Karogi preču marķējumā

Pārtikas tirdzniecības vietās jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts. To noteica Saeimā, trešajā galīgajā lasījumā. Produkta ražošanas valsti varēs norādīt rakstveidā vai ar attiecīgās valsts karoga attēlu. Ja pārtikas produkts būs ražots Krievijā vai Baltkrievijā, informācija būs norādāma tikai rakstveidā.

Ministru kabinets noteiks kritērijus valsts, kurā ražots produkts, identificēšanai, prasības norāžu noformēšanai un izvietošanai. Tāpat paredzēts noteikt izņēmumus, kad norāžu izvietošana nav obligāta. Jaunās prasības būs spēkā no 1. septembra. 

Par produkta ražošanas valsts nenorādīšanu pārtikas tirdzniecības vietā varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu: fiziskajai personai līdz 250 eiro, savukārt juridiskajai personai līdz 1000 eiro. 

Par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti iepriekš uzsvēra, ka grozījumi ļaus vieglāk atšķirt vietējos ražojumus un ērti noteikt, kur ražots konkrētais produkts, kā arī mazinās iespējas maldināt pircēju. Deputāti norādīja, ka joprojām atsevišķās mazumtirdzniecības vietās ir nopērkami Krievijas un Baltkrievijas produkti. Norāde cenu zīmē par produkta ražotāju ir būtiska, lai pircējs netīšām nenopirktu šo valstu produktus. Tas arī ļautu pircējam atšķirt vietējos produktus no citu valstu produktiem, kuri tiek veidoti pēc līdzīga dizaina, uzsvēra deputāti.

Līdz šim bija noteikts, ka izcelsmes valsts jānorāda tikai noteiktām pārtikas preču grupām, piemēram, gaļai, svaigiem augļiem un dārzeņiem. Savukārt, Eiropas Savienības Pārtikas produktu marķēšanas noteikumi paredz, ka tirgotājs sniedz informāciju par saviem produktiem, lai ļautu patērētājiem būt informētiem iepērkoties. Informācijai jābūt nemaldinošanai, precīzai, viegli salasāmai un saprotamai, neizdzēšamai.

Henriks Danusēvičs, LTA prezidents: “Skaidrs, ka šāda lēmuma ieviešana ir ļoti dārga – aptuveni 17-35 miljoni eiro nozarei. Tas arī apturēs vai būtiski sadārdzinās automatizācijas virzību nozarē, jo pakāpeniski ieviešas automātiskās cenu zīmes, kas šobrīd nepieļauj krāsu izmantošanu. Tāpat lielas problēmas ir noteikt, kas tad ir patiesais Latvijas produkts: vai ražotājs, kas veicis pēdējo apstrādes operāciju, vai produkta galvenās sastāvdaļas izcelsme. Nav arī zināms Eiropas Komisijas oficiāls viedoklis, vai prasība izvietot karogus pie visiem produktiem neierobežo brīvu preču apriti, jo rada papildus prasības marķēšanas noteikumiem, kurus šodien nosaka Eiropas direktīva.

Šodien atgādinu arī ilgstošu valsts pārvaldes problēmu: ilgtspējīgu plānošanu. Tā piemēram, par piena ražotāju  konkurētnespēju Saeimā diskutēja gan 2006. gadā, gan 2023. gadā, lēmumi tādi paši, bet vezums stāv uz vietas. Savukārt, Zemkopības ministrijas 2024. gada apspriedē ar ražotājiem un tirgotājiem pieņemā vairākus lēmumus:

1) ilgtermiņā atbalstīt Latvijas pārtikas ražotāju ilgtspēju,

2) daudz darīts Latvijas produktu virzībai veikalos: valsts kampaņas “Latvijas pienam būt” un “Karotītes”, privātās kampaņas gan lieliem, gan maziem tirgotājiem,

3) vairāk jāizceļ latviskā izcelsme un jānorāda privāto zīmolu preču izcelsmi.

Kopumā konstatēts, ka Latvijas pārtikas preču īpatsvars ir ļoti augsts: sākot ar vislielāko īpatsvaru “Maxima” un noslēdzot ar jau 60 vietējo ražotāju preču pieejamību “Lidl”. Un, protams, jautājums ražotājiem: Kāpēc ražotājs kautrējas izcelt latvisko sava produkta izcelsmi uz iepakojuma?”

Šī brīža situācija

Latvijas veikalos ir pieejami Krievijas un Baltkrievijas produkti, piemēram, Krievijas izcelsmes kosmētikas līdzekļi, kā arī Baltkrievijā ražoti veļas pulveri, makaroni, tēja, kosmētika u.c. produkcija. Joprojām notiek arī aktīvs eksports. Visvairāk Latvija eksportē tekstilmateriālus un tekstilizstrādājumus uz Krieviju un Baltkrieviju, kas sastāda vairāk kā 97 milj. eiro (liecina CSP dati 2023.g. janvāris).

Tāpat ir arī veikali, kas paši atteikušies no agresorvalsts precēm, lai neraisītu negatīvas emocijas patērētājos un rūpētos par savu reputāciju u.c iemesli.

Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču skaits veikalos (it īpaši 2024. gadā) gājis mazumā, bet nav pazudis pavisam. Kādi tam ir iespējamie iemesli?

• Darījumu partneriem ir ierasts tirdzniecības ceļš un nav vēlme vai ir grūti meklēt jaunas iespējas.
• Neprognozējamība un neziņa par nākotnes tirgus svārstībām, kas rada sastinguma stāvokli. Bailes pieņemt lēmumu. Ilūzija, ka šis stāvoklis ir pagaidu.
• Krievijas un Baltkrievijas produkti lielākoties ir zemo cenu kategorijā, tāpēc rada labu noietu tirgū.
• Iepirktais produkcijas daudzums uzglabājas noliktavās un ir grūti izpārdot.
• Uzņēmuma nevēlēšanās un/vai neiespējamība samazināt peļņu, lai spētu konkurēt tirgū.

Nākotnē plānots, ka uz 2025. gadu tiks grozīts Lauksaimniecības un lauku attīstības likums, aizliedzot Latvijā importēt lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas. Pagaidām Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija (2024.g. 20. februārī) skatīja divus priekšlikumus par Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma grozījumiem – piecu Nacionālās apvienības (NA) deputātu janvāra vidū Saeimā iesniegtos priekšlikumus un alternatīvu likumprojektu, kuru izstrādājusi Zemkopības ministrija (ZM) sadarbībā ar vairākām citām ministrijām, Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Saeimas Juridisko biroju. Paredzams, ka nākotnē tiks izskatīti arī citi grozījumi likumos, kas skars lielu daļu komersantus, un tiks sagatavoti jauni likumprojekti, kas novedīs pie straujām izmaiņām un jaunām potenciālām izmaksām tirgotājiem. Tirgus svārstības turpināsies.

Skaidrs, ka atliek mainīt ierastos tirdzniecības ceļus, palielināt eksportu uz citām valstīm, atrodot jaunus sadarbības partnerus un meklēt jaunas iespējas.

Tirgotājiem un ražotājiem arī uzsverams, ka Latvijas patērētājam būtu svarīgi zināt, vai produkts ir Latvijas, kas ir īpaši jāakcentē un jāizceļ. Tas ļautu atbalstīt vietējos mājražotājus, kuriem ir grūti konkurēt ar importētajiem produktiem. Jānorāda Latvijas zīmolu preču izcelsmi, lai ilgtermiņā atbalstītu Latvijas pārtikas ražotāju ilgtspēju.