EM: Mērķu sasniegšanai nepieciešamas izmaiņas likumā ar samērīgām prasībām

Šobrīd ir lielas bažas no reģionālajiem tirgotājiem par izmaksu pieaugumu saistībā ar karodziņu ieviešanu preču marķējumā/cenu zīmēs un citiem gaidāmajiem grozījumiem, kas rezultēsies pārtikas pieejamības ierobežošanā reģionos, uzskata tirgotāji. Piedevām, tirgotājus uztrauc jautājums par pircēju plūsmas samazināšanos pierobežās, un vai tas tiks kompensēts. Vēlētos rast skaidrību, ko sagaidīt nākotnē mazajiem reģionālajiem tirgotājiem, kā viņiem tikt galā ar lielajām izmaksām, kas tiek sagaidītas jau tuvākā gada laikā, tāpēc palūdzām komentēt šo situāciju Ekonomikas ministrijai. Kāds atbalsts pieejams tirgotājiem un ko EM plāno saistībā ar gaidāmajiem grozījumiem Pārtikas aprites uzraudzības likumā.

Konteksts

Komentāri par notiekošo tirdzniecības nozarē 2024.g.:

• Ilze Priedīte, veikalu tīkla “top!” valdes locekle un mārketinga direktore: “Samazināsies pārtikas pieejamība reģionos”
• Marija Sološenko, SIA “Dabas burka” dibinātāja: “Redzam, ka mazie uzņēmēji valdību neinteresē.”
• Pēteris Strautiņš, “Luminor” galvenais ekonomists: “Tik dīvainas ekonomikas mums sen nav bijis.”
• SIA “Latvijas tirgotāju savienības” valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis. Pircēju paradumu maiņa laukos un pilsētā 2024.
• Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis: “Spēcīgai izaugsmei nepieciešams vairāk lielo uzņēmumu.”

Izvērtējot LTA vēstulē minētos jautājumus, Ekonomikas ministrija sniedz sekojošas atbildes

Par atbalstu – pieejamo finansējumu apmācībām

Norādāms, ka valstī nav pieejami specifiski atbalsta instrumenti, lai palīdzētu optimizēt uzņēmēju izmaksas dēļ pircēju plūsmas samazināšanās pierobežās un reģionos, kā arī, lai nosegtu izmaksu pieaugumu, kas var tiem rasties dēļ jaunu normatīvajos aktos noteiktu prasību izpildes attiecībā uz informācijas par pārtikas produkta ražotājvalsti norādīšanu tirdzniecības vietā.

Vienlaikus norādāms, ka uzņēmējiem t.sk. tirdzniecības nozares tirgus dalībniekiem ir pieejami vairāki citi atbalsta instrumenti, kas var palīdzēt stiprināt to konkurētspēju:

1. Eiropas digitālās inovācijas centru (EDIC) atbalsta mērķis ir ar digitālo tehnoloģiju ieviešanas palīdzību veicināt komersantu konkurētspēju, veicināt risinājumu ieviešanu sasaistē ar viedās specializācijas stratēģiju, paaugstināt komersantu izpratni par digitālo tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām, kā arī nodrošināt piekļūstamību digitālās transformācijas procesu atbalstam visā Latvijas Republikas teritorijā un nodrošināt Latvijas pilntiesīgu iesaisti kopējā Eiropas digitālās inovācijas centra tīklā.

Programmas kopējais finansējums ir 10 000 000 EUR, atbalsta veids – nefinanšu atbalsts un granti (prototipēšanai).

Attiecināmās izmaksas mērķgrupai – testi, ceļa kartes, mentorings, apmācības, tehnoloģiskais pakalpojums līdz 20 000 EUR.

Lai katrs komersants nonāktu pie visatbilstošākā atbalsta saņemšanas, tam ir jāveic vairāki soļi:

• komersantam veic Digitālā brieduma testu, lai novērtētu esošo statusu un digitālo briedumu;
• pēc testa izpildīšanas komersants no Eiropas Digitāla inovācijas centra saņem digitālās attīstības ceļa karti, ar priekšnosacījumiem atbalsta saņemšanai;
• pēc jebkuras digitālās transformācijas projekta īstenošanas veicams otrreizējs digitālā brieduma tests, lai saņemtu atzinumu par digitālo transformācijas rezultātiem un izpildītajiem rādītājiem saskaņā ar ceļa kartē norādīto.

