Par saprātīgu risinājumu

Beztabakas Produktu Asociācijas valdes priekšsēdētājs Emīls Ozoliņš, atsaucoties uz citu valstu pieredzi, vērš uzmanību, ka e-cigarešu aizliegums tikai veicinās nelegālo produktu apriti. Šobrīd būtu jāstrādā pie esošo tirdzniecības noteikumu uzlabošanas, savukārt ilgtermiņā vissvarīgākais ir prevencijas darbs: izglītošana un patiesu faktu skaidrošana, it īpaši jauniešu auditorijai.

Sekojot līdzi mūsu valsts amatpersonu, arī mediķu diskusijām saistībā ar izmaiņām
tabakas produktu aprites likumā, rodas iespaids, ka e- cigaretes veselībai ir teju vai
kaitīgākas nekā aizdedzināmās cigaretes. Vai tiešām tā ir?
Jā, tas tiešām ir savādi. Varētu likties, ka tradicionālo smēķēšanu un tās nodarīto postu mēs būtu pievārējuši, un tagad laiks ķerties klāt “veipiem”. Taču Latvijā joprojām ir trešais augstākais tabakas smēķētāju procents – uzreiz aiz Grieķijas un Bulgārijas. Mirstībā no vēža diemžēl arī esam pirmajās vietās sliktākajā nozīmē. Bet neredzam ne tuvu tādu pat kareivīgumu pret “veco, labo” tabaku – produktu, no kura tiešām pierādīti katru dienu priekšlaicīgi mirst mūsu valsts iedzīvotāji.
Tieši otrādi – medijos sastopamies ar nekritiski tiražētiem, it kā autoritatīvu personu viedokļiem, ka e-cigaretes esot tikpat vai pat vēl kaitīgākas. Zinu gadījumu, kad ģimenes ārsts jaunietim pakrata ar pirkstu un saka: tu tikai neveipo! Ja ļoti gribas, uzpīpē kārtīgu cigareti!. Tomēr pat nespeciālists, veltot dažas minūtes meklējumam internetā, var pārliecināties, ka tās ir muļķības. Ir pietiekami daudz zinātnisku publikāciju, kas skaidri pasaka, ka e-cigaretes, vismaz īsā un vidējā termiņā ir BŪTISKI mazāk kaitīgas kā cigaretes. Par ilgtermiņa ietekmi vēl nav iespējams zinātniski komentēt, taču ar laiku noteikti būs jauni pētījumi ar skaidrojumu, kādu ietekmi e-cigaretes atstāj ilgtermiņā. Tāpēc būtu svarīgi saglabāt šo tirgu legāla regulējuma ietvarā, lai, ienākot jauniem datiem, varētu atbilstoši pielāgot regulējumu. Nelegālā tirgū zinātniski pētījumi nevienu neinteresē.
Šī ir salīdzinoši jauna nozare, kurā nav tādu lielo vaļu, konglomerātu, kā “vecajās” nikotīna produktu nozarēs – piemēram, tabaka un farmācija – attiecīgi, vecās nozares, redzot tendenci, ka viņu līdzšinējais klientu loks aktīvi pārmetas uz e-cigaretēm, ar visiem līdzekļiem cenšas nosargāt savas tirgus pozīcijas. Tām, atšķirībā no e-cigarešu nozares, ir desmitiem gadu ilga lobisma pieredze un milzīgi resursi, lai to veiksmīgi izdarītu.

