Defibrilators – glābējs pa rokai

Latvijā grib uzstādīt defibrilatorus publiskās vietās. Kāpēc tas ir nepieciešams? Publiskai apspriešanai līdz 14. jūnijam nodots Ministru kabineta noteikumu projekts ārējo automātisko defibrilatoru uzstādīšanas, ekspluatācijas un uzraudzības kārtībai.

(šo izcel kaut kur ārpus teksta uz fonna vai rāmītī) Tie obligāti būs jāuzstāda publiskās vietās atbilstoši šādām kategorijām:
- I kategorija vietās, kur tiek uzņemti vairāk kā 1500 apmeklētāji dienā;
- II kategorija vietās, kur tiek uzņemti no 701 līdz 1500 apmeklētājiem
- III kategorija vietās, kur tiek uzņemti no 301 līdz 700 apmeklētājiem
- dienā;
- IV kategorija vietās, kur tiek uzņemti mazāk kā 300 apmeklētāju dienā.
Kas ir defibrilators?
Defibrilators medicīniskas ierīces, kas dod elektrisko impulsu, lai atjaunotu sirds ritmisku darbību un sniedz audio informāciju par secīgi veicamajām darbībām pirmās palīdzības sniegšanai. Tā ir droša un viegli lietojama medicīniska ierīce, kuras pieejamība sabiedriskās vietās ir priekšnosacījums nekavējošai cilvēka dzīvības glābšanai. Atdzīvināšanas pasākumi (netiešā sirds masāža), ievērojami palielina atdzīvināšanas pasākumu efektivitāti.
Kas būtu atbildīgs par defibrilatora uzstādīšanu atbilstoši noteikumiem?
Īpašnieks vai valdītājs uzstāda defibrilatoru brīvprātīgi, ievērojot šajos noteikumos minētās prasības. Noteikumos paredzēts, ka publiskās vietas īpašnieks vai valdītājs nodrošina defibrilatora iegādi un uzturēšanu. Tāpat defibrilatora uzstādīšanu veic piegādātāja apmācīta persona. Balstoties uz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) sniegto informāciju, gadā vidēji 1300 reizes. Daudzos gadījumos pacientu dzīvību varētu glābt, ja publiskās vietās iedzīvotājiem būtu pieejami ārējie automātiskie defibrilatori. Šobrīd Latvijā ir pieejami defibrilatori lielākajos veikalu tīklos (piem., Rimi, IKEA, Decathlon), lidostā, vēstniecībās, lielākajos uzņēmumos. Šādas ierīces var būt dzīvības glābšanas instruments, ļaujot neprofesionāliem palīdzības sniedzējiem veikt defibrilāciju līdz profesionālu medicīnisko dienestu ierašanās brīdim. Katru gadu Latvijā no pēkšņas sirdsdarbības apstāšanās mirst aptuveni 1000 cilvēki. Sirdsdarbības apstāšanās gadījumā būtiski ir sniegt savlaicīgu pirmo palīdzību. Neatliekamās medicīniskās palīdzības ierašanās vidējais laiks (no zvana saņemšana līdz atbraukšanai) pilsētās ir aptuveni 9,3 minūtes, bet ārpus pilsētām – 16,5 minūtes. Šajā laikā pacienta izdzīvošana atkarīga no aculiecinieka, kurš uzsāks sirds netiešo masāžu ar kuras palīdzību tiks nodrošināta neliela, bet ļoti nozīmīga skābekli saturošu asiņu piegāde sirdij un galvas smadzenēm. Balstoties uz pētījumu, agrīni uzsākta defirbrilācija kombinācijā ar kardiopulmunālo reanimāciju par 74% paaugstina izdzīvošanas iespējas, ja defribrilācija ir uzsākta pirmajās trijās minūtēs.
Kāda ir ārvalstu pieredze?
