PRET – papildu nodokli lietotiem tekstilizstrādājumiem

Veikaliem, kuri pārdod apģērbu, arī lietotu, būs jāmaksā dabas resursu nodoklis. Tai skaitā arī lietoto apģērbu tirgotājiem, kas ir pretrunīgi vērtējams. Ja cenas pieaugs, cilvēku būs mazāk. Kā arī pastāv bažas, ka apģērbs tiks aplikts ar nodokli divreiz – izcelsmes valstīs un pēc tam Latvijā.

Sīkāk ar informāciju par situāciju ar lietotu apģērbu un dabas resursu nodokli iespējams iepazīties mājaslapā.

Lietotu apģērbu iegāde palīdz saudzēt apkārtējo vidi, līdz ar to šāda veida veikalus ir jāuzskata par ilgtspējīga, ekoloģiska patēriņa un “zaļākas” dzīves simbolu. To popularitāte pieaug katru gadu, jo tas ir dabai draudzīgi, lēti un stilīgi – vintage apģērbs šobrīd ir īpaši aktuāls. Taču, ja būs jāmaksā dabas resursu nodoklis, arī par preci, kura ir otrreiz “pārstrādāta” ir pretrunā ar Zaļo kursu. Viens no punktiem paredz, ka Eiropas Zaļais kurss fokusējas uz bezatlikumu ražošanu un uzņēmumu darbību saskaņā ar aprites ekonomiku.

Atkārtosim, ko nozīmē Aprites ekonomika: resursu ražošanas un patēriņa modelis jebkurā ekonomikā, kas ietver koplietošanu, nomu, atkārtotu izmantošanu, remontu, atjaunošanu un esošo materiālu un produktu otrreizēju pārstrādi pēc iespējas ilgāk. Aprites ekonomikas cikls sastāv no patēriņa mazināšanas, lietu atkārtotas izmantošanas un sašķirotā materiāla pārstrādes.

Tātad – uzņēmumiem Latvijā ir jātiecas uz Zaļo kursu, bet kā to var panākt, ja nav motivācijas un piedevām valdība uzliek smagu nodokļu slogu, kas ir neizdevīgi tirgotājam, kas strādā saskaņā ar aprites ekonomiku?

SIA ‘Zaļā josta” uzskata, ka valdībai ir aktīvi jārīkojas, piedāvājot šādu risinājumu: “Valsts līmenī nepieciešams “zaļināt” nodokļus, kas var darboties dažādos virzienos, piemēram, atbalstīt uzņēmumus, kuri investē tehnoloģijās un procesos, kas mazina oglekļa dioksīda emisijas, vai tiem, kuri nešķiro vai rada palielinātu daudzumu emisiju, tiek piemērotas lielākas nodevas. Šāda rīcība varētu stimulēt ne tikai klimata mērķu sasniegšanu, bet arī valdības deklarācijā pausto ekonomikas transformāciju.”

Valsts uzdevums ir radīt sistēmu un atbalsta rīkus, kas motivē gan uzņēmējus, gan cilvēkus rīkoties un īstenot aprites ekonomikas principus dzīvē.

Neesam aktīvi šķirotāji un maz ko zinām par Eiropas Zaļo kursu

SIA “Zaļā josta” dati liecina: Kā Eiropas Savienības dalībvalsts mēs esam uzņēmušies kopējo solījumu, ka 2035. gadā poligonos nonāks ne vairāk kā 10% no iedzīvotāju saražotajiem atkritumiem. Šobrīd atbilstoši Eiropas Vides aģentūras vērtējumam mums pastāv ļoti liels risks to nesasniegt, jo 2020. gadā šis rādītājs Latvijā bija 52,8%.

Tāpēc mūsu kā Latvijas iedzīvotāju pienākums ir aktīvāk šķirot atkritumus, pat ja liekas, ka tas lielu iespaidu nerada. Tā tas nav! Pēc Eurostat datiem Eiropas iedzīvotāji gadā rada aptuveni 220 miljonus tonnu sadzīves atkritumu (gandrīz 500 kg uz vienu iedzīvotāju). Tāpēc katra izvēle par labu šķirošanai ir būtisks solis.