Jāvairo vēlme iegādāties Latvijā ražoto

Gaļas nams “Ādaži” ir viens no lielākajiem gaļas produkcijas ražotājiem Latvijā. Ar savu sortimentu ir ieņēmuši zināmu vietu veikalu plauktos. Uzņēmums bāzējās Lielvārdē, bet pēc 2014. gada tika veiktas vērienīgas rekonstrukcijas, paplašinot noliktavu pulku, izveidojot jaunas pakošanas vietas un pielāgojot jaunu dizainu iepakojumiem, kam virsū ir atjaunināts logo. 2018. gadā gaļas nams “Ādaži” uzbūvēja jaunu pusfabrikātu ražotni un paplašināja jau esošās. Vēlāk 2021. gadā uzbūvēja jaunu loģistikas centru, kas ļauj vairāk iepirkt izejvielas produkcijas ražošanai un ilgāk tās uzglabāt noliktavās, kas atvieglojis daudzus loģistikas procesus uzņēmumā, un ļauj efektīvāk strādāt, saražot un uzglabāt produkciju lielākos apjomos. Šobrīd tas ir īpaši svarīgi ilgtermiņa mērķa dēļ – paplašināt produkcijas eksportu.

Helēna Rozalinska

Sarunājamies ar Juriju Skribi, CEO – Gaļas Nams “Ādaži”.

Kas ir Jūsu pievienotā vērtība?

Mēs esam vienīgais uzņēmums Latvijā, kas ir saņēmis BRS sertifikātu visai savai ražotai produkcijai. Tas ir diezgan liels sasniegums uzņēmumam, ar ko lepojamies. Uzņēmums to ir panācis 2022. un 2023. gadā. Divas reizes pēc kārtas visi mūsu ražotie produkti tiek atzīti un novērtēti ar augstāko kvalitātes sertifikātu, kas ir kā garantija, ka mūsu ražotais produkts ir drošs, likumīgs un kvalitatīvs. Tas ir diezgan liels solis, ko esam spēruši un turpināsim to darīt – virzīties uz izaugsmi, akcentējot kvalitāti.

Sertifikācija nav vienreizējs process, bet ir jāatkārto noteiktā laika periodā, kas nodrošina uzņēmuma kvalitātes augsto standartu uzturēšanu. Mēs esam sertificējuši pilnīgi visu ražošanas procesu un produkcijas sortimentu, tai skaitā augu izcelsmes produktu līniju V-EGO, tradicionālos gaļas produktus, auksti kūpinātos gaļas produktus, pusfabrikātus, sālītu speķi, kā arī produktus ar īpašu norādi “bez glutēna”. Priecē fakts, ka aizvien vairāk arī Latvijas tirgū parādās kompānijas, kuru pamata prasība ir BRS standarta esamība, kas būtiski ceļ visas nozares kvalitātes latiņu līdz maksimāli augstam līmenim.

Jums ir plašs sortiments – kā notiek pielāgošanās patērētāju vēlmēm? Kā Jūs izdomājat, kas jāliek klāt vai kas jāņem laukā?

Mēs skatāmies, kas notiek Latvijas tirgū un ārzemju. Vēlamies pirmām kārtām apmierināt patērētāju vajadzības Latvijas tirgū. Uzskatu, ka konkurence ir liela, tāpēc jāpiedāvā pēc iespējas plašāks sortiments. Šobrīd esam visos segmentos, kas attiecas uz gaļu – desas, cīsiņi, gaļas kūpinājumi, sardeles un cits.

Lielu uzsvaru liekam uz mārketinga aktivitātēm, it īpaši, ja notiek jauna produkta virzīšana tirgū. Tādējādi mēs varam labāk integrēt jaunos produktus veikalu plauktos un iepazīstināt ar tiem patērētājus, raisot viņos lielāku vēlmi tos iegādāties, pieradināt pie tiem, stimulējot tos iegādāties ar akcijām, īpašajiem piedāvājumiem pirmajā produkta virzīšanas fāzē. Vienlaikus analizējam Latvijas tirgu, lai piedāvājumi (ieskaitot akcijas) nepārklātos – tas ir būtisks faktors. Pētām ārzemju tendences, jo tas pamazām ienāk Latvijas tirgū. Tas mums noder arī priekš eksportēšanas. Piemēram, pusfabrikāti ir pieaugoša tendence, jo patērētāji vēlas aizvien vairāk izgaršot jaunas garšas un ne tikai.

Šobrīd esam vienīgie nagetu ražotāji, kas tos ražo tepat Latvijā no savām izejvielām. Manuprāt, tā ir lieliska iespēja paplašināt sortimentu, piedāvāt jau gatavo produkciju.

Minējāt, ka eksportējat produktus, kāds ir eksportējamais sortiments? Kā Jūs veicat pielāgošanos ārzemju tirgiem?

Runājot par eksportu – skatāmies, kādiem produktiem ir lielāks derīguma termiņš, tos vairāk eksportējam. 

