Beztabakas Produktu Asociācijas valdes priekšsēdētājs Emīls Ozoliņš, atsaucoties uz
citu valstu pieredzi, vērš uzmanību, ka e-cigarešu aizliegums tikai veicinās nelegālo
produktu apriti. Šobrīd būtu jāstrādā pie esošo tirdzniecības noteikumu uzlabošanas,
savukārt ilgtermiņā vissvarīgākais ir prevencijas darbs: izglītošana un patiesu faktu
skaidrošana, it īpaši jauniešu auditorijai.
Sekojot līdzi mūsu valsts amatpersonu, arī mediķu diskusijām saistībā ar izmaiņām
tabakas produktu aprites likumā, rodas iespaids, ka e- cigaretes veselībai ir teju vai
kaitīgākas nekā aizdedzināmās cigaretes. Vai tiešām tā ir?
Jā, tas tiešām ir savādi. Varētu likties, ka tradicionālo smēķēšanu un tās nodarīto postu mēs
būtu pievārējuši, un tagad laiks ķerties klāt “veipiem”. Taču Latvijā joprojām ir trešais
augstākais tabakas smēķētāju procents – uzreiz aiz Grieķijas un Bulgārijas. Mirstībā no vēža
diemžēl arī esam pirmajās vietās sliktākajā nozīmē. Bet neredzam ne tuvu tādu pat
kareivīgumu pret “veco, labo” tabaku – produktu, no kura tiešām pierādīti katru dienu
priekšlaicīgi mirst mūsu valsts iedzīvotāji.
Tieši otrādi – medijos sastopamies ar nekritiski tiražētiem, it kā autoritatīvu personu
viedokļiem, ka e-cigaretes esot tikpat vai pat vēl kaitīgākas. Zinu gadījumu, kad ģimenes
ārsts jaunietim pakrata ar pirkstu un saka: tu tikai neveipo! Ja ļoti gribas, uzpīpē kārtīgu
cigareti!. Tomēr pat nespeciālists, veltot dažas minūtes meklējumam internetā, var
pārliecināties, ka tās ir muļķības. Ir pietiekami daudz zinātnisku publikāciju, kas skaidri
pasaka, ka e-cigaretes, vismaz īsā un vidējā termiņā ir BŪTISKI mazāk kaitīgas kā
cigaretes. Par ilgtermiņa ietekmi vēl nav iespējams zinātniski komentēt, taču ar laiku noteikti
būs jauni pētījumi ar skaidrojumu, kādu ietekmi e-cigaretes atstāj ilgtermiņā. Tāpēc būtu
svarīgi saglabāt šo tirgu legāla regulējuma ietvarā, lai, ienākot jauniem datiem, varētu
atbilstoši pielāgot regulējumu. Nelegālā tirgū zinātniski pētījumi nevienu neinteresē.
Šī ir salīdzinoši jauna nozare, kurā nav tādu lielo vaļu, konglomerātu, kā “vecajās” nikotīna
produktu nozarēs – piemēram, tabaka un farmācija – attiecīgi, vecās nozares, redzot
tendenci, ka viņu līdzšinējais klientu loks aktīvi pārmetas uz e-cigaretēm, ar visiem
līdzekļiem cenšas nosargāt savas tirgus pozīcijas. Tām, atšķirībā no e-cigarešu nozares, ir
desmitiem gadu ilga lobisma pieredze un milzīgi resursi, lai to veiksmīgi izdarītu.
Kādi ir jūsu pretargumenti tiem, kas e-cigaretes steidz pielīdzināt mūsdienu sērgai,
kas rada ilūziju par mazāk kaitīgu izvēli?
Tas ir tāpat, kā par sērgu nosaukt elektroauto ienākšanu. Tehnoloģijas attīstās, cilvēki vairāk
rūpējās par savu veselību – veci, smirdīgi dīzeļi tiek aizstāti ar elektro automašīnām. Vai tās
ir perfektas? Ne tuvu nē. Bet tās noteikti ir krietni labāks transporta veids. Jā, ilgtermiņa
ietekme ir nezināmais faktors, jo šiem produktiem nav gara vēsture, taču “varbūt” nav gana
labs arguments, kāpēc bremzēt šo jau dabiski notiekošo sabiedrības pāreju no kaitīgās
tabakas smēķēšanas uz šiem produktiem. Zviedrijas parlaments pērnā gada vasarā e-
cigarešu aromātu aizliegumu pārliecinoši noraidīja, nosaucot to par kaitniecisku sabiedrības
veselības politikai. Un zviedriem ir, ko parādīt – Zviedrijā ir zemākais tabakas smēķētāju
skaits Eiropā un, likumsakarīgi, arī zemākā plaušu vēža saslimstība. Latvijai vajadzētu
analizēt un kopēt Zviedrijas veselības politiku, nevis darīt tieši pretēji. Arī Kanādā,
Lielbritānijā un Jaunzēlandē valsts līmenī tiek atzīta un novērtēta e-cigarešu salīdzinoši
daudz mazāk kaitīgā ietekme uz tabakas smēķētājiem.
