Cik lielu dzeramnaudu izvēlās atstāt kafejnīcu apmeklētāji Latvijā?

Latvijas iedzīvotāji vislabprātāk dzeramnaudu par apkalpošanu kafejnīcās un restorānos maksā robežās līdz pieciem eiro, noskaidrots maksājumu tehnoloģiju uzņēmuma “Paynt” aptaujā sadarbībā ar “Norstat”.

Septembrī veiktā aptauja atklāja, cik lielu dzeramnaudu Latvijas iedzīvotāji atstāj visbiežāk. Vispopulārākā atbilde, ko izvēlējās 22% respondentu bija – no diviem līdz pieciem eiro, neatkarīgi no pasūtījuma kopējā rēķina. 21% respondentu pauda, ka atstāj 10% lielu dzeramnaudu no pasūtījuma kopējā rēķina. Savukārt 15% iedzīvotāju atklāj, ka dzeramnaudu kafejnīcās un restorānos nemēdz atstāt vispār.

Analizējot datus tiek secināts, ka no diviem līdz pieciem eiro lielu dzeramnaudu biežāk izvēlas atstāt sievietes (25% gadījumu), nekā vīrieši (19% gadījumu). Pretēja situācija ir vērojama 10% lielai dzeramnaudai no pasūtījuma kopējā rēķina, ko izvēlas atstāt 23% vīriešu un 19% sieviešu.

Interesanti ir arī vērot reģionu sadalījumu. Tā piemēram, aptauja rāda, ka tieši rīdzinieki dzeramnaudu atstāj visbiežāk, jo tikai 11% no respondentiem norādīja, ka to nedara. Savukārt, Zemgalē par papildus apkalpošanu kafejnīcās un restorānos nemaksā 20% aptaujāto, Latgalē – 19% un Vidzemē – 24%.

“Jautājums vai un cik lielu dzeramnaudu atstāt ir bijis aktuāls vienmēr, vieni ievēro vispārpieņemtus principus, citi izvēlas dzeramnaudu iekļaut kopējā rēķinā, bet vēl citi uzskata, ka papildus nauda par apkalpošanu nav jāmaksā vispār. Mūsu pieredze liecina, ka ne tikai Latvijā šis jautājums ir aktuāls,” skaidro uzņēmuma “Paynt” dibinātājs un valdes loceklis Sems Kouli. “Svarīgi ir izglītot iedzīvotājus un runāt par iemesliem, kāpēc dzeramnauda ir jāmaksā. Tāpat, samazinoties skaidras naudas apjomam, būtiski ir nodrošināt dažādas dzeramnaudas saņemšanas iespējas. Tas cels apkalpojošā personāla motivāciju labi darīt savu darbu, stiprinās darbinieku lojalitāti, un sniegs iespēju saņemt tūlītēju novērtējumu par paveikto.”

Pašreiz arvien populārākas kļūst jaunās tehnoloģijas, kas ievērojami atvieglo dzeramnaudas nomaksu kafejnīcās un restorānos. Tieši tāpēc aptaujā tika noskaidrots, kas varētu veicināt dzeramnaudas atstāšanu apkalpojošajam personālam. Visbiežāk jeb 39% aptaujāto pauda, ka dzeramnaudu maksā tikai tad, ja līdzi ir skaidra nauda pietiekamā apjomā. Otra populārākā atbilde, ko izvēlējās 24% respondentu, bija vēlme šo papildu apkalpošanas komplimentu iekļaut kopējā rēķinā, lai varētu veikt vienu maksājumu ar bankas karti. Specializētus risinājumus, piemēram, QR kodu, iekārtas un mobilās lietotnes, iedzīvotāji izvēlējās krietni retāk.

“Latvijas banka nesen informēja, ka skaidru naudu iedzīvotāji izmanto arvien retāk. Tas nozīmē, ka daudziem nav sagatavoti papildu līdzekļi, ko kā pateicību par labu maltītes kvalitāti un apkalpošanu atstāt oficiantiem. Ja restorānā vai kafejnīcā nav izveidota norēķināšanās kārtība, kur dzeramnaudu var atstāt arī ar bankas karti vai, piemēram, aplikāciju, tad nozares darbiniekiem ir risks nesaņemt papildu novērtējumu naudas veidā, tādējādi samazinoties kopējiem ikmēneša ieņēmumiem,” saka Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis. “Pašreiz nozarē tieši darbinieku nepietiekamība ir viena no galvenajām problēmām, tāpēc svarīgi, ka viņi saņem ne tikai motivējošu atalgojumu, bet arī papildu dzeramnaudu, lai tādējādi justos finansiāli stabili un novērtēti.”

“Mūsu pieredze rāda, ka Covid-19 pandēmijas laikā cilvēki strauji pārgāja uz bezskaidras naudas maksājumiem, tāpēc ir svarīgi ar digitālajām tehnoloģijas iespējām saglabāt dzeramnaudas saņemšanas iespējas. Kafejnīcu un restorānu īpašniekiem jāsaprot, ka diversificējot pateicības maksājuma iespējas par apkalpošanas kvalitāti, darbinieki saņems vairāk un attiecīgi būs arī motivētāki savu darbu izdarīt labāk, jo zinās, ka to pūles tiks atbilstoši novērtētas” saka “Paynt” dibinātājs un valdes loceklis Sems Kouli.