Samazināsies pārtikas pieejamība reģionos?

Saruna ar Ilzi Priedīti, veikalu tīkla “top!” valdes locekli un mārketinga direktori

Kā Jums sokas tirdzniecībā šogad, kādas ir galvenās problēmas? Un jautājums par karogiem preču marķējumā – vai tas Jums radīs liekas izmaksas un zudumus?

Veikalu tīklos “top!” jau kādu laiku atpakaļ esam uzsākuši produkta ražošanas valsts norādīšanu cenu zīmēs, jo uzskatām, ka pircējiem ir svarīgi saprast, kādas valsts produktus tie iegādājas, jo īpaši tas attiecas uz Latvijā ražotiem produktiem. Tādā veidā mēs kā vietējie tirgotāji veicinām Latvijā ražoto preču noietu. Komentējot likumprojektu, savu nostāju esam pauduši – mums nebūs iespēju vai tas būs nesamērīgi dārgi katrā cenu zīmē norādīt krāsainu valsts karogu ar korektām krāsām, turklāt rakstveidā pircējiem ir vieglāk uztvert, jo ne visiem ir zināšanas par visu valstu karogiem, turklāt, domājot nākotnē par digitālo cenu zīmju ieviešanu, šādas iespējas vēl nav. Tāpat, iepazīstoties ar Noteikumu projektu 24-TA-1084 “Valsts nosaukuma vai karoga attēla izmērs ir vismaz puse no pārdošanas cenas norādes, bet augstumā ne īsāks par vienu centimetru”, apzināmies, ka tas nav izpildāms, jo šobrīd esošo cenu zīmju izmēri neļauj to īstenot. Pieņemot šādu normu, veikalos “top!” būtu jāmaina visas cenu līstes uz lielākām un veikalos jāsamazina sortiments, lai spētu izvietot lielākas cenu zīmes, kur izvietota visa nepieciešamā informācija atbilstošos izmēros, kas nav tikai ražošanas valsts. Šobrīd vairāki tirgotāji, tai skaitā veikalu tīkls “top!”, ir izstrādājuši cenu zīmju paraugus, lai informētu atbildīgo ministriju par to, kā izskatīsies cenu zīmes, ja tiks pieņemtas šādas izmaiņas Pārtikas aprites uzraudzības likumā, patiešām ļoti ceram, ka tiksim sadzirdēti un tiks rasts kompromiss.    

Neskatoties uz dažādajām grūtībām un izaicinājumiem gan sabiedrībā, gan nozarē kopumā, Latvijas uzņēmējiem piederošajam vietējam veikalu tīklam “top!” bijis vērtējams pozitīvi – atvērti četri jauni veikali, 22 renovēti, atvērts jauns loģistikas centrs, kā arī turpināti energoefektivitātes uzlabošanas projekti. Finanšu rādītāji 2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, liecina par 12,3 % apgrozījuma pieaugumu. Šāda tendence turpinās, arī salīdzinot 2024. gada 1. ceturksni ar attiecīgo 2023. gada ceturksni, – apgrozījums audzis par 5,4 %.

Galvenā problēma, kas joprojām ir aktuāla pilnīgi visās nozarēs – darbaspēka trūkums. Tāpat jāpiemin jauno likumprojektu ieviešana, kas ar nākamā gada 1. janvāri varētu radīt pārpratumus starp tirgotājiem un pircējiem, kad tabakas izstrādājumus varēs iegādāties no 20 gadu vecuma, taču alkoholiskos dzērienus no 18. Gaidām arī likuma grozījumus par stingrākiem ierobežojumiem alkoholisko dzērienu tirdzniecībā, kur šobrīd Saeimas deputātu priekšlikums ir ar likumu noteikt, ka alkoholiskie dzērieni paslēpjami no pircēju acīm, te jāsaprot, ka ne visos veikalos ir atsevišķas alkoholisko dzērienu zonas, tas jo īpaši attiecas uz mazākajiem veikaliem – šāda prasība var apdraudēt mazāko veikalu nespēju izpildīt jaunās prasības, kas, savukārt, skartu ne tikai alkohola tirdzniecību, bet tam būtu arī plašākas sekas – iespējamas veikalu slēgšanas, kas nozīmētu, ka būtu samazināta pārtikas pieejamība reģionos, jo īpaši mazākajās pilsētās un ciemos.

*Konteksts: https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/19965-saeimas-deputati-un-lddk-diskutes-par-paveikto-un-izaicinajumiem-enu-ekonomikas-apkarosana.rss.rss/33415-tirdzniecibas-vietas-bus-janorada-partikas-produktu-razosanas-valsts

Leave a Reply