Godprātība, taisnība, samērīgums pārtikas mazumtirdzniecībā

Latvijas Tirgotāju asociācija ar Konkurences padomi (KP) apsprieda uzcenojumu atšķirības konkrētām preču grupām pārtikas tirgotājiem un KP veiktā pētījuma datus, godīgas konkurences nodrošināšanu starp vietējiem mazumtirgotājiem un lielajiem tirgus spēlētājiem, kā arī Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma regulējumu, vietējo ražotāju īpatsvara palielināšanas jautājumu un vietējo pārtikas piegādātāju problēmas.

Veikalu plauktos jāpalielina vietējo pārtikas preču īpatsvars

Pārtikas tirgus pētījumā Konkurences padome secināja, ka pārtikas preču cenas mazumtirdzniecības tīklos mēdz būtiski atšķirties, kas liecina par konkurenci tirgū un pircēja izvēles iespējām. Vienlaikus atsevišķu  mazumtirgotāju sadarbībā ar piegādātājiem konstatētas nepilnības, ekspluatējoša prakse. Tāpat Konkurences padome pauda bažas, ka veikalu plauktos ārvalstu preces dominē pār vietējiem ražojumiem, turklāt aptuveni 30 procenti mazumtirgotāju piemērojuši lielāku uzcenojumu Latvijas ražotāju produkcijai, salīdzinot ar importēto, informē Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Balstoties uz Konkurences padomes pārtikas tirgus uzraudzības pētījuma rezultātiem, komisija lēma vēstulē Ministru kabinetam paust atbalstu Konkurences padomes uzsāktajam darbam, precizējot Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma nosacījumu piemērošanu mazumtirgotāju-piegādātāju līgumos, kā arī izstrādājot ekspluatējošo darbību aizlieguma koncepciju.

Vēstulē komisija aicina Ministru kabinetu rast risinājumu, kā palielināt vietējā ražojuma preču īpatsvaru pārtikas preču mazumtirdzniecībā, un vērtēt iespēju izmantot dažādus rīkus, lai uzlabotu mazumtirgotāju un piegādātāju savstarpējo komunikāciju. Tāpat parlamentārieši aicina valdību sagatavot koncepciju moderna digitāla pārtikas cenu/iepirkuma grozu salīdzināšanas rīka ieviešanai, tostarp izvērtējot iespēju ar šā rīka palīdzību veikt regulāru pārtikas preču cenu izmaiņu monitorēšanu un analīzi.

Īsumā par šī brīža situāciju: nesistemātiska un neregulāra darbība

Pēc Ābramas sacītā, sēdē (par pārtikas tirgus uzraudzības pētījumu) secināts, ka tā neesot sistemātiska un regulāra darbība. KP analizējot 21 mazumtirgotāju cenu izmaiņas, 30% varēja
novērot šādu tendenci atsevišķos laika periodos. “Tas nedod pamatu apgalvot, ka tāda tendence ir vispārēji izplatīta un attiecas uz visiem mazumtidzniecības tīkliem,” uzsvēra politiķe.

Ābramas ieskatā, ir būtiski, ka KP ir secinājusi, ka mazumtirdzniecībā konkurence pastāv, un pārtikas cenas tiek noteiktas pastāvīgi. Cenu atšķirības starp mazumtirdzniecības tīkliem mēdzot būt ļoti būtiskas.

Piemēram, pētītā posmā vairāk nekā 50% analizēto preču vidējā cena ir bijusi virs vidējā inflācijas līmeņa, savukārt 50% cena ir bijusi zem pārdošanas izmaksām, tāpēc situācijas esot dažādas. Cenas ir augšupejošas, tomēr ir tirgotāji, kas ir aktīvi mainījuši cenas, tāpat ir tirgotāji, kam ir stabilas cenas, atzīmēja komisijas vadītāja.

Tāpat Ābrama norādīja, ka pārtikas piegādātāji ļoti nelabprāt sūdzas KP par attieksmi no mazumtirgotājiem, jo bažījas par to, ka tiks izslēgti no mazumtirgotāju vidus.
Komisijas vadītāja pauda, ka lielākā daļa komisijas deputātu atbalsta ideju veidot pārtikas preču salīdzināšanas digitālo rīku, bet sākotnēji ir jāsaprot, kas ir mērķauditorija.

