Peļņa uz vietējo tirgotāju un zemnieku asinīm

Vai veikalu ķēžu konkurenci uzlaboja «Lidl» ienākšana? Ekspertu diskusija par pārtikas cenām, veikalu tīklu konkurenci, vietējiem ražotājiem.

Diskusijā iesaistītie eksperti: 

Henriks Danusēvičs, LTA valdes priekšsēdētājs

Guntis Gūntmanis, LOSP valdes priekšsēdētājs

Pēteris Liniņš, Latvijas alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs

Patēriņa cenu pārmaiņas pret iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi

2024. gada jūnijā, salīdzinot ar 2023. g. jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājies par 1,4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. 

Veikalu tīklu konkurence

– Henriks Danusēvičs LTA valdes priekšsēdētājs: “Jāsaka, ka “LIDL” ienāca tiešām ar ļoti zemām cenām 2021. gadā, bet tagad 2024.g. cenas ir kāpušas gandrīz divreiz. Tajā pašā laikā pārējiem tīkliem cenas ir kāpušas pat par 30-60%. “LIDL” ienāca ar ļoti spēcīgu piedāvājumu un zemām cenām, bet šobrīd jau šīs cenas salīdzinājumā ar citiem tīkliem ir izlīdzinājušās (pārtikas grozu salīdzinājums). Ja paskatās, piemēram, uz “RIMI” tad tas grozs bija līdz pat 80% dārgāks (2021.g.), bet šobrīd šis “RIMI” grozs ir tikai par 20% dārgāks. Kā redzam, tas ietekmē arī “RIMI” cenas, jo, kad veikalu tīkls “LIDL” 2023. gadā palielināja cenas, “RIMI” tieši otrādāk – samazināja cenas. 

Bet, protams, runa nav par cenu samazinājumu, bet gan par cenu pieauguma līmeņa augšanu/samazināšanos šo divu gadu laikā. Ja runāt par “LIDL” 2021.g., tad viņš tiešām centās iekarot tirgu. Atcerēsimies, piemēram, “banānu karu”. Tad toreiz cenu starpība bija 70% konkrētās preču grupās, bet tagad jau ir aptuveni tikai 20%. Ja salīdzina, piemēram, ar veikalu tīklu “Maxima” un ar “Lats” tad tā ir 9% starpība. 

Protams, visi cenšas turēties līdzi, un ar laiku “LIDL” finansiālā jauda tirgū samazinājās – ja agrāk plauktos bija pilns ar produktu izvēli, tad tagad redzam, ka tas ir nedaudz sarucis un uz dienas beigām var redzēt dažas tukšas vietas plauktos. “LIDL” noliktavas krājumi ir samazināti, lai ir labāka peļņa. Var novērot arī to, ka parādījies vairāk Latvijas produkcijas, piemēram, piena produktu. Un situācija ir tāda, ka blakus Latvijas pienam, kura cena par 2 litriem ir 1,49 centi, bet “LIDL” pienam tie ir 99 centri par litru, izpērk Latvijas pienu. Jautājums – kāpēc citos veikalu tīklos šādi nevar? Problēma ir tajā, kāpēc tas pats piena ražotājs nevar visiem veikalu tīkliem piedāvāt šādu cenu. Tas jau ir jautājums par attieksmi. Globālam tīklam tiek piedāvāts lētāk nekā vietējam latviešu tīklam. Protams, ka ražotājs pelna uz vietējo tirgotāju asinīm, jo tiek kompensēts no vietējiem tas, ko nesanāk nopelnīt no globālajiem. Un tad notiek naida runas par to, ka ražotājs vēlas taisnīgu samaksu. Bet ko tad vietējie tirgotāji var teikt? “ 

Ar cenām un vietējo konkurenci valda neskaidrība. Lai turpmāk novērstu negodīgas konkurences gadījumus, ko konstatēja arī Konkurences Padome, nākotnē plānots grozīt Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumu. 

– Guntis Gūtmanis, LOSP valdes priekšsēdētājs: Vēlos komentēt situāciju ar importu. Pārtikas pārstrādātāji saka vairākus gadus, ka veikalos iepērk ļoti daudz importa produkciju un, ja mēs spētu to importu kaut daļēji aizvietot ar vietējo, tad sanāktu, ka mēs spētu daļēji vairāk pārstrādāt un ražotu vairāk vietējo produkciju, jo būtu lielāks pieprasījums. Un tad arī vietējam zemniekam varētu samaksāt vairāk.  

Un tad ir otrs stāsts par Lietuvu un Igauniju, jo mēs visi esam braukuši un redzējuši to, ka viņu veikalos nav tik daudz importa produkcijas. Es nezinu, vai tas ir patriotisms mārketingā, vai izcila, kvalitatīva vietējā produkcija, kas labāka par importa, bet tā ir atšķirība ar kaimiņvalstīm, ko esmu novērojis. Mūsu pārtikas tīkliem patriotisms ir pavisam zemā līmenī. 

