konteineru infrastruktūras attīstība ir ne tikai videi draudzīgāka un ērtāka iedzīvotājiem, bet tā zināmā mērā ir arī savlaicīga reaģēšana uz darba tirgu, proti, lai tos iztukšotu, ir vajadzīgs tikai viens darbinieks.
Sanāk, ka konteineru iztukšošanas process ir automatizēts?
Jā, ir nepieciešams speciāli aprīkots transportlīdzeklis. Šogad iegādājāmies vēl divus jaunus pazemes konteineru tukšošanas automobiļus, bet ar tiem var apkalpot arī virszemes konteinerus. Mēs arvien turpinām attīstīt mūsu autoparku, lai varam nodrošināt pakalpojumus ar videi draudzīgiem un mūsdienīgi aprīkotiem transportlīdzekļiem. Šajā jomā darbs ir cieši saistīts ar transportu, tāpēc ir svarīgi domāt gan par darbinieku ērtībām, gan aprīkojumu, gan apkārtējo vidi, lai uz to atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi.
Pēdējā laikā arvien vairāk pašvaldību “zaļina” savus iepirkumus. Tas skar arī atkritumu apsaimniekošanas jomu?
Protams, mūsu autoparka “zaļināšanu” daļēji veicina arī pašvaldību un klientu iepirkumi, kas ir tikai apsveicami, jo tas ir kopējais klimatneitralitātes ceļš, kas ejams visiem kopā. Mēs esam gatavi startēt “zaļajos” iepirkumos, ko apliecina pieredze citās pašvaldībās, piemēram, Jūrmalā 89% mūsu atkritumu izvešanas automobiļu tuvākajā laikā būs “tīrais” transports, kā arī plānojam pilsētā izbūvēt atbilstošu uzpildes infrastruktūru, bet Liepājā mūsu apkalpotajā zonā jau šobrīd 86% autoparka sastāda videi draudzīgs transports.
Ja skatāmies kopējo situāciju, tad jau šobrīd 85% “CleanR” autoparka ir zemo emisiju transports, kas darbināms ar elektro uzlādi, saspiesto dabasgāzi jeb CNG vai to dzinējs atbilst augstākajiem ekoloģiskajiem standartiem – EURO VI. Mēs turpinām sekot līdzi tam, kas ir pieejams tirgū. Šobrīd liela daļa mūsu autoparka ir darbināmi ar CNG, bet pētām arī atkritumvedēju elektroauto. Nupat vienu tādu testējām, un jāteic, ka vasaras periodā šis auto strādā ļoti labi, bet gribam paskatīties, kā būs ziemas apstākļos.
Minējāt, ka ieradumu šķirot veicina pieejama infrastruktūra. Kādi ir jūsu plāni attiecībā uz infrastruktūras attīstību?
Mēs strādājam, lai palielinātu šķirojamo atkritumu apjomu un nodrošinātu iedzīvotājiem pieejamu papildu infrastruktūru, gan izvietojot arvien vairāk tekstila konteineru, gan palielinot šķiroto atkritumu laukumu skaitu. Šobrīd apsaimniekojam astoņus šķiroto atkritumu savākšanas laukumus, tuvākā gada laikā tie jau būs 10. Tajos var nodot gan klasiskos šķirotos atkritumus – iepakojumu, stiklu –, gan izlietotās pārtikas eļļas, spuldzes, elektrotehniku, auto riepas un citus atkritumus, kas ikdienā rodas mājsaimniecībā.
Tāpat ik gadu rīkojam akcijas, aicinot nodot dažādus nestandarta atkritumus, lai tie nenonāk apkārtējā vidē. Piemēram, jau otro sezonu organizējam iedzīvotāju, nu, jau iecienīto Tīrmājas akciju. Tās ietvaros mobilais atkritumu savākšanas punkts savāc tekstilu, elektrotehniku, arī lielgabarīta atkritumus vai riepas no iedzīvotāju pagalmiem. Šogad līdz šim tā notikusi Pierīgā, tika saņemti pieteikumi no vairāk nekā 4000 adrešu, savākti 260 kubikmetri elektrotehnikas, 125 kubikmetri riepu un 150 tonnas lielgabarīta atkritumu.