Jau vēstīts, ka KP veiktajā olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgus izpētes noslēdzošajā, trešajā sadaļā konstatēja, ka arī Latvijā ražotām olu, zivju un gaļas produktu precēm mazumtirdzniecības ķēdes piemēro vidēji lielāku uzcenojumu nekā ārpus Latvijas ražotām precēm, kā arī mazumtirgotāju sadarbības līgumos ar piegādātājiem konstatētas nepilnības.

KP tirgus uzraudzībā konstatēja, ka Latvijā ražotai doktordesai, svaigam cālim un svaigām zivīm mazumtirdzniecības posmā tiek piemērots vidēji augstāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām līdzvērtīgām precēm.
Piemēram, Latvijā ražotā doktordesa vidēji tika cenota par 16% dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotā doktordesa. Savukārt vietējam svaigam cālim mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā piemērotais uzcenojums ir bijis vidēji 2,9 reizes lielāks salīdzinājumā ar importa cāli.

Tāpat KP pētījumā secināja, ka mazumtirgotāji atsevišķus vietējos gaļas, olu un zivju produktus cenojuši vidēji lētāk par ārpus Latvijas ražotām precēm. Proti, Latvijā ražotā svaigā cūkgaļa aplūkotajā periodā vidēji tika cenota par 1,6% lētāk nekā ārpus Latvijas ražotā, vienlaikus periodā no 2022.gada janvāra līdz aprīlim un no 2023.gada aprīļa līdz maijam Latvijā ražotā svaigā cūkgaļa tika cenota 2,4 reizes dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotā.

Tomēr konstatētās atšķirības importa un vietējās gaļas, olu un zivju produktu uzcenojumā nav tik būtiskas, kā KP konstatēja iepriekšējos pētījumos piena produktiem, maizei un graudu produktiem

Noslēgtā tirgus uzraudzība – secinājumi

KP pārstāve Sanita Uljane: “Apskatot 16 dažādas produktu grupas, noskaidrojām, ka tikai 1/3 produktu ir šāda uzcenojuma problēma, un tas ir periodiski. Tas ir daļēji, bet tas pastāv. Protams, Latvijā vispār nevajadzētu pastāvēt šādai atšķirībai, jo dažos (retos) gadījumos tā ir ievērojama uzcenojuma starpība.”

Tatjana Krolle, “Lats” Iepirkumu daļas vadītāja: “Visi mazumtirgotāji ievieš atšķirības uzcenojumos precēm. Un šobrīd mēs arī strādājam pie sistēmas atjaunošanas sakarā ar cenu zīmēm, jo ir grūti izvilkt datus par ražotājvalsti.” Būs jāievieš lielas pārmaiņas.

Sabīne Lakuča, veikalu tīkla “Top” Iepirkumu direktore: “Runājot par pētījumā iekļauto produktu sarakstu – tas bija diezgan mazs, un minētais pētījumā par piecenojumiem nav precīzs, jo mēs nevaram apgalvot, ka tikai un tieši Latvijas produkcijai ir lielāks uzcenojums. “

KP pārstāve Sanita Uljane: “Mēs izvēlējāmies ejošākos produktus, kas ir maksimāli salīdzināmi veikalu tīklos. Līdz ar to mūsu pētījumos pārsvarā preces ir pēc sastāva ļoti identiskas, lai varētu veikt korektu salīdzinājumu.”

LTA prezidents Henriks Danusēvičs uzsver nozares viedokļu uzklausīšanas nozīmi, lai nākotnē nerastos domstarpības un būtu izteikti, prezentējot pētījuma datus. Tas ir nepieciešams, lai tirgotāji varētu arī no sava skatījuma komentēt, kāpēc izveidojusies konkrētā situācija, lai medijos neparādītos pārspīlējumi un nesapratne par notiekošo nozarē.

Problēmas ikdienā ar lielajiem tirgus spēlētājiem

Tāpat tika pārrunātas citas nozares problēmas – lielo tirgus līderu dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un negodīgā attieksme pret mazajiem tirgus spēlētājiem. Lai to novērstu, šobrīd tiek lemts un pārrunāti potenciālie grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā.