Vairākas pasaules valstīs defibrilatorus izvieto publiskās vietās, lai gadījumā, ja ir nepieciešama palīdzība, tos varētu viegli sasniegt un izmantot. Zviedrijā veiktā pētījumā pierādījās, ka 70% no tiem, kam ir bijusi perifēro artēriju slimība, ir izdzīvojuši tieši pateicoties defibrilatoram. Piemēram, Kanādā defibrilators obligāti ir uzstādāms publiskās vietās tādās kā: fitnesa klubos, sporta zālēs (iekļaujot tos fizisko aktivitāšu centrus, kuros ir vairāk nekā 150 biedri), sabiedriskās vietas, kurās lielākajā daļā nedēļu notiek vismaz 20 stundu ilgas fizisko aktivitāšu nodarbības, golfa centros, baseinos, ledus hallēs, skolās un universitātēs, lidostās, vilcienu stacijās un autoostās, kazino, bezpajumtnieku patversmēs, kā arī lielajos iepirkšanās centros, muzejos, citās sabiedriski nozīmīgās ēkās. Savukārt Kipra ir pirmā Eiropas Savienības valsts, kurā tika pieņemts defibrilatoru likums, kas nosaka publiskās vietas, kurās obligāti ir nepieciešams defibrilators: vietās, kur ir nodarbināti vismaz 500 darbinieki vai vietās, kurās vismaz vienu dienu gada laikā cilvēku plūsma ir lielāka par 500. Itālijā defibrilators obligāti uzstādams valsts un pašvaldības institūcijās, lidostās, ostās, vilcienu stacijās, fizisko aktivitāšu iestādēs un sporta pasākumos.
Lielbritānijā no 2022.gada 1. jūnija defibrilatoram ir obligāti jābūt uzstādītam visos boksa klubos. Valensijā (Spānijas reģionā) defibrilatoram obligāti ir jābūt uzstādītam lidostās, ostās, vilcienu stacijās tajās pilsētās, kurās ir vairāk kā 50 000 iedzīvotāju, metro stacijās, kurās dienas laikā apgrozās vairāk nekā 2000 personu, fizisko aktivitāšu iestādēs (kapacitāte virs 500 cilvēkiem), mācību centros (virs 1500 personām), jebkurā citā publiskā vietā, kuras kapacitāte pārsniedz 1000 personas. Visplašākais mērogs ir pieņemts Francijā – publiskās vietas tiek dalītas piecās kategorijās, balstoties uz ugunsdrošības regulu.
Ieviešana un izmaksas
Lai risinātu pašreizējās problēmas saistībā ar pēkšņu sirdsdarbības apstāšanos un uzlabotu izdzīvošanas iespējas, ir izstrādāts tiesību akta projekts “Ārējo automātisko defibrilatoru uzstādīšanas, ekspluatācijas, uzraudzības kārtība”. Šī projekta mērķis ir noteikt publiskās vietas, kurās jāuzstāda defibrilatori, kā arī nosaka ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības noteikumus šiem ierīču veidiem. Noteikumu projekts paredz noteikt obligātu prasību ieviest defibrilatoru publiskās vietās. Defibrilatora iegāde tiek nodrošināta par fiziskas vai juridiskas personas līdzekļiem. Ārējā automātiskā defibrilatora izmaksas vidēji ir 1400-2000 euro, defibrilatora izlādes gadījumā nepieciešams mainīt elektrodus un bateriju, kuru vidējās izmaksas sasniedz ~ 300 euro. Savukārt vidējas defibrilatora garantijas laiks ir no četriem līdz astoņiem gadiem, atkarībā no ražotāja. Defibrilatoru ieviešanu valstī plānots īstenot pakāpeniski. Noteikumu projekts paredz, ka sākot ar 2025. gada 1. janvāri defibrilatoriem ir jābūt izvietotiem vietās, kur ir vairāk par 1500 apmeklētājiem dienā, savukārt, sākot ar 2027. gada 1. janvāri defibrilatoriem būs jābūt pieejamiem arī vietās, kur apmeklētāju skaits dienā sasniedz 701 līdz 1500, bet sākot ar 2029. gada 1. janvāri defibriltoriem būs jābūt publiskās vietās, kur apmeklētāju skaits dienā sasniedz 301 līdz 700. Noteikumu projekts paredz arī defibrilatoru brīvprātīgu uzstādīšanu vietās, kur ir mazāk par 300 apmeklētājiem dienā.