Taču, piemēram, Lietuvā pieņēma šo aromātu aizliegumu un jau ir atklājuši, ka jaunieši
turpina iegūt šos produktus, tikai to saturs ir neizpētīs. Tas noveda pie vairāku jauniešu
nonākšanas slimnīcā. Vai nav labāk atrast risinājumu, kā kontrolēt šo produktu nokļūšanu
jauniešu vidū, nevis aizliegt un naivi cerēt, ka viņi neatradīs veidu, kā nelegālajā tirgū iegūt
šīs preces?
Kādas ir jūsu idejas, lai to izskaustu?
Visiem zināms, ka jaunieši agrāk nelegālā veidā ir ieguvuši parastās cigaretes, un arī
patlaban viņi izdomā viedus, kā iegādāties e-cigaretes. Vēlos uzsvērt, ka ieviešot
aizliegumus, var prognozēt, ka melnais tirgus paplašināsies. Vai tas izskaudīs e-cigarešu
lietošanu skolās? Noteikti nē. Tā varam iebraukt tikai otrā grāvī, atstājot e-cigarešu tirgu
nelegālajiem darboņiem, kas tirgo produktus ar nepārbaudītu saturu un nezināmām vielām.
Lai ierobežotu e-cigarešu lietošanu skolās, iespējams, valsts policijai savus ierobežotos
resursus vajadzētu izmantot lietderīgāk, pievērsties nelegālajiem tirgotājiem, nevis tvarstīt
gala patērētājus, šajā gadījumā – pusaudžus, kuri nākamajā dienā iegādāsies savu nākamo
veipu tais pašos interneta kanālos. Bet, kā saka pusaudžu uzvedības eksperti – ilgtermiņā
vissvarīgākais ir prevencijas darbs: izglītošana un patiesu faktu skaidrošana, nevis trula
biedēšana. Kā zinām, pusaudži diezgan labi redz cauri tādām metodēm.
Izglītošana – tas garš uun ilgstošs process, vienkāršāk ir aizliegt. Kāds ir jūsu
asociācijas viedoklis par vēlmi praktiski aizliegt aromatizētās cigaretes tirdzniecībā?
Aromatizēto e-cigarešu aizliegums ne tikai nepalīdzēs risināt mērķa problēmu, bet nodarīs
kaitējumu – kā valsts budžetam, legāliem tirgotājiem, tā arī pašiem jauniešiem, kurus šim
aizliegumam it kā vajadzētu sargāt. Galvenais ieguvējs šeit būs tikai viens – lielie tabakas
ražotāji, kuri līdz ar aizliegumu atgūs daļu iepriekšējā tirgus. Diemžēl šādā situācijā kāps ne
tikai viņu pārdošanas apjomi, bet arī statistika plaušu vēža saslimstībā.
Fakti ir neapgāžami – nevienā valstī, kur ieviests aromātu aizliegums, tas nav palīdzējis
risināt izvirzīto mērķi, proti, pasargāt jauniešus, drīzāk padarījis situāciju vēl sliktāku un
nekontrolējamāku. Ja Latvija šādus aizliegumus pieņems, tad kopā aromātu aizliegums
būtu ieviests septiņas ES valstīs. Bet dalībvalstis ir 27 – un ar Zviedrijas gadījumu ir skaidrs,
ka visas to nekad neieviesīs. Tāpēc, kamēr mums ir internets, Eiropas brīvais tirgus un
Šengenas zona bez robežkontroles, šie produkti nonāks arī pie mums, bet nu jau nelegālā
veidā.
Tajā pašā laikā publiskajā telpā ir emocionāli vecāku, mediķu vēstījumi, par to, ka
bērnus piesaista pievilcīgās aromatizētās garšas. Skolās tam arī nespēj izsekot- gluži
vai apburtais loks.
Protams, jauniešiem šie produkti nebūtu jālieto, bet jāatceras, ka šīs “pievilcīgās garšas”
lielā mērā ir tas, kas motivē pieaugušos tradicionālo cigarešu smēķētājus pārslēgties no
tabakas uz e-cigaretēm. Absurdi ir apgalvot, ka garšas un aromāti ir kaut kas, kas interesē
tikai bērniem. Garšas kārpiņas ir arī pieaugušajiem. Šeit ir jāatrod saprātīgs balanss, bet
aromātu aizliegums tāds noteikti nav.