Lai veicinātu lietu atkārotu izmantošanu, pērn oktobrī atklājām būvgružu, būvniecības materiālu un remonta lietu apmaiņas punktu, kurā var bez maksas atstāt vai paņemt sev nepieciešamās lietas – sausos maisījumus, flīzes, otas, krāsu, līmi, skrūves, rīģipsi, elektrotehniku, interjera priekšmetus utt. Tas veicinājis to, ka daļa iedzīvotāju lietas neizmet, bet nodot tās lietošanā citiem. Redzam, ka iedzīvotāji ikdienā šo iespēju izmanto.
Tāpat tuvāko mēnešu laikā Vietalvas ielā 5, Rīgā, atklāsim modernāko atkritumu šķirošanas laukumu Latvijā, kas tiešām kalpos kā parauglaukums, kur ikviens var pārliecināties par to, ka atkritumu šķirošana var būt ne vien ērta, bet arī vizuāli pievilcīga.
Kā kopumā atkritumu apsaimniekošana ir mainījusies pēdējos gados? Protams, autoparks kļūst modernāks, infrastruktūra – pieejamāka, bet, ja skatāmies kopējās tendences – cilvēki šķiro aktīvāk?
No uzņēmuma, kas tikai transportē atkritumus, gadu gaitā esam mainījušies, kļūstot par nozares līderi, kas atkritumus pārvērš resursos, atgriežot tos otrreizējā apritē valsts ekonomikā. Turklāt gan valsts, gan Eiropas kopēja politika virzās uz to, lai poligonos atkritumus varam noglabāt ļoti mazā apjomā un lai tie maksimāli tiktu izmantoti atkal un atkal. Šobrīd arī domājam par kopējo vides ilgtspējas mērķu izpildi, vairāk skatāmies uz atkritumiem kā resursu un meklējam iespējas, lai paplašinātu šķirošanu kopumā, vairāk runājam par atkritumu neradīšanu, vairāk strādājam un izglītojam iedzīvotājus. Tas noteikti tiks turpināts.
“CleanR” atkritumu apsaimniekošanas jomā nodrošina pilna cikla servisu no atkritumu savākšanas līdz šķirošanai un pārstrādei. Mums ir arī Baltijā modernākā plastmasas pārstrādes rūpnīca, kas aprīkota ar jaunākajām tehnoloģijām un kuras saražotās produkcijas kvalitāti apliecina iegūtais starptautiskais RecyClass sertifikāts. Šajā rūpnīcā no pārstrādājamiem plastmasas atkritumiem tiek ražotas augstas kvalitātes polietilēna vai polipropilēna granulas, kuras kā izejvielu izmanto dažādu jaunu produktu ražošanā. Varu minēt arī spilgtu piemēru, kādā veidā plastmasas pārstrādes rūpnīca iedzīvina aprites ekonomikas pamatprincipus dzīvē – “CleanR” apsaimnieko aptuveni 85 000 konteineru, un ikdienā pieredzam, ka daļa no tiem nolietojas, salūzt vai tiek ļaunprātīgi bojāti, un šādos gadījumos mēs bojātos konteinerus rūpnīcā pārstrādājam granulās, no kurām atkal tiek ražoti jauni konteineri.
Tāpat priecē, ka iedzīvotāji šobrīd arvien vairāk šķiro lietas, ko iepriekš nešķiroja, piemēram, jau minēto tekstilu, arī riepas, būvgružus, lielgabarītu, elektrotehniku. Savukārt atkritumu apsaimniekotāji meklē veidus, kā pārstrādāt arvien jaunas lietas, lai no tām radītu ko tālāk izmantojamu. Ir svarīgi turpināt darbu pie iedzīvotāju izglītošanas, lai tas, kas pašam vairs nav vajadzīgs, tiek uzskatīts par resursu, ko kāds cits var izmantot.
