Jaunie elektroenerģijas tarifi- kam sāpīgi, kas ieguvēji

Pamatots sašutums, populistiskas spekulācijas, idejas kā sabalansēt objektīvo realitāti ar nepielūdzamiem skaitļiem, lai kā parunā – vilks paēdis un kaza dzīva. Saruna ar Latvijas darba devēju konfederācijas Sociālo lietu un sociālas drošības ekspertu Pēteri Leiškalnu.

Kā jūs vērtējat šos tarifu paaugstinājumus, jo, piemēram, Valsts prezidents 

norāda, ka tas vispirms apkalpo šo monopolu intereses, otrajā plānā atstājot sabiedrības intereses

Vispirms par sabiedrības interesēm

Ir pilnīgi skaidrs, ka mūsdienās droša un stabila elektroenerģijas piegāde ir nepieciešama gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem un iestādēm. Sabiedrības interesēs ir, lai katram lietotājam (mājsaimniecībai, uzņēmumam, iestādei u.c.) būtu iespēja katrā brīdī, kad elektroenerģija ir nepieciešama, tā būtu pieejama pieprasītajā apjomā. Lai to nodrošinātu, ir nepieciešama relatīvi dārga infrastruktūra ar relatīvi augstām uzturēšanas un atjaunināšanas izmaksām, kā arī pietiekamas balansēšanas jaudas. Un sabiedrībai kā kopumam ir jāvienojas, kā nofinansēt šīs sistēmas uzturēšanu darba kārtībā un attīstību.

Par monopolu interesēm

Gan pārvades operators (AS “Augstsprieguma tīkls” (AT)), gan sadales operators (AS “Sadales tīkls” (ST)) ir pilnībā valstij (pilsoņu kopumam) piederoši uzņēmumi ar kuriem pilsoņu kopums nodrošina sabiedrībai absolūti nepieciešamu pakalpojumu pieejamību. Kā zināms, jebkura uzņēmuma peļņa ir piekritīga nevis pašam uzņēmumam, bet tā īpašniekam, kas šajā gadījumā ir Latvijas sabiedrība. Turklāt, līdz šim ne tikai šo uzņēmumu peļņa, bet arī ārējos tirgos gūtā “Latvenergo” peļņa ir ieguldīta elektroenerģijas tarifu subsidēšanā. Tātad runas par monopolu interesēm, otrajā plānā atstājot sabiedrības intereses, maigi izsakoties, ir nevietā. Populisms ir labs instruments, kā gūt popularitāti, bet vājām ekonomikām populisms ir ļoti nevēlama un pat bīstama parādība.

 Cik ekonomiski pamatoti ir apgalvojumi, ka jaunā kārtība būs izdevīga lielajiem uzņēmējiem, savukārt mājsaimniecībām jūtami lielāki rēķini?

Kā jau minēju,  elektroapgādes infrastruktūra ir nepieciešama visai sabiedrībai, tādēļ  sabiedrībai ir jāvienojas, kā to nofinansēt. Ņemot vērā, ka gan pārvades, gan sadales tīkli katrs par sevi ir vienots veselums, katram savā jomā veidojas monopolstāvoklis. Lai pat teorētiski nepieļautu monopola varas izmantošanu, vairumā pasaules valstu ir ieviesta tarifu administratīvās regulēšanas sistēma, ko realizē no lēmējvaras un izpildvaras neatkarīga institūcija (Regulators), kuras uzdevums ir vērtēt monopolstāvoklī esošu pakalpojumu sniedzēju tarifu pamatotību.

Latvijā ieviestā kārtība paredz, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sagatavo tarifu projektu un tad vēršas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kas skrupulozi pārbauda katru izmaksu pozīciju un, ja tarifā ietvertās izmaksas ir pamatotas, lemj par tā spēkā stāšanos.

Attiecībā uz AS un ST tarifiem šobrīd esam pārejas posmā no postsociālistiskas struktūras uz reālajām izmaksām atbilstīgu struktūru.

Paskaidrojiet, lūdzu, tuvāk.