KP pārstāve Sanita Uljane: “Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma grozījumos vajadzētu iekļaut punktu par to, kas notiek, ja lielie tirgus spēlētāji ar savu tirgus varu iespaido piegādātājus. Iztrūkst vienlīdzīgā attieksme, nediskriminēšanas faktors un līdz ar to ir tapuši potenciālie priekšlikumi, kas varētu novērst atšķirības tirdzniecības nosacījumos, kas iestājas gadījumos, kad konkrētā prece no piegādātāja nokļūst pie tirgotāja un kā tirgotājs rīkojas ar šo preci. “

Juris Gaiķis, Konkurences padomes priekšsēdētājs: “Viena no būtiskākajām problēmām, kas šobrīd vērojama, ir nevienlīdzīgā attieksme pret dažādiem piegādātājiem. To var redzēt līgumos – dažādi termiņi, apmaksa, reklāma. Viss notiek it kā likuma ietvaros, bet ir vērojams netaisnīgums. Tāpēc tas ir virziens, kurā mēs strādājam – izlīdzsvarot šo situāciju.”

Jāsaka, ka reģionālie mazie mazumtirgotāji ir saskārušies ar dažādām situācijām, kas nav vērtējamas kā godprātīga tirdzniecības prakse no dažu piegādātāju puses. Praksē pastāv gadījumi, kad iepircēja – mazumtirgotāja – spēja aizsargāt savas intereses ir ievērojami mazāka nekā piegādātājam.

KP pārstāve Sanita Uljane; “Šobrīd ir vērojama nevienlīdzīga attieksme, kas parādās slēgtajos līgumos starp tirgotāju un piegādātāju, ieskaitot ārvalstu piegādātājus. Slogs tiek pārmests uz vietējiem tirgotājiem līdz ar to ir lielākas izmaksas, no kā nereti cieš mazie tirgus spēlētāji. “

SIA “Sanitex” vecākā jurista Anša Aniņa priekšlikums: “Pēc objektīviem faktoriem varētu sadalīt nosacījumus, piemēram, pēc apgrozījuma, pēc sortimenta daudzuma…”

Juris Gaiķis, Konkurences padomes priekšsēdētājs: “Tam loģiski jābūt izskaidrotam, kāpēc ir šādi un ne citi nosacījumi paredzēti līgumā, bet visiem vienādus, standartizētus līgumus izstrādāt būtu neiespējami. Mēs nevaram un negribam iejaukties biznesā, bet vēlamies to padarīt pēc iespējas godīgāku. Tas ir mūsu mērķis.“

KP pārstāve Sanita Uljane: “Šobrīd esam izstrādājuši kritērijus, pēc kuriem varam salīdzināt, vai darījums ir ekvivalents vai nē. Vienādu uzcenojumu arī nevaram uzlikt, jo jābūt samērīgumam. Godprātība, taisnība, samērīgums – tam jāiet roku rokā.”

KP aicina piegādātājus izvērtēt un nepieciešamības gadījumā objektīvi samazināt piegādes nosacījumos ietvertos minimālo pasūtījumu kritērijus, īpaši sadarbojoties ar reģionālajiem mazajiem mazumtirgotājiem, kam tirdzniecības telpu platības nepārsniedz 120m2 un nav savas centrālās noliktavas.

Kam jāpievērš uzmanība mazumtirgotājiem KP ieskatā?

Nevilkt garumā. KP ieskatā, par mazumtirgotāju ļaunprātīgu rīcību būtu uzskatāma iepirkumu ierobežošana vai pārtraukšana no mazumtirgotāja puses ar mērķi sagaidīt no piegādātāja izdevīgākus sadarbības noteikumus, piemēram, attiecībā uz cenām, atlaidēm, apmaksas termiņiem, minimāliem piegādes apjomiem u. c. Šāda mazumtirgotāju rīcība var negatīvi ietekmēt konkurenci, jo, pastāvot t. s. ūdensgultas efektam piegādātājs, lai kompensētu zaudējumus vai potenciāli negūto peļņu, varētu palielināt savas produkcijas pārdošanas cenas citos mazumtirdzniecības kanālos, kas samazinātu citu mazumtirdzniecības kanālu konkurētspēju un negatīvi ietekmētu gala patērētāju pirktspēju.