Norādiet, kādus pasākumus e-cigarešu legālā tirgus sakārtošanai un kontrolēšanai
jūs atbalstāt?
Atbalstām produktu redzamības ierobežojumus veikalos, kas jau šobrīd ir noteikti likumā,
taču šie noteikumi ir jāuzlabo. Ir atsevišķi tirgotāji, kuri tos neievēro, vai ievēro formāli.
Jautājums – kāpēc tas netiek pienācīgi kontrolēts? Mūsu asociācijas biedri ievēro likumu.
Tirdzniecības vietu pārdevējiem regulāri tiek atgādināts, ka jājautā dokumenti visiem, paši
veicam arī kontrolpirkumus. Mēs no asociācijas puses arī regulāri monitorējam citas e-
cigarešu tirdzniecības vietas un tajās tirgoto produkciju, un par pārkāpumiem informējam
Veselības inspekciju, VID un PTAC.
Apzinoties, ka arī šo iestāžu resursi ir ierobežoti, esam aicinājuši vienkāršākos kontroles
pasākumus uzraudzību (kā redzamība lielveikalos) nodot valsts un pašvaldību policijām.
Kā saprotu, Jūs iebildāt pret vecuma cenzu 19 gadi, kāpēc?
Jā, vecāko klašu skolēni oficiāli var iegādāties e-cigaretes. Bieži vien sanāk, ka 12. klasē
skolēns jau sasniedz 19 gadu vecumu. Līdz ar to, ierobežojums līdz 19 gadiem nesniegtu
rezultātus. Komisija, par laimi, pati saprata savu kļūdu, un nākamajā sēdē precizēja savu
lēmumu – 20 gadi, nevis 19.
Un tomēr vislielākā problēma šobrīd ir tieši nelegālo e-cigarešu izplatība, kādas ir jūsu
idejas un darbības, lai to varētu jūtami ierobežot?
Nepārtraukti monitorējam arī nelegālo tirgu, esam pat veikuši kontrolpirkumus, saziņā ar
policiju un VID esam vairākkārt izteikuši gatavību sadarboties un palīdzēt. Noteikti augstais
akcīzes nodoklis un citi ierobežojumi, kas ir stingrāki kā citās valstīs, ir kontributējoši faktori
jau esošā melnā tirgus lielajam apmēram. Akcīzes nodokļa apmēram būtu jābūt atbilstošam
nodarītajam kaitējumam – jo kaitīgāks produkts, jo lielāks nodoklis. Tāpēc pielīdzināt to
tabakai ir fundamentāli nepareizi. Tam vēl pievienojot aromātu aizliegumu, var pārliecinoši
prognozēt, ka melnais tirgus dramatiski pieaugs. To mums skaidri parāda arī kaimiņvalstu
pieredze. Melno tirgu ir viegli radīt – parasti tas notiek ar nepārdomātu politiku, – bet gandrīz
neiespējami ar to cīnīties.
Kāds būtu saprātīgs kompromisa risinājums?
Aromātu aizlieguma virzītājiem būtu beidzot jāsaprot un jāatzīst, ka skolās šie produkti
lielākoties nenonāk no legāliem tirgotājiem, un šis aizliegums radīs tikai un vienīgi negatīvas
sekas. Tā vietā piedāvājam jau minēto – esošo tirdzniecības noteikumu uzlabošanu, daļu
kontroles pasākumu nodošanu policijai. Var apspriest arī ierobežot produktu klāstu
nespecializētajos veikalos, pilnu atstāt tikai specializētajos veikalos, kā tas ir Jaunzēlandē.
Bet, protams, ir jāpievēršas nelegālajam tirgum, jo šobrīd tur valda pilnīga visatļautība.
Skatoties nākotnē, kurp kopumā virzās smēķēšanas tendences pasaulē – vai pienāks
diena, kad vairs neražos dedzināmās cigaretes?
Uz to lēnām ejam. Redzam, ka tabakas industrija ir sapratusi, ka ilgi vairs nevarēs turpināt
indēt cilvēkus, un mēģina radīt mazāk kaitīgus risinājumus. Mēs līdz šai dienai nonāktu
ātrāk, ja valsts neliktu sprunguļus jau dabiski notiekošajam procesam, kad pīpmaņi
pārorientējās uz mazāk kaitīgām alternatīvām.