Analizējam patērētāju kritērijus produktiem, skatāmies, kas ir pieprasīts, un piedomājam arī par produktu dizainu, kas piesaista acu skatienus un atspoguļo mūsu produkta rakstura īpašības. Piemēram, tagad mūsu produktu iepakojumos dominē zaļā krāsa, kas atspoguļo mūsu produktu sastāvdaļu augsto kvalitāti. 

Jaunākās tendences rāda, ka aug pieprasījums produktiem bez gaļas, vegānu produkcijai,  “zaļajai” produkcijai (gan Latvijā, gan ārzemēs). Bet šeit es vēlētos uzsvērt, ka šie produkti nav tikai priekš vegāniem. Tie ir produkti, kas nesatur dzīvnieku izcelsmes produktus, un ar savu konkrēto garšu. Tāpēc es tiešām saredzu nākotni šāda veida produktiem, jo tās ir jauna veida garšas, ko patērētājs vēlas izgaršot vai lietot uzturā, piemēram, kā garnīrs un piedeva.

Runājot par nosaukumiem, tad mums ir tādi interesanti produktu vārdi – “vegānu cīsiņi”, “vegānu burgers”, jo tie izskatās pilnīgi tāpat kā gaļas izstrādājumi. Tādā veidā var paplašināt savu ēdienkarti, kas ir svarīgi mūsdienu patērētājam. Vienīgā problēma, ko es saredzu, saistībā ar šiem produktiem, ir tas, ka tie ir nedaudz dārgāki, kas var atturēt patērētājus no to iegādes. Tāpēc domājam par cenu samērīgumu un ar sadarbības partneriem, tirdzniecības tīkliem cenšamies vienoties par saprātīgām cenām, lai plauktā tie atrastos par pieņemamu cenu un būtu pieejami plašākai patērētāju grupai.

Mēs kā uzņēmums arī esam private label produktu ražotājs. Mēs ražojam markas preci, un tā ir viena no mūsu stratēģijām – piedāvāt sadarbības partneriem un klientiem iespēju pasūtīt produktu, kuru izstrādājam kopā, bet otrs variants – piedāvāt savu konkrēto receptūru. Tā ir uz klientu orientēta domāšana, kas ir ļoti svarīgi mūsdienās. Esam private label produktu ražotājs gan Latvijai, gan arī klientiem ārzemēs. Šī tendence arvien vairāk parādās tirgū. Pasūtījums Private label produktiem nāk arī no dažādiem tīkliem: Maxima, Rimi, Lidl, Elvi, Lats, Top, Mego un tā tālāk. Esam gatavi sadarboties, izstrādāt jaunus produktus un cenšamies piedalīties izstādēs – esam aktīvi, domājam par mārketingu, ieguldamies tajā. 

Kā Jūs komentētu marķējumu pārbagātību uz iepakojuma mūsdienās? Kas, Jūsuprāt, ir jāatspoguļo uz produkta iepakojuma? 

Produkta iepakojuma marķējumam jābūt standartizētam, tādam, lai patērētājs ātri var veikt izvēli pirkumam veikalā. Pirmām kārtām, jāizceļ alergēni, ko var gaiši un skaidri redzēt. Svarīgi redzēt, cik daudz kalorijas ir produktam un citas lietas, kas ir obligāti jānorāda visiem ražotājiem, lai tie būtu viegli pārskatāmi veikalu plauktos.

Runājot par valstu karodziņiem (karodziņu likumprojekts), es uzskatu, ka ir jāidentificē tieši Latvijā ražotā produkcija. Mums ir jāaudzina, jāpieradina patērētāji pie Latvijā ražotās produkcijas. Mums jābūt patriotiskākiem. Jāvairo vēlme iegādāties Latvijā ražoto. Latvijā ražotajai produkcijai ir arī lielāka pievienotā vērtība, nevis, ka tie vienkārši tiek ievesti no ārzemēm. Un, protams, lai to izceltu ir nepieciešami papildu marķējumi – Latvijas karodziņš. Tas ir ieguvums valstij, ja Latvijas produktus vairāk izvēlas un tas ir jāsaprot patērētājiem. Un Latvijas karodziņus var likt arī, piemēram, pie cenu zīmēm, bet noteikti šis jautājums jāatrisina valsts līmenī, jo tas ir svarīgi.  

Runājot par Latviju, ko Jūs nosauktu par galvenajiem šī brīža izaicinājumiem?

Galvenais izaicinājums, kā jebkurā biznesā, noteikti – būt konkurētspējīgam. Ja tu neesi konkurētspējīgs ne ar cenu, ne ar produktu, ne ar savu kvalitāti, ne ar pakalpojumu, tad agrāk vai vēlāk tevi kāds nostums malā. Jācenšas būt priekšgalā. Bet, protams, izaicinājumi ir katru dienu, nerunājot jau par energoresursu izmaksu paaugstinājumu, ko mēs visi (uzņēmēji) pagājušogad piedzīvojām. Taču es uzskatu, ka, ja mēs strādājam kopā, piemēram, ar sadarbības partneriem, tad daudzus jautājumus var atrisināt (kopīgiem spēkiem). Nezinu, kā ir bijis citiem, bet mēs ar sadarbības partneriem vienmēr varam lieliski saprasties un vienoties par nepieciešamajiem nosacījumiem, un tas tiešām ir svarīgi – kontakts ar sadarbības partneriem. Mums, protams, ir jācīnās ar iekšējo situāciju, tādām problēmām kā pircēju plūsmas samazināšanās ar katru gadu. Tāpēc jāsāk skatīties globāli.