Trešais stāsts: Komentējot situāciju ar “LIDL”, jāsaka, ka pirmsākumos tika izrādīta milzīga interese no patērētāju puses, kas labvēlīgi ietekmēja veikalu tīklu konkurenci, bet šobrīd cenas pakāpeniski izlīdzinās. Veikalu tīklam “LIDL” ir ļoti stingras prasības piegādātājiem, jo viņi sadarbojas tikai, ja tiek pildīti striktie noteikumi – piegādei, kvalitātei, apjomam, termiņiem. Un tad, kad tu noslēdz šo līgumu, tu vienkārši to pildi un tev vairāk nekas nav vajadzīgs. Savukārt pārējiem tīkliem ir dažādas akcijas, papildu maksājumi par mārketingu un visu pārējo, tāpēc secinājums ir tāds, ka ar “LIDL” ir godīgāk sadarboties kopsummā secinot, bet ļoti grūti iekļūt. “LIDL” attieksme ir ļoti korekta un strikta. Protams, nevaram izvērtēt, kāpēc tāda atšķirība ar citiem tīkliem, bet tas ir tas, ko stāsta zemnieki, pārtikas pārstrādātāji, ražotāji. 

Tātad, var secināt, ka “LIDL” sākums bija daudzsološs un likās, ka šādam tirgus spēlētājam ienākot tirgū vajadzētu būt graujoši labam rezultātam, jo tika investēti milzīgi līdzekļi ķēžu izbūvē, bet, kā to redzam šobrīd, nostrādājis “Latvijas efekts” un  cenas no acīmredzami zemākām kļuvušas augstākas, izlīdzinoties ar pārējiem tīkliem. Var teikt, ka Latvijā mēs paliekam diezgan dārgi, jo, piemēram, atbraucot vecajām Rietumeiropas valsts tūristiem pie mums, pārtikas cenas šķiet dārgas. Jautājums – kas pie tā vainīgs? Es negribētu vainot pilnībā ražotājus.

– Henriks Danusēvičs, LTA valdes priekšsēdētājs: Runājot par ražotājiem (mazajiem un vidējiem), manuprāt, problēma ir tajā, ka daudzās apakšnozarēs Latvijā pārstrāde nav attīstījusies pietiekami, lai strādātu efektīvi (pēc iespējas produktīvāk). Protams, tas atšķiras pa nozarēm, jo, ja paskatāmies uz gaļas nozari, tad nav nevienam ar pārdošanu tirgū problēmas, bet piena tirgū nav izveidojusies efektīvi sabalansēti pārstrādes uzņēmumi. Lietuva, protams, ir daudz spēcīgāki šajā ziņā, jo viņi ir spējīgi attīstīt starptautiskus brendus, tas pats siers u.c. produkti, kas tagad ir Eiropas kvalitātē un cenā. Savukārt, runājot par burkānu ražotājiem, tad arī to mums ir trīsreiz mazāk nekā Lietuvā. Ja aplūkot pavasara sezonu, tad ārzemnieki ir daudz spējīgāki saražot mums burkānus, teiksim, marta beigās. Es saprotu, ka Latvijā kritās ražas daudzums par 30% šogad, bet to skāra arī citas valstis. Kāpēc mums ir tāda atšķirīga situācija?

Nevar salīdzināt lielos ražotājus ar vietējiem. To konkurētspēja ir pavisam dažāda (tāpat arī ar citām Eiropas valstīm). Un, ja mēs runājam tiešām par vietējiem ražotājiem (kur ražo Latvijā visu), tad viņiem tiešām ir nepieciešams atbalsts. Piemēram, piena pārstrāde – mums šogad bija sēde Saeimā, kur runājām par tieši to pašu tematu, kas pirms 16 gadiem un secinājums viens – valsts nav saorganizējusi atbalstu. Jautājums – kāpēc ir tā, ka 16 gados nekas nemainās, un paliek viens un tas pats jautājums neatrisināts? 

– Guntis Gūtmanis, LOSP valdes priekšsēdētājs: Es domāju, ka šobrīd ir svarīgi saprast par gala cenu veikalā, kas nonāk līdz patērētājam. Tad varbūt jānonāk pie tā, ka katrs pasaka publiski, kāda tad ir gala peļņa gan ražotājam, gan pārstrādātājam, gan tirgotājam? Un, piemēram, izdrukājam to uz piena pakas, lai visi redz. Un tad mums atkristu puse diskusiju, meklējot problēmas sakni.

Ir arī bijuši gadījumi, ka veikalā ir uzrakstīts, ka tiek pārdoti Latvijas gurķi, bet ražotājs saka, ka viņam vēl nekas neaug, un izrādās, ka izcelsmes valsts ir Polija. Un ir tā, ka netiekam klāt daudz kur informācijai klāt. Tātad atkal – jautājums par caurskatāmību. 

Un otrs ir tas, ka Polija ir vislielākais dārzeņu importētājs no Krievijas. Un pēc tam to sūta pie mums. Protams, mēs to nevaram pierādīt. Un jautājums, ja uz produkta tiks norādīts, ka tas nāk no Polijas, tad, kas ir viņa izcelsmes valsts? Un te jau tiešām būs jāstrādā ar Polijas kolēģiem. Un tas arī grauj tirgu. Tā iemesla dēļ es uzskatu, ka produkta pārskatāmībai jābūt. 

Diskusijas 1.daļa: https://www.tirgotajs.lv/2024/07/pirceji-sak-meklet-tikai-un-vienigi-letakos-produktus/