Par aktuālo degvielas jomā Latvijā

Ieva Ligere, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore

Naftas produktu aizliegums no Krievijas, ekonomikas stagnēšana, biodegviela un Eiropas Savienības pamatnostādnes siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai līdz 2023. gadam – apkopojums par aktuālo degvielas jomā. 

Nākotnē turpinās pieaugt degvielas cenas – kas to ietekmēs?

1. Naftas tirgus svārstības

2023. gada deviņos mēnešos kopējais degvielas realizācijas apjoms faktiski ir tāds pats kā pagājušā gada deviņos mēnešos – realizētas 950639 tonnas, kas ir viens no indikatoriem ekonomikas stagnēšanai. Degvielu realizācijas īpatsvars: dīzeļdegvielai tie ir nepilni 84% no kopējā degvielu patēriņa, benzīnam 13% un autogāzei tie ir  2%. 

2023. gada 5. februārī pilnībā stājās spēkā Eiropas Savienības 6. sankciju pakete attiecībā uz naftas un naftas produktu importa aizliegumu no Krievijas. Tas izraisīja cenu svārstības ar starpību līdz 40 centiem litrā. OPEC valstu vienošanās samazināt naftas ieguvi, Hamas uzbrukums Izraēlai un citi faktori kopš vasaras vidus palielināja naftas un naftas produktu cenas, līdz novembrī tās sāka mazināties, jo globālais pieprasījums mazinājies. Pašlaik degvielas cena svārstās ap 1,60 EUR par litru, kas ir objektīvi dotajām naftas cenām un naftas pārstrādes rūpnīcu jaudām.

2. Konsolidācijas process

Pēdējie gadi ir iezīmējuši degvielas tirgus konsolidācijas procesa sākšanos Latvijā, lielākajiem tirgus spēlētājiem pārņemot mazo spēlētāju DUS. No tirgus ir aizgājis ilggadējs tirgus spēlētājs – “Dinaz”, kura stacijas pamatā pārņēmusi AS “VIADA Baltija” un AS “Virši-A”. Savukārt SIA “KOOL LATVIJA”, kura ir kļuvusi par daļu no lielākā Igaunijas degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma “Olerex”, pakāpeniski pārņēmusi SIA “Gotika Auto” stacijas. 

2023. gada rudenī Konkurences padome devusi atļauju SIA “KOOL LATVIJA” mātes kompānijai AS “AQUA MARINA” (Olerex) apvienošanos, iegūstot  SIA “EAST-WEST TRANSIT” un SIA “Naples” (abi kopā SIA “LN Degviela” dalībnieki) aktīvus un tiesības tos izmantot, kā arī SIA “Baltijas degviela” 100% kapitāla daļas.

3. Biodegviela un ES likumdošana

Pēc 1,5 gada pārtraukuma no 2024. gada 1. janvāra atsākas obligātais biodegvielas piejaukums uz katru litru – 10% apmērā 95. markas benzīnam, savukārt 7% apmērā dīzeļdegvielai no 1. aprīļa.

Runājot par nākotni, tad te atzīmējami vairāki būtiski notikumi. Eiropas Savienība ir pieņēmusi Eiropas parlamenta un padomes direktīvu (ES) 2023/2413 (2023. gada 18. oktobris), ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2023/959 (2023. gada 10. maijs), ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, un Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību (Dokuments attiecas uz EEZ), kā arī EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULU (ES) 2023/1804 (2023. gada 13. septembris) par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Direktīvu 2014/94/ES.

Šie ES normatīvi paredz dalībvalstīm ieviest tādas prasības kā emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu degvielas piegādātājiem no 2027. gada, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu par 14,5% līdz 2030. gadam, moderno biodegvielu izmantošanu degvielā noteiktā apjomā, elektrouzlādes punktu obligātu ierīkošanu. To visu Latvijā paredzēs tādi likumi kā Klimata likums un Transporta enerģijas likums, kurus šobrīd izstrādā un virza Klimata un enerģētikas ministrija. Esošā degviela tiks aizstāta ar otrās paaudzes biodegvielu, kā arī daļa ar alternatīvajiem enerģijas veidiem, piemēram, ar elektroenerģiju. 

Tas viss kopā ievērojami palielinās izmaksas, jo degvielas piegādātājiem būs jāpērk daudz dārgāki produkti par fosilajiem, kā arī jāpērk emisiju kvotas atbilstoši realizētajai degvielai.

Šo situāciju neuzlabos arī tas, ka joprojām pēc atsevišķu deputātu iniciatīvas notiek diskusijas par alkohola tirdzniecības aizliegumu degvielas uzpildes stacijās, kas ir rupjš konkurences tiesību pārkāpums, tirgus kropļošana, ņemot vērā, ka degvielas uzpildes stacijās esošie veikali ir tieši tādi paši veikali, kā jebkurš cits pārtikas/nepārtikas preču veikals.