Vai vegāniska pārtika jāražo, izmantojot atsevišķas iekārtas? 

Dažreiz patērētāji apjūk, ieraugot norādi “var saturēt piena daļiņas” uz produkta etiķetes, kas marķēts kā vegānisks. Arī ražotāji un ēdinātāji reizēm uzskata dzīvnieku izcelsmes daļiņu risku vegāniskā pārtikā par problemātisku. Taču šis ir kļūdains pieņēmums, kas kavē plašāku vegānisko jeb augu valsts opciju ieviešanu veikalu plauktos un restorānu ēdienkartēs. Šajā rakstā paskaidrosim, ko tieši nozīmē vegāniskie produkti un daļiņu iespējamā klātbūtne un kāpēc tas nav šķērslis vairumam cilvēku, kuri interesējas par augu valsts uzturu.

Autore: Alise Miļūna, vadītāja sabiedriskā labuma programmai “Augi un Draugi”. 

Ko nozīmē “vegānisks produkts”?

Jautājums par to, vai pārtikas produkts ir vegānisks, atšķiras no citiem jautājumiem par produktu marķēšanu. Uzsvars tiek likts nevis uz noteiktu vielu klātbūtni, bet gan produkta ražošanas ietekmi uz dzīvniekiem. Pēc “The Vegan Society” definīcijas, vegānisma mērķis ir, cik vien praktiski iespējams, izslēgt dzīvnieku izmantošanu un cietsirdīgu izturēšanos pret viņiem pārtikas, apģērba ieguves un citos nolūkos. Eiropas veģetāriešu asociācija, ražotāju organizācija “FoodDrinkEurope” un tirgotāju organizācija “EuroCommerce” definē vegāniem piemērotu pārtiku kā produktus, kas nav dzīvnieku izcelsmes produkti un kuriem nevienā ražošanas posmā nav pievienoti dzīvnieku izcelsmes produkti kā sastāvdaļas vai pārstrādes palīgvielas.

Norāde, ka produkts piemērots vegāniem, neizslēdz iespēju, ka produkts gatavots tajās pašās iekārtās, kur dzīvnieku izcelsmes produkti, un ka iespējama neplānota dzīvnieku izcelsmes mikrodaļiņu klātbūtne.

Arī “The Vegan Society” un “V-Label” vegānisko produktu sertifikācijas programmas 2024. gadā neprasa nodalīt produktu ražošanas līnijas, lai varētu tos sertificēt kā vegāniskus. Tātad potenciāla neparedzēta nevegānisku vielu klātbūtne nav šķērslis, lai marķētu produktu kā vegānisku jeb augu valsts produktu. Protams, tas neattiecas un nav pieņemami gadījumos, kur netiek ievēroti pārtikas drošības noteikumi un labās prakses.

Neatkarīgi no norādes, ka produkts ir augu valsts vai piemērots vegāniem, ir nepieciešams lietot arī noteikumiem atbilstošas norādes par alergēniem uz produkta iepakojuma vai ēdienkartē. Tādējādi patērētāji ar alerģijām tiek informēti par šo veselībai nozīmīgo aspektu. Norāde, ka ēdiens ir vegānisks, nevar aizvietot norādi par alergēniem.

Šī starptautiskā nostāja par vegāniskiem produktiem un dzīvnieku izcelsmes mikrodaļiņām ir pragmatiska un saskanīga ar ikdienas iepirkšanās pieredzi vairumam cilvēku, kuri interesējas par augu valsts uzturu.

Kāpēc patērētāji izvēlas vegāniskus jeb augu valsts produktus?

Aplūkojot populārākos iemeslus, kādēļ cilvēki izvēlas vegāniskus jeb augu valsts produktus, kļūst skaidrs, ka nejauša dzīvnieku izcelsmes daļiņu klātbūtne nav tiem pretrunā.

Vai iespējamās daļiņas satrauc cilvēkus, kuri izvēlas augu valsts pārtiku, lai saudzētu dzīvniekus? 

• Nē, jo dzīvnieku izcelsmes produkti nav iekļauti receptē un netiek ražoti speciāli šim produktam vai ēdienam, tātad tā iegādāšanās neveicina dzīvnieku izmantošanu un nav pretrunā ētiski motivētai pārtikas izvēlei.

Vai iespējamās daļiņas satrauc cilvēkus, kuri izvēlas augu valsts pārtiku veselības dēļ? 

• Nē, jo, ievērojot pārtikas drošības pasākumus, daļiņas produktā var nonākt tikai ļoti mazos apjomos. Tik maziem apjomiem nav būtiskas ietekmes uz ēdiena uzturvērtību un lietotāju veselību. Kā iepriekš minēts, patērētājus ar alerģijām aizsargā noteikumi par alergēnu norādīšanu marķējumā un ēdienkartēs.

Vai iespējamās daļiņas satrauc cilvēkus, kuri izvēlas augu valsts pārtiku dabas un klimata aizsardzības dēļ? 

• Nē, jo produkti ar vislielāko ietekmi uz klimatu un dabu nav iekļauti receptē un netiek ražoti speciāli šim produktam vai ēdienam. Šī produkta vai ēdiena iegādāšanās neveicina dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un attiecīgās sekas klimatam un dabai.

Vai iespējamās daļiņas satrauc cilvēkus, kuri izvēlas augu valsts pārtiku garšas baudījuma dēļ? 

• Nē, jo, ievērojot pārtikas drošības pasākumus, daļiņas produktā var nonākt tikai ļoti mazos apjomos. Tik mazi apjomi neietekmē garšu, tekstūru u.tml. īpašības.

Ar nosacījumu, ka uzņēmums ievēro pārtikas drošības noteikumus un labās prakses, nav jāraizējas par atsevišķām iekārtām vegānisko produktu vai ēdienu gatavošanai. Pārmērīgi strikti standarti attiecībā uz ražošanas līnijām un iekārtām nevajadzīgi sarežģītu situāciju gan patērētājam, gan uzņēmumam un rezultātā samazinātu pārtikas piedāvājumu. Tā vietā sabiedrības un uzņēmumu interesēs ir nodrošināt plašu un viegli pieejamu augu valsts produktu izvēli. Uzņēmumi, kas to dara, ir draudzīgāki visiem klientiem un ieguvēji laikā, kad mainās sabiedrības ēšanas ieradumi un ekspektācijas pārtikas nozarē.

Raksts balstīts uz Eiropas veģetāriešu asociācijas 2018. gadā publicēto pozīciju “Traces of animal substances in vegan/vegetarian food”.