Līdz šim tarifu struktūra bija sociālistiski orientēta, tas ir – pie pilnīgi vienādiem nosacījumiem (spriegums, atļautais strāvas stiprums u.c.), mājsaimniecībām bija viens tarifs, savukārt juridiskajām personām – ievērojami augstāks. Šāds modelis, kad pie vienādām tīkla uzturēšanas izmaksām ir atšķirīgi tarifi, bija ekonomiski nepamatots un izraisīja vairākas problēmas, no kurām būtiskākās:

1. nevajadzīgi lielu jaudu rezervēšanu mājsaimniecību sektorā ar no tā izrietošām nevēlamām sekām – ierobežotas iespējas pieslēgties jauniem patērētājiem, kā arī nepieciešamību turēt jaudīgāku (tātad – dārgāk uzturamu) kopējo infrastruktūru;
2. augstas energoresursu izmaksas uzņēmējdarbībā līdz pat tādam līmenim, ka energoietilpīgajās nozarēs mazinājās Latvijas uzņēmumu konkurētnespēja starpvalstu tirgū. Bet, ja nav uzņēmumu, kaut kādai daļai iedzīvotāju nav tāds atalgojums, kāds varētu būt pie normālas tarifu struktūras.

Otrs tarifus nežēlīgi ietekmējošais faktors bija maksa par zudumiem. Saskaņā ar fizikas likumiem, katra novadītā strāvas vienība pārvades procesā sastopas ar pretestību, kuras pārvarēšana ir saistīta ar elektroenerģijas zudumiem. Šo elektroenerģiju iepērk operatori un tās izmaksas tiek ietvertas tarifā. Pagājušajā gadā elektroenerģijas cenas uzleca stipri virs tarifā ievērtētās cenas, kā rezultātā abi uzņēmumi strādāja ar zaudējumiem, kas saskaņā ar metodiku, bija jāietver nākamā perioda (tas ir šībrīža) tarifā, kam patiesībā vajadzēja būt vēl lielākam. Situāciju pēc Ekonomikas ministrijas ierosinājuma glāba Ministru kabinets, kas ļāva norakstīt daļu no zaudējumiem, kā rezultātā tie netika pilnībā ietverti jaunajā tarifā un pieaugums bija mērenāks.  

 Kāda situācija ar mazajiem tirgotājiem, uzņēmējiem vai paredzat, ka tie varētu pārtraukt

savu darbību?

Mazie uzņēmēji parasti strādā vietējā tirgū un konkurē pie vienādiem nosacījumiem, tātad sadārdzinājums tiek ietverts preču un pakalpojumu cenās, tādā veidā radot atsitienu pa mājsaimniecību budžetiem.  Savukārt, ja tie strādā uz eksportu, tad parasti tās nav energoietilpīgas nozares.  strādājošo uzņēmumu paaugstinātās izmaksas beigu beigās radīja atsitienu pa mājsaimniecību budžetiem caur preču un pakalpojumu cenām.

. Sabiedriskajā telpā ļoti bieži izskan jautājums, kāpēc mēs “Latvenergo” lielajās hidroelektrostacijās saražoto lēto enerģiju pārdod uz citām valstīm, bet priekš mums “Nordpool” biržā pērk dārgu?

 Kā zināms, diennakts laikā patērētais elektroenerģijas ir ļoti mainīgs. Piemēram, naktī tas ir ļoti neliels, savukārt ap pulksten sešiem – septiņiem ieslēdzas tādas jaudīgas ierīces, kā tējkannas, plītsvirsmas, boileri, fēni u.c. Lai visas šīs ierīces vienlaikus varētu normāli funkcionēt, šajās stundās tīklā ir jānodrošina daudzreiz lielāks elektroenerģijas apjoms. Ap pulksten astoņiem jau sāk darboties lielie rūpnieciskie patērētāji, ar savām patēriņa īpatnībām. Vakarpusē atkal parādās lielāks mājsaimniecību pieprasījums u.c. Lai tās plūsmas sabalansētu, elektroapgādē darbojas trīs mehānismi:

1) pēc iespējas lielāka, vienota sistēma, kas dod iespēju katrā konkrētajā brīdī novadīt elektroenerģiju no ražojošajām jaudām tur, kur tā ir nepieciešama;

2) elektroenerģijas cenu sabalansēšanas mehānisms, kas augsta pieprasījuma stundās nodrošina nepieciešamo jaudu iesaisti piedāvājuma pusē;

3) katram elektroenerģijas ražošanas veidam ir sava vieta. Piemēram, atomelektrostacijas sniegums ir ļoti nemainīgs, termoelektrocentrālēm inerce ir mērāma diennaktīs, saules un vēja ģeneratori ir atkarīgi no laika apstākļiem. Savukārt hidroelektrostacijas var relatīvi ātri reaģēt uz svārstīgo pieprasījumu. Tādēļ darbināt Daugavas HESu turbīnas brīdī, kad tirgū elektroenerģijas piedāvājums pārsniedz pieprasījumu, ir bezjēdzīgi. Ekonomiski pamatoti ir ieslēgt turbīnas tad, kad tirgū pieprasījums un attiecīgi piedāvātā cena ir visaugstākā, ko “Latvenergo”, kā rūpīgs un gādīgs saimnieks, arī dara.

