Komentārs: Inflācijas ierobežošanas cena

Komentāru sagatavoja SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis

Latvijas IKP 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2. ceturksni, pieauga par 0.6%. Savukārt gada laikā ekonomika ir samazinājusies par 0.1%. Provizoriski tiek lēsts, ka vājo rezultātu noteica sarukums ražojošajās nozarēs par 3.3% un pakalpojumu nozarēs par 0.1%. Pozitīvu pienesumu veidoja produktu nodokļu pieaugums par 1.9%.

Ātrā aplēse ir izrādījusies mazāk drūma par prognozēm, lai arī situācija ir tālu no vēlamās. Visdrīzāk tā ir optimāla situācija, kurā par primāro mērķi ir izvirzīta inflācijas apkarošana. Lai nodzītu inflāciju līdz ECB vēlamajam mērķim – 2%, spiediens uz ekonomiku, caur paaugstinātām procentu likmēm, saglabāsies. Tādēļ pārbaude eirozonas, tai skaitā Latvijas, ekonomikas noturīgumam turpināsies. Tikmēr valdības uzdevums būs nobalansēt riskus, lai ekonomika nenonāktu dziļākā lejupslīdē, bet arī pārdomāti īstenotu atbalsta pasākumus.

Lūkojoties caur inflācijas prizmu, stagnatīvi apstākļi ekonomikā vēl tuvākā pusgada laikā saglabāsies. Ārējā vide stabilizēsies līdz ar noturīgāku patērētāju pirktspējas un pārliecības atjaunošanos eksporta tirgos. Taču tas būs pietiekami ilgstošs un pakāpenisks process. Krītošā inflācija ES valstīs jau aizsākusi pirktspējas atjaunošanos, taču konfidence nostiprināsies līdz ar skaidrākiem signāliem par procentu likmju mazināšanos. Atbilstoši pašreizējām prognozēm skaidrākas norādes varētu parādīties nākamā gada otrajā ceturksnī. Savukārt daudzviet Eiropā patērētāji visu inflācijas zaudēto pirktspēju atgūs vien ap 2025. gada beigu pusi.

Ekonomika 2023. gadu tomēr noslēgs ar minimālu, bet kritumu

Tuvākajos mēnešos apjomi Latvijas eksportā un apstrādes rūpniecībā turpinās sarukt. Neskatoties arī uz Latvijas vidējās pirktspējas atjaunošanās aizsākšanos, iekšzemes patēriņā izaugsme atjaunosies pakāpeniski. Pozitīvas vēsmas gaidāmas no investīciju puses, kur gaidāma pastiprināta Eiropas fondu ieplūde, kam vajadzētu stimulēt arī privātās investīcijas. Visticamāk, arī IKT nozarē būs turpinājusies izaugsme, kur liela daļa ir eksportā balstīta un kompensē apjomu sarukumu preču eksportā. Tāpat darba tirgus ir izrādījies ārkārtīgi noturīgs. Uzņēmēju aptaujas norāda, ka darbinieku trūkuma aktualitāte būtiski nav sarukusi. Tādēļ būtiska darba tirgus pasliktināšanās nav gaidāma. Visticamāk, ka ekonomika 2023. gadu tomēr noslēgs ar minimālu, bet kritumu, kas ir inflācijas ierobežošanas cena.

Kad sekos likmju samazināšana?

Procentu likmju pieaugums nozīmē, ka aizņemtā nauda kļūst dārgāka, bet uzkrātā vērtīgāka. Pēc būtības tas ir galvenais instruments centrālās bankas rokās, lai cīnītos ar inflāciju. Citiem vārdiem maksājot vairāk par kredītiem, mazāk atliks naudas citām lietām, kas vājinās pieprasījumu un tālāk uzņēmēju spēju celt cenas – tāds mērķis. Līdz ar to likmju samazināšanās nenotiks ātrāk, līdz ECB nebūs pārliecināta par inflācijas mērķa 2% sasniegšanu. Visticamāk, likmju samazināšana sekos nākamā gada otrā ceturkšņa beigās. Augot izmaksām, iedzīvotāji ne tikai spēj mazāk uzkrāt, bet arī izmanto uzkrājumus. Diemžēl ir grupas, kas jau ir iztērējušas un ir tādi, kam uzkrājumi turpina dilt. Kopējais uzkrājumu līmenis jau ir sācis samazināties. Pozitīva ziņa ir, ka šobrīd vidēji algu kāpums ir sācis apsteigt inflāciju, kas nozīmē, ka pirktspēja ir sākusi atkopties. Taču, tā kā tas nenotiek vienmērīgi, tad ne visi to izjūt un paies pietiekami ilgs laiks, pirms tiks atgūta zaudētā pirktspēja. Tas varētu notikt 2025. gada otrajā pusē.

Jautājums no redakcijas: Kas palielina Latvijas pievilcību investoriem un veicina konkurētspējas saglabāšanu globālajā vidē? Vai piekrītat apgalvojumam “Nodokļu politikai ir izšķiroša nozīme valsts konkurētspējas veidošanā, jo, pieņemot lēmumu par investīciju veikšanas vietu, viens no būtiskākajiem faktoriem ir tieši nodokļu politika, kas ir paredzama un biznesu veicinoša.”?

“Diemžēl nevar teikt, ka Latvijai investīciju piesaiste ir bijusi ārkārtīgi svarīga prioritāte. Ir ne tikai jāsakārto vide, jāveido prognozējamība, bet arī jāuzrunā potenciālie investori. Par investīcijām valstis konkurē, kas nozīmē nepārtrauktu sāncensību. Nodokļiem, jo īpaši darba spēka nodokļiem ir nozīme un šajā kontekstā ir darāmas lietas. Taču nodokļi nav primārie nosacījumi. Drīzāk svarīgāki nosacījumi ir darbaspēka kvalitāte un pieejamība, efektīvs normatīvais regulējums un birokrātija, kas nereti rada daudz lielākus izaicinājumus par nodokļu likmēm,” stāsta “SEB” bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.