Attīstoties ražošanai un patēriņa tendencēm, rodas arvien jauni atkritumu veidi, kuru pareiza apsaimniekošana nereti ir izaicinājums ne tikai iedzīvotājiem, bet arī atkritumu apsaimniekotājiem. Piemēram, viena no straujāk augošajām atkritumu vienībām ir elektroniskās cigaretes, kas ir jāšķiro atsevišķi, tieši tāpat kā baterijas vai elektrotehnika. Litija baterija, kas ir e-cigarešu jeb tā saucamo “veipu” sastāvdaļa, var viegli uzliesmot, īpaši, ja tā ir bojāta vai atrodas karstas temperatūras apstākļos. To nedrīkstētu izmest nedz mājās esošajā atkritumu urnā, nedz pagalmā uzstādītajā atkritumu konteinerā, jo e-cigarete var izraisīt ugunsgrēku gan iedzīvotāja dzīvesvietā, gan kādā no konteineriem, atkritumu izvedēja automobilī vai tālākajā atkritumu pārstrādes posmā.
Kopumā atkritumu apsaimniekošanas jomā situācija uzlabojas ar katru gadu, bet arvien ir, kur augt. No vairākiem klientiem esmu dzirdējis komentāru par to, ka viens cilvēks planētu neizglābs, proti, ka viens nešķirotājs kopējo situāciju nepasliktinās un neuzlabos. Mums ir atbilde šim – lai parādītu, kādu ietekmi viena mājsaimniecība vai uzņēmums var atstāt uz vidi, esam radījuši individualizētu datu rīku, kurā klienti var redzēt pašu radīto atkritumu šķirošanas statistiku, tādejādi novērtējot savu “šķirotspēju”. Proti, klienti var redzēt, cik daudz un kāda veida atkritumi mājsaimniecībā vai uzņēmumā ir radīti, cik cītīgi gada laikā atkritumi tika šķiroti, kā arī kādu ekoloģisko pēdu mājsaimniecība vai uzņēmums ir atstājis. Šis datu rīks pieejams mūsu pašapkalpošanās platformā manai.videi.lv.
“Šķirotspējas” datu rīkā pieejamā statistika ļauj klientiem pašiem izdarīt secinājumus un, iespējams, pārvaldīt savus atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus gudrāk, piemēram, mainot konteineru izvešanas biežumu, izvēloties mazāku konteineru, apzinoties savu atkritumu radīto CO2 jeb ekoloģisko pēdu, pieņemot lēmumu par cītīgāku šķirošanu, kā arī saņemot padomus, kā vēl var mazināt savu ietekmi uz vidi.
Ir dzirdēts, ka nākotnē atkritumu nešķirošana kļūs tikai dārgāka, tāpēc to īsti nevarēs nedarīt.
Ar katru gadu atkritumu apsaimniekošanas izmaksu izmaiņas vairāk izjūt un turpinās izjust tie, kuri nešķiro, jo gan valsts, gan Eiropas kopējā politika ar nodokļu un likumdošanas palīdzību virzās uz to, lai atkritumu nešķirošana būtu dārgāka. Turpretī šķirošana ir bez maksas vai lētāka. Piemēram, stikla, vieglā iepakojuma, tekstila apsaimniekošana ir bez maksas, bet BIO atkritumu izvešana ir par 40% lētāka nekā nešķiroto atkritumu apsaimniekošana. Ja iedzīvotāji veido kompostu, tad arī šo atkritumu apsaimniekošana neko papildus neizmaksās. Aktīvi šķirojot, jau šobrīd atkritumu apsaimniekošanas rēķinu var samazināt vismaz par 30%.
Motivācija šķirot atkritumus katram var atšķirties, bet svarīgākais, lai tas tiktu darīts un lai mums nevajadzētu meklēt arvien jaunas teritorijas, kur veidot poligonus. Tāpēc retorisks jautājums, kas liek aizdomāties par to, kas galu galā maksā dārgāk – jau laikus domāt par nākotni vai nākotnē domāt par to, ka varējām darīt labāk, lai saglabātu mūsu planētu tīru.
