Mazie tirgotāji tiek apmeloti

Ilze Berga, uzņēmuma SIA “Zaltes” līdzīpašniece par kaislībām ap pārtikas cenu uzcenojumiem, par pārmetumiem valdības līmenī, par to ka tirgotāji uzliekot 300 procentu uzcenojumu, saka: “Tā ne tuvu nav tiesa – mazie tirgotāji šajā gadījumā tiek nepatiesi apmeloti!” Viņa savu sacīto pamato ar skaitļiem un faktiem.

“Uzņēmuma īpašniekiem, kurus savā Valmieras novadā pircēji pazīst, nākas uzklausīt nepamatotus un emocionālus pārmetumus. Šādas nepamatotas un nepārbaudītas runas tracina cilvēkus un vedina uz nemieriem, uz nostāšanos pret tirgotājiem,” tā pašlaik jūtas Ilze Berga. SIA “Zaltes” pieder autoveikals, veikali Rūjienā un ārpus tās, Burtniekos, Mazsalacas pusē, un  kā arī viesu nams “Burtniekkrasts”. Viņi savā novadā darbojas jau kopš 1992. gada, piedāvājot pārtikas un pirmās nepieciešamības rūpniecības preces.  Ilze Berga saka: “Kas tik šajā laikā nav pieredzēts! Sākām, kad bija vēl rubļi, tad tos nomainīja “repšiki”, pēc tam lati un tagad eiro.” Savā darbības laikā “Zaltes” veikali ir iemantojuši novadnieku cieņu, jo visu laiku centušies apmierināt ne tikai pircēju vajadzības, bet arī sabalansēt cenas ar lauku cilvēku pirktspēju. Tālab jo sāpīgāk ir uzklausīt nepamatotos pārmetumus par uzcenojumiem. “Lai tie, kas to apgalvo, lai atbrauc un apskata mūsu grāmatvedību. Neizprati rada politiķu apgalvojumi, kuri visus tirgotājus saliek zem vienas cepures, neiedziļinoties, tieši kuri uzliek tos lielos uzcenojumus –  vai tie ir lielveikali, vai kāds konkrēts veikals, kur, kā izteicies Zemkopības ministrs Didzis Šmits, uzcenojums ir 300 procenti, pat nenorādot neko konkrēti,  kādai precei tas uzlikts. Iespējams, ka kaut kur tā arī bijis, jo negodprātīgi uzņēmēji uz cilvēki vienmēr ir bijuši un būs, bet šajā gadījumā visvairāk cieš tieši mazie, godīgie tirgotāji.  Lielveikalu tīkliem preces piegādā par zemākām cenām, protams viņi var arī lielākus apjomus no ražotāja paņemt. Lai piemēram veic pētījumu, salīdzina cenas lielveikalos un mazajos veikalos, standarta cenas, nevis akcijas cenas. Tur arī mēs redzēsim patiesos uzcenojumus un reālās cenas, kurš un cik liek uzcenojumus.

Pastāstiet, kā veidojas preču cenas jūsu veikalos?

Tiek rūpīgi rēķināts, kā samērot preces uzcenojumu pret izdevuma daļu. Ap 2000. Gadu vidējais uzcenojums bija 20 procenti. Te vietā atgādināt, ka no tā daļa aiziet pārdevēju algām, tad nodokļi, maksa par elektrību, apkuri un vēl daudz dažādu papildus izdevumu, kas nepieciešams veikala darbībai – iepirkuma maisiņi, cenu lentes u.t.t. Tad sekoja algu kāpums un līdz ar to arī nodokļu sadaļa pieauga. Pašlaik izmaksas palielina arī elektrības cenu kāpums, kas katrā veikalā ir jūtams slogs, jo jānodrošina vitrīnu, saldētavu, kondicionieru u.t.t darbība. Ir ļoti pieaugušas apkures izmaksas, kā arī algas ir paaugstinātas, līdz ar to nodokļi pieaug. Pašlaik vidējais uzcenojums ir ap 30 procentiem – tas ir minums, lai varētu izdzīvot.  Tajā paša laikā laukos iedzīvotāju skaits samazinās un tas nozīmē, ja šie mazie veikali sāk strādāt ar zaudējumiem, tos nākas slēgt. Mūsu uzņēmums arī ir slēdzis trīs veikalus, kas nozīmē, ka virkne ciematiņu ir palikuši bez vietējā veikala. Mēs saprotam, ka nevaram pirmās nepieciešamības precēm uzlikt 100 uzcenojumu, jo lauku cilvēkam maciņš ir paplāns un šādus uzcenojumus neesam nekad likuši ne tuvumā.