• Atbalsts procesu digitalizācijai uzņēmējdarbībā programma, kuras mērķis ir veicināt procesu digitalizāciju komercdarbībā un produktivitātes paaugstināšanu ar mērķtiecīgu resursu ieguldīšanu augstākas pievienotās vērtības radīšanai komersantu darbības procesos, kas veicinātu Latvijas konkurētspējas priekšrocības.

Programmas kopējais finansējums ir 40 140 000 EUR, komersantiem pieejams “mazais grants” līdz 9999 tūkst. EUR vienam gala labuma guvējam un “lielais grants” līdz 100 000 EUR vienam gala labuma guvējam, atbalstam var pieteikties vairākas reizes, viena projekta ietvaros nepārsniedzot noteikto robežu.

Attiecināmās izmaksas mērķgrupai – gatavo risinājumu, aparatūras, sensoru, iekārtu, programmatūras tehnoloģiju infrastruktūras iegāde, uzstādīšana, pielāgošana, konsultācijas, tai skaitā licences iegādes izmaksas.

• Apmācībām ir pieejams atbalsts digitālo prasmju attīstībai, kura mērķis ir nodrošināt komersantus ar digitālajām, robotizācijas un automatizācijas pamatprasmēm, digitālo pārveidi un digitālajām inovācijām, tai skaitā prasmēm, kas sekmētu eksporta veicināšanu, augsta līmeņa digitālās pārvaldības pamatprasmēm uzņēmumu vadības līmenī un prasmēm digitālo tehnoloģiju izmantošanai dažādos uzņēmējdarbības procesos.

Programmas kopējais finansējums ir 20 milj. EUR. Plānotais attiecināmais finansējums pirmajā kārtā ir 12,2 milj. EUR – viena EDIC finansējuma apmērs nepārsniedz 6,1 milj. EUR. Savukārt plānotais attiecināmais finansējums otrajā kārtā ir 7,8 milj. EUR – vienas biedrības finansējuma apmērs nepārsniedz 780 tūkst. EUR. Investīcijas otrās kārtas ietvaros plānots vēl viens uzsaukums, jo pēc pirmās un otrās kārtas apstiprinātajiem projektu pieteikumiem ir palicis finansējums. Otrās kārtas ietvaros finansējums plānotajā uzsaukumā paredzēts biedrībām un augstākās izglītības iestādēm.

Par cenu zīmēm

Atgādināms, ka nolūkā vairot patērētāju informētību par pārtikas produktu ražotājvalsti, lai tādējādi ļautu tiem izdarīt  patiesā un pilnīgā informācijā balstītu un izsvērtu  lēmumu,  deputāti iniciēja grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, nosakot, ka mazumtirdzniecības uzņēmums pārtikas tirdzniecības vietā pārtikas produktam norāda valsti, kurā tas ražots, attiecīgo valsti norādot rakstveidā vai ar tās karoga attēlu. Vienlaikus  Pārtikas aprites uzraudzības likuma 13.¹ panta otrajā daļāir ietverts deleģējumsMinistru kabinetam noteikt kritērijus tās valsts identificēšanai, kurā ražots pārtikas produkts, prasības rakstveida informācijas vai karoga attēla norāžu noformēšanai un to izvietošanai, kā arī izņēmumus, kad norāžu izvietošana nav obligāta. Attiecīgi Zemkopības ministrija ir uzsākusi darbu pie Ministru kabineta noteikumu projekta “Noteikumi par valsts, kurā pārtikas produkts ražots, norādi pārtikas tirdzniecības vietā” (24-TA-1084) izstrādes, kas šobrīd vēl nav nodots saskaņošanai Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (turpmāk – TAP portāls).

Ekonomikas ministrija ir vienisprātis ar Latvijas Tirgotāju asociāciju, ka likumā izvirzīto mērķu sasniegšanai nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā būtu ieviešamas ar atbilstošām un samērīgām prasībām, tostarp izvērtējot to ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi t.sk. papildus administratīvo slogu tirdzniecības uzņēmumiem un to konkurētspēju. Tādēļ Ekonomikas ministrija pauž gatavību ciešā sadarbībā ar tirdzniecības nozares intereses pārstāvošajiem sociālajiem un sadarbības partneriem izvērtēt Zemkopības ministrijas sagatavotos priekšlikumus kritērijiem, saskaņā ar kuriem būtu norādāma informācija par pārtikas produkta ražotājvalsti, un sniegt atbilstošu atzinumu tiklīdz noteikumu projekts TAP portālā tiks nodots saskaņošanai.