Ja “Latvenergo” ūdens resursus izmantotu naktīs, kad nav pieprasījuma, un neiesaistītos pieprasījuma segšanā “pīķa” stundās, tad mums par elektroenerģiju būtu jāmaksā vēl vairāk. Ņemot vērā, ka “Latvenergo” īpašnieki esam mēs – Latvijas sabiedrība – “Latvenergo” peļņa jau daudzus gadus tiek izmantota elektroenerģijas tarifu mazināšanai, daļēji sedzot nesamērīgi lielo obligātā iepirkuma komponenti u.c. Tātad patiesībā no veiksmīgas “Latvenergo” darbības ieguvēji esam mēs – Latvijas sabiedrība. Jāpiezīmē, ka pēc Ignalinas slēgšanas arī “Latvenergo” piederošā TEC-2 ir ļoti būtiska loma cenu stabilizēšanā Baltijas elektroenerģijas tirgū.

. Ja jums būtu tāda iespēja, ko jūs mainītu (vai arī ne) šajā situācijā ar elektroenerģijas tarifu pieaugumu?

Manuprāt, problēma ir tā, ka Latvija savlaicīgi – uzreiz pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanās – nepārgāja uz reālajām izmaksām atbilstīgu tarifu struktūru un novilcināja reformu līdz brīdim, kad uzņēmums ārēju apstākļu dēļ (Krievijas izraisītā kara u.c.) sāka ciest tādus zaudējumus, kas apdraudēja AS un ST spēju nodrošināt pakalpojumu pieejamību. Rezultātā šī pāreja notiek vienlaikus ar zudumu segšanai iepērkamās elektroenerģijas būtisku sadārdzinājumu. Iedzīvotāji bija pieraduši pie zemas pieslēguma maksas un tas, ka šī pozīcija tika subsidēta no paaugstināta tarifa juridiskajām personām, šobrīd nevienu neinteresē: “Man maksājums bija neliels un es gribu, lai tas tāds paliek”. Tas, ka iepriekšējā tarifa struktūra atstāja negatīvu ietekmi uz uzņēmējdarbību un attiecīgi arī uz labklājību kopumā – ir abstrakti. Savukārt rēķins par elektroenerģiju ir tiešs un konkrēts un tas šobrīd ir ievērojami lielāks, nekā esmu pieradis. Labāku izpratni par lietu patieso vērtību, reizēm var gūt salīdzinot ar citiem pakalpojumiem, piemēram, cik mēs maksājam par mobilā tālruņa pieslēgumu, internetu, kabeļtelevīziju u.c. ST infrastruktūra ir ļoti nopietna, stabila sprieguma uzturēšana tīklā (balansēšana) ir dārgs pakalpojums. Mums kopā tas kaut kā ir jānofinansē.

Otrkārt, lieta – iespējams, ka ļoti svārstīga tirgus apstākļos tarifs būtu jākoriģē biežāk, lai nav tik lieli tarifa “lēcieni”.

Treškārt, aizsargātā lietotāja statuss noteikti ir jāpaplašina ar viena vecāka ģimenēm un ģimenēm ar bērniem, kurās viens vai abi apgādnieki ir personas ar invaliditāti. 

Ko šobrīd darīt lietotājiem?

Ir jātiek skaidrībā, cik un kādas jaudas patērētājus vēlamies vienlaikus pieslēgt un, ja pieslēgums ir ar pārāk lielu rezervi, tad ir jāsamazina. ST šo operāciju veic bez maksas, turklāt, ja pēc jaudas samazinājuma konstatēsiet, ka drošinātāji netur, tad vienu reizi ST to atjaunos bez maksas. Tomēr ir jāņem vērā, ka atjaunošana būs iespējama vien tad, ja šī jauda jau nebūs norezervēta citam lietotājam.