Uz ko vēl jūs vēlētos vērst uzmanību?

Es gribētu aktualizēt vēl vienu jautājumu, par ko nelabprāt runā –  tās ir cigarešu cenas mūsu veikalos. Cigaretes ir dārgas un lai veikals tās iepirktu ir jāiegulda diezgan lielas summas. Bet jau vairāk kā 10 gadus, nezinu kādas politiskās partijas vai kāda spēcīga lobija ietekmē, cigaretēm ir uzlikta noteikta cena par kādu tās jātirgo. Paskatoties pavadzīmes, redzam, ka cigaretēm uzcenojums ir no četriem līdz sešiem procentiem! Šeit būtu darbs veselības ministrijai, lai mazinātu cigarešu tirdzniecību, atcelt noteiktās cenas. Vienkārši atļaut tirgotājam likt cigaretēm uzcenojumu.

Un tajā pašā laikā Veselības ministrija ir izsludinājusi cīņu pret smēķēšanu!

Palūkojiet, kā tas tagad izskatās – man ir nepieciešams uzlikt 30 procentus uzcenojumu precēm, lai izdzīvotu, bet cigaretēm ir noteikta cena, par  kādu tās jātirgo. Te jānorāda , ka vidēji mūsu veikalos cigarešu apjoms pret citām precēm sastāda 15 procentus. Tā ir ļoti jūtama sadaļa, turklāt tā ir prece ar vidēji piecu procentu uzcenojumu. Tirgotāji jau ilgstoši ir mēģinājuši uz to norādīt gan Finanšu, gan Ekonomikas ministrijā, bet pagaidām bez panākumiem. Es nezinu, kāds īsti ieguvums no tā ir valstij, bet mums no tā visa vēl jānomaksā nodokļi –  21 procents. Protams ar 4-6% nevar izdzīvot. Tad lai dabūtu vajadzīgo vidējo, citām precēm šis ir jānokompensē. Vēlos vērst Veselības ministrijas uzmanību uz šo visu un nekavējoties rīkoties, tā iespējams mazināt cīņu ar smēķēšanu.

Šī problēma izskatās ir pārlikta uz jūsu pleciem?

Tā izskatās, jo līdz ar to, lai uzturētu veikalu, mums jādomā, kurai precei uzlikt kādu procentu lielāku uzcenojumu, lai to naudu beigās sakasītu. Esmu pārliecināta un aicinu – beidzot ir jāatceļ ierobežojumi cigarešu cenai! Tad jau labāk nosakām maizes cenu griestus. Mēs savos veikalos cenšamies iespēju robežās uzlikt mazāku uzcenojumu maizei, pienam, svaigai gaļai, jo saprotam cilvēku pirktspēju. Politiķi atbildīgās personas nedrīkst teikt, ka tirgotājs ir tas, kas šo starpību iebāž kabatā. Lai brauc kontrolējošās iestādes, lai pēta pavadzīmes. Ar nepamatotiem apvainojumiem mētāties nedrīkst, visus saliekot zem vārda- tirgotājs.

Ko jūs darītu, ja būtu iespēja pieņemt likumus savā nozarē?

Manā skatījumā ir jāpalaiž vaļā PVN pirmās nepieciešamības precēm. Kad tas tika izdarīts dārzeņiem, mēs savā veikalā izlikām informāciju, cik kartupelis maksātu iepriekš un cik maksā pašlaik. Cik maksāja ar 21% PVN un cik ar 5% PVN. Starpība bija stipri jūtama un pircēji to novērtēja. Tas ir ļoti svarīgi, ja mēs padomājam par to, kāpēc Polijā  pārtika ir daudz lētāka. Tur ir  elastīgs PVN – sākot no nulles līdz 10 procentiem.

Pašlaik valdības līmenī tiek diskutēts par lielveikalu darba laika ierobežošanu, kādas ir jūsu domas?

 Es atbalstu šo ideju gan kā tirgotājs, gan kā pircējs. Domāju nekas traks nenotiks, ka veikalus slēgtu svētku dienās un svētdienās. Runa varētu būt, piemēram, par darba laiku svētdienās līdz plkst 14 un svētku dienās vispār slēgti. Pašlaik notiek diskusijas par alkohola pievešanu mājās. Tas, kas notiek ir par traku, jo zinu gadījumus, kad cilvēks ilgstoši turpina lietot alkoholu, jo viņam to pieved pie durvīm, nekur pat nav jāiziet. Tas tomēr kaut drusku samazinātu alkohola sērgu.