Kādi ir jūsu pretargumenti tiem, kas e-cigaretes steidz pielīdzināt mūsdienu sērgai,
kas rada ilūziju par mazāk kaitīgu izvēli?
Tas ir tāpat, kā par sērgu nosaukt elektroauto ienākšanu. Tehnoloģijas attīstās, cilvēki vairāk rūpējās par savu veselību – veci, smirdīgi dīzeļi tiek aizstāti ar elektro automašīnām. Vai tās ir perfektas? Ne tuvu nē. Bet tās noteikti ir krietni labāks transporta veids. Jā, ilgtermiņa ietekme ir nezināmais faktors, jo šiem produktiem nav gara vēsture, taču “varbūt” nav gana labs arguments, kāpēc bremzēt šo jau dabiski notiekošo sabiedrības pāreju no kaitīgās tabakas smēķēšanas uz šiem produktiem. Zviedrijas parlaments pērnā gada vasarā e-cigarešu aromātu aizliegumu pārliecinoši noraidīja, nosaucot to par kaitniecisku sabiedrības veselības politikai. Un zviedriem ir, ko parādīt – Zviedrijā ir zemākais tabakas smēķētāju skaits Eiropā un, likumsakarīgi, arī zemākā plaušu vēža saslimstība. Latvijai vajadzētu analizēt un kopēt Zviedrijas veselības politiku, nevis darīt tieši pretēji. Arī Kanādā, Lielbritānijā un Jaunzēlandē valsts līmenī tiek atzīta un novērtēta e-cigarešu salīdzinoši daudz mazāk kaitīgā ietekme uz tabakas smēķētājiem.
Taču, piemēram, Lietuvā pieņēma šo aromātu aizliegumu un jau ir atklājuši, ka jaunieši turpina iegūt šos produktus, tikai to saturs ir neizpētīs. Tas noveda pie vairāku jauniešu nonākšanas slimnīcā. Vai nav labāk atrast risinājumu, kā kontrolēt šo produktu nokļūšanu jauniešu vidū, nevis aizliegt un naivi cerēt, ka viņi neatradīs veidu, kā nelegālajā tirgū iegūt šīs preces?
Kādas ir jūsu idejas, lai to izskaustu?
Visiem zināms, ka jaunieši agrāk nelegālā veidā ir ieguvuši parastās cigaretes, un arī patlaban viņi izdomā viedus, kā iegādāties e-cigaretes. Vēlos uzsvērt, ka ieviešot aizliegumus, var prognozēt, ka melnais tirgus paplašināsies. Vai tas izskaudīs e-cigarešu lietošanu skolās? Noteikti nē. Tā varam iebraukt tikai otrā grāvī, atstājot e-cigarešu tirgu nelegālajiem darboņiem, kas tirgo produktus ar nepārbaudītu saturu un nezināmām vielām.
Lai ierobežotu e-cigarešu lietošanu skolās, iespējams, valsts policijai savus ierobežotos resursus vajadzētu izmantot lietderīgāk, pievērsties nelegālajiem tirgotājiem, nevis tvarstīt gala patērētājus, šajā gadījumā – pusaudžus, kuri nākamajā dienā iegādāsies savu nākamo veipu tais pašos interneta kanālos. Bet, kā saka pusaudžu uzvedības eksperti – ilgtermiņā vissvarīgākais ir prevencijas darbs: izglītošana un patiesu faktu skaidrošana, nevis trula biedēšana. Kā zinām, pusaudži diezgan labi redz cauri tādām metodēm.
Izglītošana – tas garš uun ilgstošs process, vienkāršāk ir aizliegt. Kāds ir jūsu
asociācijas viedoklis par vēlmi praktiski aizliegt aromatizētās cigaretes tirdzniecībā?
Aromatizēto e-cigarešu aizliegums ne tikai nepalīdzēs risināt mērķa problēmu, bet nodarīs kaitējumu – kā valsts budžetam, legāliem tirgotājiem, tā arī pašiem jauniešiem, kurus šim aizliegumam it kā vajadzētu sargāt. Galvenais ieguvējs šeit būs tikai viens – lielie tabakas ražotāji, kuri līdz ar aizliegumu atgūs daļu iepriekšējā tirgus. Diemžēl šādā situācijā kāps ne tikai viņu pārdošanas apjomi, bet arī statistika plaušu vēža saslimstībā. Fakti ir neapgāžami – nevienā valstī, kur ieviests aromātu aizliegums, tas nav palīdzējis
risināt izvirzīto mērķi, proti, pasargāt jauniešus, drīzāk padarījis situāciju vēl sliktāku un nekontrolējamāku. Ja Latvija šādus aizliegumus pieņems, tad kopā aromātu aizliegums būtu ieviests septiņas ES valstīs. Bet dalībvalstis ir 27 – un ar Zviedrijas gadījumu ir skaidrs, ka visas to nekad neieviesīs. Tāpēc, kamēr mums ir internets, Eiropas brīvais tirgus un Šengenas zona bez robežkontroles, šie produkti nonāks arī pie mums, bet nu jau nelegālā veidā.

Tajā pašā laikā publiskajā telpā ir emocionāli vecāku, mediķu vēstījumi, par to, ka bērnus piesaista pievilcīgās aromatizētās garšas. Skolās tam arī nespēj izsekot- gluži vai apburtais loks.