Neparakstīt (un otrādāk – nepiedāvāt) neizdevīgus līgumus. Godīgums pirmām kārtām. Jāuztur sadarbība tā, lai abas puses apmierinātas. Uzturēt labu komunikāciju un izrunāt visus iespējamos risinājums. KP iesaka mazumtirgotājiem vērtēt, vai līguma noteikumi ar grozījumiem, ko tie piedāvājuši parakstīt saviem piegādātajiem nepasliktina esošos sadarbības noteikumus. Gadījumā, ja līguma noteikumi ar grozījumiem pasliktina piegādātāju un mazumtirgotāju līdzšinējo sadarbību, piegādātāju atteikšanos parakstīt šādus līgumus vai to grozījumus nevar uzskatīt par objektīvu sadarbības pārtraukšanas iemeslu un var neatbilst godīgai tirdzniecības praksei un prasībām par labticību un godprātību darījumos.

KP aicina mazumtirgotājus iekļaut līgumos ar piegādātājiem skaidrus noteikumus attiecībā uz termiņiem preču cenu pārskatīšanas piedāvājumu izskatīšanai no mazumtirgotāju puses.

Uzmanīgi ar cenu pielāgošanu. Cenu pielāgošanas stratēģija var izraisīt divējādu efektu. No vienas puses, cenu pielāgošanas stratēģija var palīdzēt mazumtirgotājiem piesaistīt klientus, kas ir jutīgi pret cenām, un palielināt pārdošanas apjomus. Tā var arī palīdzēt mazumtirgotājiem veidot klientu lojalitāti un uzticību. No otras puses mazumtirgotājiem cenu pielāgošanas stratēģijas ieviešana un īstenošana var izmaksāt dārgi un var samazināt peļņas normu. Turklāt cenu pielāgošanas stratēģija var mudināt klientus apmeklēt veikalu, lai apskatītu preci klātienē, bet pēc tam iegādājas to tiešsaistē no konkurenta par zemāku cenu. Turklāt mazumtirgotājiem jābūt uzmanīgiem, kā tie īsteno cenu pielāgošanu un kā par to informē patērētājus, jo tas var ietekmēt patērētāju uzvedību un tirgus dinamiku.

KP aicina tirgus dalībniekus augstās inflācijas un tirgus nenoteiktības apstākļos domāt ne tikai par tūlītējā labuma gūšanu uz savu piegādātāju rēķina, bet arī par patērētāju pirktspēju, jo tieši mazāk aizsargātiem gala patērētājiem augstās inflācijas apstākļos pirktspēja kļūst arvien zemāka.

***

NTPAL stājās spēkā 01.11.2021. un attiecas uz visiem lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes tirgus dalībniekiem: mazumtirgotājiem, pārtikas pārstrādātājiem, vairumtirgotājiem, kooperatīviem, ražotāju organizācijām un individuāliem ražotājiem, kā arī uz publiskajām personām, kas veic lauksaimniecības un pārtikas produktu iepirkšanu. NTPAL pieņemts, papildinot Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma regulējumu, kas ierobežo mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem, ar nosacījumiem, kas pārņemti, ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par negodīgas tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē (Direktīva 2019/633)[3]. NTPAL prasības attiecas uz visu pircēju un piegādātāju attiecībām neatkarīgi no piegādātāja apgrozījuma.

Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības noslēguma ziņojuma I daļa – Piena produkti – pieejama: https://www.kp.gov.lv/lv/media/11577/download?attachment, II daļa – maize un graudu produkti – pieejama https://www.kp.gov.lv/lv/media/11691/download?attachment. Tirgus uzraudzības noslēguma ziņojums par lauksaimniecības un pārtikas preču realizāciju pēc akcijas beigām un realizācijas derīguma termiņa ievērošanu, pieņemot preces tirdzniecībai pieejams: https://www.kp.gov.lv/lv/media/11664/download?attachment.