Mājsaimniecībām ar vienfāzu pieslēgumu aprēķins ir relatīvi vienkāršs: pie 220 voltiem (V) katrs kilovats (kW) ir 4,5 ampēri (A), noapaļojot 5A.

Viens kW ir aptuveni 100 LED spuldzes, gludeklis parasti ir no 1,5 līdz 2kW, boileris – tāpat, veļasmašīnas sildelements – 2 līdz 2,2kW, tējkanna ~1,5 līdz 2kW, mazais plītsriņķis ~0,8kW, vidējais – 1kW, lielais – 1,5kW, cepeškrāsns no 2 līdz 2,5kW, matu fēns ~1,5 līdz 2kW, LED televizors ~70W, standarta elektrosildītāji no 0,8 līdz 2kW, ledusskapja kompresors ~0,2kW (darbojas īslaicīgas ieslēgšanās režīmā). Trīsfāzu gadījumā ir būtiski lielās slodzes sadalīt iespējami vienmērīgi starp fāzēm. 

Uzņēmumiem ar sarežģītākām elektroierīcēm vēlams konsultēties pie pakalpojuma sniedzēja.

 Jūsu viedoklis par alternatīvajiem, zaļajiem enerģijas veidiem, kas Latvijai der, kas ne? 

“Zaļajai” enerģijai ir savas īpatnības – tā ir atkarīga no laika apstākļiem, tādēļ tai pretī ir jābūt pietiekamām balansēšanas jaudām. Kopumā tā, protams, var būt ļoti būtisks pienesums Latvijas energobilancē, bet dažādu administratīvo šķēršļu un ilgstošu tiesvedību dēļ tā Latvijā ienāk pārāk lēni. Ja pirms lielās energokrīzes būtu izbūvēti visi ieplānotie vēja parki, elektroenerģijas cena Latvijā nebūtu uzkāpusi tādos augstumos. Bet tā ir pagātne. Šobrīd “visas durvis visiem vējiem ir vaļā”.

Mājsaimniecībām pieejamais “zaļās” enerģijas formāts ir saules paneļi, kas var dot ne tikai tiešu pienesumu mājokļa elektroapgādē, bet, ņemot vērā tā saucamo neto uzskaites sistēmu, šogad uzstādītajām jaudām līdz 2029.gadam vēl būs iespēja saulainā laikā nodot tīklā lieko enerģiju un pēc tam saņemt atpakaļ tad, kad tā ir nepieciešama.

Aptuvena elektrisko ierīču jauda un strāvas stiprums
Ierīce	Jauda   (kW)	Strāvas stiprums (A)
LED spuldze	0,01	0,05
LED lampa	0,04	0,2
Televizors	0,1	0,5
Ledusskapja kompresors (darbojas ieslēgšanās/ izslēgšanās rež.)	0,3	1,4
Gludekis	2	9
Putekļu sūcējs (palaišanas strāva stipri lielāka par nominālu)	0,8	3,6
Matu fēns	2	9
Tējkanna	2	9
Tvaika nosūcējs	0,1	0,5
Plīts riņķis mazais	0,8	4
Plīts riņķis vidējais	1	5
Plīts riņķis vidējais	1,5	7
Cepeškrāsns	2,5	11
Mikroviļņu krāsnis	0,7	3
Boilera sildlements	2	9
Veļasmašīnas sildelements	2	9
Sildītājs	2	9
Kopā	20	89
*Sadaļā “Kopā” ir norādīta teorētiskā (faktiski neiespējamā) slodze, kāda būtu, ja vienfāzes tīklā ieslēgtu visas ierīces vienlaikus.
Kā redzams no tabulas, nopietnākie patērētāji ir visa veida sildierīces. Gadījumos, kad noslogotā tīklā īslaicīgi ir jāieslēdz kāda jaudīga ierīce (piemēram, tējkanna, fēns, gludeklis u.c.), pie labvēlīgas iekšējo tīklu konfigurācijas  ir iespēja ar īpašu prioritātes releju dažas ilglaicīgās ierīces (piemēram, boileris, sildītājs u.c.) nolikt gaidīšanas režīmā.  Savukārt trīsfāzu pieslēgumam ir ļoti būtiski jaudīgās ierīces iespējami vienmērīgi sadalīt pa fāzēm. Tam ir labvēlīga ietekme gan uz instalāciju, gan uz elektroapgādes stabililtāti, jo,  pārslogojot vienu fāzi, katru reizi atslēgsies visas trīs.