Protams, jauniešiem šie produkti nebūtu jālieto, bet jāatceras, ka šīs “pievilcīgās garšas” lielā mērā ir tas, kas motivē pieaugušos tradicionālo cigarešu smēķētājus pārslēgties no tabakas uz e-cigaretēm. Absurdi ir apgalvot, ka garšas un aromāti ir kaut kas, kas interesē tikai bērniem. Garšas kārpiņas ir arī pieaugušajiem. Šeit ir jāatrod saprātīgs balanss, bet aromātu aizliegums tāds noteikti nav.
Norādiet, kādus pasākumus e-cigarešu legālā tirgus sakārtošanai un kontrolēšanai
jūs atbalstāt?
Atbalstām produktu redzamības ierobežojumus veikalos, kas jau šobrīd ir noteikti likumā, taču šie noteikumi ir jāuzlabo. Ir atsevišķi tirgotāji, kuri tos neievēro, vai ievēro formāli. Jautājums – kāpēc tas netiek pienācīgi kontrolēts? Mūsu asociācijas biedri ievēro likumu. Tirdzniecības vietu pārdevējiem regulāri tiek atgādināts, ka jājautā dokumenti visiem, paši veicam arī kontrolpirkumus. Mēs no asociācijas puses arī regulāri monitorējam citas e-cigarešu tirdzniecības vietas un tajās tirgoto produkciju, un par pārkāpumiem informējam Veselības inspekciju, VID un PTAC.
Apzinoties, ka arī šo iestāžu resursi ir ierobežoti, esam aicinājuši vienkāršākos kontroles
pasākumus uzraudzību (kā redzamība lielveikalos) nodot valsts un pašvaldību policijām.
Kā saprotu, Jūs iebildāt pret vecuma cenzu 19 gadi, kāpēc?
Jā, vecāko klašu skolēni oficiāli var iegādāties e-cigaretes. Bieži vien sanāk, ka 12. klasē skolēns jau sasniedz 19 gadu vecumu. Līdz ar to, ierobežojums līdz 19 gadiem nesniegtu rezultātus. Komisija, par laimi, pati saprata savu kļūdu, un nākamajā sēdē precizēja savu lēmumu – 20 gadi, nevis 19.
Un tomēr vislielākā problēma šobrīd ir tieši nelegālo e-cigarešu izplatība, kādas ir jūsu
idejas un darbības, lai to varētu jūtami ierobežot?
Nepārtraukti monitorējam arī nelegālo tirgu, esam pat veikuši kontrolpirkumus, saziņā ar policiju un VID esam vairākkārt izteikuši gatavību sadarboties un palīdzēt. Noteikti augstais akcīzes nodoklis un citi ierobežojumi, kas ir stingrāki kā citās valstīs, ir kontributējoši faktori jau esošā melnā tirgus lielajam apmēram. Akcīzes nodokļa apmēram būtu jābūt atbilstošam nodarītajam kaitējumam – jo kaitīgāks produkts, jo lielāks nodoklis. Tāpēc pielīdzināt to tabakai ir fundamentāli nepareizi. Tam vēl pievienojot aromātu aizliegumu, var pārliecinoši prognozēt, ka melnais tirgus dramatiski pieaugs. To mums skaidri parāda arī kaimiņvalstu pieredze. Melno tirgu ir viegli radīt – parasti tas notiek ar nepārdomātu politiku, – bet gandrīz neiespējami ar to cīnīties.
Kāds būtu saprātīgs kompromisa risinājums?
Aromātu aizlieguma virzītājiem būtu beidzot jāsaprot un jāatzīst, ka skolās šie produkti lielākoties nenonāk no legāliem tirgotājiem, un šis aizliegums radīs tikai un vienīgi negatīvas sekas. Tā vietā piedāvājam jau minēto – esošo tirdzniecības noteikumu uzlabošanu, daļu kontroles pasākumu nodošanu policijai. Var apspriest arī ierobežot produktu klāstu nespecializētajos veikalos, pilnu atstāt tikai specializētajos veikalos, kā tas ir Jaunzēlandē. Bet, protams, ir jāpievēršas nelegālajam tirgum, jo šobrīd tur valda pilnīga visatļautība.

Skatoties nākotnē, kurp kopumā virzās smēķēšanas tendences pasaulē – vai pienāks
diena, kad vairs neražos dedzināmās cigaretes?
Uz to lēnām ejam. Redzam, ka tabakas industrija ir sapratusi, ka ilgi vairs nevarēs turpināt indēt cilvēkus, un mēģina radīt mazāk kaitīgus risinājumus. Mēs līdz šai dienai nonāktu ātrāk, ja valsts neliktu sprunguļus jau dabiski notiekošajam procesam, kad pīpmaņi pārorientējās uz mazāk kaitīgām alternatīvām.