Ja skatīties tieši uz ražošanas nozari, tad Latvijā ir vairākas neatrisinātas lietas, piemēram, darbaspēka trūkuma jautājums. Šī problēma nav jauna, bet to vajadzētu aktīvāk risināt, piemēram, sākt izmantot to darbaspēku, kas ir ārpus Latvijas robežām, vai domāt par to, kā stimulēt latviešus atgriezties atpakaļ. Jābūt jaunām iespējām kā Latvijā nopelnīt naudu, jāpadomā par bērniem un augstākās izglītības līmeņa nodrošināšanu. Jāskatās uz šī jautājuma risināšanu kompleksi. Tā nav vienas nozares problēma, tas ir izaicinājums visā Latvijā. Piemēram, ja mēs veicināsim eksportu vēl vairāk, tad var teikt, ka nauda tiks atvesta šeit uz Latviju. Tāpēc mums jādomā, kā attīstīt eksportu.

Runājot par ražošanas procesu, vai Jums ir kādi jauninājumi, piemēram, vai Jūs domājat par energoefektivitāti?

Jā, mums katru gadu ir energoaudits, un, protams, ir ilgtermiņa plāni, stratēģija, kā mazināt energopatēriņu, bet, ja skatīties, ko jau esam aktīvi darījuši – ražošanas telpās nomainījām apgaismojumu, esam investējuši līdzekļus jaunās iekārtās, kas ļauj saražot vairāk, izmantojot mazāk resursus. Esam piedomājuši un pārskatījuši loģistikas jautājumus – ekonomija attiecībā uz saldētavām. Ja agrāk nedēļā piegādāja trīs reizes produkciju, tad tagad vienā reizē piegādā visu (nedēļas) apjomu. Ja salikt visas lietas kopā, tad, protams, rodas efektivitāte, un ja vēl ar sadarbības partneriem ir laba komunikācija un sapratne, tad ir iespējams panākt ievērojami labākus rezultātus, efektivizējot vairākus procesus uzreiz.

Vienmēr ir iespējams ražošanas procesu nedaudz pārplānot un efektivizēt, ir jāsaprot, kur var samazināt, lai rezultātā palielinātos rādītāji. Jauna iekārta, kas tiek iegādāta, vienmēr tiek izvērtēta pēc energoefektivitātes principiem, skatamies, vai ražošanas jauda ir lielāka pie tiem pašiem nosacījumiem un vai energopatēriņš ir mazāks. Mēs pie tā strādājam ļoti cītīgi un arī domājam par sertifikācijām.

Kādi ir Jūsu nākotnes plāni un ilgtermiņa stratēģija, varbūt tie mērķi, kurus Jūs šobrīd izvirzāt? 

Šobrīd esam galvenokārt tendēti uz eksporta attīstīšanu – gan ar esošiem produktiem, gan ar jaunajiem. Esam pilnveidojuši savu sortimentu, palaižot jaunas produktu līnijas. Jaunais virziens, ar kuru mēs šobrīd strādājam, ir vegānie un veģetārie produkti, kas nākotnē kļūs arvien populārāki, jo to pieprasa mūsdienu patērētāji.

Šobrīd vēl nevaru visu stāstīt, teiksim tā – Komercnoslēpums, bet vienmēr domājam par nākotnes plāniem, par jauniem produktiem, to ražošanu un to ienākšanu tirgū. Kad būs gatavi pirmie jaunumi, tad to noteikti paziņosim. Šobrīd – vēlamies attīstīt eksportu. Lai veiksmīgi strādātu eksporta tirgū, uzņēmumam jābūt ļoti sakārtotam, konkurētspējīgam tādā pašā līmenī, kā ārzemju uzņēmumi. Mēs labi zinām, ka, piemēram, Polijā ražotājiem industrializācija ir stipri lielāka nekā Latvijā. Tāpēc viens no faktoriem, kā mums konkurēt ir, piemēram, sertifikātu iegūšana. Tas mums ļāvis arī klientiem piedāvāt pavisam citas – augstākas kvalitātes produktus. Tāpēc eksporta tirgus ir izaicinājums konkurences ziņā. Sākumā mēs skatāmies uz Eiropu. Ja Latvijā ir tikai 1,7 milj. iedzīvotāju, tad Eiropā tie ir 70 milj. Tas tirgus ir milzīgs. Jāsaprot, ka arī pie kaimiņiem varam aktīvi cīnīties par savu vietu, jo igauņi lieto mūsu produkciju. Nedrīkst aizmirst, ka mums ir jāaizsargā arī savs tirgus.